Viesnīcas neplāno nekādus īpašos Jaungada sagaidīšanas pasākumus, aģentūrai LETA atzina aptaujāto viesnīcu pārstāvji.

Viesnīcu operatora "Mogotel", kas strādā ar zīmoliem "Rixwell Hotels", "Wellton" un "Rija Hotels", pārstāvji skaidroja, ka Jaunā gada naktī dažās viesnīcās būs speciālais vakariņu piedāvājums individuālajiem viesiem, ievērojot visus drošības pasākumus. Vienlaikus kopīga Jaungada sagaidīšana nevienā no viesnīcām netiek plānota, lai neveicinātu cilvēku pulcēšanos.

Viesnīcu operators arī prognozēja, ka papildu darba stundas restorāniem viesnīcās veicinās papildus ienākumus, bet lielu ietekmi uz kopējiem rādītājiem tas neradīs.

"Esam piemērojušies izmaiņām un atsevišķu viesnīcu restorānos pagarinājuši darba laikus, lai viesi varētu izbaudīt mūsu īpašo Jaunā gada piedāvājumu. Ceram, ka apkārtējie ēdināšanas un izklaides vietas paspēs noreaģēt un pagarinās arī savus darba laikus, kas savukārt veicinās viesu rezervācijas arī viesnīcās," norādīja viesnīcas pārstāvji.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Jaunais, 2016.gads pasaulē sācies ar gan ar vērienīgām svinībām, krāšņu uguņošanu un gaismas izrādēm, gan nopietnām bažām par iespējamiem terora aktiem vairākās Eiropas lielpilsētās.

Briselē saskaņā ar pilsētas mēra Ivo Majēra lēmumu, kas bija balstīts uz iespējamo draudu analīzi, bija atcelta Jaungada uguņošana.

Arī Parīze šoreiz iztika bez oficiālā svētku salūta, rajoni ap Eifeļtorni un Elizejas laukiem Jaungada naktī bija norobežoti, bet Triumfa arka bija izgaismota, kā šajos svētkos ierasts.

Minhenē pirms gadumijas no divām dzelzceļa stacijām tika evakuēti cilvēki, reaģējot uz «draudzīgu izlūkdienestu informāciju par konkrētiem terora draudiem», proti, bažām par spridzinātāju pašnāvnieku rīkotu uzbrukumu. Dažas stundas vēlāk stacijas atkal tika atvērtas. Kā paziņojusi policija, draudi saistīti ar džihādistu grupējumu Islāma valsts.

Lai nodrošinātu braucienus vairāk cilvēkiem un dotu iespēju vadītājiem nopelnīt mazliet vairāk, kopbraukšanas pakalpojumu platforma Taxify Vecgada vakarā un Jaungada rītā visiem braucieniem piemēros augstāku tarifu, liecina uzņēmuma paziņojums klientiem.

«Jaungada naktī tūkstošiem cilvēku vēlas izsaukt taksometru vienlaicīgi, un pieprasījums šajā naktī var būt pat 14 reižu lielāks nekā ikdienā. Tāpēc Vecgada vakarā un Jaungada rītā visiem braucieniem tiks piemērots jauns tarifs: 2.13€ iekāpšana, 0.71€ kilometrs, 0.14€ minūte,» teikts paziņojumā.

Ikdienā Taxify tarifs ir krietni mazāks: iekāpšana 0,71 eiro, 0,36 eiro/km plus 0,13 eiro minūtē.

Uzņēmums norāda, ka Jaungada naktī Taxify pieslēgsies vairāk vadītāju, līdz ar to tarifu celšana ļaus nodrošināt braucienus vairāk cilvēkiem.

Kopumā 2017. gads igauņu radītajai transporta platformai Taxify bijis īpaši veiksmīgs. Latvijā platfromas lietotāju skaits pieaudzis gandrīz 4 reizes, turpretī juridisko klientu skaits trīskāršojies. Visā pasaulē Taxify šobrīd izmanto gandrīz 5 miljonu lietotāju. Četru gadu laikā kopš tā dibināšanas Igaunijas uzņēmums ir piedzīvojis strauju attīstību, kļūstot par vadošo kopbraukšanas platformu Eiropā; šobrīd aplikāciju izmanto jau 120 000 taksometru vadītāji 21 pasaules valstī.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Rīgas dome panākusi vienošanos ar uzņēmuma Taxify dibinātāju Martinu Villigu par to, ka šajā Jaungada naktī uzņēmums nepaaugstinās tarifu 4-7 reizes, kā tas bija iecerējis iepriekš. Tas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem noteikumiem, atzinis Taxify pārstāvis, informē dome.

