Latvijas Valsts prezidenta V. Zatlera Jaungada apsveikumu redzējuši 832 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, liecina TNS Latvia dati.

Latvijas Valsts prezidenta V. Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru vienlaicīgi translēja kanāli LTV1, LTV7 un PBK, kopā redzējuši 37,6 % jeb 832 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Bet Latvijas Valsts prezidenta V. Zatlera apsveikumu gadumijā kanālā LNT, redzējuši 4,4 % jeb 97,1 tūkstotis. Savukārt 17,2 % jeb 380,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, redzējuši LR Ministru prezidenta I. Godmaņa Jaungada apsveikumu kanālos LTV1 un LTV7 un Krievijas Federācijas prezidenta V.Putina Jaungada apsveikumu kanālos PBK un RenTV Baltija.

Par skatītāko kanālu pēdējā gada dienā ir kļuvis kanāls PBK, kura vērošanai TV skatītāji veltījuši vidēji 20,5 % no kopējā skatīšanās laika. Otrs skatītākais bijis kanāls TV3 ar 14,9 %, savukārt trešajā vietā ierindojies kanāls LNT ar 13,8 %, bet ceturtajā LTV1 ar 13,2 % no kopējā skatīšanās laika.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi 2007. gada decembra (01/12/2007 – 31/12/2007) TV kanālu auditorijas.

Decembrī pirmajā vietā ierindojies kanāls LNT ar 18.3 % no kopējā skatīšanās laika. Otrais visskatītākais kanāls ir bijis TV3 ar 17.1 %, tam seko kanāls PBK ar 12.0 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt kanālam LTV1 veltīti 10.8 %, bet kanālam LTV 7 4.2 % no kopējā skatīšanās laika. Kanālam 3+ TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 4.0 %, bet kanālam RenTV Baltija 2.1 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt 1.8 % veltīti kanālam TV5 Rīga, bet kanālam TV6 - 1.0 %. Mūzikas kanāliem MTV Latvija un PBMK decembrī tika veltīti attiecīgi 0.2 % un 0.4 %. Pārējo kanālu skatīšanai iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 24.9 %, bet Video un DVD 3.0 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Viesnīcas neplāno nekādus īpašos Jaungada sagaidīšanas pasākumus, aģentūrai LETA atzina aptaujāto viesnīcu pārstāvji.

Viesnīcu operatora "Mogotel", kas strādā ar zīmoliem "Rixwell Hotels", "Wellton" un "Rija Hotels", pārstāvji skaidroja, ka Jaunā gada naktī dažās viesnīcās būs speciālais vakariņu piedāvājums individuālajiem viesiem, ievērojot visus drošības pasākumus. Vienlaikus kopīga Jaungada sagaidīšana nevienā no viesnīcām netiek plānota, lai neveicinātu cilvēku pulcēšanos.

Viesnīcu operators arī prognozēja, ka papildu darba stundas restorāniem viesnīcās veicinās papildus ienākumus, bet lielu ietekmi uz kopējiem rādītājiem tas neradīs.

"Esam piemērojušies izmaiņām un atsevišķu viesnīcu restorānos pagarinājuši darba laikus, lai viesi varētu izbaudīt mūsu īpašo Jaunā gada piedāvājumu. Ceram, ka apkārtējie ēdināšanas un izklaides vietas paspēs noreaģēt un pagarinās arī savus darba laikus, kas savukārt veicinās viesu rezervācijas arī viesnīcās," norādīja viesnīcas pārstāvji.

Vidēji ik dienu decembrī Narvesen tirdzniecības vietās iedzīvotāji iegādājas 3000 apsveikumu kartītes un šī mēneša laikā tiek iegādāta vairāk nekā viena piektdaļu no visa gada laikā pārdotajām kartītēm, liecina mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen apkopotie pārdošanas dati.

Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, Latvijas iedzīvotāji joprojām svētkos izvēlas sev tuvos cilvēkus iepriecināt, nosūtot pa pastu ar roku rakstītas apsveikuma kartītes – šī gada decembra pirmajās 10 dienās pastkaršu un pastmarku pieprasījums audzis divkārt, pārspējot pat pērnā gada decembra rādītājus.

