Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks nesniedz konkrētu atbildi, vai tā ir normāla prakse, ka zvērināti advokāti tiek izsaukti uz biroju kā liecinieki, kā arī, vai KNAB šādi rīkosies vēl.
Viņš vien atzīmēja: «KNAB ir institūcija, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus un koruptīvās darbības, kas attiecas uz valsts amatpersonām un ir ar valsts amatpersonām saistītas. Jebkuras darbības, īpaši attiecībā uz izmeklēšanas un operatīvajām darbībām, ir saskaņojamas un uzraugošas no Ģenerālprokuratūras un dažreiz tiesas, tāpēc, ja kādas darbības no biroja puses, pēc kādas personas domām, ir prettiesiskas vai nelikumīgas, tad ir iespēja vērties pie uzraugošās institūcijas un to apstrīdēt.»
Db jau rakstīja, ka atsevišķi zvērināti advokāti asi kritizējuši KNAB metodes, norādot pat uz iespējami tīšu viņu darba kavēšanu. Uzvirmojuši pieņēmumi par iespējamiem KNAB amatpersonu pārkāpumiem. Proti, KNAB amatpersonas pieprasījušas atsevišķiem zvērinātiem advokātiem sniegt ziņas saistībā ar aizstāvības nodrošināšanu klientam, kā arī aicinājušas zvērinātus advokātus Aloizu Vazni, Juri Dzelmi un Jeļenu Kvjatkovsku uz pratināšanu liecinieku statusā sakarā ar aizstāvības veikšanu.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska norādīja, ka ir nosūtītas vēstules Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kā arī KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam ar lūgumu izvērtēt radušos situāciju no tiesību aktu viedokļa.
G. Kaminska piebilda, ja apstiprināsies advokātu izteiktie apgalvojumi, tas nozīmētu, ka KNAB tīši vēlējies traucēt advokātu darbu – veikt aizstāvību.
Kriminālprocess, kura ietvaros minētajiem trim advokātiem piemērots liecinieka statuss, ir saistīts ar bijušo Finanšu ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču, un minētie advokāti ir viņa un viņa sievas Ināras Vilkastes aizstāvji dažādos procesos. Nopratināšanas laikā zvērinātiem advokātiem tika norādīts, ka pret viņu klientu ir uzsākts cits kriminālprocess par liecinieku iespējami pretlikumīgu ietekmēšanu.
Jāmin, ka advokāti atteicās no liecību sniegšanas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 122. pantu, kas nosaka advokātu imunitāti.
G. Kaminska uz jautājumu, vai KNAB drīkstēja saukt uz pratināšanu advokātus saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret viņa klientu, atsaucas uz jau pieminēto Kriminālprocesa likumu, kas cita starpā nosaka, ka nav atļauts pratināt advokātu kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā. Piebilstot, ka cits jautājums būtu tad, ja pret kādu advokātu, piemēram, būtu ierosināts kriminālprocess.