Pasaulē

Lietuvas prezidente: eiro ieviešana 2014. gadā nav reāla

Jānis Rancāns,03.01.2012

Jaunākais izdevums

Ir maz ticams, ka Lietuva 2014. gadā pievienosies eirozonai, intervijā izdevumam Veidas pavēstījusi valsts prezidente Daļa Grībauskaite. Lietuvas prezidente tomēr atteicās izteikt minējumus par monetārās savienības likteni.

Intervijā Lietuvas prezidente norādīja, ka «2014. gads ir nereāls» datums, kad Viļņa varētu iestāties eirozonā. Prezidente arī norādīja, ka «savā veidā mums eiro ir lietošanā arī tagad, jo lits ir piesaistīts Eiropas kopējai valūtai».

Lietuvas valdība bija noteikusi 2014. gadu kā iespējamu datumu dalībai eirozonā, tomēr, ņemot vērā Eiropas parādu krīzi, valsts amatpersonas kļuvušas piesardzīgākas, vēsta AFP.

Atsevišķi analītiķi iepriekš norādījuši, ka Lietuvai neizdosies ieviest eiro līdz 2016. vai pat 2017. gadam. Tas skaidrojams ar Lietuvas nespēju sasniegt eirozonas inflācijas un deficīta kritērijus.

Intervijā Lietuvas prezidente atzinīgus vārdus veltīja Eiropas Savienības (ES) lēmumam ievērot stingrāku finanšu politiku. D. Grībauskaite arī brīdināja, ka parādu krīzes pārvarēšanai būs vajadzīgi vismaz divi gadi.

«Problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Eiropa, ir krājušās pēdējo desmitgadi, tāpēc būs vajadzīgs laiks, lai viss atgrieztos ierastajās sliedēs,» sacīja Lietuvas prezidente.

«Vai eiro izdzīvos? Es nevēlos spekulēt par šādiem jautājumiem. Svarīgākais pašlaik ir atbildīgas fiskālās disciplīnas visās valstīs,» norādīja D. Grībauskaite.

Novembrī publiskotas aptaujas dati liecina, ka eiro ieviešanu atbalsta 43% lietuviešu, bet 49% ir pret to noskaņoti negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grībauskaite: Snoras gadījumā Lietuvu negaida Latvijas liktenis

BNS,17.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad 7,253 miljardi eiro, izdevumi - 7,471

BNS,09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljarda eiro apmērā, liecina valdībā iesniegtais likumprojekts par valsts budžetu 2015.gadam.

Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 208,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 283,3 miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,534 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu ir 211,1 miljons eiro jeb 4%. Izdevumu samazinājums 27,1 miljona eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 238,1 miljona eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 0,4 miljonu eiro apmērā transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 30,1 miljona eiro apmērā kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 10,3 miljoni eiro subsīdijām un dotācijām, bet 102,8 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjoms sasniedz 70,2 miljonus eiro

Dienas Bizness,15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 70,2 miljonus eiro - tas ir pieaugums par 30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013.gadā, liecina kompānijas paziņojums.

Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada deviņos mēnešos vērojams Polijā - par 714%, Nīderlandē - par 184%, Ukrainā - par 119%, un Lietuvā, kur vērojams pieaugums par 94%. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2014.gada deviņos mēnešos ir Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Tostarp Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2014.gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,47 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē - par 2940%, Polijā -par 681%, Gruzijā - par 358%, un Kazahstānā - par 131%. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2014.gada septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka,27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā un Latvijā bija nepieciešami 6 gadi, lai strādājošo reālie ienākumi (ienākumi, ņemot vērā inflāciju) pārsniegtu to ienākumu līmeni, kāds bija pirms krīzes. Savukārt Lietuvā pirmskrīzes līmenis joprojām vēl nav sasniegts – strādājošo pirktspēja joprojām ir mazāka nekā 2008. gadā. 2014. gadā Baltijas valstīs strādājošo reālā neto alga visstraujāk pieauga Latvijā – vidēji par 8%. Lietuvā un Igaunijā strādājošo reālie ienākumi pērn palielinājās par aptuveni 5%, secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Latvijā 2014. gadā strādājošo reāla neto alga par 2.3% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. 2014. gada pēdējā ceturksnī strādājošo pirktspēja bija par 3.2% lielāka nekā 2008. gada pēdējā ceturksnī. Igaunijā pērn reālā neto alga par 3% pārsniedza 2008. gadā sasniegto reālo algu līmeni, turklāt 2014. gada pēdējā ceturksnī strādājošo reālie ienākumi bija par 4.3% lielāki nekā 2008. gada 2.ceturksnī, kad tika sasniegts pirmskrīzes perioda augstākais algu līmenis. Lietuva atpaliek no pārējām Baltijas valstīm – pērn reālā neto alga bija par 4.2% mazāka nekā 2008. gadā.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Nominālās algas palielināšanās un zemā inflācija sekmējusi strādājošo pirktspējas uzlabošanos. Zemās inflācijas periodā, kad pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas pieaug lēnām vai pat samazinās, patērētāji var atļauties iegādāties vairāk preču un pakalpojumu. Protams, ienākumu kāpums un pirktspējas palielināšanās ir atšķirīgas dažādās sociālekonomiskajās grupās – daļa mājsaimniecību izjūt dzīves līmeņa uzlabošanos, savukārt daļa mājsaimniecību ekonomikas un algu pieaugumu ietekmi nejūt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas veiksmīgos uzņēmējus, kas darbojas Lietuvas tirgū, premjere Laimdota Straujuma pirmdien piedalījās Nameja Balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā, kas jau devīto gadu pēc kārtas notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē Valsts kancelejā.

Sveicot klātesošos uzņēmējus un viesus, Ministru prezidente uzsvēra, ka Nameja Balvas apaļā gadadiena simboliski ir apliecinājums Latvijas un Lietuvas īpašajām, ciešajām partnerattiecībām ne tikai politisko, bet arī ekonomisko attiecību jomā. Lietuva jau vairākus gadus ir Latvijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris un lielākais eksporta tirgus, kā arī ieņem svarīgu lomu importa ziņā. L.Straujuma pauda gandarījumu, ka pirmajos deviņos mēnešos Latvijas eksports uz Lietuvu ir palielinājies par 12,04%.

Ministru prezidente atzina, ka pozitīvs signāls Latvijas eksportētājiem ir Lietuvas pievienošanās eirozonai, kas uzlabojusi ne tikai Baltijas valstu vienotību, bet arī konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurināmā koksne no kopējā energoresursu patēriņa veido 30,8%

Žanete Hāka,18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 30,8%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 2010. gadā (23,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Vienlaicīgi dabasgāzes gāzes patēriņš samazinājās par 7,4%, un 2014. gadā tā īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 24,1%. Enerģētiskā atkarība samazinājusies no 43% 2010. gadā līdz 37% 2014. gadā.

2014. gadā Latvijā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,1 petadžouli (PJ), kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies. Salīdzinoši 2004. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,7 PJ, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā pārveidošanas sektors, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas ražošanu pārdošanai, patērēja 47,1 PJ energoresursu un saražoja 35,6 PJ enerģijas, no tās 25,7 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Pārveidošanas sektorā Latvijā pārsvarā izmanto neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās (no 81,0% 2010. gadā līdz 64,3% 2014. gadā). Kopš 2010. gada atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars pieauga par 18,6% un 2014. gadā sasniedza 35,1% no patērētājiem energoresursiem pārveidošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka,02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka,01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta ieņēmumu plāns 2014.gada pirmajam ceturksnim izpildīts par 99,3 % un līdz ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 11,33 miljoni eiro, ko galvenokārt ietekmēja plāna neizpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa, akcīzes nodokļa un nenodokļu ieņēmumiem, Db.lv informēja VID.

2014. gada pirmajā ceturksnī VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi ir 1,60 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, palielinājušies par 0,06 miljardiem eiro jeb 3,6 %, ko galvenokārt nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu un sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās.

