Ministru prezidenta Ivara Godmaņa uzruna Latvijas Televīzijā 2007.gada 31.decembrī

Godātie Latvijas ļaudis!

Atļaujiet man Jūs uzrunāt šajās pēdējās aizejošā, 2007.gada minūtēs.

Vairums no Jums Jauno gadu sagaida tuvu un mīļu cilvēku lokā. Tie ir ļaudis, ar kuriem Jūs esat dalījuši priekus un bēdas, veiksmes un neveiksmes, cerības un vilšanās. Tie bijuši Jums līdzās gan baltās, gan ne tik baltās dienās. Tieši tāpat, kā Latvijas valsts.

Es teikšu tā: Latvijai šis ir bijis kontrastu gads. Ne jau balts no abiem galiem... un ne zaļš pa vidu. Drīzāk raibs. Latvijai tas nozīmējis gan strauju izaugsmi ekonomikā, gan skaļus skandālus politikā. Mēs esam pieredzējuši kā kredītu un līzingu eiforiju, tā arī ilūziju sabrukumu. Šis gads mūs visus ir mētājis no laimes uz nelaimi un atpakaļ. Un tomēr, ja man vajadzētu to raksturot ar vienu vienīgu frāzi, es teiktu: šis ir bijis vērtīgu mācību gads. Realitātes apjausmas gads.

Informācijas tehnoloģiju kompānijas Burti izstrādātā aplikācija Good Job Pal! ļauj pateikt kolēģiem «paldies» par labi izdarītu darbu.

«Mūsdienās dzīves ritms ir kļuvis ātrs un komunikācija komandu iekšienē saraustīta, un sāk pazust tādas vajadzīgas darbības kā «paldies» pateikšana, pasmaidīšana, paskatīšanās acīs. No tā izriet daudzas negatīvas lietas – zūd motivācija, sajūta, ka esi vajadzīgs, ka dari ko vērtīgu, saikne ar komandu. Tas viss saistīts ar to, ka ir pārāk maz pateicības, nav šādas kultūras. Tāpēc mēs ar šī rīka palīdzību cenšamies panākt, lai cilvēki biežāk saka «paldies». Ja ir viegli pateikties, vairs nav iemesla to nedarīt,» klāsta Elvis Kvalbergs, SIA Burti dibinātājs un Good Job Pal! idejas autors. Viņš ilustrē situāciju, kad, piemēram, strādājot no lauku mājām, nevar kolēģim birojā uzreiz pateikt paldies, bet nākamajā rītā tas būs aizmirsies. Good Job Pal! to palīdz izdarīt uzreiz.

Pasaules forumā Stokholmā, uzrunājot uzņēmējus, Latvijas prezidente akcentēja Latvijas priekšrocības ES ietvaros globālā konkurencē, kā arī sieviešu pieaugošo iesaisti uzņēmējvadībā pasaulē, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Trešdien Stokholmā, uzrunājot uzņēmējus, Pasaules forumā (Globe Forum), prezidente atzīmēja Latvijas priekšrocības Eiropas Savienības ietvaros globālā konkurencē, kā arī atzīmēja sieviešu pieaugošo iesaisti uzņēmējvadībā pasaulē. Prezidente atzīmēja, ka Latvija var lepoties ar augstāko sieviešu iesaisti biznesa vadībā Eiropas Savienībā, jo tā sastāda aptuveni 44% salīdzinājumā ar 30% Zviedrijā. Prezidente atzīmēja, ka šie skaitļi apliecina, ka stereotips par to, ka sievietes nevar vadīt uzņēmumus, kļūst arvien vājāks un tam nav reālu liecību.

Runājot par Latvijas ekonomisko situāciju un perspektīvām Eiropas Savienības kopējā konkurētspējā ar pasaules tirgiem, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka jau izsenis Latvija ir kalpojusi par tiltu starp Rietumu un Austrumu tirgiem un arī šodien ir pamats runāt par jaunā zīda ceļa īstenošanos, kas savienos Tālo Austrumu tirgu ar Baltijas jūras reģionu un Eiropas Savienību kopumā. Prezidente informēja arī par Latvijas lomu sadarbībā ar NVS valstīm un Krieviju.

Trešdien oficiāli sākās Viņas Majestātes Lielbritānijas karalienes Elizabetes II valsts vizīte Latvijā. Ierodoties Rīgas lidostā no valsts vizītes Lietuvā, karalieni sagaidīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, kā arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Indulis Bērziņš.

