2. jūnijā Klaipēda lauzusi vienošanos ar Baltic Open Regatta ‘09 par regates pēdējā posma un jahtu izstādes Baltic Open Boat Show organizēšanu Klaipēdas ostā un tās funkcijas uzņēmusies Liepāja.

Klaipēdas ostas pārstāvis informēja regates organizatorus, ka ostā ir uzsākti padziļināšanas darbi, kā arī remonta dēļ nav iespējams piegādāt elektrību regates dalībnieku jahtām bez lielām papildus izmaksām.

Arī izstādes jahtas nav iespējams uzņemt ostā veicamo remontdarbu dēļ.

Ņemot vērā visus apstākļus, orgkomitēja nolēma, ka gan Baltic Open Boat Show, gan Baltic Open Regatta ‘09 pēdējais posms nenotiks Klaipēdā. Liepājas pilsēta atsaucās, un uzņems gan izstādi, gan regates noslēdzošo posmu.

Baltic Open Regatta ‘09, kā jau Db ziņoja, startēs jau 6.jūnijā Pērnavā un Liepājā dalībnieku jahtas ieradīsies no 10. jūnija.

No 10. līdz 12. jūnijam Liepājas Jahtu centra ostā piestās vairāk kā 40 dažāda lieluma jahtu - starptautiskās jahtu regates Baltic Open Regatta ‘09 dalībnieki.

Liepāja ir ceturtā, pirmspēdējā, regates osta. Regates sākums ir 6. jūnijā Pērnavā, Igaunijā. Tālāk dalībnieki piestāj Rojā, Romasārē (Roomassaare), Liepājā, līdz beidzot dodas uz finiša ostu – Klaipēdu (13. jūnijs). Liepājas osta ir 3. sacensību posma finišs.

11. jūnijā notiks regates 4. posms, īsās distances. Visas dienas garumā Promenādē notiks dažādas aktivitātes – tirdziņš, jahtu modelistu paraugdemonstrējumi - sacensības u.c.

Divās regates dienās Liepājā noritēs arī aizraujošā Mediju regate Baltic Open Media Regatta ‘09, kas Baltijas atklātās regates ietvaros notiks jau otro gadu. Šo sacensību ietvaros mediju pārstāvji kopā ar jahtu komandām kāpj uz jahtām un sacenšas, aizstāvot pārstāvētā medija godu. Mediju regates starts - 11. jūnijā plkst. 16:00.

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)

6.jūnijā Pērnavā startēs Baltic Open Regatta ‘09 burāšanas sacensības. Sacensībās iekļauts arī Dienas Bizness posms Romasāre - Liepāja.

Regatei jau ir pieteikušās 45 jahtas no 7 dažādām valstīm – Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas un ASV. Sākot ar 4.jūniju, dalībnieku jahtas piestās Pērnavas ostas akvatorijā, un nākamās dienas vakarpusē paredzēts atklāt otro Baltijas atklāto regati. 6.jūnija rītā visas jahtas stāsies uz pirmā Swedbank posma Pērnava - Roja starta līnijas. Ja būs burāšanai labvēlīgi laika apstākļi, jau 6.jūnija vakarpusē jahtām plānots ierasties Rojas ostā. 8.jūnija rītā jahtas startēs uz Romasāri, lai uzkrātu spēkus pirms garā ceļa uz Liepāju. No 9.jūnija līdz 11.jūnijam norisināsies Dienas Biznesa posms Romasāre - Liepāja. Pēc tam sekos Chivas posms Liepājā.

Baltic Open Regatta ‘09 Dienas Biznesa jeb trešajā posmā startējušas 35 jahtas.

Ja burāšanai būs labvēlīgi laika apstākļi, jahtas Liepājas ostā varētu ierasties naktī uz 10. jūniju no plkst. 2.00 līdz pusdienlaikam.

Regate noslēgsies 13. jūnijā Liepājā. No 11. līdz 13. jūnijam Liepājas ostas apmeklētājus priecēs arī jahtu izstāde Baltic Open Boat Show.

