Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Lai noskaidrotu situāciju ar kvalificētiem speciālistiem un perspektīvo pieprasījumu mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, ar ES līdzfinansējumu tiek veikts šīs nozares cilvēkresursu audits. «Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbapsēku,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka jau trūkst kvalificētu speciālistu, it īpaši situācijā, kad, modernizējoties uzņēmumiem, tiek uzstādītas programmvadības ražošanas iekārtas. «Tie speciālisti, kas vajadzīgi nozarei, ir nepieciešami arī citās, piemēram, komunālajā saimniecībā,» uzsver V. Rantiņš. Viņš norāda, ka tieši minēto iemeslu dēļ asociācija vēlas noskaidrot situāciju —ne tikai kāda tā ir no cilvēkresursu viedokļa konkrētajā nozarē, bet arī visā tautsaimniecībā un tādējādi iegūt atbildi uz jautājumu kādi speciālisti ir vajadzīgi. Bez tam šobrīd nozarei trūkst inženieru, bet jaunatne īpaši neraujas apgūt šo profesiju, tāpēc vajag izstrādāt jauniešu piesaistīšanas stratēģiju, un šis pētījums arī, pēc V. Rantiņa domām, varētu sniegt noteiktas atbildes uz šo jautājumu. «Latvijai ir vajadzīgi vairāk inženieri, konstruktori un pētnieki, it īpaši situācijā, kad tirgū jāpiedāvā izstrādājumi ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro asociācijas vadītājs. Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārsvarā ražo vidēji zemu un zemu tehnoloģiju produkciju. Salīdzinājumam mašīnbūves un metālapstrādes nozares īpatsvars 16 % no Latvijas rūpniecības, kamēr ES — vidēji 40 %. Lai palielinātu ražošanas apjomu, jāceļ darbinieku produktivitāte, jāražo dārgāki produkti. Šis atzinums tiek pamatots ar to, ka darba ražīgums 2000. gadā Latvijā bija 7 reizes zemāka nekā vidēji ES. Pievienotā vērtība uz vienu darbinieku Latvijā pēc 2000. gada datiem bija tikai 8000 eiro/gadā, kamēr ES 48 400 eiro. Projekta ietvaros tiek strādāts ne tikai ar nozares uzņēmējiem un mācību iestādēm, bet arī ar pašvaldībām, lai sajūgtu kopā reģionu attīstības vīzijas ar nepieciešamo kvalificēto darbaspēku, tā sagatvošanas iespējām mācību iestādēs utt., skaidro V. Rantiņš. Viņš cer, ka projekta rezultātā izstrādātā komunikāciju stratēģija ietekmēs nozares attīstību visā Latvijā līdz 2014. gadam. Projekta «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija startēja uz Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. No kopējām projekta izmaksām — 42 680 Ls lauvas tiesu — 32 010 Ls segs Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums, bet pārējo — 10 670 Ls — maksās paši nozares uzņēmēji, skaidro V. Rantiņš. Viņš uzskata, ka projekts laus apzināt reālo situāciju un perspektīvas, ko prognozē, nozares uzņēmēji, pašvaldības, izglītības iestādes, un sniegs atbildes, kādi speciālisti un cik daudz ir nepieciešami, lai nozare sekmīgi attīstītos.

"Pēdējos astoņus gadus metālapstrādes nozare strauji attīstās un šobrīd ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm," situāciju nozarē komentē Mašīnbūves un metālasptrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares dati par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem (faktiskajās cenās):

Informācijai: Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 11. līdz 13. decembrim divās hallēs notiks trešā starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde Tech Industry 2008.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

