Šogad skolēni vairāk izvēlējušies apgūt ekonomiku, finanses, būvniecību, kā arī komunikāciju un medijus. Kopumā mazinājusies skolēnu interese studēt tiesību zinātni un veselības aprūpi, bet augusi interese par inženierzinātni, transportu un pārvadājumiem, Db.lv informē Kristīne Jakubovska, AS Hansabanka preses sekretāre.
Šogad iezīmējas arī jauna tendence – ar katru gadu aizvien vairāk vidusskolas absolventi plāno ņemt studiju kredītu mācību maksas segšanai, secināts Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumā 12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte – OPEN paaudze, kas parāda, ka mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī vidusskolas absolventu priekšstati par perspektīvākajām profesijām.
Šogad gandrīz 30% 12. klases skolēni plāno ņemt studiju kredītu, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada (22%). Tai pašā laikā 50.6% respondentu plāno vienlaikus mācīties un strādāt. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (32.1%), gandrīz pusei ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (48.6%), bet ceturtā daļa respondentu vēl nav izvēlējušies nākotnes profesiju.
Iepriekšējā mācību gadā skolēni pēc vidusskolas beigšanas izvēlējušies studēt uzņēmējdarbību un vadību (2007.g. 11%), bet šogad pirmo vietu ieņem ekonomika un finanses (12%). Šogad aptaujāto skolēnu profesiju jomas izvēles topa otrajā vietā ir būvniecība (8.7%), bet trešajā vietā – komunikācijas un mediji (8.6%). Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā otrajā un trešajā vietā bija medicīna (9%) un būvniecība un arhitektūra (8%). Šogad jauniešu interese par veselības aprūpi ir kritusies un tā ierindojusies tikai 6. vietā (7.3%). Savukārt augusi interese par komunikācijām un medijiem. Iepriekšējā gadā šī profesiju joma nebija pat starp 10 biežāk izvēlētajām.
Pētījums rāda, ka Hansabanka ir visatpazīstamākā banka vidusskolēnu vidū, jo 85.2% respondentu atzīmējuši to kā banku, kur iespējams saņemt kredītu studijām. Tas parāda, ka Hansabanka ir jauniešiem tuvākā banka, kas piedāvā individuālus un izdevīgus finanšu risinājumus ikviena vajadzībām. Hansabankai seko SEB banka (57.8%) un Parex banka (40.4%).
Vēl viens faktors, kas apstiprina priekšstatu maiņu līdz ar izmaiņām ekonomikā, ir jauniešu domas par perspektīvākajām profesijām – 1.vietā ierindojas ekonomika un finanses (49%), 2. vietā – veselības aprūpe (48%), bet trešajā vietā – inženierzinātnes (42%). Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā par perspektīvāko jomu 12. klases skolēni atzina celtniecību (54%), savukārt šogad vairs tikai 29% (2008.g. - 8.vieta). Starp perspektīvajām jomām ir minēts tūrisms, informācijas tehnoloģijas, zinātne, pakalpojumu sfēra, vadība un ražošana. Taču ne visas šīs perspektīvās jomas parādās starp jauniešu izvēlētajām profesijām. Piemēram, inženierzinātne ir atzīta par vienu no perspektīvākajām profesijām, tai pašā laikā šī joma neparādās starp desmit populārākajām izvēles profesijas jomām.
Salīdzinot zēnu un meiteņu izvēlētās profesijas, iezīmējas atšķirības. Meitenēm desmit biežāk izvēlētajās profesijās neparādās tehniskās jomas – būvniecība, informāciju tehnoloģijas, transports un loģistika. Savukārt zēni mazāk izvēlas humanitārās jomas, tādas kā komunikācijas un mediji, izglītība, tūrisms. Meitenes pēc vidusskolas visbiežāk vēlas apgūt ekonomiku un finanses (12.8%), komunikācijas un medijus (11.2%) un mākslu un kultūru (9.7%). Savukārt zēni - būvniecību (15,8%), ekonomiku un finanses (10.6%), kā arī vadību un administrēšanu (9.8%). Salīdzinot profesiju jomas, kuras pēc vidusskolas beigšanas vēlas apgūt latviešu un krievu skolu audzēkņi, var secināt, ka izvēles ir līdzīgas, bet atšķiras izvietojums top 10. Abās grupās pirmo vietu ieņem ekonomika un finanses. Savukārt krievu skolu audzēkņiem otrajā vietā ir humanitārās zinātnes (latviešiem – komunikācija un mediji), bet trešajā vietā - būvniecība (latviešiem – vadība un administrēšana).
Gandrīz puse respondentu (48.4%) norādījuši, ka vēlētos mācīties kādā citā valstī, tikai nezina, kā to sasniegt. Tikai 12.8% norādījuši, ka viņiem ir reāls plāns par iespējām studēt ārpus Latvijas. Līdzīgas atbildes ir arī uz jautājumu par darba iespējām ārpus Latvijas: 51.5% skolēnu norādījuši, ka vēlētos strādāt ārzemēs, taču viņiem nav reāla plāna, kā to īstenot. Taču 16.5% ir reāls plāns, kā īstenot savus nodomus par darbu ārzemēs.
Pētījums rāda, ka jauniešu profesiju jomu izvēli galvenokārt nosaka: augsts atalgojums (66.6%), darbs ar cilvēkiem (64.3%) un labi kolēģi (49.3%). Tiem seko iespēja strādāt ārvalstīs (49.2%), intelektuāls darbs (46.9%) un profesijas prestižs (46.8%). Savukārt, par visbūtiskāko informāciju izglītības un profesijas izvēlē jaunieši uzskata profesijas atalgojumu (70.4% aptaujātie to novērtējuši kā ļoti svarīgu faktoru), kam seko izglītības iegūšanas iespējas izvēlētajā profesijā (62%) un profesijas pieprasījums darba tirgū (55%).
Pētījumu veikusi Nodarbinātības valsts aģentūra pēc Hansabankas iniciatīvas.