Iepriekšējo gadu pārdošanas rādītāji liecina, ka ik gadu decembrī strauji aug pieprasījums pēc apsveikumu kartītēm un tas šim produktu segmentam ir ražīgākais mēnesis. Piemēram, pērn decembrī Narvesen klientu iegādāto apsveikumu kartīšu daudzums gada izskaņā pieauga divarpus reizes un pārsniedza 120 tūkstošus. Šogad šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo jau pirmajās 10 decembra dienās iedzīvotāji iegādājušies par 10% vairāk kartītes nekā šajā pašā periodā pērn.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, par aptuveni 20% palielinās surogātpasta sūtījumu apjoms. «Organizācijas savus nevēlamos ziņojumus izsūta Ziemassvētku apsveikumu aizsegā, tādējādi visprastāko reklāmas piedāvājumu iepakojot kā apsveikumu,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Ievērojami nevēlamo sūtījumu skaits palielinājās arī 2009. un 2010. gada decembrī. Šāda tendence ir arī citos svētkos, tai skaitā pirms Lieldienām, Līgo svētkiem un 18. novembra svinībām, liecina DEAC anti SPAM un e-pasta sistēmu analīzes rezultāti.

Šādus «nevēlamos apsveikumus» visvairāk praktizē tieši mazie un mazpazīstamie uzņēmumi, jo viņiem tā bieži vien ir vienīgā reklāmas iespēja. Visdrīzāk, ka citus reklamēšanās veidus šie uzņēmumi finansiāli nevar atļauties, pieļauj A. Gailītis.

«Ir daudz tāda veida «apsveikumu», kuros reklāma nav saprotama, vien minēts apsveicēja nosaukums un kontakti. Taču, ja šādus sveicienus sūta uzņēmums, kurš iepriekš nav bijis pazīstams, tad arī tas ierindojams starp nevēlamajiem sūtījumiem,» akcentē DEAC valdes priekšsēdētājs.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

No otrdienas, 8.aprīļa, Ministru prezidentes preses sekretāres pienākumus pildīs Džeina Tamuļeviča, liecina Valsts kancelejas sniegtā informācija.

Lēmums pieņemts saistībā ar Ministru prezidentes padomnieka sabiedrisko attiecību jautājumos Anda Blinda traumu - jāveic operācija un nepieciešama rehabilitācija, tāpēc tuvākos mēnešus veselības apstākļu dēļ A.Blindam nebūs iespēju pildīt Ministru prezidentes padomnieka pienākumus.

Dž.Tamuļeviča desmit gadus strādājusi žurnālistikā, no tiem lielāko daļu laikrakstā Diena. Pērn viņa pievienojās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses nodaļai. Dž.Tamuļevičai ir sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijas zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē.

A.Blinds pildīja Ministru prezidentes padomnieka pienākumus sabiedrisko attiecību jautājumos kopš Laimdotas Straujumas vadītās valdības apstiprināšanas šā gada 22.janvārī, kā arī iepriekš bija Laimdotas Straujumas padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Zemkopības ministrijā. Plānots, ka pēc atveseļošanās A.Blinds pildīs Ministru prezidentes ārštata padomnieka pienākumus.

Jaunais, 2016.gads pasaulē sācies ar gan ar vērienīgām svinībām, krāšņu uguņošanu un gaismas izrādēm, gan nopietnām bažām par iespējamiem terora aktiem vairākās Eiropas lielpilsētās.

Briselē saskaņā ar pilsētas mēra Ivo Majēra lēmumu, kas bija balstīts uz iespējamo draudu analīzi, bija atcelta Jaungada uguņošana.

Arī Parīze šoreiz iztika bez oficiālā svētku salūta, rajoni ap Eifeļtorni un Elizejas laukiem Jaungada naktī bija norobežoti, bet Triumfa arka bija izgaismota, kā šajos svētkos ierasts.

Minhenē pirms gadumijas no divām dzelzceļa stacijām tika evakuēti cilvēki, reaģējot uz «draudzīgu izlūkdienestu informāciju par konkrētiem terora draudiem», proti, bažām par spridzinātāju pašnāvnieku rīkotu uzbrukumu. Dažas stundas vēlāk stacijas atkal tika atvērtas. Kā paziņojusi policija, draudi saistīti ar džihādistu grupējumu Islāma valsts.

Lai nodrošinātu braucienus vairāk cilvēkiem un dotu iespēju vadītājiem nopelnīt mazliet vairāk, kopbraukšanas pakalpojumu platforma Taxify Vecgada vakarā un Jaungada rītā visiem braucieniem piemēros augstāku tarifu, liecina uzņēmuma paziņojums klientiem.

