Laikraksts Diena šodien, 23.maijā, publicējis stāstu par to, ko Aināra Šlesera reklāmās nestāsta.

Ainārs Šlesers (Foto: AFP/SCANPIX)«Es jums nelikšu taupīt, bet ļaušu nopelnīt. Rīgai vajag saimnieku, kas saimnieko, nevis izsaimnieko. No LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera reklāmām pretī raujas nepārprotams vēstījums - viņš ir labs saimnieks, kura rokās uzņēmumi zeļ un plaukst. Enerģijas vai lielu plānu trūkumu Šleseram pārmest tiešām nevar. Taču, izpētot viņa četru gadu darba mantojumu satiksmes nozarē, parādās ainava, kurā liela plānu daļa palikusi tikai solījumos. Turklāt Šlesera laikā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumiem no valsts ievajadzējās 20.32 miljonu latu subsīdiju. To sauca par samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti zem pašizmaksas vai vajadzīgi valstij. Pirms tam veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem papildu piešprici no valsts nevajadzēja. Šlesera izveidotais astoņkājis, «sabīdot» SM uzņēmumu vadībā savējos, bieži bez kompetences un pat augstākās izglītības, bija nepieredzēta apjoma un nekaunības. Līdzīgi rīkojās arī citi, bet ar tādu vērienu - neviens,» vēsta laikraksts Diena.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām valstīm kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā, R. Zīle norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti un rodas jautājums – kāpēc valstij stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas.

Tomēr esot skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro un gandrīz visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību, un lats nekur brīvi «peldēt» nevar, norādīja R. Zīle. Viņš arī intervijā pauda pieņēmumu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

R. Zīle sarunā ar laikrakstu arī uzsvēra, ka valūta ir jāpiesaista pie tās valūtas, kāda ir Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tāpat piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

«Nepieļaujot defaultu un saglabājot stingro valūtas kursu, Latvija ir ievērojami devalvējusi savu ekonomiku, un īstenībā palīdzējusi kaimiņiem igauņiem ieviest eiro jau 2011. gadā,» apspriežot ar Ekonomikas un finanšu komisāru Hoakinu Almuniju ekonomikas lejupslīdi un krīzes sekas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, norādīja EP deputāts Roberts Zīle.

R. Zīle arī uzsver, ka dīvainākais ir tas, ka Eiropas monetārai savienībai šāds Igaunijas piemērs ir pat vitāli nepieciešams, jo tas it kā parāda, ka Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai strādā pat krīzes laikā.

R. Zīle norādīja kolēģiem: «Baltijas valstu piemērs pierāda, ka esam vienā laivā - Skandināvijas banku dzīšanās pēc tirgus daļas un augstas peļņas Baltijas valstī praktiski izspieda mūsu nacionālo valūtu no kredītu, jo īpaši mājokļu hipotekāro kredītu tirgus. Pie fiksētā vai šaurā koridora nacionālās valūtas kursa, kā arī civiltiesiski ļoti augstas kredītņēmēju atbildības aizdevējiem viss valūtas risks pārmaksātā ķīlas vērtībā ir palicis uz kredītņēmēju pleciem.»

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, komentējot Aināra Šlesera pēdējo dienu paziņojumus presē, uzsver, ka viņaprāt ar astoņkājiem ir līdzīgi kā ar zivīm un tie sāk pūt no galvas, informē apvienība.

«Šlesera kungs var nešaubīties - neatkarīgi no viņa draudiem Satiksmes ministrijā tiks pieņemti lēmumi, kas nodrošinās tās reputācijas atgūšanu, lēmumi, kas balstīsies uz sabiedrībai saprotamu loģiku un labas pārvaldības principiem,» uzsvēra R.Zīle.

Tāpat viņš atzina, ka būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas politikā, kas saistītas ar labas pārvaldības un augstas politiskās kultūras ieviešanu, vaicājot - vai tiešām Jurija Lužkova Maskavā ieviestās pārvaldības metodes un Krievijas demokrātijas principi būtu tas politiskās kultūras paraugs, kuriem Latvijai ir jāseko?

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Ventspils mērs Aivars Lembergs izplatījis atklātu vēstuli, kurā ironizē par Aināra Šlesera ambīcijām padarīt Rīgas ostu par nopietnu konkurentu Ventspils ostai.

«Iepazīstoties ar Rīgas domes vicemēra, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja Aināra

Šlesera komentāriem par «nopietno konkurentu» Ventspils ostai, jāatzīst, ka Šlesera

kungs nesirgst ar zemu pašnovērtējumu. Ventspilī par rezultātiem parasti spriež pēc

izdarītajiem darbiem – ne pašreklāmas izpausmēm un to biežuma,» raksta Ventspils mērs Aivars Lembergs atklātā vēstulē.

Lembergam», tad Šlesera kungam Rīgas ostā būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti, norāda Aivars Lembergs.

