Zivju pārstrādes uzņēmumi, kuri Krievijas noteiktā embargo dēļ cietīs zaudējumus nerealizētās produkcijas dēļ, var rēķināties ar iesākto Eiropas Savienības zivsaimniecības fonda projektu pagarinājumiem, kā arī nodokļu brīvdienām, paredz valdības akceptētais informatīvais ziņojums Par pasākumiem saistībā ar Krievijas aizliegumu sagatavotu un konservētu zivju produktu importam no Latvijas.
Zemkopības ministrija iepriekš norādīja, ka finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā Eiropas Savienības zivsaimniecības fonda iesāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.
Tāpat ministrijā informēja - lai gan Baltkrievija aizliegusi Latvijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, šīs produkcijas eksports joprojām ir atļauts gan uz Baltkrieviju, gan uz otro muitas ūnijas valsti - Kazahstānu, kas no kopējā eksporta uz NVS valstīm veido attiecīgi 5% un 3,3%. Pagājušajā gadā gan zivju eksports uz šīm valstīm samazinājies par 21%.
Kā ziņots, PVD 4.jūnijā saņēma Roseļhoznadzor oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija apmēram līdz jūlija vidum iesniegs savu pozīciju Krievijai.
Saskaņā ar Roseļhoznadzor ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 Latvijas uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.
Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.