2004. gads metālapstrādes un mašīnbūves nozarē ir bijis veiksmīgs, kaut arī pārmaiņām bagāts gan saistībā ar iestāju ES, gan jaunu spēlētāju ienākšanu šajā sektorā. Pērn mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecībā ir ne tikai vislielākais saražotās produkcijas apjoms pēdējo gadu laikā, bet arī notikušas lielas pārmaiņas pašā nozarē. To liecina gan pērn strauji — par 35.98 % jeb 127 milj.Ls salīdzinājumā ar 2003. gadu pieaugušais mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības produkcijas eksports, sasniedzot 480 milj. Ls, gan jaunu spēlētāju ienākšana nozarē. «2004. gads ir bijis straujākais nozares izaugsmes un līdz ar to arī ražošanas un eksporta kāpums naudas izteiksmē pēdējo 15 gadu laikā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš atgādina, ka nozare kopā ar meža nozari ir galvenie Latvijas eksporta ienākumu balsti.

Pagājušajā gadā tika atklāta «AKG» grupas radiatoru ražotne, turklāt perspektīvā, ja Latvijā būs labvēlīgi apstākļi, Vācijas kompānija «AKG» varētu paplašināt pašreizējo 12 milj. eiro vērto radiatoru ražotni, skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs V. Rantiņš. Savukārt mašīnbūves detaļu ražotājs SIA «Leax Baltix», ieguldot nedaudz vairāk par 1 milj. Ls, pērn paplašināja mašīnbūves detaļu ražotni, kas ļaus kāpināt gan kompānijas ražošanas apjomus un ienākumus, kā arī palielinās kopējos ražošanas un eksporta rādītājus visai valstij. Tāpat metālapstrādes un metāla tirdzniecības a/s «Severstaļlat», investējot nedaudz vairāk par 1 miljonu eiro, ir uzstādījis otru cauruļu ražošanas līniju, būtiski kāpinot ražošanas apjomu. Savu darbu Ventspilī ir sākusi «Bucher Automotive» mašīnbūves ražotne — komplektē ielu tīrāmās mašīnas. «Tie ir tikai daži piemēri, kur 2005. gada investīciju augļi būs redzami vēlāk — 2006. gadā.» Viņu gan priecē tas, ka vairāki metālapstrādātāji uzsākuši ražotņu modernizāciju un pirmie augļi jau ir redzami, jo pieaugusi produktu ražošana un realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Turklāt darbu uzsākušass vairākas ražotnes, kuras pērn tika būvētas, kā rezultātā, pēc asociācijas vadītāja domām, pieaugs ne tikai ražošanas, bet arī eksporta apjomi. V. Rantiņš uzskata, ka sava nozīme nozares izaugsmē būs arī uzņēmēju piesaistītajam ES struktūrfondu finansējumam, kura rezultāti būs redzami tuvāko gadu laikā. Minēto iemeslu dēļ arī V. Rantiņš uzskata, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksporta īpatsvars varētu būt lielāks par līdzšinējo. «Nozare ir un tuvākajos gados būs viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm,» uzsver asociācijas priekšsēdētājs.

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Rīt, 4.oktobrī, Jelgavā notiks metālapstrādes diena, Db.lv informēja pasākuma organizatori. Pasākuma mērķis ir popularizēt profesionālās izglītības iestādes, kur var apgūt metālapstrādes arodu, kā arī iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar jauninājumiem metālapstrādes jomā un dažādiem to mūsdienīgiem risinājumiem.

Pasākuma ietvaros notiks seminārs, kurā aicināti piedalīties Metālapstrādes uzņēmumu pārstāvji un visi interesenti.

Dienas ietvaros tiks organizēts konkurss jauniešiem un profesionāļiem, profesionālo izglītības skolu prezentācijas un metināšanas tehnoloģiju un šuvju pārbaudes metožu demonstrācijas. Jauniešiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus metālapstrādes jomā, kā arī rast atbildi uz sev interesējošiem jautājumiem, kas skar nākotnes iespējas konkrētajā nozarē.

Profesionālo skolu pārstāvji savās prezentācijās pasākuma dalībniekiem stāstīs par nākotnes iespējām un perspektīvām metālapstrādes nozarē. Par iespējām iegūt izglītību šajā jomā.

