Igors Krutojs ir ļoti ietekmīgs un bagāts cilvēks Krievijā. Ja viņš vēlētos asi reaģēt, tas varētu izraisīt tādu pašu reakciju, kāda bija Igaunijā – Aļoša 2, par festivāla Jaunais vilnis laikā KNAB veikto I. Krutoja pratināšanu saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem raidījumā 900 sekundes sacīja partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Viņš pieņem, ka I. Krutoja pratināšana bija saistīta ar ievērojamo investīciju programmu, ko plānots īstenot Rīgā un Jūrmalā. Krutoja viedoklis pret veikto pratināšanu ir klaji negatīvs. Taču viņš nav vēlējies nekādus skandālus un teicis, ka aizies uz nopratināšanu un atbildēs uz visiem jautājumiem. «Krutojs ir persona Nr.1 šovbiznesā. Ja viņš gribētu, viņš varētu radīt tādu skandālu, ka tas radītu ietekmi uz Latvijas–Krievijas attiecībām,» skaidroja A. Šlesers, piebilstot, ka tā rezultātā Krievijas kravu plūsma varētu tikt pārvirzīta prom no Latvijas ostām.

Runājot par gaidāmajām vēlēšanām, A. Šlesers norāda – par to pārsteigumu, ko LPP/LC sagādās gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, runās daudzi politologi un sociologi, kuri jau tagad visu [partiju iegūto vietu skaitu parlamentā] esot sadalījuši. Jau rīt partija kongresā lems par kandidātiem parlamenta vēlēšanās un nosauks visu ministru amatu kandidātus profesionāļu valdībai. LPP/LC arī rosinās apvienot Finanšu un Ekonomikas, kā arī Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Par saviem izteikumiem attiecībā uz vafeļu Selga kaitīgumu veselībai Dāņu profesoram Stēnam Stenderam var nākties maksāt dārgi, uzskata juristi, taču tikpat labi vafeļprāva var beigties ar to, ka profesors tiek attaisnots.

Laikraksta Diena aptaujātie juristi lielā mērā ir vienisprātis par to, ka NP Foods vērsties tiesā pret Dānijas profesoru un mēģināt pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai vismaz publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa par vafeļu kaitīgumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas trešdien, 23.septembrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli, informē Saeimas Preses dienests.

Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība.

Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tiekšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi.

Karā un mīlā visi paņēmieni ir atļauti – tas ir sens teiciens, kuru mūsdienās parasti izmanto ļaudis, kam gribas izrīkoties tā, kā nav pieņemts. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), acīmredzot nolemjot, ka citādi neizdosies tikt klāt pie pierādījumiem noteiktu personu lietu sakarā, ir nolēmis mēģināt par lieciniekiem pataisīt advokātus.

Principā teju vai briljanta vērts plāns – ir taču skaidrs, ka par to, ko katra konkrētā aizdomās turētā persona ir vai nav darījusi, vislabāk parasti zina tieši advokāti. Viņiem vienkārši ir jāzina, lai saprastu, no kuras puses ķerties klāt, lai aizstāvētu savu klientu. Tas taču izklausās tik vienkārši – pagaidīt, kamēr aizdomās turētais nolīgst advokātu, izrunājas ar viņu, un tad attiecīgo aizstāvi nopratināt. Ir tikai viena «problēma» – tā nav pieņemts darīt nevienā demokrātiskā valstī. Turklāt šeit runa nav par elementāro pieklājību, tradīcijām un tamlīdzīgām vērtībām, bet gan aspektiem, kas ir atrunāti likumdošanas ietvaros.

Saistībā ar bankas Snoras lietu Lietuvas Ģenerālprokuratūra varētu izsaukt uz pratināšanu bijušo vasts centrālās bankas vadītāju Reinoldiju Šarkinu, vēsta Lietuvas plašsaziņas līdzekļi.

Ģenerālprokuratūra lēmumu par R. Šarkina nopratināšanu pagaidām vēl nav pieņēmusi, tomēr tāda iespēja tiekot izskatīta, portālam Delfi.lt stāstīja prokuratūras pārstāve.

«Centrālajai bankai ir jākontrolē visu valsts banku darbība, tāpēc prokuratūra neizslēdz, ka R. Šarkina kungs tiks izsaukts uz pratināšanu. Oficiāla lēmuma šajā jautājumā pagaidām nav, taču ir tāda pārliecība,» sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāve.

Tāpat nav izslēgts, ka prokuratūra uzsāks bijušās Lietuvas centrālās bankas vadības, tostarp arī R. Šarkina, darbības izmeklēšanu, norāda Ģenerālprokuratūra.

Ceturtdienas vakars, pulksten 19.15. Radisson Blu Hotel Latvija bārā klusināti spēlē klavieres, čalo tūristi, bet pie viesnīcas ar neizslēgtu dzinēju jau vairākas stundas melns Mercedes Benz neuzkrītoši gaida par pusmiljona eiro kukuļa došanu Latvijas dzelzceļa (LDz) toreizējam prezidentam Uģim Magonim aizdomās turēto Oļegu Osinovski. Todien viņš, aptuveni trīs stundas sniedzis liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nemanīts pamet viesnīcu pa vienu no izejām, lai atgrieztos Tallinā. «Šobrīd man jums nav ko teikt. Pašlaik es nekomentēšu neko saistībā ar šo situāciju,» jau no Tallinas īsziņā laikrakstam Diena atbild Osinovskis. Publicitāte korupcijas lietā ir nevajadzīgs apdraudējums viņa biznesam, un KNAB miljonāram ir palīdzējis šos riskus apiet, norāda laikraksts.

Aizdomās turētā statuss, kas Igaunijas bagātākajam cilvēkam un Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību konkursu biežam uzvarētājam piemērots jau augusta sākumā līdz ar Magoņa aizturēšanu, nekad oficiāli nav ticis pieminēts KNAB amatpersonu izteikumos. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks Dienai otrdien nesniedza skaidru apstiprinājumu, ka decembrī, kad plānota pēdējo gadu lielākās korupcijas lietas nosūtīšana Ģenerālprokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai, tajā figurēs ne tikai pusmiljona kukuļa iespējamā saņēmēja Magoņa, bet arī iespējamā devēja - Osinovska vārds.

Latvijas korupcijas apkarotāji arī citādi šo četru mēnešu laikā Magoņa iespējamam kukuļotājam līdz šim nav traucējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību vai baudīt ierasto miljonāra dzīvesveidu, apceļojot pasauli. Pāris nedēļas pēc Magoņa aizturēšanas Osinovskim, par spīti aizdomās turētā statusam, netika likti šķēršļi doties atpūtā uz eksotiskām salām. Novembrī Osinovskis bija aizlidojis uz Seulu, oktobrī kārtoja lietas Tbilisi, un tie ir tikai pāris no kukuļdošanā aizdomās turētā pēdējā laika braucieniem ārpus Eiropas Savienības robežām, par ko zināms Dienai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks nesniedz konkrētu atbildi, vai tā ir normāla prakse, ka zvērināti advokāti tiek izsaukti uz biroju kā liecinieki, kā arī, vai KNAB šādi rīkosies vēl.

Viņš vien atzīmēja: «KNAB ir institūcija, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus un koruptīvās darbības, kas attiecas uz valsts amatpersonām un ir ar valsts amatpersonām saistītas. Jebkuras darbības, īpaši attiecībā uz izmeklēšanas un operatīvajām darbībām, ir saskaņojamas un uzraugošas no Ģenerālprokuratūras un dažreiz tiesas, tāpēc, ja kādas darbības no biroja puses, pēc kādas personas domām, ir prettiesiskas vai nelikumīgas, tad ir iespēja vērties pie uzraugošās institūcijas un to apstrīdēt.»

Db jau rakstīja, ka atsevišķi zvērināti advokāti asi kritizējuši KNAB metodes, norādot pat uz iespējami tīšu viņu darba kavēšanu. Uzvirmojuši pieņēmumi par iespējamiem KNAB amatpersonu pārkāpumiem. Proti, KNAB amatpersonas pieprasījušas atsevišķiem zvērinātiem advokātiem sniegt ziņas saistībā ar aizstāvības nodrošināšanu klientam, kā arī aicinājušas zvērinātus advokātus Aloizu Vazni, Juri Dzelmi un Jeļenu Kvjatkovsku uz pratināšanu liecinieku statusā sakarā ar aizstāvības veikšanu.

Rīgas apgabaltiesa otrdien pēc pusotru stundu ilgas sēdes noraidīja advokātu un Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumus otrdien nepratināt vienu no Lemberga lietas galvenajiem lieciniekiem Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Līdzapsūdzētā Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks lūdza tiesu nepieļaut Meroni nopratināšanu un atzīt par nepieļaujamiem pierādījumus no Meroni iegūtās liecības un dokumentus.

