Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Uzreiz pēc intervijas LD profesors Stēns Stenders tika aizvests uz policijas iecirkni, lai sniegtu liecību par saviem izteikumiem vafeļskandālā. Profesors atzīst, ka piepildījies viņa ļaunākais murgs.

Šis dāņu biomediķis ir viens no atzītākajiem savas nozares profesionāļiem, kas jau 30 gadus cīnās pret sirds slimību izraisītajiem. Viņš jau gadiem ir McDonald's bieds. Laboratorijas kļūdaino rezultātu paziņošana Latvijas televīzijā par transtaukskābju daudzumu Selga vafelēs nopietni iedragājusi viņa reputāciju.

Vai tagad, kad ir noskaidrojies, ka Selga vafelēs nav tik daudz transtaukskābju, un vienam no iecienītākajiem Latvijas uzņēmumiem ir nopietni iedragāta reputācija, jūtaties vainīgs, ka izdarījāt to, ko izdarījāt?

Man ir ļoti žēl, ka es nosaucu šo skaitli – 44%. Žēl, ka mani maldināja, un žēl, ka nosaucu nepamatotu taukskābju daudzumu NP Foods produktā. Bet esmu priecīgs, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek tirgots produkts, kas satur 44% transtaukskābju. Šajā brīdī gan sākas strīds, jo Selga vafeles satur vairāk nekā 2% transtaukskābju. Runa ir par vienībām, ko var pasniegt dažādos veidos – cik daudz transtaukskābju ir gramā, 100 gramos vai kādā citā daudzumā produkta. Bet produkts satur ogļhidrātus, ūdeni un taukus. Parasti transtaukskābes nerēķina produkta daudzumā, bet gan tauku daudzumā. Ja 100 gramos produkta ir 25 g tauku, tad 1,5 % transtaukskābju no 100 gramiem produkta ir aptuveni 6% transtaukskābju no tauku daudzuma.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

Laima saņēmusi pirmo neatkarīgo atzinumu par transtaukskābju saturu Selga vafelēs, kas uzrāda 1,55% trans- tauksskābju produktā.

Sākumā laboratorijas rezultāti uzrādīja 44 % transtaukskāpju, kas vēlāk tika koriģēti uz 9 %.

Par to DB informē NP Foods Kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga. Atzinumu veicis pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR Latvijā. Saņemtie testa rezultāti apliecina, ka tās pilnībā atbilst Dānijas paaugstinātajām prasībām, kā minējis dāņu profesors Stenders. Pēc dāņu profesora paziņojuma par Selga vafeļu īpašo kaitīgumu a/s Laima iesniegusi minētās vafeles vairākās neatkarīgās laboratorijās Latvijā un ārvalstīs. Vafeles Selga tiek sekmīgi eksportētas uz tādām ES valstīm kā Vācija, Lielbritānija, Īrija.

Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi par Veselības ministrijas ieceri noteikt stingrākas prasības tikai pašmāju produktiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Uzņēmēji, zaudējuši cerības uz valsts atbalstu, pat gatavojas vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

Bez plašākiem produktu pētījumiem Veselības ministrija (VM) jau iniciējusi grozījumus tiesību aktos, nosakot papildu prasības marķējumam, kā arī nosakot pēdējā laikā aktualizētā pieļaujamā transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos. Diskusija par šīm normām paredzēta ceturtdien Uztura padomes sanāksmes laikā, kurā piedalīsies arī uzņēmuma NP Foods pārstāvis, kardiologi, Veselības ministrijas speciālisti un, iespējams, dāņu profesors Stēns Stenders, kurš iepriekš pauda satraukumu par Selgas vafelēm un tajā esošajām transtauksābēm.

Saistībā ar dāņu profesora Stēna Stendera apgalvojumiem par Selgas vafeļu kaitīgumu to ražotājs vērsies Konkurences padomē (KP) ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām, kā arī Drošības policijā, lūdzot ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

Tiek aprēķināts arī morālais un materiālais kaitējums, lai celtu prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību, kā arī plānots vērsties Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, biznesa portālu Nozare.lv informēja AS Laima un AS Staburadze vadības uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

Viņš norāda, ka saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību EK jāgādā, lai netiktu izkropļota dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecībā.

