Pārtikas uzņēmuma Orkla Latvija zīmols “Selga” paplašina produktu klāstu, piedāvājot šķiedrvielām bagātu produktu - sēklu sausmaizītes, kuru sastāvā ir 50% sēklas un to ražošanai netiek pievienoti milti un cukurs.

“Veselīgāki produkti ar augstāku uzturvērtību kļūst arvien populārāki, papildus tam patērētāji biežāk izvēlas produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu. Sekojot šim pieprasījumam, piedāvājam alternatīvu maizei un paplašinām veselīgāku uzkodu klāstu “Selga Nature” produktu līnijā,” stāsta “Orkla Latvija” Komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Selga Nature” sausmaizīšu ražošanas procesā tiek izmantota inovatīva termiskās apstrādes tehnoloģija, kas ļauj nepievienot produktam taukvielas. Jaunās “Selga Nature” sausmaizītes ir pieejamas divos veidos: ar auzu pārslām, saulespuķu sēklām un linsēklām, kā arī sausmaizītes ar saulespuķu sēklām, linsēklām, ķiploku un čilli pārslām.

2020. gada nogalē “Orkla Latvija” modernizēja vienu no cepumu ražošanas iekārtām, lai uz tās gatavotu divkrāsu cepumus, tā paplašinot zīmola “Selga” sortimentu. Kopumā šajā pilnveides projektā investēti 260 000 eiro.

“Šobrīd tirgū piedāvājam tradicionālu krāsu un garšu produktus, bet jau nākotnē plānots uz pilnveidotās iekārtas gatavot arī cita veida un krāsu kombināciju cepumus,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Kopumā zīmola “Selga” sortimentu veido 77 produkti. Šobrīd “Selga” piedāvā divu veidu cepumus, kas ražoti uz pilnveidotās ražošanas līnijas – “Selga Play” cepumi ar kakao un “Selga Play” cepumi ar iebiezināto pienu.

Jau ziņots, ka “Orkla Latvija” mātes uzņēmums būvē vēl vienu ražotni Ādažos, blakus “Laimas” jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas “Orkla” ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Saeima ceturtdien, 14.decembrī, pieņēma lēmumu par kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem, veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», informē Saeimas Preses dienests.

Lēmumā teikts, ka saskaņā ar šī gada novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā no nākamā gada Latvijā tiks ieviesta PVN samazinātā likme 5% apmērā. To piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, tādējādi vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiek atzīts par apmierinātu saistībā ar prasību PVN samazināt Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.

Savukārt iniciatīvu daļā par PVN samazinātās likmes noteikšanu pārējiem kolektīvajā iesniegumā minētajiem pārtikas produktiem un nodokļa likmes palielināšanu kaitīgajiem produktiem Saeima noraidīja. Šādi Saeima lēmusi, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu, kas neparedz vairāk kā vienas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un divu samazināto PVN likmju piemērošanu, kā arī valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2020.gadam, kas neparedz nodokļu paaugstināšanu.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas - ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Šobrīd Latvijā uzņēmumi ilgtspējas speciālistu deficīta problēmu risina, pārkvalificējot un audzinot tos uzņēmuma iekšienē, vai aicinot šādus darbiniekus no citām valstīm, kur var iegūt šādu izglītību. Daži uzņēmumi arī pārvilina ilgtspējas speciālistus pie sevis no citiem uzņēmumiem. Tomēr ar to nepietiek.

“Ir izveidojusies paradoksāla situācija, proti, lai gan Latvijā šādus speciālistus nesagatavo, darba devēji prasa piecu darba gadu pieredze šajā jomā, kas nav realizējams, jo Latvijā pirmie ilgtspējas vadītāja amati un atbildības jomas darba sludinājumos sāka parādīties vien 2021./2022. gadā,” ar novērojumiem dalās Eva Selga.