VID skaidro, ka dienesta administrētos valsts budžeta ieņēmumus 2014.gada janvārī būtiski ietekmēja nodokļu maksātāju veiktie 2014.gada janvāra maksājumi vēl latos 2013.gada decembrī pirms Latvijas pievienošanās eirozonai. Tāpēc 2014.gada janvārī vairākos nodokļos samazinājās ieņēmumi, salīdzinot ar 2013.gada janvāri, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Lai gan turpmākos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi palielinās, tomēr tie vēl nav spējuši kompensēt 2014.gada janvāra ieņēmumu kritumu. Šāda situācija vērojama arī citu nodokļu ieņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējos desmit gados pieauga par 12%

Dienas Bizness,02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinājumā ar 2013. gadu AER patēriņš ir pieaudzis par 1,2%, ko ietekmēja saražotās kurināmās koksnes pieaugums. Salīdzinot ar 2004. gadu, AER patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%.

Galvenie AER veidi Latvijā – kurināmā koksne un hidroresursi – 2014. gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa.

Kurināmā koksne ir visizplatītākais AER, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010. gadā līdz 30,2% 2014. gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā 2014. gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013. gadā.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš 2014. gadā ir pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar 2013. gadu, arī sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa izmaiņas. Palielinājās kurināmās koksnes īpatsvars gan mājsaimniecībās, gan pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, pārsvarā izmantojot malku (85%). 2010. gadā patērētās kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 42,9%, 2013. gadā – 45,4%, bet 2014. gadā – 46,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banka: Strādājošo darba samaksa 10 gadu laikā augusi par 57%; pensijas – par 68%

Žanete Hāka,28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā darba samaksa un vidējā vecuma pensija visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, strādājošo un pensionāru pirktspēja ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā, tomēr tā ir būtiski augstāka nekā pirms 10 gadiem. 2013. gadā strādājošo vidējā reālā darba samaksa (ar inflāciju koriģētā darba samaksa) salīdzinājumā ar 2003. gadu bija par 57% lielāka Latvijā, par 52% lielāka Lietuvā un par 50% Igaunijā.

Laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam strādājošo pirktspēja Baltijas valstīs strauji uzlabojās, jo iestāšanās Eiropas Savienībā, cerības uz strauju konverģenci līdz ES vidējam ienākumu līmenim, optimistisks nākotnes skatījums un nekustamā īpašuma cenu bums sekmēja strauju vidējo algu pieaugumu. Visās Baltijas valstīs ienākumu pieauguma tendences šajā laika posmā bija līdzīgas, lai gan sākuma pozīcijas bija diezgan atšķirīgas. 2003. gadā Igaunijā vidējā darba samaksa bija būtiski lielāka nekā pārējās Baltijas valstīs, atšķirībai pārsniedzot pat vairāk nekā 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Banka: Latvijā reālā alga šobrīd par 10% mazāka nekā 2008. gadā

Gunta Kursiša,23.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopš 2010. gada Latvijā vidējā bruto alga pieaugusi par 11%, tomēr, salīdzinot ar pirmskrīzes - 2008. gada - līmeni, pašreiz Latvijā vidējā reālā alga ir par 10,3% mazāka. Reālo algu apjoms krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa arī Lietuvā un Igaunijā, liecina SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Latvijā vidējā reālā alga šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn, ir augusi par 1,5%.

Kopš lejupslīdes zemākā punkta sasniegšanas Latvijā vidējā bruto alga augusi par 11%, un reālā darba samaksa piedzīvojusi 2,5% kāpumu. Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, vidējā reālā neto alga Latvijā ir par 10,3% zemāka.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā reālā alga palielinājusies ceturto ceturksni pēc kārtas, tomēr pirktspējas pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos – reālās algas kāpums otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo posmu, ir 1,1% apmērā.