Savas prezentācijas prezentēs Rīgas Valsts Tehnikuma, Cēsu 4. arodvidusskolas, Rīgas 3. arodvidusskolas un Jelgavas amatu skolas pārstāvji.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

Starptautiskā pārtikas izstāde World Food Ukraine 2007 notiks jau desmito reizi, kas tiek saukta par jubilejas forumu ēdienu, dzērienu ražotājiem un izplatītājiem. Svinīga izstādes atklāšana notiks šodien, 30.oktobrī 11:00 (pēc vietējā laika) 1.hallē, piedaloties Ukrainas valdības un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Izstādes norises vieta ir starptautiskais izstāžu centrs Kijevā, informēja biedrība Mārketinga Padome.

Pagājušajā, 2006.gadā Latvija izstādē piedalījās pirmo reizi un tās stends World Food Ukraine 2006 saņēma atzinību kā skaistāk noformētais un kā vislabāk prezentētais.

„Ņemot vērā to, cik strauji aug un attīstās Ukrainas pārtikas nozare, izstāde dod lieliskas iespējas iepazīties ar lielākajiem un vadošākajiem Ukrainas uzņēmumiem, kā arī iepazīties un veidot profesionālus kontaktus mazā un lielā biznesa attīstībai, lai iekarotu šo tirgus segmentu. Latvijas pārtikas uzņēmēji ar savu piedāvājumu spēj apmierināt Ukrainas tirgu gan ar cenu, gan kvalitāti”, komentēja biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe.

Lai arī šobrīd jau ir veikti vairāki pasākumi situācijas normalizēšanai, tomēr ir nepieciešams nozarē strādājošo uzņēmēju, izglītības iestāžu, kā arī valsts institūciju kopīgs darbs. Pētījumā norādīts, ka, lai mazinātu speciālistu vēlmi doties peļņā uz vecajām ES dalībvalstīm, ir jāpaaugstina darba samaksa, jāieinteresē jaunatne strādāt mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, kurai, iespējams «velkas» līdzi šodienai neatbilstoši stereotipi par darbu tajā, jāuzlabo izglītības kvalitāte. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti. SIA Baltkonsults eksperts G. Kristaps norāda, ka līdzšinējā sadarbībā ar izglītības iestādēm un jauniešu piesaisti nozarei uzņēmēji pārsvarā izmanto metodes, kas darbojas tikai viena uzņēmuma ietvaros. Bez tam starp galvenajiem izglītības sistēmas trūkumiem tiek minēta pasniedzēju (ar divām augstākajām — pedagoģisko un inženiertehnisko – izglītību) trūkums, novecojusī izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze un izglītības programmu neatbilstību tirgus prasībām. Nozarē strādājošie uzņēmēji arī varētu piešķirt, piemēram, 3. — 4. kursa studentiem savas stipendijas, tādējādi piesaistot sev jaunos kadrus.«Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbaspēku, jo arvien vairāk ir nepieciešami speciālisti, kuri māk darboties ar programmvadības darbgaldiem,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš.