Tam, ka šobrīd uzņēmēju gaidas ilgtspējas jomā stipri pārsniedz piedāvājumu, piekrīt arī Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atalgojumu 4030 eiro un iespējām saņemt piemaksas par kvalitatīvu darbu, par ko vienojušās vadošās koalīcijas partijas, varētu būt iespējams atrast piemērotu kandidātu VID ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Tiesa, viņa atzīmē, ka droši atbildēt, vai šis atalgojums ir konkurētspējīgs vai nē, nevar, jo tāds amats valstī ir vienīgais un tas ir stratēģiski ļoti svarīgs. Tāpēc viņa rosina izvērtēt valstiski svarīgos amatus un arī atalgojuma noteikšanu.

«Es vairāk atbalstītu kopīgu stratēģiski svarīgo valsts amatu izvērtēšanu un atalgojuma noteikšanu. Šis cipars jau ir tuvāk realitātei, lai būtu iespējams atrast piemērotu un profesionālu kandidātu,» norāda Selga.

Tāpat viņa atzīst, ka patlaban VID ģenerāldirektora amats sabiedrībā ir vērtēts negatīvi.

«Šobrīd šis amats ir piesaistījis tik plašu un negatīvu sabiedrības un mediju uzmanību, ka, lai arī cik profesionāls un motivēts būs VID vadītāja kandidāts, vienalga būs aizdomas par to, ka ar viņa godaprātu, reputāciju vai profesionalitāti kaut kas nav labi,» skaidro Selga.

Tehnoloģiskā progresa ietekmē pastāv varbūtība palielināties bezdarbam mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, ceturtdien diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Viņš norādīja, ka nodarbinātību ietekmē ne tikai globalizācija un demogrāfiskās tendences, bet arī digitalizācija un robotizācija, tādējādi viena no lielākajām nākotnes bažām ir bezdarba līmeņa pieaugums, jo īpaši mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī vidējās kvalifikācijas profesiju automatizācija un rutīnas darba vietu izzušana.

Tajā pašā laikā Alliks arī atzīmēja, ka visus darbus nevarēs automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, tostarp, piemēram, darbus, kuros ir nepieciešamas komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas un plānošanas iemaņas, kā arī saskarsme ar cilvēkiem.

Viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēkiem jāspēj pārkvalificēties, tādējādi jāstiprina pieaugušo izglītības iespējas un karjeras pakalpojumi, jāpielāgo duālās izglītības sistēmas, jāatjauno profesionālās izglītības saturu, jānodrošina modulārās izglītības iespējas, kā arī iespēju prasmes pilnveidot ārpus formālās izglītības sistēmas ietvara.

«Prodexpo» ir Krievijā lielākā pārtikas un dzērienu izstāde, kas šogad norisinās jau 26. reizi. Izstāde notiek Maskavā no 11. līdz 15. februārim, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku no 69 valstīm.

Izstādē piedalās arī Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», iepazīstinot ar zīmolu «Laima» un «Selga» jaunumiem.

«Krievija ir mūsu lielākais eksporta tirgus, līdz ar to «Prodexpo» izstāde ir nozīmīga platforma, kurā prezentēt mūsu sortimentu esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī iepazīties ar tendencēm un aktualitātēm tirgū. Šogad mēs izstādē prezentējam «Laimas» jauno piena šokolādes līniju «Mad Milk», «Maigums» zefīrus, «Prozit» konfektes un eksporta konfekšu kārbas, kā arī citus «Laimas» tumšās un piena šokolādes saldumus. Papildu tam iepazīstinām arī ar «Selga Nature» līniju,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Zīmolu Laima, Selga, Staburadze un Ādažu čipsi īpašnieks Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijas piegādi starp septiņiem pretendentiem uzvarējis uzņēmums ABB, kura piedāvātā līgumcena ir 1,294 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) jeb 1,07 miljoni eiro bez PVN.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.novembrim, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Iepirkuma konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā ir teikts, ka iepirkuma mērķis ir kastu pakošanas procesa automatizācija un jaudas palielināšana, nodrošinot iespēju vienlaicīgi strādāt ar četrām dažāda izmēra kastēm un izmantot vienlaicīgi divus dažādus vākus. Investīciju projekts paredz papildus aprīkot esošās pakošanas līnijas, attiecīgi uzstādot tām trīs jaunas kastu pakošanas iekārtas, divas jaunas kastu formēšanas iekārtas, vienu jaunu vāku formēšanas un uzlikšanas iekārtu, jaunus transportierus un trīs jaunas kastu uzlīmju iekārtas. Projekta ietvaros daļēji ir jāizmanto esošā kastu padeves sistēma, no diviem esošiem kastu formētājiem.