Ražotājs patlaban veic skrupulozu izpēti par kaitējumu, ko uzņēmumam un zīmoliem Selga un Laima nodarījuši dāņu profesora apgalvojumi. Savā paziņojumā NP Foods tos dēvē par «falsificētu un šokējošu paziņojumu».

Veikalu tīkls Rimi Latvia no tirdzniecības izņēmis visu Polijas uzņēmuma Magnolia ražoto produkciju - vafeles Poesia, jo ražotājs izplatījis informāciju, ka vafeles varētu neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām.

Kā ziņots, 23.janvārī Polijas konditorejas izstrādājumu ražotājs Magnolija no tirdzniecības atsaucis deviņu veidu vafeļu izstrādājumu partiju, jo tam radušās aizdomas, ka to ražošanā izmantots piesārņots piena pulveris. Neoficiāla informācija liecina, ka piena pulveris atradies maisā, kurā iepriekš uzglabāta žurku inde, raksta nozare.lv.

“Uzreiz pēc informācijas saņemšanas no Polijas ražotāja visos Rimi tīkla veikalos tika apturēta vafeļu Poesia tirdzniecība. Patlaban gaidām situācijas detalizētu skaidrojumu no ražotāja. Savukārt tos pircējus, kuri līdz 17.janvārim Rimi un Supernetto veikalos iegādājās vafeles Poesia ar piena krēma pildījumu (partijas numurs 2-0805-060913 un 2-0806-060913),aicinām atdot preci tuvākajā veikalā, apmaiņā pret preci saņemot iztērēto naudu," norādīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.

Kamēr neatbrauca profesors Stenders, mēs tikai klusi šļupstējām par transtaukskābēm un to kaitīgumu.

To Uztura padomes sēdē sacīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis. Jāatgādina, ka dāņu profesors Stēns Stenders bija tas, kurš cēla trauksmi par augsto transtaukskābju līmeni Selgas vafelēs, izpelnoties kritiku par šī zīmola nomelnošanu. P. Apinis arī atzina, ka mediķi un uztura speciālisti par transtaukskābēm runājuši jau sen, taču līdz šim mediji nelabprāt teikto atspoguļojuši, bet Stendera paziņojums uzreiz izpelnījies lielu ievērību. P. Apinis pat izteicās, ka šī nonākšana mediju uzmanības lokā Laimai bijusi kā laba reklāma. Viņš aicina domāt par sirdsveselību un raudzīties, kādu uzturu cilvēki lieto. Tieši transtauki esot viskaitīgākie veselībai, jo ražoti augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai un tie maksimāli jāizslēdz no uztura, uzskata LĀB, aicinot mazināt to lietošanu uzturā.

2020. gada nogalē “Orkla Latvija” modernizēja vienu no cepumu ražošanas iekārtām, lai uz tās gatavotu divkrāsu cepumus, tā paplašinot zīmola “Selga” sortimentu. Kopumā šajā pilnveides projektā investēti 260 000 eiro.

“Šobrīd tirgū piedāvājam tradicionālu krāsu un garšu produktus, bet jau nākotnē plānots uz pilnveidotās iekārtas gatavot arī cita veida un krāsu kombināciju cepumus,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Kopumā zīmola “Selga” sortimentu veido 77 produkti. Šobrīd “Selga” piedāvā divu veidu cepumus, kas ražoti uz pilnveidotās ražošanas līnijas – “Selga Play” cepumi ar kakao un “Selga Play” cepumi ar iebiezināto pienu.

Jau ziņots, ka “Orkla Latvija” mātes uzņēmums būvē vēl vienu ražotni Ādažos, blakus “Laimas” jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas “Orkla” ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Pārtikas uzņēmuma Orkla Latvija zīmols “Selga” paplašina produktu klāstu, piedāvājot šķiedrvielām bagātu produktu - sēklu sausmaizītes, kuru sastāvā ir 50% sēklas un to ražošanai netiek pievienoti milti un cukurs.