Pieprasījums pēc inženiertehniskajiem speciālistiem mašīnbūves un metālapstrādes nozarē 2005. gadā ievērojami pārsniedz to piedāvājumu tirgū, tāpēc ir nepieciešami pasākumi jauniešu piesaistei nozarei. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti. Pēc SIA Baltkonsults eksperta Gata Kristapa teiktā, apsekojot 468 nozares uznēmumus tika secināts, ka visvairāk trūkst II un III profesionālās kvalifikācijas līmena strādājošo — atslēdznieku, virpotāju,ciparvadības darbgaldu iestādītāju, frēzētāju. Bez tam trūkst arī V profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistu — inženieru — konstruktoru, tehnologu utt. Lai arī kvalificētu darbinieku trūkums rada draudus ražotņu pārcelšanai uz citām valstīm, tomēr pēc pētījumā aptaujāto uzņēmēju domām vispiemērotākais risinājums ir darbaspēka ievešana Latvijā no ārzemēm — NVS, Ķīnas, kā arī pāreja uz augstāku tehnoloģiju līmeni, produktivitātes paaugstināšanu. Lai arī metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecībā strādājošo darba samaksa būtiski neatšķiras no apstrādājošās rūpniecības vidējiem cipariem, tomēr jārēķinās, ka neto darba alga Īrijā ir ap 500 Ls, kamēr nozarē vidējā darba samaksa — 150 Ls. Turklāt jārēķinās, ka 25 % strādājošo ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas liecina, ka nozarei bez jauniem speciālistiem neiztikt. 2005. — 2009. gadā papildus visvairāk būs nepieciešami tieši V — visaugstākās — kvalifikācijas līmeņa speciālisti — par 77 % salīdzinājumā ar pašreizējo skaitu, nedaudz mazāk — par 62 % — IV kvalifikācijas līmeņa speciālisti un tikai par 37 % — III kvalifikācijas līmeņa speciālisti.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pēdējo triju gadu straujo izaugsmi apslāpējusi koronavīrusa pandēmija.

Tomēr ir sektori, kuros Covid-19 ietekmi tikpat kā nejūt, un ir arī tādi, kuros iestājusies dīkstāve, liecina "Dienas Biznesa" veiktā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu aptauja

Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ," stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Luminor banka piešķīrusi 360 000 eiro aizdevumu metālapstrādes uzņēmumam SIA Elbors jaunu ražošanas telpu iegādei un rekonstrukcijai.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla detaļu virpošanu, frēzēšanu, slīpēšanu, kā arī ar metināšanas darbiem. SIA Elbors pakalpojumu klāstā ietilpst arī pulverkrāsošana, erozija, rūpniecības iekārtu remonts, nestandarta iekārtu ražošana, metāla termiskā apstrāde, galvanisko pārklājumu veikšana un citi ar metālapstrādi saistīti darbi. Pēc uzņēmuma realizācijas datiem SIA Elbors visvairāk saražo dažāda veida metāla konstrukcijas mēbelēm, ar ražošanas tehnoloģiju saistītas detaļas pārtikas nozarei, presformas pudelēm, izmēģinājuma stendus dažādiem lidaparātiem, kā arī detaļas citu ražotāju konveijeriem.

“Attīstoties biznesam un augot pieprasījumam, mums ir nepieciešamas jaunas telpas, jo esošās ir kļuvušas pārāk šauras. Telpu paplašināšana ļaus iegādāties jaunus metālapstrādes galdus un uzlabot strādnieku darba apstākļus, kā arī samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo esošais ražošanas cehs tiek nomāts un ir ar ļoti zemu energoefektivitāti. Paredzot, ka komunālie maksājumi tikai pieaugs, ieguldījums jauna ceha izbūvē ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts SIA Elbors uzņēmuma attīstībā. Bankas aizdevums uzņēmumam palīdzēs ielēkt nākošajā biznesa vilciena vagonā, kurš vērsts uz ilglaicīgu ražošanu un eksporta veicināšanu metālapstrādes nozarē,” skaidro Vladimirs Getikovs, SIA Elbors pārstāvis.

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.

