Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Ja idejas autoram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, viņa idejā ir vērts investēt

Simulāciju e-apmācību rīka izveidotājai SIA BranchTrack ir izdevies piesaistīt investīcijas 250 tūkstošu eiro apjomā (Plašāk lasāms, klikšķinot šeit). Vaicāts, kādā uzņēmumā viņš pats būtu ar mieru investēt, SIA BranchTrack līdzīpašnieks Sergejs Sņegirjovs teic, ka galvenais izvēles kritērijs būtu idejas autors.

«Ja es investētu savus līdzekļus kādā startup, es ieguldītu nevis pašā uzņēmumā, bet gan dibinātājā, kuram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, nevis ir izlasījis internetā par Snapchat un tagad grib to klonēt. Cilvēki runā par otru Linkedin vai Facebook, bet nesaprot, ka tas reiz jau ir radīts, un pat tad, ja ir interesants koncepts, galvenā problēma ir ļoti daudz lietotāju. Jautājums ir par to, kā iegūt miljoniem lietotāju – viņi paši neatnāks,» viņš saka.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Nolemts slēgt SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" veikalu "Zvaigznes outlet grāmatnīca" Vaļņu ielā, Rīgā, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa atzina, ka šāds lēmums pieņemts Covid-19 pandēmijas mazināšanai noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, kas cita starpā neļauj pārdot grāmatas klātienē. "Mēs vēl būtu cīnījušies, ja ne atbilde no Ekonomikas ministrijas, ka aizliegts tirgot grāmatas," sacīja Kilbloka.

Uzņēmuma vadītāja atzīmēja, lai arī veikals šajā ārkārtējās situācijas laikā tirgo grāmatas distances kanālos, apgrozījums ir vēl uz pusi mazāks nekā pagājušā gada pavasarī, kad pirmās ārkārtējās situācijas laikā tas arī būtiski samazinājās. "Mums saka - pārdodiet pa telefonu, pārdodiet internetā, izsniedziet veikalā. Taču izsniegt veikalā nozīmē, ka cilvēki ir darbā, viņiem ir jāmaksā, bet to izsniegumu veikalā ir ārkārtīgi maz," atzina Kilbloka.

Michelin ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, Michelin inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Pirmie Michelin ceļveža restorāni Latvijā tiks nosaukti īpašā pasākumā, kas norisināsies 2023. gada 21. novembrī Rīgā.

Gvendals Pulleneks (Gwendal Poullennec), Michelin ceļvežu starptautiskais direktors: “Pēc ilgāka laika, kas pavadīts Latvijā, vērtējot un izbaudot kulinārijas nozares piedāvājumu, priecājamies pievienot šo valsti mūsu Michelin ceļvedim. Latvija ir pazīstama ar savu kultūras mantojumu, jūras piekrasti un mežiem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par aizraujošu gardēžu galamērķi Eiropā. No mutē kūstošiem tradicionālajiem gardumiem, ko ar lepnumu pasniedz mazajās ēstuvēs, līdz radošiem starptautiskās virtuves ēdieniem, ko piedāvā mūsdienīgi restorāni, kas konkurē ar citu Eiropas pilsētu restorāniem. Latvija ir pelnījusi šo īpašo atzinību. Mūsu inspektori šobrīd veic noslēdzošo vērtēšanas posmu un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim publiski ziņot par mūsu atklājumiem Latvijā.”

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Uzņēmums Soira šogad nosaukts starp labākajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, iegūstot augsto, 2-zvaigžņu Great Taste balvu abiem vērtētajiem sieriem.

Pasaules vadošās pārtikas vērtēšanas sistēmas Great Taste eksperti 2023.gadā lēmuši piešķirt 2 zelta zvaigznes abiem pieteiktajiem sieriem: cietajam sieram Birznieku un mīkstajam sieram Gauja.

Konkursā, kuram tika pieteikti 14 195 produkti, stingrā, aklās vērtēšanas žūrija nodēvējusi Soira produktus par tādiem “no kuriem grūti atteikties”.

Katru gadu Great Taste piešķir trīs nominācijas:

1 zvaigzne – “ēdiens / dzērien, kas sniedz fantastisku garšu”

2 zvaigznes – “krietni pārsniedz vienkārši labu garšu”

3 zvaigznes – “nepārspēti garšīgs ēdiens / dzēriens”

Aprakstīts kā “brīnišķīgs meistardarbs, kura intensīvais laba piena aromāts apliecina piena devēju labturību, bet saldenā riekstainā garša burtiski dejo vienotā harmonijā. Siers ar pārsteidzošu dziļumu”, cietais siers “Birznieku” guva žūrijas atzinību.

Holivudas slavas alejā apķēpāta ekscentriskā ASV miljardiera Donalda Trampa zvaigzne.

Uz zvaigznes ar Trampa vārdu ar dzeltenu krāsu bija uzzīmēts liels krusts, taču tas tika notīrīts ceturtdien neilgi pēc parādīšanās.