Melngalvju namā notika svinīgās valsts pusdienas, ko par godu Viņas Majestātei un Edinburgas hercogam rīkoja Valsts prezidente un Imants Freibergs. Klātesošajām Latvijas un Lielbritānijas delegācijām, sabiedrības, uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem svinīgās runas pusdienu sākumā sacīja gan V.Vīķe-Freiberga, gan Lielbritānijas karaliene.

Vakarā Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īans Bonds Mazajā ģildē rīkoja pieņemšanu par godu Viņas Majestātei Elizabetei II.

Rīt karaliene apmeklēs Okupācijas muzeju, noklausīsies vairāku Latvijas koru sniegumu Rātslaukumā un atvadīsies no Valsts prezidentes, lai dotos tālāk valsts vizītē uz Igauniju.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

NATO ir javeicina energoapgādes drošība un jānovērš enerģijas piegādes izmantošana politiskam spiedienam, teica valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidente uzrunāja t.s. Rīgas konferenci (the Riga Conference), kas notiek NATO sammita paspārnē. V. Vīķe-Freiberga atsaucās uz ASV senatora Ričarda Lugara pirmdien Rīgā teikto, ka NATO vajadzētu uzskatīt patvaļīgu energoapgādes traucēšanu vienai NATO dalībvalstij par līdzvērtīgu uzbrukumam visām NATO valstīm. Prezidente tomēr neteica, ka NATO vajadzētu šādu paplašināt savus darbības principus.

Savā runā prezidente arī norādīja, ka NATO ir jāturpina paplašināšanās process, kā arī akcentēja nepieciešamību uzlabot kooperāciju NATO dalībvalstu starpā un attīstīt NATO un Krievijas sadarbību. NATO jau sadarbojas ar Krieviju, bet ir nepieciešams darīt vairāk, sacīja prezidente, piebilstot, ka šāda sadarbība ir arī Krievijas interesēs.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir jāzina ne tikai savi varoņi, bet arī kaitnieki un galvenokārt kukuļņēmēji – jo korupcija ir viena no asākajām un grūtāk ārstējamām valsts kaitēm, raksta Delfi.lt.

«Runā, ka tautai jāzina savi varoņi. Tomēr nepieciešams zināt arī savus kaitniekus un pērkamus cilvēku. Tas nepieciešams tāpēc, lai attīrītu valsts dienestu, lai padzītu no tā tos cilvēkus, kas atnākuši nevis kalpot valstij, bet gan tirgoties ar likumiem, atļaujām, lēmumiem un spriedumiem. Bet pats briesmīgākais, ka ar cilvēku uzticību valstij,» savā gada pārskatā uzrunājot Lietuvas Seimu paziņoja D. Grībauskaite.

Pirms gada Lietuvas prezidente jau bija runājusi par nesodības atmosfēru, kas valda Lietuvā, tomēr pa šo laiku situācija valstī nav īpaši uzlabojusies. Par korupciju ir ierosināts aptuveni tāds pats skaits dienesta izmeklēšanu kā pirms gada, tomēr reāli cietumsodi piemēroti tikai astoņpadsmit noziedzniekiem.

Ir maz ticams, ka Lietuva 2014. gadā pievienosies eirozonai, intervijā izdevumam Veidas pavēstījusi valsts prezidente Daļa Grībauskaite. Lietuvas prezidente tomēr atteicās izteikt minējumus par monetārās savienības likteni.

Intervijā Lietuvas prezidente norādīja, ka «2014. gads ir nereāls» datums, kad Viļņa varētu iestāties eirozonā. Prezidente arī norādīja, ka «savā veidā mums eiro ir lietošanā arī tagad, jo lits ir piesaistīts Eiropas kopējai valūtai».

Lietuvas valdība bija noteikusi 2014. gadu kā iespējamu datumu dalībai eirozonā, tomēr, ņemot vērā Eiropas parādu krīzi, valsts amatpersonas kļuvušas piesardzīgākas, vēsta AFP.

Atsevišķi analītiķi iepriekš norādījuši, ka Lietuvai neizdosies ieviest eiro līdz 2016. vai pat 2017. gadam. Tas skaidrojams ar Lietuvas nespēju sasniegt eirozonas inflācijas un deficīta kritērijus.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Lielveikalu tīkla Maxima Paldies karšu īpašniekiem lojalitātes programmas pastāvēšanas laikā kopš 2008. gada piešķirto atlaižu summa pārsniegusi 20 miljonus latu.

Pirms nepilniem diviem gadiem lojalitātes programmā Paldies bija 500 tūkstoši dalībnieku, savukārt šogad kopumā Latvijā karšu lietotāju skaits sasniedzis vairāk nekā 750 tūkstošus, informē Maxima.