Regates laikā Liepājas ostā būs iespēja aplūkot jahtas, apmeklēt jahtu izstādi, kā arī brīvā gaisotnē labi atpūsties.

11. jūnijā Liepājā startēs mediju regate. Mediju regates komandas var pieteikt savu dalību līdz 10. jūnija vakaram. Mediju regates laikā ikviens varēs vērot atraktīvās mediju komandas, savukārt mediju regates dalībnieki jautri pavadīs laiku burājot un ķerot izjūtas, kuras sniedz šis sporta veids.

Liepājā noslēgusies otrā Baltic Open Media Regatta ‘09, kurā piedalījās 11 mediji.

11.jūnijā mediju regates dalībnieki devās jūrā un ar spēkiem mērojās mediju regates sacensībās. Sacensību starts nedaudz aizkavējās, jo laika apstākļi atkal spēlēja savus noteikumus. Burātājiem pirms mediju regates notika sacensības īsajās distancēs – Chivas posms Liepāja – Liepāja, taču šīs sacensības aizkavējās bezvēja un lēnā vēja dēļ.

Baltic Open Media Regatta ‘09 sacensību rezultāti:

1.vieta: LNT (jahta – Premium, Igaunija)

2.vieta: SWH (jahta – Ananda, Latvija)

3.vieta: Kurzemnieks (jahta – Katariina Jee, Igaunija)

Atraktīvākās mediju regates komandas titulu izcīnīja ziņu aģentūra LETA ar latviešu jahtu Nirvana un abas Liepājas portāla liepajniekiem.lv komandas ar lietuviešu jahtu Baltas un latviešu jahtu Galaxy. Šīs komandas visvairāk pārsteidza regates vērotājus gan ar savām aktivitātēm ostā, gan ar radošo komandas noformējumu.

Baltic Open Regatta ‘09 laikā uz sēkļa uzskrējusī latviešu jahta Santa Rita ir nocelta no sēkļa, informē regates organizatori.

Jahta dodas uz Pērnavas ostu, kur tai veiks jahtas pārbaudi, lai konstatētu visi bojājumi, kā arī veikti remontdarbi. Jahta Pērnavas ostā uzturēsies vēl pāris dienas.

5.jūnijā pie Hademestes Igaunijā uz sēkļa uzskrēja Latvijas jahta Santa Rita. Jahta devās uz regates Baltic Open Regatta ‘09 startu Pērnavā un novirzījās no sākotnējā kursa. Jahtas glābšanas darbi sākās sestdien, 6.jūnijā, ar Pērnavas ostas palīdzību. Tā bija sarežģīta operācija, jo bija jāizveido padziļinājums akmeņu krāvumā jūrā.

Šosestdien, 15.augustā, Skonto futbola stadionā noslēgsies grupas Prāta Vētra organizētais atklātais amatieru čempionāts mini futbolā MĪTAVA OPEN 2009. Fināla posmā, kurā piedalīsies sešos reģionālajos atlases posmos uzvarējušās komandas, tiks noskaidroti balvu fonda - Ls 3000 - ieguvēji.

Komanda, kas čempionāta finālturnīrā 15. augustā iegūs pirmo vietu, saņems balvu- Ls 1500, otrās vietas ieguvēji - Ls 1000, savukārt trešā vieta - Ls 500.

Spēles sāksies plkst. 10:00., apbalvošanas ceremonija plānota plkst. 18:00. Ieeja pasākumā - bez maksas.

Fināla sacensībās piedalīsies sekojošas komandas: no MĪTAVA OPEN Kurzemes posma - komandas Zemnieki, Rainis, Kuldīgas sporta aģentūra un Turlava, No MĪTAVA OPEN Zemgales posma - komandas KV&LP, Lauki, Ozolnieki un Safeguard, no MĪTAVA OPEN Vidzemes posma - komandas Cold gel, B-peat, Eglītes mežs un Staiceles bebri, no MĪTAVA OPEN Latgales posma - komandas Vels, Barons, Daugava city united un Cerbers/Security, no MĪTAVA OPEN Ziemeļaustrumlatvijas posma - komandas Kvarcs, FK Smudzis, Zemgales būvmeistars un Parsportu.lv un no MĪTAVA OPEN Rīgas posma - komandas Korsāri, Laimes lācis, Daugmales dadzis un Alliance.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Open Credit radīts investīciju projekts Open Chance paredz piešķirt kapitālu līdz 10 tūkstošiem latu inovatīvu ideju īstenošanai, informē Open Chance sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Volksone.