Ventspils mērs argumentēja, ka ar R. Meroni viņam ir bijušas tikai advokāta un klienta attiecības un tās juridiski joprojām nav pārtrauktas. Ņemot vērā iepriekš minēto, R. Meroni liecinot varot pārkāpt likumu, kas paredz klienta un advokāta savulaik apspriestās informācijas neatklāšanu. «Tāpēc es lūdzu tiesai nepratināt manu advokātu,» uzsvēra A. Lembergs.

Arī Lemberga dēls Anrijs tiesai atgādināja, ka viņam R. Meroni bijis tikai advokāts.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Dāņi prezidentūru sāk ar saspīlētu pašmāju politiku.

Sākot ES rotējošo prezidentūru, Dānija ar premjeri Helli Torningu-Šmiti priekšgalā nākamajā pusgadā apņēmusies panākt lielāku vienotību eirozonas un ārpus tās esošo dalībvalstu starpā. Britu The Economist gan izsaka skepsi, vai, atrodoties ārpus monetārās savienības, Dānijai šai ziņā būs daudz teikšanas, turklāt valdošajiem sociāldemokrātiem ir gana daudz pašmāju problēmu.

Dāņu sociāldemokrāti piedzīvo visu laiku zemāko vēlētāju uzticību – tos atbalsta 19,9% elektorāta. Sava artava šai nepatikā ir dēļ politiķu personisku skandālu virknes, un acīmredzot politiskas dabas pretrunas neapmierinātie vēlētāji saskatījuši arī sociāldemokrātu nespējā saglabāt agrīnās pensionēšanās sistēmu un ieviest nodokli miljonāriem.

Valsts policija patlaban vairākās vietās, tostarp arī uzņēmuma Maxima Latvija administrācijas ēkā un projektēšanas uzņēmumā HND Grupa, veic tiesas sankcionētas kratīšanas Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā, aģentūrai LETA sacīja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.

Sīkāku informāciju policija pašlaik nesniedz.

Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmuma administrācijas ēkā, Ķekavas novada Abrās, ir ieradušies policijas pārstāvji. Uzņēmuma darbinieki ar likumsargiem sadarbojas un sniedz visu nepieciešamo informāciju. Plašākus komentārus pagaidām uzņēmums gan nesniedz.

Projektēšanas uzņēmuma HND Grupa īpašnieks Ivars Sergets aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban policija uzņēmumā veic kratīšanu, taču plašāku komentāru nesniedza.

Ar Zolitūdes traģēdijā iesaistīto būvfirmas Re&Re un arhitektu biroja Kubs pārstāvjiem aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. Būvfirmas Re&Re mājaslapa www.rere.lv, kas no rīta vēl darbojās, patlaban vairs nav pieejama.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Partija Saskaņa šodien Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzējusi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātos galīgos vēlēšanu rezultātus, prasot pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā, informēja no Saskaņas 12.Saeimā ievēlētais deputāts Andrejs Elksniņš.

Partija aicina tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai deputāta kandidāta Dzintara Zaķa (V) vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir pielikts «+».

Saskaņa lūgusi tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas Vienotība sarakstā un citu partiju sarakstos.

Gandrīz divu mēnešu laikā, no 21. jūnija, iedzīvotāji policijas interaktīvajā «točku» kartē izdarījuši 1007 atzīmes par dažādām nelegālo akcizēto preču tirdzniecības vietām, informē policija.

Visvairāk atzīmes izdarītas Rīgas reģionā (606), savukārt, no pārējiem reģioniem visaktīvākie bijuši Latgales (122 atzīmes) un Zemgales (110 atzīmes) iedzīvotāji. Kurzemē un Vidzemē cilvēki informāciju par nelegālām akcizēto preču tirdzniecības vietām snieguši attiecīgi 89 un 80 reizes.

Policija atgādina, ka šie skaitļi nav pielīdzināmi nelegālo tirdzniecības vietu skaitam, jo nereti vairāki cilvēki atzīmējuši vienu un to pašu vietu, tāpat ir gadījumi, kad pēc policijas pārbaudēm sniegtā informācija neapstiprinās.

Policija arī norāda, ka lielākajā daļā atzīmēto vietu policija jau strādājusi vairākkārt un tās bijušas zināmas, taču vērtīga ir iedzīvotāju sniegtā detalizētā informācija par konkrēto vietu darbību.