«Prognozēju, ka pie pašreizējā iekšējā un ārējā tirgus pieprasījuma metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības nozare vēl kādus 3 līdz 5 gadus turpinās attīstīties esošā apjomā — kādi 15 % gadā, pieaugumam nostabilizējoties ap kādiem 10 % pēc 2010. gada,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu asociācijas direktora vietnieks Māris Balodis. Kā nozari visvairāk ietekmējošo faktoru M. Balodis min globalizāciju, kura bija, ir un būs,kas lielākā vai mazākā mērā ietekmēs arī Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozari. Viņš atceras, ka nozare par spīti mainīgam biznesa klimatam pastāvējusi, pārvarot sarežģīto 90. gadu pirmo pusi, kad rūpniecība spēcīgi tika izsaimniekota pēdējos 6 gadus uzrādot dinamisku attīstību. «Nozare pēc Krievijas krīzes 1998. gadā veiksmīgi attīstījusies vidēji par 15 – 20 % gadā, kas ir divtik, nekā Latvijā audzis iekšzemes kopprodukts,» uzsver M. Balodis. Viņš gan atzīst: kāda šī nozare būs pēc 15 gadiem 2020. gadā, var tikai minēt. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāds tiks veidots biznesa klimats valstī, lai stimulētu rūpniecība attīstību.

SIA Baltkonsults eksperts Māris Ēlerts norādīja, ka jauniešu piesaistīšanā inženierzinātnei ir nepieciešama komunikāciju stratēģija, jo ir jālauž stereotips, ka mašīnbūves un metālapstrādes nozarē darbs ir nepatīkams un netīrs. Bez tam ir nepieciešams izstrādāt motivācijas shēmas jauniešiem, lai tie izvēlētos strādāt tieši metālapstrādes un mašinbūves nozarē. M. Ēlerts norāda, ka inženierzinātes jau šogad 12. klašu skolēnu vērtējumā ieņem 2. vietu 10 visperspektīvāko nozaru vidū. M. Ēlerts arī norādīja, ka mērķauditorija ir ne tikai paši jaunieši, bet arī biznesa un publisko lēmumu pieņemēji, izglītības iestāžu personāls un masu saziņas līdzekļi. Kā veiksmīgu komunikāciju piemēru M. Ēlerts minēja SIA Hanzas Elektronika Ogrē, kā rezultātā 2003. gadā 50 % Ogres 1. vidusskolas absolventu turpina izglītību inženierzinātnēs, bet 2005. gadā kompānija jau atvēra savu trešo ražotni Ogrē. Tāpat tika konstatēts, ka ir nepieciešams komunikāciju stratēģijas realizācijas pasākumu plāns. Pēc aptuvenām aplēsēm, kopējās kumunikāciju stratēģijas īstenošanai ik gadu būtu nepieciešams vismaz 110 000 Ls, taču vēlams būtu 2 līdz 3 reizes vairāk. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti.

2005. gads metālapstrādes un mašīnbūves nozarē ir bijs veiksmīgs, jo nozarē ir ienākuši jauni spēlētāji, turklāt ambiciozus projektus gan ar ES, gan bez ES līdzfinansējuma ir uzsākuši daudzi uzņēmumi. To atzīst ne tikai atsevišķi uzņēmēji, bet arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš gan atzīst, ka šobrīd vēl nav iespējasm nosaukt precīzus nozares ražošanas un eksporta apjomus, tomēr ir skaidrs, ka pieaugums vismaz 20 — 30 % līmenī, ja ne vairāk būšot. «Tas ir saistīts ne tikai ar jau nozarē strādājošo uzņēmumu ieņēmumu kāpumu, bet arī jaunu spēlētāju ienākšanu un ražotņu atvēršanu,» skaidro V. Rantiņš. Turklāt daudzi metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmēji savas izaugsmes iespējas saista ar ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti. To apliecina gan nozares uzņēmēju jau iesniegtie projekti ES struktūrfondu naudas saņemšanai, gan arī to nozarē strādājošo kompāniju ieceres startēt uz šāda atbalsta saņemšanu.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Vakar notikušais LTRK Uzņēmēju vakars "Latvija un Ķīna - sadarbības partneri biznesā un ne tikai" pulcēja uzņēmējus no mašīnbūves, kā arī no celtniecības un metālapstrādes nozarēm. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 50 uzņēmēji, kas norāda, ka Ķīna tiešam interesē Latvijas uzņēmējus kā vēl viens preču noieta tirgus vai sadarbības partneris. Pasākumā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Li Zhijians, kā arī Ligita Davidova, Latvijas Republikas vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā 3 sekretāre, kura sniedza uzņēmējiem noderīgu praktisko informāciju par uzņēmējdarbības īpatnībām Ķīnā.