Šodien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai tika pasniegta akcijā Par īstu bērnību sagādātā jaundzimušo «kūlinga» jeb hipotermijas iekārta. Tā palīdzēs komplicētās dzemdībās dzimušajiem mazuļiem un viņu vecākiem.

Stradiņa slimnīcas Perinatālajā centrā gandrīz 50% dzemdību ir ar paaugstinātu risku mātes saslimšanas dēļ vai ar grūtniecību saistītu sarežģījumu dēļ. Hipotermijas iekārtas pieejamība slimnīcā palielina mazāko pacientu drošību un dod lielāku pārliecību ārstiem, ka iespējams palīdzēt īpaši sarežģītās situācijās, piemēram, akūtas hipoksijas gadījumos, kad dzemdību laikā daļēji vai pilnībā tiek pārtraukta skābekļa piegāde jaundzimušā smadzenēm.

Dr. Dina Apele-Freimane, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja, skaidro: «Ar šīs iekārtas palīdzību ir iespējams nodrošināt tā saucamo vadāmo hipotermiju jeb jaundzimušā atvēsināšanu, uzsākot to 6 stundu laikā pēc dzimšanas un uzturot konstantu pazeminātu ķermeņa temperatūru aptuveni 33,5 grādu robežās turpmākās 72 stundas. Ir pierādīts, ka šī metode par 50% samazina konstatējamu smadzeņu bojājumu risku nākotnē. Tas ir būtisks solis veiksmīgai mazuļa tālākajai attīstībai un mums svarīgi ir palīdzēt un būt gataviem ikvienā šādā situācijā – vai tas būtu viens mazulis mēnesī vai trīs mazuļi nedēļā.»

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija pērn sasniedzis lielāko apgrozījumu un peļņu uzņēmuma vēsturē, informē uzņēmumā.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija konsolidētais apgrozījums pērn bija 81,1 miljons eiro, kas ir par 3,3 miljoniem eiro vairāk salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet uzņēmuma konsolidētā peļņa sasniegusi 3,1 miljonu eiro, sasniedzot pozitīvu rentabilitātes rādītāju pieaugumu.

«Esam gandarīti, ka 2017. gads aizvadīts ar rekorda izaugsmi, kāpinot gan peļņu, gan apgrozījumu. Pērn turpinājām fokusēties uz ražošanas un darba procesu modernizāciju un pilnveidi, kā arī attīstījām mūsu produktu portfeļus, padarot tos konkurētspējīgākus gan lokālajam, gan eksporta tirgiem,» uzsver Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Pēc rūpīga izvērtēšanas procesa ir pieņemts lēmums, ka jaunā Laima ražotne tiks celta Ādažos. Kopējās investīcijas jaunās ražotnes būvniecībā un turpmākā Orkla Confectionery & Snacks Latvija attīstībā nākamo trīs gadu laikā sasniegs līdz pat 20 miljoniem eiro, informē Orkla Confectionery & Snacks Latvija Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Ražotnes celtniecību plānots sākt 2018. gada pirmajā pusē, pabeigt līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim un uzsākt pilnvērtīgu ražošanu 2019. gada nogalē. Jaunās ražotnes platība būs aptuveni 6500m2.

«Es priecājos paziņot par nākamo nozīmīgo soli mūsu stratēģiskajā plānā jaunas, mūsdienīgas un multifunkcionālas šokolādes un citu saldumu ražotnes būvniecībai Latvijā. Izvēlētā vieta ideāli atbilst mūsu vajadzībām, ņemot vērā infrastruktūras un investīciju līmeni, izmēru, loģistiku, ilgtspējību un, pats svarīgākais - tā neierobežo mūsu turpmāko attīstību nākotnē,» uzsver Toms Didrihsons, Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs.