“Veselīgāki produkti ar augstāku uzturvērtību kļūst arvien populārāki, papildus tam patērētāji biežāk izvēlas produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu. Sekojot šim pieprasījumam, piedāvājam alternatīvu maizei un paplašinām veselīgāku uzkodu klāstu “Selga Nature” produktu līnijā,” stāsta “Orkla Latvija” Komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Selga Nature” sausmaizīšu ražošanas procesā tiek izmantota inovatīva termiskās apstrādes tehnoloģija, kas ļauj nepievienot produktam taukvielas. Jaunās “Selga Nature” sausmaizītes ir pieejamas divos veidos: ar auzu pārslām, saulespuķu sēklām un linsēklām, kā arī sausmaizītes ar saulespuķu sēklām, linsēklām, ķiploku un čilli pārslām.

Par saviem izteikumiem attiecībā uz vafeļu Selga kaitīgumu veselībai Dāņu profesoram Stēnam Stenderam var nākties maksāt dārgi, uzskata juristi, taču tikpat labi vafeļprāva var beigties ar to, ka profesors tiek attaisnots.

Laikraksta Diena aptaujātie juristi lielā mērā ir vienisprātis par to, ka NP Foods vērsties tiesā pret Dānijas profesoru un mēģināt pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai vismaz publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa par vafeļu kaitīgumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.

Latvijas Ārstu biedrība aicina Latvijas amatpersonas sekot Dānijas, Islandes un Šveices paraugam un noliegt transtaukskābju lietošanu uzturlīdzekļos.

Tauki ir vajadzīgi ikdienas uzturā, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo veicina aterosklerozes attīstību, līdz ar to paaugstinot infarkta un insulta risku, paziņojusi Latvijas ārstu biedrība(LĀB). Pēc biedrības vadības paustā, vislabākie tauki esot zivs tauki, ļoti labi tauki – olīveļļa, labi tauki – kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas.

Pie sliktajiem taukiem LĀB min dzīvnieku un piena taukus, kas uzturā būtu jāsamazinā. Taču vissliktākie tauki esot transtauki, kas veidojas augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai un tie maksimāli jāizslēdz no uztura. LĀB norāda, ka pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai. Lai pārstātu spekulācijas ap un pret vienas vafeļu markas sastāvā konstatēto pārmērīgo transtaukskābju daudzumu, bet plašāk runātu par principu – ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši veselīgu uzturu kā veselīgas, garas un pilnvērtīgas dzīves pamatu – Latvijas Ārstu biedrība vēstulē aicina Ministru prezidentu, zemkopības ministru un veselības ministru no 2013. gada visiem produktiem ieviest prasības marķējumam, kurā tiek norādīts tauku sastāvs, izteikts procentos, gramos un kalorijās (norādot kopējo tauku daudzumu un paskaidrojot tauku veidu proporcionālo sadalījumu: piesātinātie tauki, mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki, transtauki) 100 gramos produkta.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

«Aptaujājot asociācijas biedrus, izpētījām, ka 96,6% gadījumu jauno darbinieku izglītība atbilst daļēji vai vispār neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam,» norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) prezidente Eva Selga.

Lai labotu esošo situāciju, būtu jāiejaucas gan valstij, gan privātajam sektoram, veidojot kopēju valsts attīstības vīziju, tādējādi dodot topošajiem studentiem nepieciešamo informāciju izglītības izvēlei, norāda LPVA prezidenta.

«Šobrīd jaunam cilvēkam, kurš tikko beidzis skolu, nav kvalitatīvas, koncentrētas informācijas par tirgus attīstību, perspektīvākajām profesijām, kā arī reālo darba piedāvājumu. Tādēļ topošais students ņem vērā vai nu vecāku, vai draugu ieteikumu, vai arī izvēlas arodu pēc tā prestiža. Šāda informācijas izvēle visbiežāk ir kļūdaina un, iegūstot augstāko izglītību, cilvēks ir spiests secināt, ka viņa zināšanas nav pieprasītas darba tirgū un nevienam nav vajadzīgas. Tad atliek vien divi scenāriji – vai nu doties ārpus Latvijas un meklēt tirgu, kur novērtēs izvēlēto izglītību, vai arī pārkvalificēties,» skaidro E. Selga.