Darba samaksa Igaunijā sāka pieaugt 2010. gada pirmajā ceturksnī. Kopš tā brīža vidējā bruto samaksa ir augusi par 19%. Ņemot vērā patēriņā cenu svārstības, reālā alga šajā laika posmā augusi ar 6,7%. Savukārt, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, Igaunijas vidējā neto alga šobrīd ir samazinājusies par aptuveni 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lats kā «orientieris»

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” sociālo un politisko projektu direktore,27.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti, gadu pēc eiro ieviešanas lielākā daļa iedzīvotāju kā «orientieri iepērkoties» vēl joprojām ir saglabājuši latus (20% aptaujāto norāda, ka to dara bieži, bet 46% - dažkārt). Tiesa, par to nav jābrīnās, jo arī daļa veikalu norāda cenas gan eiro, gan latos, kaut arī tas jau kādu laiku vairs nav jādara. Jāpiebilst, ka vidēji eirozonas valstīs 36% iedzīvotāji parasti pārrēķina eiro uz savas valsts iepriekšējo valūtu lielu pirkumu gadījumā, bet 21% to parasti dara arī ikdienišķu pirkumu gadījumos. Latvija uz citu eirozonas valstu fona ir pat zem vidējiem rādītājiem – tā liecina Eurobarometer dati 2014.gada oktobrī.

Tikmēr, atgriežoties pie Latvijas datiem jeb DNB Latvijas barometra pētījumā iegūtajiem rezultātiem, jāsecina, ka, izvērtējot valūtas maiņas ietekmi, kritisku vērtējumu gada beigās tomēr ir bijis vairāk nekā pozitīvu – to, ka nav būtisku zaudējumu, apgalvo 8%, bet nevienu ieguvumu nevar nosaukt 34%.

Raksturojot uzskatus par ieguvumiem no eiro ieviešanas, jāatzīmē, ka 2014.gada nogalē populārākie bijuši tie paši, kas gada sākumā, tūlīt pēc naudas reformas - lielākas ērtības un ietaupījumi uz konvertācijas izmaksu rēķina. Interesanti, ka trešais biežāk minētais ieguvums ir integrācija Eiropas Savienībā, ko gada beigās kā ieguvumu atzina biežāk. Jāpiebilst, ka 2014.gada nogalē tika novērota arī iedzīvotāju attieksmes uzlabošanās pret Eiropas Savienību – tā liecina SKDS veiktais pētījums 2014.gadā novembrī. Grūti spriest, vai tas kādam liek justies vairāk integrētam Eiropā, bet jāatzīmē, ka neviens vien iedzīvotājs jau sev ir atklājis, ar ko aizvietot jubilejas latu krāšanu – tagad var vākt dažādu valstu eiro monētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropā ievērojami sarukusi reālā darba alga, "līderos" arī Latvija

LETA--EURONEWS,23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas prezidente: politiķiem vispirms jāsāk ar savu algu samazināšanu

Jānis Rancāns,06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais veids, kā nodrošināt sabiedrības atbalstu valsts taupības pasākumiem, paredz politiķiem vispirms sākt ar savu algu samazināšanu, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

D. Grībauskaite, kas, amatā stājoties 2009. gadā, kad kaimiņvalsts uzsāka valsts tēriņu samazināšanas programmu, uz pusi samazināja savu algu, sarunā ar Euobserver atskatījās uz Lietuvas taupības pasākumiem.

«Mēs piemērojām augstākus griezumus lielākajām algām, bet zemākajām tika noteikti mazāki vai arī tās vispār netika samazinātas. Laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam es atteicos no 50% savas algas. Ja [politiķis] demonstrē, ka arī viņš samazina savu algu, tas dod iespēju pierādīt, ka tas ir nepieciešams,» sacīja Lietuvas prezidente.

Komentējot Vācijas politiku, kas Eiropā ir stingrākā taupības politikas aizstāve, D. Grībauskaite atzina, ka viņai šķiet simpātiska Berlīnes nostāja. «Patlaban notiek zināma Vācijas demonizācija. Vācija nekad nav teikusi «tikai taupība». Vācija tajā pašā laikā veic arī dažādas reformas – viņu bezdarba rādītāji ir zemākie Eiropā,» uzsvēra Lietuvas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru