Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Lai noskaidrotu situāciju ar kvalificētiem speciālistiem un perspektīvo pieprasījumu mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, ar ES līdzfinansējumu tiek veikts šīs nozares cilvēkresursu audits. «Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbapsēku,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka jau trūkst kvalificētu speciālistu, it īpaši situācijā, kad, modernizējoties uzņēmumiem, tiek uzstādītas programmvadības ražošanas iekārtas. «Tie speciālisti, kas vajadzīgi nozarei, ir nepieciešami arī citās, piemēram, komunālajā saimniecībā,» uzsver V. Rantiņš. Viņš norāda, ka tieši minēto iemeslu dēļ asociācija vēlas noskaidrot situāciju —ne tikai kāda tā ir no cilvēkresursu viedokļa konkrētajā nozarē, bet arī visā tautsaimniecībā un tādējādi iegūt atbildi uz jautājumu kādi speciālisti ir vajadzīgi. Bez tam šobrīd nozarei trūkst inženieru, bet jaunatne īpaši neraujas apgūt šo profesiju, tāpēc vajag izstrādāt jauniešu piesaistīšanas stratēģiju, un šis pētījums arī, pēc V. Rantiņa domām, varētu sniegt noteiktas atbildes uz šo jautājumu. «Latvijai ir vajadzīgi vairāk inženieri, konstruktori un pētnieki, it īpaši situācijā, kad tirgū jāpiedāvā izstrādājumi ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro asociācijas vadītājs. Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārsvarā ražo vidēji zemu un zemu tehnoloģiju produkciju. Salīdzinājumam mašīnbūves un metālapstrādes nozares īpatsvars 16 % no Latvijas rūpniecības, kamēr ES — vidēji 40 %. Lai palielinātu ražošanas apjomu, jāceļ darbinieku produktivitāte, jāražo dārgāki produkti. Šis atzinums tiek pamatots ar to, ka darba ražīgums 2000. gadā Latvijā bija 7 reizes zemāka nekā vidēji ES. Pievienotā vērtība uz vienu darbinieku Latvijā pēc 2000. gada datiem bija tikai 8000 eiro/gadā, kamēr ES 48 400 eiro. Projekta ietvaros tiek strādāts ne tikai ar nozares uzņēmējiem un mācību iestādēm, bet arī ar pašvaldībām, lai sajūgtu kopā reģionu attīstības vīzijas ar nepieciešamo kvalificēto darbaspēku, tā sagatvošanas iespējām mācību iestādēs utt., skaidro V. Rantiņš. Viņš cer, ka projekta rezultātā izstrādātā komunikāciju stratēģija ietekmēs nozares attīstību visā Latvijā līdz 2014. gadam. Projekta «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija startēja uz Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. No kopējām projekta izmaksām — 42 680 Ls lauvas tiesu — 32 010 Ls segs Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums, bet pārējo — 10 670 Ls — maksās paši nozares uzņēmēji, skaidro V. Rantiņš. Viņš uzskata, ka projekts laus apzināt reālo situāciju un perspektīvas, ko prognozē, nozares uzņēmēji, pašvaldības, izglītības iestādes, un sniegs atbildes, kādi speciālisti un cik daudz ir nepieciešami, lai nozare sekmīgi attīstītos.

Teju ceturtā daļa – 23% jauniešu plāno studēt ārzemēs, bet 27% ir teikuši, ka drīzāk izvēlētos studēt ārvalstīs, ne Latvijā, liecina organizācijas Dream! Foundation Latvija veiktā aptauja.

Kopumā vairāk nekā puse jauniešu apsver vai jau plāno studēt ārpus Latvijas robežām. Jāpiebilst, ka 34% vēl nebija izlēmuši, kur uzsākt vai turpināt savas studijas, kas varētu liecināt par tendenci – pieņemt lēmumu pēdējā brīdī. Ja jauniešiem tiktu dota iespēja studēt ārzemēs, lielākā daļa tām veltītu 3 gadus vai vairāk (šādi atbildējuši attiecīgi 26% un 17% respondentu), bet piektā daļa izvēlētos ārpus Latvijas pavadīt 1 – 2 gadus.

Ja būtu tāda iespēja, aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa izvēlētos studijas angliski runājošajās valstīs: 26% Lielbritānijā un 16% ASV. TOP trešajā vietā ierindojas Dānija un citas Skandināvijas valstis ar savām augstskolām, kurās vēlētos studēt katrs desmitais aptaujātais. No nosauktajām nedaudz atpaliek Vācija ar 9% un citas Eiropas valstis ar mazāku respondentu balsu skaitu. Tendences izglītības kvalitātes izvēlē korelē ar pasaules TOP universitāšu reitinga datiem.

"Pēdējos astoņus gadus metālapstrādes nozare strauji attīstās un šobrīd ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm," situāciju nozarē komentē Mašīnbūves un metālasptrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares dati par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem (faktiskajās cenās):

Informācijai: Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 11. līdz 13. decembrim divās hallēs notiks trešā starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde Tech Industry 2008.

Pagājušajā gadā tika atklāta «AKG» grupas radiatoru ražotne, turklāt perspektīvā, ja Latvijā būs labvēlīgi apstākļi, Vācijas kompānija «AKG» varētu paplašināt pašreizējo 12 milj. eiro vērto radiatoru ražotni, skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs V. Rantiņš. Savukārt mašīnbūves detaļu ražotājs SIA «Leax Baltix», ieguldot nedaudz vairāk par 1 milj. Ls, pērn paplašināja mašīnbūves detaļu ražotni, kas ļaus kāpināt gan kompānijas ražošanas apjomus un ienākumus, kā arī palielinās kopējos ražošanas un eksporta rādītājus visai valstij. Tāpat metālapstrādes un metāla tirdzniecības a/s «Severstaļlat», investējot nedaudz vairāk par 1 miljonu eiro, ir uzstādījis otru cauruļu ražošanas līniju, būtiski kāpinot ražošanas apjomu. Savu darbu Ventspilī ir sākusi «Bucher Automotive» mašīnbūves ražotne — komplektē ielu tīrāmās mašīnas. «Tie ir tikai daži piemēri, kur 2005. gada investīciju augļi būs redzami vēlāk — 2006. gadā.» Viņu gan priecē tas, ka vairāki metālapstrādātāji uzsākuši ražotņu modernizāciju un pirmie augļi jau ir redzami, jo pieaugusi produktu ražošana un realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Turklāt darbu uzsākušass vairākas ražotnes, kuras pērn tika būvētas, kā rezultātā, pēc asociācijas vadītāja domām, pieaugs ne tikai ražošanas, bet arī eksporta apjomi. V. Rantiņš uzskata, ka sava nozīme nozares izaugsmē būs arī uzņēmēju piesaistītajam ES struktūrfondu finansējumam, kura rezultāti būs redzami tuvāko gadu laikā. Minēto iemeslu dēļ arī V. Rantiņš uzskata, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksporta īpatsvars varētu būt lielāks par līdzšinējo. «Nozare ir un tuvākajos gados būs viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm,» uzsver asociācijas priekšsēdētājs.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija (MASOC) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu ir veikusi pētījumu „Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas”. Šī pētījuma rezultātā ir veikta cilvēkresursu analīze Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, izstrādāta Komunikāciju stratēģija mašīnbūves un metālapstrādes nozarei un pasākumu plāns tās ieviešanai, kā arī sagatavotas rekomendācijas valsts pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem nozares aktuālu jautājumu risināšanai. Lai iepazītos ar iepriekš minētā pētījuma rezultātiem, MASOC aicina masu mediju pārstāvjus piedalīties pētījuma prezentācijas pasākumā, kas notiks šā gada 23. septembrī.

2004. gads metālapstrādes un mašīnbūves nozarē ir bijis veiksmīgs, kaut arī pārmaiņām bagāts gan saistībā ar iestāju ES, gan jaunu spēlētāju ienākšanu šajā sektorā. Pērn mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecībā ir ne tikai vislielākais saražotās produkcijas apjoms pēdējo gadu laikā, bet arī notikušas lielas pārmaiņas pašā nozarē. To liecina gan pērn strauji — par 35.98 % jeb 127 milj.Ls salīdzinājumā ar 2003. gadu pieaugušais mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības produkcijas eksports, sasniedzot 480 milj. Ls, gan jaunu spēlētāju ienākšana nozarē. «2004. gads ir bijis straujākais nozares izaugsmes un līdz ar to arī ražošanas un eksporta kāpums naudas izteiksmē pēdējo 15 gadu laikā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš atgādina, ka nozare kopā ar meža nozari ir galvenie Latvijas eksporta ienākumu balsti.