Nemaz ilgi nav jāgaida, vien pāris gadu, kad vienā darba vietā kopā strādās pat četras paaudzes – t.s. baby boomers, X, Y un Z paaudzes, līdz ar to būtiski pieaugs personāla vadības loma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos 10–15 gados Latvijā būs vairāk tādu darbinieku, kuri aizies pensijā, nevis tādu, kuri ienāks darba tirgū. Latvijā pastāv vecuma diskriminācija, darbu atrast ir grūti ne tikai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, bet arī jauniešiem.

Sakrīt vērtības

No amerikāņiem aizgūto paaudžu dalīšanas principu liek lietā arī personāla atlases speciālisti Latvijā. Tiek izdalītas četras – pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jeb baby boomers, dēvēta arī par puķu bērniem, pie kuras pieder no 1945. līdz 1962.gadam dzimušie, X paaudze, kas dzimusi no 1962. līdz 1980.gadam, Y paaudze, kuru mēdz dēvēt arī par Millenium paaudzi, pie kuras pieskaita no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos un Z paaudze, kuras pārstāvji kopš 2000. gada joprojām nāk pasaulē – ar to saistās visvairāk minējumu. No 2015.gada dzimušie tiks dēvēti par Alfa paaudzi. Dažādo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi, viņus vada dažādas vērtības, uzvedības modeļi atšķiras, taču cilvēku piederību vienai vai otrai paaudzei nevar noteikt tikai pēc dzimšanas gadiem, jo kādas vienas paaudzes cilvēks atbilstoši savām vērtībām un uzvedībai var piederēt pavisam citai paaudzei, atzīst personālvadības asociācijas vadītāja Eva Selga. Tomēr kopējās dažādo paaudžu vērtības, motivācija un pat uzvedība lielā mērā sakrīt.

A/s Laima trešdien uzsākusi lata formas cepumu Selga ražošanu. Kolekcija atveidos pilnu Latvijas latu monētu kolekciju, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Monētu kolekcijā būs pieejamas visas lata jubilejas monētas, izņemot pēdējo Latvijas Bankas monētu. Pēdējā monēta nebūs iekļauta kolekcijā, jo speciālā cepumu ražošanas rotora izgatavošana tika uzsākta pirms pēdējās viena lata monētas laišanas apgrozībā, Db.lv skaidroja Aija Ūdre, zīmola Selga vadītāja.

Rotors ir apaļš cilindrs, uz kura virsmas ir izvietotas cepumu formiņas ar Latvijas bankas izdoto dažādo lata monētu attēliem - kopā 23 monētu attēliem. Katrā formiņā iegravēts kāds no monētu attēliem, ražošanas procesu skaidro A. Ūdre.

Viņa pauda, ka Selga lata cepumu ieviešanā speciāla rotora iegādei kopumā investēti 4,4 tūkstoši latu. Cepumu pamatā ir klasiskā Selga recepte.

Eiropas Savienībai vajadzētu noteikt obligātus ierobežojumus rūpnieciski ražotajām transtaukskābēm (TTS), kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību, neauglības, Alcheimera, diabēta un aptaukošanās risku cilvēkiem, teikts trešdien apstiprinātajā EP rezolūcijā.

TTS iedzīvotāji galvenokārt uzņem, lietojot rūpnieciski ražotas daļēji hidrogenētas augu eļļas.

EP deputāti norādīja, ka fakts, ka tikai 1 no 3 patērētajiem Eiropas Savienībā zina par transtaukskābēm (TTS), apliecina, ka ar informāciju marķējumā (ja tāda ir) vien nav pietiekami līdzēts. Tādēļ Eiropas Komisijai cik drīz vien iespējams būtu jāierosina ES līmeņa juridiski saistoši ierobežojumi rūpnieciski ražoto trans-taukskābju saturam visos pārtikas produktos - vēlams divu gadu laikā, norāda deputāti.