Visaktīvāk lojalitātes programmai Latvijas iedzīvotāji pieteikušies šā gada pirmajā ceturksnī. Lielveikalu tīkls to skaidro ar jaunu Maxima XX veikalu atvēršanu Tukumā, Cēsīs un Rēzeknē. Kopumā visaktīvāk Latvijas iedzīvotāji Paldies kartei pieteikušies Rīgā un Vidzemes reģionā.

Atsaucoties uz tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras Nielsen aizvadītajā gadā veiktu pētījumu, Maxima norāda, ka 88% aptaujāto pircēju atpazīst Paldies karti. No tiem 74% šo karti izmantojot arī ikdienā.

Piektdien un sestdien Austrijā notika Eiropas Pirelli Star Driver sacensību fināls. Tajā labu sniegumu demonstrēja Latvijas rallistu ekipāža Māris Neikšāns/Raivis Jansons, esot otrā ātrākā ekipāža trasē. Neskatoties uz to, latviešiem neizdevās iegūt sacensību galveno balvu – pilnībā apmaksātus sešus 2010. gada pasaules rallija čempionāta posmus.

Sacensības Austrijā sākās jau piektdien, kad sportisti pierakstīja trasi un izgāja pirmās pārbaudes – sākotnēji uz velotrenažiera bija jāveic fiziskās sagatavotības tests, bet pēc tam bija jāatbild uz žūrijas jautājumiem, demonstrējot savas spējas komunikācijā ar medijiem. Pats Māris Neikšāns atzina, ka esot juties labi gan fiziskajā, gan mediju testā. Mediju tests viņam izdevies krietni labāk nekā atlases sacensībās pirms pusotra mēneša Somijā pat neskatoties uz to, ka žūrijā sēdēja 2003. gada pasaules čempions autorallijā Peters Solbergs un 19 WRC posmu uzvarētājs Marku Alens.

Sestdienu sportisti pavadīja pie automašīnas stūres. No sākuma bija jāveic trīs asfalta, bet pēc tam – trīs grants ātrumposmi. Lai gan asfalta segums Baltijas sportistiem nav ierasts, jau no pirmajiem kilometriem ātrākais bija igaunis Ots Tanāks kopā ar stūrmani Kristo Krāgu. Otrajā ātrumposmā viņus pārspēja Māris Neikšāns un, kā izrādījās sacensību nobeigumā, šis bija vienīgais ātrumposms, kad kāds spējis būt ātrāks par Tanāku. Sacensību finišā Tanāks pirmais, bet Māris Neikšāns, atpaliekot pus minūti, otrais.

Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa rosinājusi valstī sarīkot referendumu par plašām politiskajām reformām, tādējādi cerot panākt apjomīgo protestu izbeigšanos.

Prezidente solījusi palielināt sabiedriskā transporta finansējumu, kā arī pievērst lielāku uzmanību veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Tomēr atsevišķās valsts vietās protesti turpinājušies, demonstrantiem norādot uz to, ka prezidente nav piedāvājusi konkrētus risinājumus.

Brazīlijas prezidente pavēstījusi, ka valsts piešķirs 50 miljardus reālu (25 miljardus ASV dolārus) «jaunām investīcijām pilsētvides mobilitātes projektos», lai tādējādi uzlabotu sabiedrisko transportu valstī. Brazīlija arī iecerējusi atvieglot investīciju procesu veselības aprūpē un cīnīties ar korupciju politiskajā vidē, tādējādi atbildot uz apjomīgās protesta kustības prasībām. «Ielas [protestētāji] mums saka, ka valsts vēlas kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, efektīvu cīņu ar korupciju un atbildīgu politisko pārstāvniecību,» sacīja D. Rusefa.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Žurnāls Fortune izveidojis vislabāk atalgoto biznesa sieviešu sarakstu.

Top 10:

1. Zoe Cruz, Morgan Stanley otrā prezidente (Co-President)

Vieta 2007.gada pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā: 16

Samaksa par darbu 2006. gadā: 30 miljoni ASV dolāru

2. Susan L. Decker, Yahoo viceprezidente

Samaksa par darbu 2006. gadā: 25 miljoni ASV dolāru

3. Irene B. Rosenfeld, Kraft Foods vadītāja

Vieta 2007.gada pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā: 5

Samaksa par darbu 2006. gadā: 19,2 miljoni ASV dolāru

4. Christina A. Gold, Western Union prezidente un vadītāja

Samaksa par darbu 2006. gadā: 16,5 miljoni ASV dolāru

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Visaugstāko likviditāti pērn uzrāda uzņēmumi ar samērā nelielu apgrozījumu un nelieliem īstermiņa parādiem. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamajiem 2008. gada pārskatiem.