«No savas puses varu piebilst, ka personīgi piekrītu Taxify piedāvājuma loģikai. Ir uzņēmēji, kas uzskata, ka, piemēram, Jaungada naktī ir vērts vienreizēji pacelt tarifus, lai nodrošinātu atbilstošu pieprasījumu un ļautu vadītājiem gūt papildu peļņu. Tādām tiesībām viņiem ir jābūt. Un tāpēc Rīgas dome ir gatava meklēt juridiskus risinājumus un mainīt esošos noteikumus,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Uzņēmums informē, ka pēc kopīgām sarunām ar Rīgas domi nolemts Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemērot visiem braucieniem augstāko maksimāli pieļaujamo tarifu, vienlaikus nepārsniedzot pilsētas saistošajos noteikumos noteikto tarifu slieksni. Tarifs visiem braucieniem šajā periodā būs 2.13 eiro par iekāpšanu, 0.71 eiro par kilometru un 0.14 eiro par minūti.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, ka mobilā lietotne Taxify Vecgada vakarā un Jaungada naktī paaugstināja pārvadājumu pakalpojuma tarifus, vairākas reizes pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka tā bijusi prettiesiska rīcība, informē departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

DB jau rakstīja, ka Taxify brīdināja par tarifu paaugstināšanu Vecgada vakarā un Jaungada naktī. Vienlaikus uzņēmums norādīja, ka tie atbildīs Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktajiem taksometru maksimālajiem tarifiem.

Taxify skaidro, ka Jaungada naktī pieprasījums bijis ievērojami lielāks, nekā tika paredzēts; vairāki desmiti tūkstoši cilvēku Rīgas centrā vēlējās tikt mājās, bet aplikācijā nebija pieejams neviens auto. Lai būtu droši, ka visi, kuri to vēlas, var droši nokļūt mājās, un klientiem ir izvēles iespējas, Taxify laika periodā no plkst.02.00 līdz 05.00 naktī izmantoja dinamiskās cenas aprēķinu algoritmu, lai motivētu aplikācijai pieslēgties vairāk vadītāju. Šo trīs stundu laikā, atbilstoši pieprasījumam, tarifi bija paaugstināti divas līdz piecas reizes attiecībā pret standarta tarifu (0.71€ / 0.36€ / 0.14€). Aplikācija visiem klientiem uzrādīja faktisko tarifu vēl pirms taksometra izsaukšanas, kā arī klienti varēja aprēķināt brauciena gala summu, pirms izdarīt izvēli.

Taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify izsludinājusi Latvijas vadītāja vakanci, meklējot izcilu profesionāli, kurš pārņemtu līdzšinējā vadītāja pienākumus un turpinātu veicināt uzņēmuma straujo izaugsmi valsts mērogā, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante.

Jaunā komandas līdera galvenie pienākumi ietvers Taxify biznesa tālāku attīstīšanu un jaunu mērķu sasniegšanu, pozitīvu uzņēmuma tēla veidošanu, inovatīvu ideju, iniciatīvu un kampaņu izstrādi un ieviešanu praksē, vietējās komandas vadīšanu, kā arī jaunu auto vadītāju piesaisti Taxify platformā.

«Līdzšinējais Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš, kurš sekmīgi veicinājis Taxify straujo attīstību pēdējo trīs gadu laikā kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijas tirgū, savukārt, turpinās darbu kompānijas galvenajā mītnē Tallinā kā globālās ekspansijas vadītājs. Krūmiņš turpmāk būs atbildīgs par Taxify izaugsmi un attīstību ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Austrijā, Ungārijā, Maltā, Gruzijā, Saūda Arābijā un Irākā,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. To skaitā 12% jau ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 28% iedzīvotāju ir ieceres. Daudz biežāk plānus doties ceļojumā tuvāko 12 mēnešu laikā pauda tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija devušies ceļojumā, liecina Latvia Tours Ceļojumu indeksa dati.

Kopš 2015. gada par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Pērn tie bijuši 32% iedzīvotāju, bet šogad 40%, stāsta SIA Latvia Tours direktore, indeksa autore Ieva Keiša.

Kā rāda pētījuma dati, biežāk ceļojuma plāni ir iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā, no tiem 13% jau ir konkrēts plāns, bet 39% ir tikai ieceres par ceļojumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Tā pat nolūks doties ceļojumā biežāk ir rīdzinieku vidū, no tiem 47% plāno doties atpūtas ceļojumā. Tā pat šāda iecere ir 39% iedzīvotāju citās Latvijas pilsētās un trešdaļai iedzīvotāju laukos.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri plāno iegādāties svētku dāvanas, liecina 4finance un pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultāti.