Viņa norāda, ka Open Chance ir iespēja tiem, kam ir ideja par kādu interneta vai elektroenerģijas projektu, bet nav kapitāla, par ko to realizēt. Vienīgais nosacījums naudas iegūšanai – idejai jābūt inovatīvai un to jāvar realizēt ne vien teorētiski, bet arī praktiski.

Saņemot investīcijas, projekta iesniedzējs kļūst par Open Chance biznesa partneri un izveido kopuzņēmumu, kurā projekta iesniedzēji iegulda savu ideju, laiku un zināšanas, bet Open Chance finansiālo nodrošinājumu un zinošu cilvēku pieredzi.

Open Chance sola, ka visi iesūtītie projekti būs pilnīgā drošībā. Tie netiks pārdoti, nodoti trešajām personām vai izmantoti savtīgos nolūkos.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus balsot par 2014. gadā vislabāk izbūvēto ceļu posmu.

Katru gadu eksperti vērtē iepriekšējā gadā paveiktos lielākos ceļu infrastruktūras būvobjektus, kas ir nodoti ekspluatācijā, nosakot labākos posmus, kuru būvnieki saņem Gada balvas.

Šogad pirmo reizi arī autovadītāji tiek aicināti izteikt savu viedokli par to, kurš no pērn izbūvētajiem ceļu posmiem ir labākais.

Būvnieki, kuru izbūvētais posms saņems lielāko balsu skaitu, saņems Autobraucēju Gada balvu.

Autovadītāju balsošanai tiek piedāvāti desmit objekti:

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 31,80.-43,14. km,

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 49,38.-60,00. km,

a/c A9 Rīga (Skulte)-Liepāja posms 148,59.-163,28. km;

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Liepājas pašvaldība no jahtu regates Baltic Sprint Cup organizatoriem saņēmusi oficiālo karogu, kuru paredzēts svinīgi pacelt jūlijā, Baltic Sprint Cup regates laikā.

Baltic Sprint Cup posms noritēs Liepājā no šā gada 25. līdz 27. jūlijam.

Pašlaik regatei reģistrējušās 35 jahtas, Liepāju plāno apmeklēt vairāk nekā 250 burātāju. Regatē piedalīsies ne tikai jahtu apkalpes, bet arī viņu ģimenes, regates sponsori un atbalstītāji. Daži uz Liepāju plānojuši atlidot ar lidmašīnu.

Jahtu regate Baltic Sprint Cup šogad notiks piekto reizi, bet Liepājā kā ostas pilsētā tā ieradīsies pirmo reizi.

Pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kas koordinē visu dienestu un uzņēmumu sadarbību, lai regates dalībniekus nodrošinātu ar nepieciešamajām labierīcībām, apsardzi un izpildītu citas tehniskās prasības.

Februārī SEB Inovāciju centrā Tallinā norisinājās pirmais Baltijā Open Banking hakatons jeb 48 stundu garš programmēšanas maratons, kura mērķis bija radīt nākamās paaudzes finanšu pakalpojumus. Ap 140 fintech uzņēmumu pārstāvju, individuālo izstrādātāju, banku pārstāvju un citu entuziastu no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Zviedrijas visu nedēļas nogali strādāja pie tā, lai svētdienas vakarā prezentētu savu risinājumu prototipus.

«Esam pārliecināti, ka Open Banking pieeja mainīs finanšu pasauli, un SEB bankas mērķis ir būt starp pirmajiem šajā revolūcijā. Mūsu hakatons skaidri nodemonstrēja milzīgas sadarbības iespējas starp banku un dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, piedāvājot risinājumus gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Tagad turpinām strādāt pie tā, lai hakatona laikā izstrādātas idejas realizētu dzīvē, jo SEB mērķis ir tuvāko pāris gadu laikā piedāvāt klientiem vismaz piecus pakalpojumus, kas kļūs pieejami, pateicoties Open Banking iespējām,» pasākuma rezultātus komentē SEB bankas biznesa attīstības vadītāja Aija Miķelsone.