Holivudas Tirdzniecības kameras vadītājs Lerons Gablers pauda vilšanos par notikušo. «Ja cilvēki neatbalsta Donaldu Trampu, savu nepatiku nevajadzētu izlikt Holivudas slavas alejā,» viņš paziņoja aģentūrai AFP.

Holivudas slavas alejā izvietotās zvaigznes ar slavenību vārdiem ne reizi vien cietušas no vandalisma. Decembrī uz vairāku desmitu sieviešu sazāļošanā un seksuālā izmantošanā apsūdzētā Bila Kosbija zvaigznes tika uzķēpāts vārds «izvarotājs».

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus 

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Somu ekonomikas temperatūra pēdējos gados pastāvīgi ir zem nulles, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skandināvijas valstis tradicionāli var lepoties ar spēcīgu un sakārtotu tautsaimniecību, kur, piemēram, eirozonas sastāvā Somijai tiek piedēvētas īstenas finansiālās stabilitātes zvaigznes statuss. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs un Somijas gadījumā šāds zvaigznes statuss kļūst arvien blāvāks, ko apliecina arī ekonomikas dati.

Jau gandrīz no 2012. gada sākuma minētās Ziemeļvalsts tautsaimniecība atrodas pastāvīgā recesijas stadijā – reti ir tie brīži, kad ceturkšņa ietvaros gada skatījumā Somijas ekonomika spēj demonstrēt pieaugumu. Arī, piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī šīs valsts IKP gada laikā saruka par 0,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5%. Rezultātā nav izslēgts, ka šogad Somija jau piekto reizi kopš 2008. gada ieslīdēs recesijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AAS CBL Life un AS CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. «Manis pārstāvētie uzņēmumi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu ilgtermiņa uzkrājumu jomā. Mēs zinām, ka katram mērķim ir sava cena un mēs piedāvājam klientiem instrumentus, lai viņi varētu paši sakrāt vajadzīgos līdzekļus un piepildīt savus sapņus, kā arī nodrošināt savu labklājību vecumdienās,» viņa skaidro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad studēju universitātē, atļāvos tikai sapņot par darbu bankā, bet nedaudz vēlāk, ģimenes iedrošināta, izlēmu izmēģināt savus spēkus, lai saprastu, vai darbs finanšu jomā, ar klientiem ir tiešām tik aizraujošs kā biju iedomājusies. Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi un vēl joprojām esmu sajūsmā par savu izvēli – dinamiskā ikdiena, vienmēr jauni, izaicinoši projekti un situācijas, apziņa, ka ar mūsu pakalpojumu padarām labāku daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienu – tās ir lietas, kas mani motivē un sagādā neticamu gandarījumu.

Pagājušajā nedēļā izsludināta vienošanās minimālo algu jau pēc pieciem mēnešiem uzreiz celt par 50 eiro – no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro. Līdz ar solījumu jaunos mēneša minimālā atalgojuma «griestus» nekustināt trīs gadus.

Valdības pielemtais, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītā, nav uzskatāms par biznesa vides destabilizēšanas mēģinājumu, bet gan «ir labs signāls uzņēmējiem, kas trīs gadus varēs rēķināties ar nemainīgu minimālo algu». Lūk. Tikām bizness kārtējo reizi aicina «nomest gāzi» un pieslēgt apdomīgumu, minimālās algas palielinājumu nevis izraujot visu uzreiz, bet nodrošināt, lai tas notiktu biznesam draudzīgi – pa malciņam.

Daļai uzņēmumu izmaksājamās summas apmēra pieaugums varbūt nenozīmēs neko daudz, sociāli atbildīgākie (tie, kuri var atļauties tādi būt) norīs šo krupi, bet virkne citu, kuri turklāt strādā pamatā reģionos, tomēr tiks ievainoti. Ja valdības minimālās algas loterija tiks izspēlēta, sekas var būt nepatīkamas un dots var devējam atdoties – ēnu ekonomikas palielinājumā un bezdarba procentu pieaugšanas veidolā, nemaz nerunājot par spiedienu uz pašmāju kapitāla uzņēmumiem.

Bēgļu krīzē ir jāļauj politiķiem darīt to, kas viņiem ir jādara – saglabāt un neļaut izšaubīt fundamentālos principus, kas mūs satur kopā kā Eiropu; sliktākais, kas var notikt, ir mēģinājumi labot vakardienu

Saeimā notiekošā muļļāšanās ar bēgļu uzņemšanu, kas faktiski ir mēģinājums politisko atbildību uzvelt kādam citam vai vislabāk – izsmērēt tā, ka neviens nav «vainīgs», ir kā priecāšanās par zelta rudeni un plašajām ārēm, kad turpat blakus notiek kaut kas nelāgs. Ainavām un ideāliem piemīt sevišķs skaistums, kad pievēršanās tiem ļauj novērsties no neizdevīgām morālām dilemmām. Pieredze liecina, ka ilgtermiņā tas atspēlēsies, bet dzīvojam jau šodien, vai ne?