Lembergs atgādina, ka Ventspilī pēdējos 4 gados uzbūvēti un ekspluatācijā nodoti 5 jauni termināli ar 300

Finanšu ministra Andra Vilka (V) nesenos izteikumus par to, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk «izlikt» Grieķiju ārpus eirozonas, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle intervijā Rietumu Radio novērtēja par neveiksmīgiem, norādot, ka valstij, kura pati vēl nav iestājusies eirozonā, nevajag piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei.

«Latvijas valsts augstākajām amatpersonām publiski nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi,» uzskata Zīle. «Pēc manām domām, ir nepareizi valsts amatpersonai, kas pārstāv valsti, kas vēl nav eirozonā, izteikties par eirozonas valsti un faktiski piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei [Angelai Merkelei], kura par šiem jautājumiem izsakās daudz diplomātiskāk,» norādīja EP deputāts.

Kā norāda Zīle, arī Vācija, kas no saviem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām ir finansējusi banku sektoru Spānijā, Itālijā un it īpaši mazajā Grieķijā, «faktiski ir veicinājusi vieglo dzīvi un burbuli šajās valstīs, kas pirka Vācijas preces un pakalpojumus». Zīle izteicās, ka «Vācijai jānes savs slogs» un nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi.

2007.gada 4.ceturksnī 65,7 tūkst. cilvēku (5,7% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gada 4.ceturksni.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Divas trešdaļas (67,3 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,6%, bet sieviešu – 61,6%. 2007.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,4%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Tēvzemei un brīvībai/LNNK zīmolu nes vairs tikai viens Roberts Zīle, šādu viedokli laikrakstam Diena paudis Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.

Lai pagarinātu šī zīmola mūžu, sociologs ieteiktu TB/LNNK veidot kopīgu partiju ar Visu Latvijai! (VL), jo neesot pārliecības, ka Eiropas Parlamenta deputāts R.Zīle ir gatavs tagad mobilizēt ap sevi spēcīgu komandu, lai atjaunotu TB/LNNK agrāko ietekmi.

Sestdien TB/LNNK kongresā ar priekšlikumu gada laikā uz nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK bāzes izveidot vienu partiju nāks tēvzemiešu domubiedru grupa, kurā ir arī Valmieras uzņēmējs Romāns Naudiņš. Taču R.Zīle un viņa sabiedrotie ir pret steigu vienas partijas veidošanā.

TB/LNNK savu līderi pārvēl katru gadu, taču priekšsēža vēlēšanas pārsteigumus nevarētu sagādāt. Visticamāk, R.Zīle vadīs partiju arī turpmāk.

Finanšu krīzes situācijā visievainojamākās ir nelielās, jaunās ES dalībvalstis, jo kļūdainā struktūrpolitika un nodokļu politika augstās ekonomiskās izaugsmes laikā tagad rada nepārprotamus ekonomiskus un sociālus draudus vairākās šajās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

"Rezidentu privātā aizņemšanās lielais apjoms no Eirozonas valstu bankām, lielais nerezidentu naudas īpatsvars banku sektorā, strauja Eiropas vidējā līmeņa algu "ķeršana" eiro izteiksmē var novest pie secinājuma par nacionālās valūtas pārvērtēšanas. Latvijas iedzīvotāji milzīgo kredītu, kas vēl salīdzinoši nesen Eiro valūtā ņemti no ārvalstu bankām un tiks atmaksāti ilgtermiņā, var vēl vairāk palielināt finanšu slogu, ko izjūt gan valsts iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Šobrīd privāto aizņēmumu tikai procentu maksājumi bankām sastāda divciparu skaitli no IKP," norādīja deputāts, "Un, ja tiek paplašināts nacionālās valūtas apmaiņas koridors pret Eiro, tad jau tā augstā inflācija var iegūt jaunu elpu un vēl vairāk attālināt jauno dalībvalstu iestāšanos Eirozonā", secina R. Zīle.

Labam juristam nepietiek zināt likumus. Ir jāizprot likuma jēga un jāpārzina tā piemērošana, tikai tā var atrast pareizās atbildes uz jautājumiem. Tā uzskata advokātu biroja Raida Lejiņš & Norcous partneris Guntars Zīle.

Advokātiem darba lauks dalās divās lielās daļās – problēmu risināšana (visbiežāk sabiedrībai viņu darbs asociējas tikai ar klientu aizstāvību tiesās), un problēmu preventīvā novēršana, lai nebūtu jādodas uz tiesu vai, ja arī jādodas, lai iznākums būtu klientam pozitīvs. «Mans darba lauks vairāk attiecas uz preventīvo daļu un uz tiesām sanāk piestaigāt retāk. Lielākoties strādāju ar dažādu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas, investīciju piesaistes un citiem darījumiem, tostarp nekustamajiem īpašumiem, būvniecības lietām,» stāsta G. Zīle.