"Ņemot vērā koronavīrusa Covid-19 dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pieprasījums pēc mūsu produktiem ir audzis vairākas reizes. Preventīvi jau veidojām gatavās produkcijas un izejvielu krājumus, taču šobrīd saņemam daudz un liela apjoma pieprasījumus un pasūtījumus no klientiem, kas būtiski pārsniedz ierastos apjomus," biznesa portālam db.lv stāsta "Orkla Latvija" pārstāve Lineta Mikša.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Ar mērķi nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību un piegāžu uzticamību uzņēmums atrodas ciešā kontaktā ar izejvielu piegādātājiem.

Tāpat viņa uzver, ka koronavīruss Covid-19 neizplatās ar pārtikas produktiem un dzērieniem.

Saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu visā pasaulē "Orkla Latvija" laicīgi ir ieviesusi vairākus piesardzības pasākumus, lai samazinātu darbinieku un klientu risku inficēties ar vīrusu.

Uzņēmumā īstenotie piesardzības pasākumi ietver ceļošanas ierobežojumus, sanāksmju rīkošanas ierobežojumus, lielākas uzmanības pievēršanu higiēnas paradumiem attiecībā uz infekcijas novēršanu un vadlīnijas saistībā ar kravas automašīnu šoferu un apmeklētāju pieņemšanu ražotnēs.

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Latvijas personāla vadīšanas asociācijai (LPVA) šogad aprit 20 gadi kopš organizācijas dibināšanas.

LPVA ir izveidota 1996. gadā, lai veicinātu personāla vadīšanas popularitāti Latvijā, celtu personāla vadīšanas speciālistu kompetenci un šī amata prestižu darba tirgū, kā arī lai parādītu efektīva personāla vadīšanas darba pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu veiksmīgu darbību.

«Asociācija 20 gadu laikā ir izveidojusies par stabilu savas nozares profesionāļu biedrību,» uzsver Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

«Šo gadu laikā personāla vadība kā funkcija ir mainījusies no «kadru daļas» ar izteiktu atbildību par dokumentu formēšanu uz «biznesa partnera» lomu, kur atbildības fokuss ir vērsts uz efektivitāti, jēgpilnu darbu un darbinieku iesaisti,» piebilst asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas uzņēmuma Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētāja amatā ar 2017. gada 1. februāri stājas Toms Didrihsons, kas pārņem līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Erika Smita-Hansena pienākumus, savukārt uzņēmuma valdes locekļa amatu ieņem Orkla Confectionery & Snacks Latvija komercdirektors Jevgenijs Fedjaņins.

Pārmaiņas vadības komandā īstenotas, jo Eriks Smits-Hansens ir pabeidzis uzņēmuma iegādi un integrāciju Orkla grupā.

T. Didrihsonam ir vairāk nekā 12 gadu pieredze Orkla grupas uzņēmumos, pildot Orkla Confectionery & Snacks Latvija (iepriekš NP Foods) integrācijas direktora, finanšu direktora un valdes locekļa pienākumus, kā arī iepriekš strādājot dažādos amatos Orkla Foods Latvija (iepriekš Spilva). Viņš ir ieguvis bakalaura grādu banku un finanšu vadībā Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātē, Austrālijā, kā arī uzņēmējdarbības vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Biznesa skolā.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija veiks daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas, multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā. Jaunā ražotne sniegs uzņēmumam iespējas attīstīt efektīvāku ražošanu, nodrošināt stabilu produktu kvalitāti, plānot efektīvāku piegādes ķēdi un loģistiku, kā arī nodrošināt labākus darba apstākļus darbiniekiem. Šis ieguldījums papildinās Orkla Confectionery & Snacks Latvija investīcijas, kas pēdējo divu gadu laikā sasniegušas vairāk nekā 10 miljonus eiro, padarot šo par vienu no lielākajiem ieguldījumiem pārtikas ražošanas nozarē Latvijā. Šī ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas.