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tieši globala un lokala ekonomiska krize lika maksimali atri un efektivi izvertet uznemuma turpmakas attistibas scenarijus, atzist a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsedetaja Olga Petersone. (Foto: Vitalijs Stipnieks, Db)«Uzņēmumu likviditāte rāda uzņēmuma spējas segt savas īstermiņa saistības un ideālā gadījumā šim koeficientam būtu jābūt tuvu ciparam 1,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atzīst, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos likviditāte var strauji sarukt. Tomēr, pēc A. Brūveļa teiktā, pārmērīgi augsta likviditāte rāda to, ka uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi un krājumi (gatavās produkcijas + izejvielu) ir ļoti lieli un būtiski pārsniedz īstermiņa parādu segšanai nepieciešamo apmēru. Pārmērīgi augsts likviditātes rādītājs vedina domāt par līdzekļu racionālu izmantošanu vai arī par to, ka uzņēmums pārtrauc darbu, atgūst agrāk nesaņemto samaksu no pircējiem un pēc tam lems par tās izlietošanu.

Neskatoties uz to, ka Lietuvas ekonomikā patlaban ir straujākā ekonomikas lejupslīde Eiropas Savienībā (ES), valsts uzstādījusi mērķi izvairīties no Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma (SVF) un līdz 2015. gadam ieviest eiro.

Tā izteikusies Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, raksta Bloomberg.

Latvijai SVF aizdevums izmaksāja valdības maiņu un sāpīgas budžeta samazinājuma metodes, intervijā televīzijas kanālam LRT norādījusi D. Gribauskaite, piebilstot, ka Lietuva SVF naudas vietā izvēlēsies meklēt līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvai varētu izdoties izvairīties no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo investori sākuši atgriezties Baltijas valstu parādzīmju tirgū, turklāt valstij ir ļoti zema parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Šim gadam Lietuvas parāds tiek lēsts 22.6% apmjomā no IKP.

Vakar, 26.oktobrī AS "Latvenergo" saņēma laikraksta "Dienas bizness" un "Lursoft" rīkotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 balvu - 1.vietu nominācijā par desmitgades lielāko apgrozījumu laika periodā no 1996. līdz 2005.gadam. Pēc Lursoft datiem šo gadu laikā AS "Latvenergo" rentabilitāte ir bijusi 10,2% un neto apgrozījums 1860,2 milj.latu.

Laikraksts "Dienas Bizness" un "Lursoft" pasniedza balvu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par Latvijas un ārvalstu biznesa kontaktu veicināšanu savas prezidentūras laikā un balvas 2005. gada veiksmīgākajiem uzņēmējiem 9 nominācijās: TOP uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, TOP uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, TOP uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, TOP uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, TOP piecsimtais, TOP 1.vieta, Ienesīgākās akcijas Rīgas Fondu biržā.

Kā īpašu TOP 500 desmitgadei veltīto nomināciju "Dienas bizness" pasniedza balvu AS "Latvenergo" - TOP Uzņēmums ar desmitgades lielāko apgrozījumu un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" - TOP Uzņēmums ar lielāko peļņu.

26.oktobrī a/s Latvenergo saņēma laikraksta Dienas bizness un Lursoft rīkotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 balvu - 1.vietu nominācijā par desmitgades lielāko apgrozījumu laika periodā no 1996. līdz 2005.gadam. Pēc Lursoft datiem šo gadu laikā a/s Latvenergo rentabilitāte ir bijusi 10,2% un neto apgrozījums 1860,2 milj.latu, Db.lv informēja a/s Latvenergo Komunikācijas un marketinga departamenta Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

A/s Latvenergo Valdes loceklis Aigars Meļko:"Dienas biznesa ikgadējās nominācijas jau kļuvušas par tradīciju. Mēs par šo novērtējumu varam būt lepni, jo tas ir tik precīzs un izmērāms, kā mūsu bizness - enerģētika. Paldies šīs sacensības organizētājiem, paldies mūsu klientiem!"

A/s Latvenergo 2005.gada ieņēmumi bija 243 miljoni lati (par elektroenerģiju 201 miljoni latu un par siltumenerģiju 27 miljoni latu), kas ir par 14 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2005.gadā Latvenergo kopējās investīcijas sasniedza 87,9 miljonus latu un ekspluatācijā tika nodots Latvenergo lielākais investīciju projekts - TEC-1, kuras rekonstrukcijā kopējie kapitālieguldījumi sasniedza 106 miljonus eiro.

SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) ir saņēmusi tiesas lēmumu par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

Divu gadu laikā kopš 2020. gada, kad RMS vērsās ar lūgumu pie Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” (RS) paaugstināt apakšuzņēmuma līgumā noteikto pakalpojuma cenu, kā to paredz noslēgtā līguma noteikumi, uzņēmuma kopējie zaudējumi ir sasnieguši vairāk nekā 4,45 milj. eiro.

Šo deviņu gadu laikā, no 2013. gada 1. maija līdz šī gada augustam, kad Rīgas pilsētas maršrutos sāka kursēt pirmie RMS ekspresbusi, uzņēmums ir pārvadājis 75,5 milj. pasažierus, kuri dodoties savās ikdienas gaitās, izmantoja mūsu pakalpojumus. Šis lielais skaitlis parāda, ka uzņēmuma nodrošinātie pakalpojumi bija pieprasīti un nepieciešami ļoti daudziem rīdziniekiem.

RMS valdes locekle Dace Aizupiete, paužot pateicību, saka: “Visa RMS kolektīva vārdā sakām lielu paldies mūsu ilggadējiem un uzticamajiem pasažieriem par mums dāvāto uzticību šo deviņu gadu laikā. Paldies, ka bijāt kopā ar mums un izvēlējāties mūsu ekspresbusus par sabiedrotajiem, dodoties savās ikdienas gaitās. RMS atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām, kas radītas apgrūtinātas maksātspējas apstākļos un pasludinot uzņēmuma maksātnespēju.”

Uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, būdams Latvijas kultūras un vēstures erudīts, palīdz Rīgai atgūt pagātnes tēlniecības skaistumu, un arī tas mūs pietuvina Eiropai, kur metropoles rotā vēsturiski pieminekļi.

Pazīstamais miljonārs naudu iegulda ne tikai senu namu un skulptūru atjaunošanā, bet arī tranzītā un ražošanā – nesen Ventspils brīvostā palaista viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijā ar ražošanas jaudu 100 000 tonnas gadā.

Jau sen esat iekļauts miljonāru saraksta nodaļā Nekustamais īpašums, un te pēkšņi – biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca! Ar ko jūs vispār nodarbojaties?

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par astoņiem prezidentūras gadiem, kurā norādīja, ka uzskata, ka ir kļuvusi par tautas prezidentu.

Atbildot uz jautājumu par to, ko izdevies paveikt prezidentūras laikā, prezidente norādija, ka paveikts vairāk nekā varēja cerēt. Šaubas par to, cik tiks paveikts, esot bijušas smagas un arī grūtības esot bijušas lielas.

Pēc prezidentūras termiņa beigām Freiberga plāno sākt baudīt dzīvi. Viņa norādīja, ka pirmkārt gribētu noskatīties pāris filmas. Jo līdz šim izlasot recenzijas bieži vien esot gribējusi iet uz kādu seansu tomēr dienaskārtība neesot to ļāvusi.

Runājot par paveikto integrācijas jomā prezidente norādīja, ka šis process ne tuvu nav pabeigts un šis darbs būs vēl jāturpina nākamajam prezidentam, Saeimai un visai sabiedrībai. Viņa tomēr uzskata, ka liels paldies jāsaka Latvijas sabiedrībai, kas esot gatava pieņemt cittautiešu kā sevi pašu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī tikās ar Gruzijas parlamenta spīkeri Nino Burdžanadzi, atzinīgi novērtējot Gruzijas demokratizācijas reformu gaitu, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Prezidente uzsvēra, ka līdztekus NATO galotņu sanāksmei notikušās sabiedriskās diplomātijas aktivitātes ir iekļāvušas arī Gruzijas līdzdalību, kas mērķtiecīgi virzās uz NATO tālāku integrāciju. V.Vīķe-Freiberga izteica gandarījumu par Rīgas NATO galotņu sanāksmē pieņemto deklarāciju, kas sniedz pamudinājumu Gruzijai un citām valstīm, kas tiecas uz NATO, turpināt iesākto darbu.

Nino Burdžanadze izteica lielu pateicību Latvijai un personīgi Valsts prezidentei par atbalstu un pieredzes sniegšanu Gruzijai demokratizācijas procesā, iedibinot un stiprinot tiesiskumu, efektīvu valsts pārvaldi, pilsonisku sabiedrību un citus būtiskus demokrātijas principus. “Man ir liels gods būt Rīgā tik daudzu draugu vidū un pārstāvēt Gruziju. Liels paldies Latvijas prezidentei, parlamentam, valdībai un sabiedrībai, kas dažādos veidos izrādījusi solidaritāti un atbalstu Gruzijas ceļam. Mēs protam to novērtēt,” sacīja N.Burdžanadze.