Pasākuma sākumā tika prezentētas 33 idejas un izvēlētas 15 labākās, pie kurām komandas strādāja nākamas 48 stundas, gan programmējot risinājumus, gan gatavojoties savas izstrādes noslēdzošai prezentācijai. «Pateicoties šāda veida pasākumiem kļūstam arvien atvērtāki – ne tikai Open Banking dāvāto iespēju izmantošanas kontekstā, bet arī dodot iespēju interesentiem (finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, IT sistēmu izstrādātājiem, dizaineriem, mārketinga un komunikācijas speciālistiem, bankas darbiniekiem) sēsties pie viena galda un praktiski strādāt pie idejas attīstīšanas.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

SEB banka Baltijā sadarbojas ar vienu no Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Nordigen, lai pārbaudītu Nordigen darījumu kategorizēšanas un klientu uzvedības analīzes iespējas, veicot šī risinājuma testēšanu.

2018. gadā ieviešot savu API platformu (lietojumprogrammu saskarne jeb Application Programming Interface) un izstrādātāju portālu, SEB ir viena no vadošajām bankām Open Banking infrastruktūras nodrošināšanā. Lai arī jaunā Eiropas Savienības direktīva par maksājumu pakalpojumiem (PSD2), kas regulē Open Banking darbību Eiropā, vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā, lielākā daļa uz inovāciju ieviešanu orientēto banku jau investē risinājumos un datu analītikā, kas radīs nākotnes vērtību saviem klientiem.

«Esam priecīgi par iespēju sadarboties ar SEB banku Baltijā un redzēt, kā mūsu risinājumu pārbauda nozares vadošie profesionāļi. SEB banka koncentrējas tikai uz produktiem, kas viņu klientiem sniedz vērtību. Varam droši teikt, ka visa Nordigen komanda atbalsta šos mērķus,» stāsta Rolands Mesters, Nordigen līdzdibinātājs un izpilddirektors.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

20.maijā plkst.11:00 Ventspils Zilā karoga pludmalē notiks jaunā Pludmales volejbola stadiona atklāšana, kurā piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis, Olimpiskā centra Ventspils un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji.

Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas sāksies ERGO OPEN Latvijas Pludmales volejbola čempionāta 1.posma sacensības, kurās piedalīsies šī brīža pasaules labākie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, pasaules reitinga 20. vietas sportisti Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, redzēsim arī Ventspils augstas klases atbalsta programmas sportistus Rihardu Finsteru un Edgaru Toču, kuri pasaules reitingā šobrīd ieņem 54.vietu, kā arī Ventspils pludmales volejbola kluba Bloks treneri Tomu Šmēdiņu kopā ar Aleksandru Soloveju un citus sportistus. Priekšsacīkstes sāksies 20.maijā, bet izslēgšanas turnīra un finālspēles paredzētas 21.maijā.

9.00 notiks Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā galīgajā lasījumā skatīs Civilprocesa likuma un Maksātnespējas likuma grozījumus, kā arī grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām.

9.30 Ārlietu ministrijā notiks tirdzniecības misijas uz Somiju dalībnieku tikšanās ar žurnālistiem, kurā uzņēmēji dalīsies ar misijā pieredzēto.

12.00 notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tiks skatīti priekšlikumi par to, kā 2009. gada valsts budžeta deficītu samazināt par 500 milj. Ls.

12.00 – 13.00 Nordea banka prezentēs jauno analītisko pētījumu Baltic Rim Outlook: Pirmās stabilizācijas pazīmes.

13.00 Liepājas domes sēde.

14.00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs uzņēmēja, Liepājas Namīpašnieku biedrības vadītāja Jura Jaunzema prasību pret Nīcas pagasta padomi un Valsts Ieņēmumu dienestu par īpašuma tiesību atzīšanu.