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Laikā, kad Latvijas augstskolās pieteikšanās studijām norit pilnā sparā, SEB Unibanka sadarbībā ar E-spy veikusi interneta pētījumu par topošo un esošo studentu attieksmi pret studiju finansēšanu. Rezultāts liecina, ka pārsteidzoši liels ir to studēt gribētāju skaits, kas cer tikt budžeta grupā jeb studēt par valsts budžeta līdzekļiem. No visiem aptaujātajiem 42%, kas ir nedaudz mazāk par pusi, cer tikt budžeta grupā, savukārt 58% paredz, ka budžeta grupā neiekļūs.

SEB Unibankas jauniešu projektu vadītāja Natālija Jermolajeva: "Pārsteidzoši liela ir tā aptaujāto daļa, kas plāno studēt budžeta grupās, zinot, ka budžeta vietu skaits patiešām ir ļoti ierobežots. Tai pat laikā tas liecina, ka budžeta grupās tiks labākie, jo konkurence ir liela. Iecere studēt par valsts budžeta līdzekļiem ir plašāk izplatīta vidusskolēnu vidū - 66%, vecumā no 20 līdz 29 gadiem uz budžeta vietām cer tikai 40%, bet vecumā no 30 līdz 39 gadiem - 26%. Kā visus iepriekšējos gadus aktuāls paliek jautājums par studiju finansēšanu tiem, kas netiek budžeta grupās. Pozitīvi vērtējam to, ka 73% aptaujas dalībnieku, arī netikdami budžeta grupā, tomēr ir gatavi studēt par maksu."

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pēdējo triju gadu straujo izaugsmi apslāpējusi koronavīrusa pandēmija.

Tomēr ir sektori, kuros Covid-19 ietekmi tikpat kā nejūt, un ir arī tādi, kuros iestājusies dīkstāve, liecina "Dienas Biznesa" veiktā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu aptauja

Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ," stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Šogad skolēni vairāk izvēlējušies apgūt ekonomiku, finanses, būvniecību, kā arī komunikāciju un medijus. Kopumā mazinājusies skolēnu interese studēt tiesību zinātni un veselības aprūpi, bet augusi interese par inženierzinātni, transportu un pārvadājumiem, Db.lv informē Kristīne Jakubovska, AS Hansabanka preses sekretāre.

Šogad iezīmējas arī jauna tendence – ar katru gadu aizvien vairāk vidusskolas absolventi plāno ņemt studiju kredītu mācību maksas segšanai, secināts Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumā 12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte – OPEN paaudze, kas parāda, ka mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī vidusskolas absolventu priekšstati par perspektīvākajām profesijām.

Šogad gandrīz 30% 12. klases skolēni plāno ņemt studiju kredītu, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada (22%). Tai pašā laikā 50.6% respondentu plāno vienlaikus mācīties un strādāt. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (32.1%), gandrīz pusei ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (48.6%), bet ceturtā daļa respondentu vēl nav izvēlējušies nākotnes profesiju.

Lai arī šobrīd jau ir veikti vairāki pasākumi situācijas normalizēšanai, tomēr ir nepieciešams nozarē strādājošo uzņēmēju, izglītības iestāžu, kā arī valsts institūciju kopīgs darbs. Pētījumā norādīts, ka, lai mazinātu speciālistu vēlmi doties peļņā uz vecajām ES dalībvalstīm, ir jāpaaugstina darba samaksa, jāieinteresē jaunatne strādāt mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, kurai, iespējams «velkas» līdzi šodienai neatbilstoši stereotipi par darbu tajā, jāuzlabo izglītības kvalitāte. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti. SIA Baltkonsults eksperts G. Kristaps norāda, ka līdzšinējā sadarbībā ar izglītības iestādēm un jauniešu piesaisti nozarei uzņēmēji pārsvarā izmanto metodes, kas darbojas tikai viena uzņēmuma ietvaros. Bez tam starp galvenajiem izglītības sistēmas trūkumiem tiek minēta pasniedzēju (ar divām augstākajām — pedagoģisko un inženiertehnisko – izglītību) trūkums, novecojusī izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze un izglītības programmu neatbilstību tirgus prasībām. Nozarē strādājošie uzņēmēji arī varētu piešķirt, piemēram, 3. — 4. kursa studentiem savas stipendijas, tādējādi piesaistot sev jaunos kadrus.«Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbaspēku, jo arvien vairāk ir nepieciešami speciālisti, kuri māk darboties ar programmvadības darbgaldiem,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš.