Kopumā šogad iedzīvotāji arī dāvanu iegādei ir gatavi tērēt lielākas naudas summas – divas trešdaļas aptaujāto plāno tērēt līdz pat 100 eiro.

Ja pagājušajā gadā lielākā daļa iedzīvotāju bija gatavi dāvanu iegādei atvēlēt tikai līdz 40 eiro, tad šogad atvēlētās summas apjoms pieaudzis līdz 100 eiro. Par vienu dāvanu sev tuvam cilvēkam divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju plāno tērēt no 6 līdz 20 eiro.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai desmitā daļa respondentu šogad neplāno iegādāties dāvanas saviem tuviniekiem un draugiem. Savukārt divas trešdaļas aptaujāto apdāvināt tuvākos plāno, iegādājoties dāvanas, kuru vērtību nepārsniedz 30 eiro.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Vecgada vakarā un Jaungada naktī Taxify mobilajā platformā plānots palielināt tarifus četras līdz septiņas reizes, pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, noskaidroja aģentūra LETA.

Platformas pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka Taxify lietotnē Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemēros augstākus tarifus, ņemot vērā vēsturiski augsto klientu pieprasījumu. Tarifu mērķis ir arī motivēt vadītājus, lai visiem klientiem, kuri to vēlas, būtu pieejami taksometri. Par tarifiem gan vadītāji, gan klienti būs informēti iepriekš e-pastos, kā arī katra taksometra tarifs vienmēr ir redzams Taxify lietotnē pirms taksometra izsaukšanas.

«Vecgada vakarā taksometru klientu pieprasījums ir ievērojami lielāks nekā ikdienā. Vienlaikus vadītājiem tā ir nakts, kuru viņi pavada darbā, nevis tuvinieku lokā. Tāpēc augstāks tarifs ir pamatots solis, kas ir pieņemams abām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus mūs ļoti satrauc satrauc starp citiem taksometru vadītājiem, kuri nepaaugstina tarifus, pastāvošā prakse Jaungada naktī mudināt pasažierus vienoties par brauciena maksu neoficiāli un braukt, izslēdzot skaitītāju. Tā kā mums rūp mūsu klientu drošība un maksājumu caurspīdība, mēs šādu praksi nepieļaujam un tieši tāpēc esam noteikuši oficiālu paaugstināto tarifu lietotnē, lai reģistrēti tiktu visi braucieni,» skaidroja Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams, jaunākajā tematiskajā apskatā norāda Swedbank eksperti.

Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās.

Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa. Lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm. Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi bija ap 36-37% no IKP Latvijā salīdzinājumā ar 48-49% ES28.

ASV loterijā "Powerball" lielajā laimestā kāds biļetes pircējs no Mičiganas štata Jaungada izlozē ieguvis 842,4 miljonus ASV dolāru (762 miljoni eiro).

Tā ir pirmā reize kopš loterijas izveides 1992.gadā, kad lielais "Powerball" laimests iegūts gada pirmajā dienā.

Laimīgās izlozes cipari bija 12, 21, 42, 44, 49 un sarkanais "Powerball" skaitlis bija 1.

Jaungada dienā izlozētais laimests ir piektais lielākais "Powerball" vēsturē un desmitais lielākais ASV loteriju vēsturē.

Pirms Jaungada dienas izlozes "Powerball" lielā laimesta uzkrājums turpināja pieaugt kopš oktobra vidus.

Iespējas iegūt "Powerball" lielo laimestu ir viens pret 292,2 miljoniem.

Laimējušās biļetes īpašnieks var izņemt visu laimestu ikgadējos maksājumos 30 gadu laikā vai arī izņemt to uzreiz, kas šajā gadījumā samazinās līdz 425,2 miljoniem dolāru pirms nodokļu nomaksas.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Teju trešdaļa jeb 31% Latvijas iedzīvotāju Līgo svētku svinībām plāno tērēt 26 līdz 40 eiro, liecina Maxima Latvija veiktā aptauja.

27% plāno tērēt līdz 25 eiro, 20% respondentu tērēs 41 līdz 55 eiro, 12% aptaujāto svētku svinēšanai paredzējuši tērēt 56 līdz 70 eiro, bet 10% svinētāju svinībām atlicinās vairāk nekā 71 eiro.

Lielākā daļa jeb 75% respondentu atzīst, ka šogad svinībām paredzētie tēriņi būs tādi paši kā pērn, savukārt 11% iecerējuši iztērēt vairāk, bet 12% plāno tērēt mazāk.

Toties tikai 2% Latvijas iedzīvotāji šogad nav iecerējuši svinēt Līgo svētkus, tādēļ arī naudu netērēšot.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.