EP deputāti kā pierādījumu minēja Dāniju, kur 2003. gadā ar likumu nacionālā līmenī ierobežotais trans-taukskābju saturs eļļā un taukos līdz 2% ir ļāvis ievērojami samazināt mirstības gadījumus, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības.

Starptautiskās komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa kļūdījusies, veicot analīzes «Selgas» vafelēs, informē laboratorijā, ziņo LTV ziņu dienests.

Sestdienas, 2011. gada 18. jūnija, vakarā profesors Stēns Stenders televīzijā paziņoja, ka NP-foods ražotajās vafelēs «Selga» trans-tauku daudzums no visiem taukiem ir 44%. Laboratorija koriģējusi analīžu rezultātu uz 9%.

Kļūdu bija pieļāvusi starptautiskas komerclaboratorijas Eurofins Dāņu nodaļa, kas patiesi atvainojas par pieļauto kļūdu un nožēlo izraisītās sekas.

Profesors Stenders nožēlo, ka Eurofins viņu ir maldinājuši, bet uzsver, ka 9% trans-taukskābju ir joprojām ievērojami augstāks līmenis par 2%, kā pieļauts Dānijā, Austrijā, Šveicē un Islandē. Ārsts aicina Latviju pieņemt tādu pašu likumdošanu, lai samazinātu sirds slimību nevajadzīgo risku arī Latvijā.

Uzņēmumi jau sākuši pielāgoties jaunajām normām, kas būs obligātas no 2018. gada vasaras

Kaut arī valdība ir atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) sagatavoto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, izskan pamatotas bažas, vai plānu izdosies īstenot dzīvē. Pārtikas uzņēmumi jau labu laiku strādā pie izmaiņām receptūrās, tomēr uzsver – valdībai ir jāparedz papildu līdzekļi budžetā intensīvām kontrolēm, jo pretējā gadījumā noteikumi ir bezjēdzīgi. Valdības apstiprinātais projekts ir rezultāts vairāku gadu ilgām diskusijām. Transtaukskābes ir viens no galvenajiem iemesliem plašajai mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām, un līdz šim to līmenis Latvijā nopērkamajā pārtikā nav ticis kontrolēts vispār. Lielākā daļa sabiedrības par transtaukskābju eksistenci uzzināja 2011. gadā, kad kāds dāņu profesors Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma pavēstīja, ka uzņēmuma Laima ražotajās vafelēs Selga vienā paciņā ir 12 grami taukskābju. Viņš norādīja, ka to apēšana ir pielīdzināma desmit cigarešu izsmēķēšanai dienā. Laima neslēpa pārsteigumu par profesora izteikumiem un iesūdzēja viņu tiesā. Uzņēmums atzina, ka konkrētajās vafelēs ir viens no lielākajiem transtaukskābju līmeņiem, ja salīdzina ar citiem Laimā ražotajiem produktiem, tomēr tas nepārsniedz četrus gramus.

Dāņu profesoru Stenu Stenderu, kurš Latvijas Televīzijā izplatīja ziņu, ka vafelēs Selga ir 44% transtaukskābju un tas ir tikpat kaitīgi kā izpīpēt vairākas cigaretes, šodien pratina policija.

«Tikko ierados Veselības ministrijā, ar mani gribēja runāt izmeklētāji,» Db.lv stāstīja profesors. Arī uzreiz pēc Uztura padomes sēdes, kurā profesors skaidroja savus uzskatus par kaitīgajām taukskābēm, viņš tika nogādāts policijas iecirknī. S. Stenders vēl nezināja vai paspēs piedalīties Latvijas Ārstu biedrības konferencē diskusijā, jo viņam pēcpusdienā jādlido atpakaļ uz Dāniju. Šodien esot profesora dēla dzimšanas diena. Viņš gan vēl smaidot piebilda, ka tāpat vēl nezin, vai viņu laidīs prom no Latvijas.

Arī pats profesors apsverot iespēju iesūdzēt laboratoriju, kas viņam piegādāja nepatiesos rezultātus un skaidroja, ka nekad vairs neizmantos tās pakalpojumus.