Vakar notikušais LTRK Uzņēmēju vakars "Latvija un Ķīna - sadarbības partneri biznesā un ne tikai" pulcēja uzņēmējus no mašīnbūves, kā arī no celtniecības un metālapstrādes nozarēm. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 50 uzņēmēji, kas norāda, ka Ķīna tiešam interesē Latvijas uzņēmējus kā vēl viens preču noieta tirgus vai sadarbības partneris. Pasākumā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Li Zhijians, kā arī Ligita Davidova, Latvijas Republikas vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā 3 sekretāre, kura sniedza uzņēmējiem noderīgu praktisko informāciju par uzņēmējdarbības īpatnībām Ķīnā.

Pasākuma gaitā tika prezentēts Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības veicināšanas projekts, kura ietvaros Latvijas maziem un vidējiem mašīnbūves un celtniecības nozares uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts sadarbības veidošanai ar Ķīnas mašīnbūves un celtniecības uzņēmumiem.

"Līdz ar iestāšanos ES, Latvija ir kļuvusi svarīga Ķīnai kā ES sastāvdaļa un biznesa partneris. Tā kā Latvijas un citu ES valstu uzņēmēji interesējas par Ķīnu, tika izstrādāts sadarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt īpaši atlasītiem Itālijas, Čehijas, Latvijas, Spānijas, Ungārijas un Ķīnas maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas darbojas mašīnbūves un celtniecības sektorā to internacionalizācijas procesā un izveidot bāzi ilgtermiņa projektiem, kas radīs jaunas biznesa iespējas un nostiprinās gan savstarpējo tirdzniecību, gan investīciju plūsmu starp Eiropu un Āziju. Bez tam, šis projekts sekmēs ekonomisko sadarbību un attīstību, balstoties uz ES/Ķīnas politiku un vairākiem ES/Ķīnas līgumiem un dialogu attiecīgajās nozarēs, kā arī veicinās zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu starp Eiropu un Ķīnu mašīnbūves un celtniecības sektoros ar kopuzņēmumu vai citu partnerības veidu palīdzību, komerclīgumu vai partnerības līgumu formā," stāsta projekta vadītāja Baiba Bramane

Rīt, 4.oktobrī, Jelgavā notiks metālapstrādes diena, Db.lv informēja pasākuma organizatori. Pasākuma mērķis ir popularizēt profesionālās izglītības iestādes, kur var apgūt metālapstrādes arodu, kā arī iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar jauninājumiem metālapstrādes jomā un dažādiem to mūsdienīgiem risinājumiem.

Pasākuma ietvaros notiks seminārs, kurā aicināti piedalīties Metālapstrādes uzņēmumu pārstāvji un visi interesenti.

Dienas ietvaros tiks organizēts konkurss jauniešiem un profesionāļiem, profesionālo izglītības skolu prezentācijas un metināšanas tehnoloģiju un šuvju pārbaudes metožu demonstrācijas. Jauniešiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus metālapstrādes jomā, kā arī rast atbildi uz sev interesējošiem jautājumiem, kas skar nākotnes iespējas konkrētajā nozarē.

Profesionālo skolu pārstāvji savās prezentācijās pasākuma dalībniekiem stāstīs par nākotnes iespējām un perspektīvām metālapstrādes nozarē. Par iespējām iegūt izglītību šajā jomā.

Savas prezentācijas prezentēs Rīgas Valsts Tehnikuma, Cēsu 4. arodvidusskolas, Rīgas 3. arodvidusskolas un Jelgavas amatu skolas pārstāvji.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Luminor banka piešķīrusi 360 000 eiro aizdevumu metālapstrādes uzņēmumam SIA Elbors jaunu ražošanas telpu iegādei un rekonstrukcijai.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla detaļu virpošanu, frēzēšanu, slīpēšanu, kā arī ar metināšanas darbiem. SIA Elbors pakalpojumu klāstā ietilpst arī pulverkrāsošana, erozija, rūpniecības iekārtu remonts, nestandarta iekārtu ražošana, metāla termiskā apstrāde, galvanisko pārklājumu veikšana un citi ar metālapstrādi saistīti darbi. Pēc uzņēmuma realizācijas datiem SIA Elbors visvairāk saražo dažāda veida metāla konstrukcijas mēbelēm, ar ražošanas tehnoloģiju saistītas detaļas pārtikas nozarei, presformas pudelēm, izmēģinājuma stendus dažādiem lidaparātiem, kā arī detaļas citu ražotāju konveijeriem.