Ārlietu ministrijas (ĀM) ģenerālinspektors Māris Riekstiņš 17.augustā pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa saņems akreditācijas vēstules, tādējādi kļūstot par jauno Latvijas vēstnieku Krievijā, liecina Valsts prezidenta darba kārtība.

Riekstiņš amatā nomainīs pašreizējo Latvijas vēstnieci Krievijā - Astru Kurmi. Viņa vēstnieces amatu Krievijā ieņēma kopš 2013.gada nogales.

Arī Kurmei Valsts prezidents ceturtdien pasniegs akreditācijas vēstules. Viņa kļūs par Latvijas vēstnieci Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), liecina Valsts prezidenta darba kārtība.

Latvijas nerezidējošais vēstnieks AAE ar rezidenci Pekinā, Ķīnā, kopš 2016.gada ir Māris Selga.

Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Alus darītava un dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” noslēdzis darījumu ar “Orkla Latvija” par ūdens zīmola “Everest” pārdošanu.

Darījuma summa ir konfidenciāla.

Darījums paredz arī ūdens ražošanas iekārtu pāriešanu “Cēsu alus” īpašumā.

"”Cēsu alus” ilgtermiņa stratēģijas mērķis ir daudzveidīgu dzērienu ražotnes attīstība, ar fokusu uz paplašināšanos bezalkoholisko dzērienu segmentā. Dzeramā ūdens tirgus turpina attīstīties, tāpat arī veselīga dzīvesveida tendences kļūst arvien populārākas un mēs saskatām potenciālu, paplašinot mūsu produktu portfeli un attīstot dzeramā ūdens zīmolu “Everest”. Mēs parūpēsimies par to, lai pircējiem būtu pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens un nākotnē radīsim inovatīvus produktus ūdens segmentā," komentē AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Kafijas grauzdētava Kalve Coffee ceļā uz ilgtspējas izcilību ieguvusi B Corp sertifikātu. Uzņēmuma nākotnes plāni saistās arī ar kotēšanos biržā.

Kalve Coffee līdzdibinātājs Gatis Zēmanis stāsta, ka ceļš uz B Corp nav bijis viegls, prasot intensīvas pūles un rūpīgu dokumentāciju un pat fotogrāfiskus pierādījumus tam, ka specializētās (speciality) kafijas grauzdētāji Kalve Coffee ir patiesi ilgtspējīgs uzņēmums: “Man personīgais spīts jau no sākta gala bija tas, ka man daudzi teica, ka nav iespējams izveidot veiksmīgu biznesu ar pamatīgiem ilgtspējas procesiem, tad manī parādījās liels spīts pierādīt, ka to var izdarīt”.

Jaunākajā kafejnīcā Kalve Coffee investē 75 000 eiro 

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu...

"Mēs priecājamies redzēt Kalve Coffee pievienošanos B Corp kopienai un ceram atbalstīt viņu nepārtrauktu pilnveidošanās ceļu, esot līderiem Baltijā," saka Sāra Garsija, B Lab Europe tirgus attīstības daļas vadītāja.

B Corp ir sertifikācija, kas novērtē uzņēmumu ne tikai no vides perspektīvas, bet arī ņemot vērā pārvaldības stilu, darbinieku labbūtību, kopienu, kā arī attiecības ar klientiem. “B Corp sertifikāta ieviešana nekad nav bijis pašmērķis, dibinot Kalve Coffee mēs neskatījāmies kā ieviest ilgtspējas standartus, mēs vienkārši apzināti gribējām izveidot biznesu ar pozitīvu ietekmi uz pasauli,” stāsta Zēmanis.

Lai kļūtu par sertificētu B Corp uzņēmumu, katram uzņēmuma ir jādemonstrē ļoti augsts sociālais un B Impact Assessment rezulāts ar vismaz 80 punktiem. Vidējais rādītājs uzņēmumiem, kuri aizpilda B Corp pieteikumu, ir 50.9 punkti. Kalve Coffee ieguva 91.8 punktus.