«Jaungada naktī tūkstošiem cilvēku vēlas izsaukt taksometru vienlaicīgi, un pieprasījums šajā naktī var būt pat 14 reižu lielāks nekā ikdienā. Tāpēc Vecgada vakarā un Jaungada rītā visiem braucieniem tiks piemērots jauns tarifs: 2.13€ iekāpšana, 0.71€ kilometrs, 0.14€ minūte,» teikts paziņojumā.

Ikdienā Taxify tarifs ir krietni mazāks: iekāpšana 0,71 eiro, 0,36 eiro/km plus 0,13 eiro minūtē.

Uzņēmums norāda, ka Jaungada naktī Taxify pieslēgsies vairāk vadītāju, līdz ar to tarifu celšana ļaus nodrošināt braucienus vairāk cilvēkiem.

Kopumā 2017. gads igauņu radītajai transporta platformai Taxify bijis īpaši veiksmīgs. Latvijā platfromas lietotāju skaits pieaudzis gandrīz 4 reizes, turpretī juridisko klientu skaits trīskāršojies. Visā pasaulē Taxify šobrīd izmanto gandrīz 5 miljonu lietotāju. Četru gadu laikā kopš tā dibināšanas Igaunijas uzņēmums ir piedzīvojis strauju attīstību, kļūstot par vadošo kopbraukšanas platformu Eiropā; šobrīd aplikāciju izmanto jau 120 000 taksometru vadītāji 21 pasaules valstī.

Taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify izsludinājusi Latvijas vadītāja vakanci, meklējot izcilu profesionāli, kurš pārņemtu līdzšinējā vadītāja pienākumus un turpinātu veicināt uzņēmuma straujo izaugsmi valsts mērogā, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante.

Jaunā komandas līdera galvenie pienākumi ietvers Taxify biznesa tālāku attīstīšanu un jaunu mērķu sasniegšanu, pozitīvu uzņēmuma tēla veidošanu, inovatīvu ideju, iniciatīvu un kampaņu izstrādi un ieviešanu praksē, vietējās komandas vadīšanu, kā arī jaunu auto vadītāju piesaisti Taxify platformā.

«Līdzšinējais Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš, kurš sekmīgi veicinājis Taxify straujo attīstību pēdējo trīs gadu laikā kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijas tirgū, savukārt, turpinās darbu kompānijas galvenajā mītnē Tallinā kā globālās ekspansijas vadītājs. Krūmiņš turpmāk būs atbildīgs par Taxify izaugsmi un attīstību ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Austrijā, Ungārijā, Maltā, Gruzijā, Saūda Arābijā un Irākā,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Rīgas dome panākusi vienošanos ar uzņēmuma Taxify dibinātāju Martinu Villigu par to, ka šajā Jaungada naktī uzņēmums nepaaugstinās tarifu 4-7 reizes, kā tas bija iecerējis iepriekš. Tas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem noteikumiem, atzinis Taxify pārstāvis, informē dome.

«No savas puses varu piebilst, ka personīgi piekrītu Taxify piedāvājuma loģikai. Ir uzņēmēji, kas uzskata, ka, piemēram, Jaungada naktī ir vērts vienreizēji pacelt tarifus, lai nodrošinātu atbilstošu pieprasījumu un ļautu vadītājiem gūt papildu peļņu. Tādām tiesībām viņiem ir jābūt. Un tāpēc Rīgas dome ir gatava meklēt juridiskus risinājumus un mainīt esošos noteikumus,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Uzņēmums informē, ka pēc kopīgām sarunām ar Rīgas domi nolemts Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemērot visiem braucieniem augstāko maksimāli pieļaujamo tarifu, vienlaikus nepārsniedzot pilsētas saistošajos noteikumos noteikto tarifu slieksni. Tarifs visiem braucieniem šajā periodā būs 2.13 eiro par iekāpšanu, 0.71 eiro par kilometru un 0.14 eiro par minūti.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, ka mobilā lietotne Taxify Vecgada vakarā un Jaungada naktī paaugstināja pārvadājumu pakalpojuma tarifus, vairākas reizes pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka tā bijusi prettiesiska rīcība, informē departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

DB jau rakstīja, ka Taxify brīdināja par tarifu paaugstināšanu Vecgada vakarā un Jaungada naktī. Vienlaikus uzņēmums norādīja, ka tie atbildīs Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktajiem taksometru maksimālajiem tarifiem.