Latvija ir morāla, ekonomiska un stratēģiska ieguvēja, lai neteiktu, ka patērētāja, solidārā un demokrātiskā Eiropā. Demokrātija cita starpā nozīmē, ka politiķiem ir visas tiesības uz nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem, lai tiktu kaut jel kādā jēgā ar akūtu problēmu, piemēram, simtiem tūkstošiem migrantu vasarīgās drēbītēs, kad ziema nāk virsū. Solidaritāte no Latvijas puses šai gadījumā būtu neapgrūtināt rīcībspēju tiem, kas jebkurā gadījumā iznesīs šīs problēmas smagāko daļu.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Iespējams tāpēc, ka nebija ieguvis akadēmisko izglītību arhitektūrā vai inženierzinātnēs, viņš pats nemēdza sevi pozicionēt kā arhitektu, dizaineru vai inženieri. Viņam patika fabrikas meistara nominācija.

Taču visās augstākminētajās disciplīnās viņš darbojās ar izcilību, dziļām zināšanām un talantu. Viņa sacītais – nekad nedizainēt to, ko nevar izgatavot – atspoguļo modernisma estētikas ģenētisko kodu. Viņa vizuālā tēla iezīme – īss militārā stila matu griezums. Žans Pruvē (Jean Prouvé) – cilvēks, kuram piedēvē franču otrā lielākā modernista pēc Lekorbizjē statusu un kura vārds šodien spoži mirdz pagājušā gadsimta franču arhitektūras un dizaina slavenību zvaigznājā.

Lai gan Francijā Pruvē personība un darbi allaž bijuši pazīstami un leģendām apvīti, viņa modernisma stila mēbeles, kas kļuvušas par dizaina ikonām, savu atdzimšanu un globālās sabiedrības uzmanību iemantoja pēc 2002.gada, kad to ražošanu, sadarbojoties ar Pruvē fondu un ģimeni, uzsāka zīmols Vitra. Kā uzsver viņa daiļrades pētnieki, mēbeļu izveidē Pruvē nekoncentrējās uz formu. Viņa dizainā forma izriet no izgatavošanas tehnoloģijas, materiāla un konstrukcijas simbiozes, kas saskan ar leģendārā amerikāņu dueta Īmsu pieeju.

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

Domājot par motivējošu atbalstu viesmīlības nozarei, izejvielu piegādātājs un vairumtirgotājs Gemoss izsludinājis grantu konkursu.

Mērķis ir atbalstīt un izglītot jaunos uzņēmējus, piešķirot 10 000 eiro inovatīvu pārtikas produktu ideju realizēšanai.

Grantu programma izveidota, lai palīdzētu radīt jaunu, Latvijā ražotu produktu ar potenciālu tirgū un atbalstītu inovatīvu produktu izstrādi no graudaugiem, pākšaugiem, riekstiem, sēklām un žāvētiem augļiem.

“Pirmo reizi mūsu pastāvēšanas 27 gadu laikā esam radījuši atbalsta iniciatīvu ar vēlmi ieguldīt veselīgu produktu idejās, tādējādi izsludinot grantu programmu 10 000 eiro vērtībā. Programmai var pieteikties jebkurš, sākot no azartiskas mājsaimnieces līdz pat pieredzējušam uzņēmumam ēdināšanas un viesmīlības jomā. Galvenais, lai ir vēlme izmēģināt spēkus vienā no augošākajām nišām pārtikas tirdzniecībā, lai mirdz acis! Mēs esam pārliecināti, ka starp mums ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kuriem pietrūkst tikai nedaudz līdz ideju īstenošanai, tāpēc aicinām izmantot šo iespēju tikt pamanītam un atbalstītam,” teic Gemoss valdes locekle Ieva Treija.

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

LU Botāniskā dārza Sukulentu siltumnīcā bagātīgi uzziedējusi portulaku krasula, kas plašāk pazīstama kā naudas koks. Mājas apstākļos naudas koki zied ļoti reti.

Krasulām ir vairāki simti sugu. Populārākā no tām ir olveida krasula jeb portulaku krasula (Crassula portulacea), kas vieglās kopšanas dēļ ir viens no iecienītākajiem telpaugiem.

Portulaku krasulas sākotnējā izcelsmes vieta ir Dienvidāfrika, taču mūsdienās tā tiek audzēta arī citos pasaules reģionos. Augs zied baltiem vai gaiši rozā ziediem, taču mājas apstākļos ziedēšana novērojama reti – tik reti, ka cilvēkiem bieži izveidojies maldīgs priekšstats, ka naudas koki nezied vispār, stāsta LU Botāniskā dārza pārstāve Agnese Reķe.

Lai krasula uzziedētu, svarīgi ievērot miera periodu, kurā augam tiek nodrošināts liels gaismas daudzums un pazemināta temperatūra. Miera periodu sāk rudenī (orientējoši – oktobrī). Tā laikā augam jānodrošina aptuveni +12 līdz +15 grādu temperatūra. Pazeminātajā temperatūrā augu laista reti. Ja gaisa temperatūra noslīd zem +12 grādiem, laistīšanu uz laiku praktiski pārtrauc. Miera periodā naudas koks jānovieto gaišākajā iespējamā vietā – ziedi augam veidosies tikai tad, ja gaismas daudzums būs pietiekams.