“Attīstoties biznesam un augot pieprasījumam, mums ir nepieciešamas jaunas telpas, jo esošās ir kļuvušas pārāk šauras. Telpu paplašināšana ļaus iegādāties jaunus metālapstrādes galdus un uzlabot strādnieku darba apstākļus, kā arī samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo esošais ražošanas cehs tiek nomāts un ir ar ļoti zemu energoefektivitāti. Paredzot, ka komunālie maksājumi tikai pieaugs, ieguldījums jauna ceha izbūvē ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts SIA Elbors uzņēmuma attīstībā. Bankas aizdevums uzņēmumam palīdzēs ielēkt nākošajā biznesa vilciena vagonā, kurš vērsts uz ilglaicīgu ražošanu un eksporta veicināšanu metālapstrādes nozarē,” skaidro Vladimirs Getikovs, SIA Elbors pārstāvis.

Līdzsvarotai valsts attīstībai, ikviena indivīda iekļaušanai izglītībā un atbilstošas apmācības nodrošināšanai, nepieciešams dažādot izglītības piedāvājumu un pilnveidot izglītības tīklu – sākot no pirmsskolas un pamatskolas līdz augstākajai izglītībai un mūžizglītībai – vakar, 17.aprīlī, apmeklējot Jelgavu un tiekoties ar pašvaldības un izglītības jomas pārstāvjiem, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Šāda pieeja arī sekmēs iespējas ikvienam iedzīvotājam mācīties atbilstoši iespējām un vajadzībām visa mūža garumā un, kas ir būtiski, īpaši pusaudžu gados, veicinās skolēnu sekmību un mazinās "atbiršanu".

Savukārt, Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) ministre, pašvaldības pārstāvji un centra vadība pārrunāja iespējas pilnveidot mūžizglītību. JRPIC kopā ar sadarbības partneriem plānojis, akcentējot pilsētas un tās apkārtnes uzņēmējdarbības videi svarīgo metālapstrādi, kā arī – fokusējoties uz dažādām mērķauditorijām, veidot metālapstrādes mācību parku. Tajā būtu piedāvājums dažādām mērķa grupām – gan mācību ekskursijas, interešu izglītības iespējas un pedagogu tālākizglītība, gan mācību prakšu vietas un praktiskās nodarbības.

Piecos gados a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plānots ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas palielinātu gan ražošanas apjomus, gan ienākumus.

Uzņēmumā šobrīd paralēli teju vai visos ražošanas iecirkņos vienlaicīgi norit gan ražošana, gan darbi jaunu iekārtu uzstādīšanai, kā arī veco darbgaldu modernizācijai.

Pārapbruņojas

«Ir grūti vienlaicīgi ražot un veikt tehnisko pārapbruņošanos,» stāsta a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis. Viņš norāda, ka pērn ieguldīts ap 2.5 milj. eiro, tiesa, investīcijas būtu bijušas ap 5 milj. eiro, ja vien iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši paredzētajos termiņos. «Plānojam ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas būtu lielākie ieguldījumi ne tikai ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, lielākie ieguldījumi nozares ražotnēs visā Baltijā,» uzsver G. Uspenskis. Jaunas iekārtas paredzēts uzstādīt visos iecirkņos, gan liešanas cehā, gan elektromašīnu un tām nepieciešamo detaļu ražotnē, kā arī aparatūras un metālapstrādes cehos. «Pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotājam Baltijā,» ieceri atklāj G. Uspenskis. Pēc tam kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas EDS (Elektrodvižuščaja sila) Holding, tam parādījusies otrā elpa, liecina apgrozījums, kas 2007. g. salīdzinājumā ar 2006. g. audzis par 10 milj. Ls jeb 75 %.