Taxify skaidro, ka Jaungada naktī pieprasījums bijis ievērojami lielāks, nekā tika paredzēts; vairāki desmiti tūkstoši cilvēku Rīgas centrā vēlējās tikt mājās, bet aplikācijā nebija pieejams neviens auto. Lai būtu droši, ka visi, kuri to vēlas, var droši nokļūt mājās, un klientiem ir izvēles iespējas, Taxify laika periodā no plkst.02.00 līdz 05.00 naktī izmantoja dinamiskās cenas aprēķinu algoritmu, lai motivētu aplikācijai pieslēgties vairāk vadītāju. Šo trīs stundu laikā, atbilstoši pieprasījumam, tarifi bija paaugstināti divas līdz piecas reizes attiecībā pret standarta tarifu (0.71€ / 0.36€ / 0.14€). Aplikācija visiem klientiem uzrādīja faktisko tarifu vēl pirms taksometra izsaukšanas, kā arī klienti varēja aprēķināt brauciena gala summu, pirms izdarīt izvēli.

Par Golden Hammer uzvarētāju radošajā kategorijā kļuva aģentūra BBDO Moscow (Krievija), mediju kategorijā – Saatchi & Saatchi (Slovākija), digitālo mediju kategorijā – aģentūra Gaumina (Lietuva), bet jaunizveidotajā kategorijā «Aģentūru tīkls» sīvā cīņā balvu izcīnīja Saatchi & Saatchi, ar dažiem punktiem apsteidzot OMD tīklu.

Kopumā 7 kategorijās radošā žūrija piešķīra 21 diplomu, no tiem 5 sudraba āmurus,

1 zelta āmuru aģentūrai Hasan & Partners (Somija) par reklāmu «Tā, kā tam vajadzēja būt» (The Way It Was Meant To Be). Galvenā balva tika piešķirta BBDO Moscow (Krievija).

Mediju kategorijā diplomus ieguva 35 darbi, no tiem 10 sudraba āmurus un 9 zelta āmurus. Grand Prix saņēma Saatchi & Saatchi (Slovākija) darbs «Vēstījumi» (Messages). Šī aģentūra arī ieguva galveno mediju kategorijas balvu.

Digitālo mediju žūrija pasniedza 14 diplomus, no tiem 4 darbi ieguva sudraba āmuru un 4 zelta āmurus. Galvenā digitālo mediju balva tika piešķirta aģentūrai Gaumina (Lietuva).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Latvijas iedzīvotāji Jaungada sagaidīšanai šogad vidēji plāno tērēt 80 eiro jeb vidēji par 16 eiro mazāk nekā pērn. Savukārt attiecībā par svinēšanas vietu vairāk nekā puse jeb 56% cilvēku 2015.gadu sagaidīs mājās ģimenes lokā, atklāj 4finance sadarbībā ar SKDS veiktā aptauja.

«Lai gan ekonomikas izaugsmes rādītāji Latvijā šajā gadā bijuši vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā un palielinājušās arī iedzīvotāju darba algas, tomēr psiholoģiskie faktori līdz ar eiro ieviešanu likuši svētku tēriņiem atvēlēt mazāk. Vienlaikus gan kā interesants fakts jānorāda, ka šogad iedzīvotāji svētku dāvanām plāno tērēt vairāk nekā pagājušogad,» skaidro 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

4finance vadītājs norāda, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam (35 gadi un vairāk) un ienākumu līmenim, palielinās arī naudas summa, kas plānota Jaungada svinībām. Tērēt vairāk ir gatavi krievvalodīgie valsts iedzīvotāji, kuri 2015.gada sagaidīšanai atvēlēs vidēji 97.50 eiro jeb par 27 eiro vairāk nekā latviski runājošā sabiedrības daļa.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Ineta Radeviča atkāpusies no Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes amata, ziņo LVS.

Jau vēstīts, ka karjeru beigušajai tāllēcējai I.Radevičai pēc atkārtotām pārbaudēm konstatētas pozitīvas dopinga analīzes 2012.gada Londonas olimpisko spēļu laikā.