G. Zīle stāsta, ka prātīgākie klienti ir tie, kuri dodas pie advokāta laikus. Līdzīgi kā pie ārsta – ir tādi, kas «piestaigā» regulāri, lai izvairītos no problēmām, un tādi, kas atskrien tikai tad, kad jau ir saslimuši. «Ir gan tādi, gan tādi – palīdzam visiem. Tas šajā profesijā ir gan labi, gan slikti – ir grūti prognozēt ikdienu. Ir lielie projekti, kas turpinās ilgstoši un ļauj prognozēt laiku, bet tāpat tev jebkurā diennakts stundā var piezvanīt par jaunu lietu. Uzreiz jāpielāgojas, jārod iespēja palīdzēt. Šī varbūt ir galvenā atšķirība no citām juridiskajām profesijām. Ja klientam kaut ko vajag vienas vai divu dienu laikā, jāatrod laiks to izdarīt, turklāt pienācīgā kvalitātē un tieši tā, kā vajadzīgs klientam. Tas ir izaicinājums,» viņš atzīst.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Pārliecinot Latvijas amatpersonas par nepieciešamību iesaistīties Kontinentālās hokeja līgas veidošanā un spekulējot ar Latvijas iedzīvotāju nostaļģiju pēc Rīgas Dinamo komandas panākumiem, Krievija īsteno pievilināšanas taktiku savai interešu sfērai, uzskata Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.

"Mums nekādā gadījumā nav vajadzīga bijušās PSRS teritoriju aptverošu struktūru atdzīvināšana Kontinentālās hokeja līgas veidā vai kā tamlīdzīgi," TB/LNNK konferencē uzsvēris R. Zīle. "Politikā soli pa solim ievilināšana bieži vien notiek," atzinis TB/LNNK priekšsēdētājs, norādot, ka Latvijā bīstamību rada jau ļoti augstais Krievijas spekulatīvo investīciju īpatsvars.

R. Zīle arī stāstījis, ka politiskā situācija no nacionālo interešu viedokļa Latvijā šobrīd nav no spožākajām – par latviešu vēlētāju tuvākajās vēlēšanās cīnīsies vismaz astoņas partijas. "Mani pārsteidz, ka jau gandrīz divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas populisms ir tik dzīvotspējīgs," teicis R. Zīle.

Jaunā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) panākta politiķiem un sabiedrībai nepieņemamā veidā, uzskata Valda Dombrovska valdībā esošās Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valde.

«Dokuments, kas nosaka Latvijas makroekonomisko virzību tuvākajos gados, ir ticis gatavots ļoti šaurā lokā, neļaujot ar to iepazīties nedz valdošo politisko partiju, nedz valdības sociālo partneru pārstāvjiem,» uzsver Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Tēvzemiešiem nepieņemama šķiet ideja par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu jau no 500 Ls, kas daudzās valstīs esot slieksnis tieši pretējai attieksmei – proti, to iedzīvotāju atbrīvošanai no ienākuma nodokļa, kuru ienākumi nesasniedz šo summu. Neizpratni raisot fakts, ka netiek plānota progresīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešana, un arī turpmāk 15% lielu ienākuma likmi būs jāmaksā gan maziem Latvijas ģimenes uzņēmumiem, gan milzīgiem ārvalstu korporāciju meitasuzņēmumiem.

Bloķējot vienoto ES pakalpojumu tirgu jauno dalībvalstu uzņēmumiem, zaudētāji būs visi, paudis mūsu deputāts uzstājoties Eiropas Parlamenta debatēs.

R. Zīle debatēs pozitīvi novērtēja tiesas spriedumu Laval lietā, piebilstot - tas dod cerību, ka Eiropas Kopienu tiesa nodrošina visas četras ES pamatbrīvības - brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustības - pastāvēšanu realitātē.

"Vairāku ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Zviedrijas, kapitāls pēdējos gados ir ienācis Baltijas valstu tirgū un caur agresīvu finanšu pakalpojumu sniegšanu, it īpaši nekustamā īpašuma kreditēšanas jomā, ir devis šīm kompānijām milzīgu peļņu," norādīja R. Zīle. "Taču Latvija nekad nav ierobežojusi šo kapitāla plūsmu, pat tad, kad ārvalstu kompāniju peļņa bija ārkārtīgi augsta un tika īstenots savdabīgs t.s. eksporta sociālais dempings: latvieši, kas strādāja šajās bankās, saņēma atalgojumu, kas bija ievērojami zemāks par tādu pašu darbinieku algu Zviedrijā. Pašlaik, kad Latvija piedzīvo finanšu krīzi, daudzas latviešu ģimenes vēl ilgi atmaksās zviedru bankās dārgi aizņemto naudu. Taču, ja Latvijas un citu jauno dalībvalstu cilvēki un uzņēmumi nedrīkstēs strādāt kopējā ES tirgū un viņu darbam tiks likti šķēršļi, viņi nespēs atmaksāt šos līdzekļus, un rezultātā galu galā zaudētāji būs tie paši - Zviedrijas pensiju fondi un akcionāri bankās."

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.