Ikdienas runas par valsts budžeta konsolidāciju vēlēšanu priekšvakarā ir aprimušas. Saprotu, ka budžeta izlīdzsvarošana saistībā ar ES un SVF ieteikumiem un pašu spējām nav vienkārša un nav popularitāti veicinoša tēma, tomēr brīžiem neatstāj sajūta, ka Latvijas politiķi ar konsolidāciju saprot, galvenokārt, taupību. Investīcijas, reāli ieguldījumi, šķiet, bieži – kā sarunās, tā praksē – tiek atstāti novārtā.

Taču iespēju netrūkst, kaut vai tādā šķietami nepelnošā nozarē kā augstākā izglītība. Situāciju sarežģī pašmāju studējošo skaita mazināšanās Latvijas demogrāfiskā stāvokļa iespaidā. Taču šeit ir arī “zāles” šīs situācijas uzlabošanai, proti, ārzemju studentu piesaiste.

Aptuvenā vidējā mācību maksa, ko varētu maksāt ārzemju students, varētu būt 1500 latu gadā. Šobrīd Latvijā visās augstākās izglītības iestādēs kopā ir tikai apmēram 1500 ārvalstu studentu. Pieņemsim arī, ka viņi maksā par mācībām. Patiesībā jau tā nav, jo daudzi šeit ierodas apmaiņas programmu ietvaros. Tomēr šobrīd pieņemsim, ka ārzemju studenti ir 1500. Šo skaitli pareizinot ar 1500 latiem, iegūsim 2 250 000 latu, kas eventuāli ienāktu Latvijas ekonomikā pie šāda ļoti maza ārvalstu studentu skaita, turklāt tikai kā mācību maksa. Protams, ka studentam te ir arī jādzīvo, jāēd, jāpērk sadzīves preces, jāpavada brīvais laiks izklaides, sporta, kultūras u.c. pasākumos, līdz ar to aina kļūst citādāka. Par visām uzskaitītajām un vēl neminētajām dzīves un sadzīves lietām, pieskaitot vēl biļetes avio reisos, tādam studentam nāktos atstāt Latvijas naudas apritē vēl kādus 6000 latu gadā. Attiecinot šo summu uz 1500 studentiem, iegūsim 9 000 000 latu. Tātad, saliekot kopā mācību maksas un uzturēšanās izdevumus, sanāk jau 11,25 miljoni latu.

Pieprasījums pēc inženiertehniskajiem speciālistiem mašīnbūves un metālapstrādes nozarē 2005. gadā ievērojami pārsniedz to piedāvājumu tirgū, tāpēc ir nepieciešami pasākumi jauniešu piesaistei nozarei. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti. Pēc SIA Baltkonsults eksperta Gata Kristapa teiktā, apsekojot 468 nozares uznēmumus tika secināts, ka visvairāk trūkst II un III profesionālās kvalifikācijas līmena strādājošo — atslēdznieku, virpotāju,ciparvadības darbgaldu iestādītāju, frēzētāju. Bez tam trūkst arī V profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistu — inženieru — konstruktoru, tehnologu utt. Lai arī kvalificētu darbinieku trūkums rada draudus ražotņu pārcelšanai uz citām valstīm, tomēr pēc pētījumā aptaujāto uzņēmēju domām vispiemērotākais risinājums ir darbaspēka ievešana Latvijā no ārzemēm — NVS, Ķīnas, kā arī pāreja uz augstāku tehnoloģiju līmeni, produktivitātes paaugstināšanu. Lai arī metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecībā strādājošo darba samaksa būtiski neatšķiras no apstrādājošās rūpniecības vidējiem cipariem, tomēr jārēķinās, ka neto darba alga Īrijā ir ap 500 Ls, kamēr nozarē vidējā darba samaksa — 150 Ls. Turklāt jārēķinās, ka 25 % strādājošo ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas liecina, ka nozarei bez jauniem speciālistiem neiztikt. 2005. — 2009. gadā papildus visvairāk būs nepieciešami tieši V — visaugstākās — kvalifikācijas līmeņa speciālisti — par 77 % salīdzinājumā ar pašreizējo skaitu, nedaudz mazāk — par 62 % — IV kvalifikācijas līmeņa speciālisti un tikai par 37 % — III kvalifikācijas līmeņa speciālisti.

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.