Pasākuma gaitā tika prezentēts Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības veicināšanas projekts, kura ietvaros Latvijas maziem un vidējiem mašīnbūves un celtniecības nozares uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts sadarbības veidošanai ar Ķīnas mašīnbūves un celtniecības uzņēmumiem.

"Līdz ar iestāšanos ES, Latvija ir kļuvusi svarīga Ķīnai kā ES sastāvdaļa un biznesa partneris. Tā kā Latvijas un citu ES valstu uzņēmēji interesējas par Ķīnu, tika izstrādāts sadarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt īpaši atlasītiem Itālijas, Čehijas, Latvijas, Spānijas, Ungārijas un Ķīnas maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas darbojas mašīnbūves un celtniecības sektorā to internacionalizācijas procesā un izveidot bāzi ilgtermiņa projektiem, kas radīs jaunas biznesa iespējas un nostiprinās gan savstarpējo tirdzniecību, gan investīciju plūsmu starp Eiropu un Āziju. Bez tam, šis projekts sekmēs ekonomisko sadarbību un attīstību, balstoties uz ES/Ķīnas politiku un vairākiem ES/Ķīnas līgumiem un dialogu attiecīgajās nozarēs, kā arī veicinās zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu starp Eiropu un Ķīnu mašīnbūves un celtniecības sektoros ar kopuzņēmumu vai citu partnerības veidu palīdzību, komerclīgumu vai partnerības līgumu formā," stāsta projekta vadītāja Baiba Bramane

Sagaidāms, ka metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības nozarē pieaugums turpināsies vēl vairākus gadus līdz pat 2010. gadam, norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta pasniedzējs, SEB investīciju bankas SEB Vilfima vecākais konsultants Rolands Feldmanis. Pieņemot, ka tuvākajos gados ekonomiskā izaugsme ES valstīs turpināsies, metālu cenām būtiski nesamazinoties, R. Feldmanis pieļauj, ka Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares kopumā, dominējot metālapstrādes nozarei, varētu pieaugt pusotru reizi 2010. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu. Pieaugums varētu būt vēl straujāks, ja Latvijas un Krievijas uzņēmējiem, atsevišķos gadījumos arī abu valstu politiskās aprindās, izdotos vienoties par savstarpēji izdevīgu un nozīmīgu projektu īstenošanu Latvijā, piemēram, mašīnbūves nozarē, kā tas tika aizsākts Jelgavas gadījumā, uzsver R. Feldmanis. Ilgākam laikam precīzas attīstības prognozes ir grūti noteikt, jo nākotnes notikumus ietekmē liels skaits neprognozējamu faktoru. Taču ir stingrs pamats analīzei tuvāko gadu perspektīvā, secina R. Feldmanis.

Jelgavā norisinās otrais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais starptautiskais mašīnbūves un metālapstrādes nozares biznesa forums, kurā piedalās gandrīz 300 dalībnieki no 13 valstīm. Foruma dalībnieku vidū ir vairāki starptautiski nozarē zināmu un nozīmīgu uzņēmumu pārstāvji - Skandināvijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Sandvik», Somijas metālu ražošanas un tirdzniecības koncerns «Aurajoki», Francijas kuģu būves gigants «STX France», Austrijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Andritz», u.c.

Biznesa forums notiek Jelgavas tehnikumā (Jelgava, Pulkveža O.Kalpaka ielā 37). Darba valoda – angļu. Informācija par foruma lektoriem un programma: http://mechanical.liaa.gov.lv Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forumu organizē LIAA sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociāciju.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.