Noslēgusies Startup Weekend Riga, kas Latvijā notiek pirmo reizi. No 37 komandām, kas radās piektdien, svētdienas vakarā savas idejas prezentēja 11 komandas, savukārt par uzvarētāju tika atzīta ideja par pasākumu organizēšanas vietni Evevent.

Pašlaik pieejamas vairākas interneta vietnes, kas informē par pasākumiem, kas gaidāmi vai jau notikuši Rīgā, taču Evevent grasās izveidot platformu, kas apkopos visus pasākumus vienuviet, stāstīja Evevent idejas autori. Evevent komandā darbojas Kristīne Blumberga (Banku Augstskola), Linda Kokare (Rīgas Juridiskā Augstskola), Kristaps Elsiņš (Softkom), Eduards Rouzga (UniWEB), Renārs Vilnis (Latvijas Universitāte), Aleksandrs Savaļjevs (Banku Augstskola) un Askars Vectors (Tilde).

Startup Weekend piektdien sākās ar komandu veidošanu, kurai sekoja «pičošana» (pitching) jeb 60 sekunžu ilga prezentācijas. Svētdien tika prezentētas jau gatavas Startup Weekend Riga 54 stundu laikā tapušās biznesa idejas. «Protams, ceram, ka tieši šeit radīsies kādas jaunas start-up idejas, tomēr aizliegts nav piedalīties ar jau iepriekš izlolotām idejām; galvenais nosacījums, lai tās nebūtu prezentētas iepriekš Startup Weekend pasākumos citur pasaulē vai citos tamlīdzīgos pasākumos,» pauda organizācijas Startup Latvia un arī viens no pasākuma Startup Weekend Riga organizētājiem Arturs Zandersons.

Konditorejas izstrādājumu ražotājs Staburadze zīmolam Selga pievienojis trešo produktu maizcepumu līnijā – Selga Nature maizcepumus ar jūras sāli un sēkliņām. Produkta izstrādē un palaišanā tirgū investēti 20 tūkstoši eiro, informēja uzņēmumā.

Maizcepumi esot Skandināvijā ļoti iecienīts ikdienas pārtikas produkts, kuru lieto kā veselīgāku alternatīvu maizei. Staburadze eksportē Selga Nature produkciju uz Krieviju, Izraēlu, kur produkcijas noiets esot pat ļoti labs. Pamazām tiek apgūts arī Ziemeļamerikas tirgus (ASV, Kanāda).

Latvijas tirgū pārdošanas apjomi pārsniedz cerētos, ir brīži, kad ražotne sasniedz ražošanas kapacitātes griestus.

Kā norādīja uzņēmumā: «Maizcepumu kategorijā mums nav tiešu konkurentu. Šo kategoriju Latvijā radīja AS Staburadze un mūsu produktam nav līdzīgu.»

Maizcepumu ražošana tika uzsākta 2013.gada nogalē, kad uzņēmums investēja vairāk nekā 500 tūkstošus eiro ražošanas iekārtās.

Pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmums NP Foods Lietuvā panācis vienošanos ar Iki un Cento veikalu operatoru SIA Palink, tādējādi patlaban nav problēmu ar kompānijas produkcijas pieejamību veikalos, norāda NP Foods pārstāve Rita Voronkova.

Pēc viņas teiktā, gada sākumā, kad saistībā ar Palink maksātnespējas procesa sākšanos sarežģījās arī sadarbība ar vietējiem ražotājiem, NP Foods sāka meklēt briestošās problēmas risinājumu. Nedēļas nogalē kompānijas pārstāvji Lietuvā tikās ar Palink vadību un panāca vienošanos, kas nodrošinās NP Foods produktu pieejamību Palink tirdzniecības tīkla veikalos.

Voronkova norādīja, ka tikšanās laikā rastais risinājums nodrošinās NP Foods zīmolu Laima, Selga un Gutta produktu piegādi Latvijas tīklam. Jau nākamajā nedēļā, kopīgi strādājot pie produktu portfeļa precizēšanas, iespējama produktu portfeļa paplašināšana Lietuvas tirgū zīmolam Selga, sacīja NP Foods pārstāve.