"Uzņēmējdarbība ir sacensība ne tikai ar konkurentiem, bet arī pašam ar sevi. B Corp punktu sistēma rada azartu - protams, ka mēs nākamreiz vēlamies iegūt vairāk punktu. Mēs skatāmies, kas ir mums tuvākais līdzīgais konkurents, redzam cik viņiem ir punktu, tad mūsu mērķis ir viņus pārspēt. Tas ir veselīgs azarts. Tas dzen uz priekšu," saka Zēmanis.

Viņš aicina arī citus uzņēmējus raudzīties atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā: “Protams, ir liels darbs jāizdara, lai tiktu pie B Corp sertifikāta, taču es ticu, ka tiem, kas to darbu būs izdarījuši ātrāk, būs ļoti lieli ieguvumi jau tuvākajā nākotnē. Skaidrs, ka arī tas, kas notiek Eiropas Parlamentā - taksācijas politika, ar 2026. gadu uzņēmumiem būs jāsniedz vides ietekmes pārskats un tamlīdzīgi, visticamāk, ka tas ietekmēs arī nodokļu politiku. Tāpēc jo ātrāk uzņēmumi šo sakārtos, jo vieglāk un labāk būs vēlāk.”

Viena no Kalve pamatvērtībām ir pieejamība, kas iekļauj produkta, finansiālu un vides pieejamību, Kalve šos svarīgos pīlārus vēlas paplašināt arī ar kotēšanos biržā. “Tādējādi mēs gribam kļūt vēl pieejamāki un dot visiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā Kalve Coffee, kā arī piesaistīt papildus resursus attīstībā,” skaidro Gatis.

SIA "Kalve Coffee" ir Latvijas uzņēmums ar kafijas grauzdētavu Jaunmārupē, kā arī vairākām kafejnīcām-veikaliem Rīgā - Stabu ielā, Baznīcas ielā un Āgenskalna tirgū. Kalve Coffee apgrozījums 2022.gadā sasniedzis 2 121 427 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Kalve Coffee" 2021.gadā strādāja ar 1,153 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,2% un sasniedza 54 025 eiro.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Gatis Zēmanis (51%), Karlīne Egle (25%), Raimonds Selga (20%) un Jānis Andersons (4%).

Latvijā ir izveidojies tāds paradokss, ka ir daudz brīvu darba vietu un ir daudz cilvēku bez darba

Šobrīd ir ļoti grūti atrast īstos cilvēkus īstajā vietā, laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga.

Fragments no intervijas:

Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras personāla vadītāji Latvijā?

Pirmskrīzes laikā domājām, kur atrast labākos darbiniekus, kā viņus labāk motivēt, bet šobrīd atrodamies situācijā, kad darba tirgū ir ļoti maz cilvēku, ir ārkārtīgi grūti atrast labus speciālistus, nevar atrast īstos cilvēkus īstajā vietā – vai nu pietrūkst izglītības, vai pieredzes. Tāpat arvien aktuālāks kļūst jautājums par kritisko vecumu. Uzņēmumi negrib ņemt darbā jauniešus pēc vidusskolas, kuriem pietrūkst izglītības un pieredzes, tāpat tie negrib ņemt darbā cilvēkus pēc 50 gadiem. Ja cilvēks šajā vecumā ir palicis bez darba, viņam ir grūti atrast darbu, jo tirgū viņš vairs netiek uzskatīts par konkurētspējīgu. Mēs daudz esam runājuši par šo tēmu ar uzņēmumu vadītājiem. Uzskatu, ka cilvēks, kuram ir 50 gadi un vairāk, ja viņam ir laba veselība, ir tieši tikpat darbaspējīgs kā cilvēks 35 gados, kuram bieži vien ir mazi bērni un visas sadzīviskās problēmas, kas nāk tam līdzi. Par to ir jārunā ar darba devējiem. Ir jāprot gudri sabalansēt tos resursus, kas mums šobrīd darba tirgū ir pieejami.