Savā paziņojumā LVS juridiskajiem biedriem, Latvijas sportistiem, treneriem un līdzjutējiem I. Radeviča uzsver, ka viņas darbība Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes amatā vienmēr ir bijusi vērsta tikai uz vienu mērķi – palīdzēt stiprināt, attīstīt un popularizēt Latvijas vieglatlētiku, atvieglot dzīvi sportistiem un treneriem, kas, neskatoties uz milzu grūtībām, pašaizliedzīgi turpina strādāt – audzina veselīgu paaudzi ar stipru raksturu un nes Latvijas vieglatlētikas vārdu pasaulē.

Neviena valsts informācijas sistēma nedomā konkurences kategorijā, kad var atnākt konkurents un bizness beidzas

Tā DB intervijā norāda Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos Normunds Bergs. Jāatzīmē, ka ceturtdien notiek Dienas Bizness rīkotā diskusija par IKT jautājumiem ar L. Straujumu.

Gada sākumā medijos parādījās ziņas, ka jūs esat Ministru prezidentes ārštata padomnieks inovāciju jautājumos. Kas jūs uzrunāja? Kādi ir mērķi un plāni šajā amatā?

Principā, tā nav jauna ziņa. Es biju arī iepriekšējās valdības Ministru prezidentes, kas arī bija L. Straujuma, padomnieks. Izmaiņas vairāk bija formalitāte. Uzrunāja mani Ministru prezidente. Padomnieka darbs ir nestrukturēts un par to algu nesaņemu. Birojs, e-pasts un caurlaides Ministru kabinetā man nav. Brīdī, kad Ministru prezidentei un Ministru kabinetam ir vēlme uzklausīt manu subjektīvo viedokli, viņi man pajautā, un es pēc labākās sirdsapziņas atbildu. Jāsaprot, ka ir milzīga atšķirība starp štata un ārštata darbiniekiem.

Šajā Jaungada naktī, kad Latvijas pāries uz eiro, 40% Latvijas iedzīvotāju ir ieplānojuši veikt dažādus tēriņus, liecina Swedbank aptaujas dati.

No tiem 30% plāno norēķināties ar karti, bet 10% – skaidrā naudā latos vai eiro. Savukārt 57% iedzīvotāju norādījuši, ka Jaungada naktī nekādus tēriņus neplāno.

Ņemot vērā, ka gadumijā tiks veikta virkne darbību pārejai uz eiro, Swedbank ērtākai Jaungada sagaidīšanai iesaka pārdomāt nakts izdevumus savlaicīgi, nepieciešamos maksājumus internetbankā veikt līdz 30.decembra plkst.12.30, kā arī neplānot karšu norēķinus ap pusnakti, kad notiks karšu pāreja uz eiro. Turklāt, ja svētkos iecerēts doties ārpus Latvijas, ieteicams paturēt prātā arī iespējamās laika joslu atšķirības.

Lai nodrošinātu ērtu pāreju uz eiro, Swedbank eiro projektā vairāk nekā gadu strādājuši 500 speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas. Projektā jau ieguldīti 100 tūkstoši cilvēkstundu. Pašā gadumijas naktī pie pārejas uz eiro strādās kopumā 300 Swedbank darbinieki.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns kā savas valdīšanas otrā gada galvenās prioritātes nosaucis ekonomiskās situācijas uzlabošanu un labāku attiecību panākšanu ar Dienvidkoreju, tādējādi signalizējot par iespējamu Ziemeļkorejas ārpolitikas kursa maiņu.

«Valsts industriāla revolūcija sakņojas zinātniskā un tehnoloģiskā apvērsumā, kas savukārt, ir taisnākais ceļš uz ekonomisko izaugsmi,» savā jaungada televīzijas uzrunā sacīja K. Čenuns. Ziemeļkorejas vadītājs norādīja uz raķetes palaišanu kosmosā aizvadītajā gadā, uzsverot, ka kosmosa iekarošanai līdzvērtīgas pūles jāpieliek arī ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.

K. Čenuns arī aicināja samazināt saspīlējumu abu Koreju starpā. «Konfrontācijas izbeigšana starp Dienvidiem un Ziemeļiem ir galvenā nācijas sašķeltības izbeigšanas un apvienošanās atslēga,» K. Čenuna sacīto citē New York Times. Ziemeļkorejas vadītājs kā pamatu attiecību uzlabošanai abu valstu starpā nosauca noslēgto līgumu ievērošanu.