Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām valstīm kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā, R. Zīle norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti un rodas jautājums – kāpēc valstij stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas.

Tomēr esot skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro un gandrīz visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību, un lats nekur brīvi «peldēt» nevar, norādīja R. Zīle. Viņš arī intervijā pauda pieņēmumu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

R. Zīle sarunā ar laikrakstu arī uzsvēra, ka valūta ir jāpiesaista pie tās valūtas, kāda ir Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tāpat piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt.

«Nepieļaujot defaultu un saglabājot stingro valūtas kursu, Latvija ir ievērojami devalvējusi savu ekonomiku, un īstenībā palīdzējusi kaimiņiem igauņiem ieviest eiro jau 2011. gadā,» apspriežot ar Ekonomikas un finanšu komisāru Hoakinu Almuniju ekonomikas lejupslīdi un krīzes sekas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, norādīja EP deputāts Roberts Zīle.

R. Zīle arī uzsver, ka dīvainākais ir tas, ka Eiropas monetārai savienībai šāds Igaunijas piemērs ir pat vitāli nepieciešams, jo tas it kā parāda, ka Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai strādā pat krīzes laikā.

R. Zīle norādīja kolēģiem: «Baltijas valstu piemērs pierāda, ka esam vienā laivā - Skandināvijas banku dzīšanās pēc tirgus daļas un augstas peļņas Baltijas valstī praktiski izspieda mūsu nacionālo valūtu no kredītu, jo īpaši mājokļu hipotekāro kredītu tirgus. Pie fiksētā vai šaurā koridora nacionālās valūtas kursa, kā arī civiltiesiski ļoti augstas kredītņēmēju atbildības aizdevējiem viss valūtas risks pārmaksātā ķīlas vērtībā ir palicis uz kredītņēmēju pleciem.»

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Tēvzemei un brīvībai/LNNK zīmolu nes vairs tikai viens Roberts Zīle, šādu viedokli laikrakstam Diena paudis Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.

Lai pagarinātu šī zīmola mūžu, sociologs ieteiktu TB/LNNK veidot kopīgu partiju ar Visu Latvijai! (VL), jo neesot pārliecības, ka Eiropas Parlamenta deputāts R.Zīle ir gatavs tagad mobilizēt ap sevi spēcīgu komandu, lai atjaunotu TB/LNNK agrāko ietekmi.

Sestdien TB/LNNK kongresā ar priekšlikumu gada laikā uz nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK bāzes izveidot vienu partiju nāks tēvzemiešu domubiedru grupa, kurā ir arī Valmieras uzņēmējs Romāns Naudiņš. Taču R.Zīle un viņa sabiedrotie ir pret steigu vienas partijas veidošanā.

TB/LNNK savu līderi pārvēl katru gadu, taču priekšsēža vēlēšanas pārsteigumus nevarētu sagādāt. Visticamāk, R.Zīle vadīs partiju arī turpmāk.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā konkursā uz AS «Latvenergo» pieciem padomes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 79 kandidāti, informē EM.

Kandidātu atlase notiks četrās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā konkursa nominācijas komisija izskatīs personāla atlases kompānijas iesniegto kandidātu sarakstu un lems par konkursa atlases otrajai kārtai izvirzāmajiem kandidātiem. Tiem būs jāsagatavo komisijai prezentācija ar stratēģisko redzējumu par AS «Latvenergo» galvenajiem nākotnes izaicinājumiem.

Konkursa trešajā kārtā notiks intervijas ar kandidātiem, kurās nominācijas komisija izvērtēs kandidātu pieredzi, prezentāciju par stratēģisko redzējumu un profesionālo kompetenci. Pēc rezultātu apkopošanas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu konkursa ceturtajai kārtai - padziļinātai kompetenču vērtēšanai. Pēc konkursa ceturtās kārtas rezultātu apkopošanas, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētāja pārstāvim ievēlēšanai AS «Latvenergo» padomes locekļa amatos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi grozījumus Kredīt­iestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvajos noteikumos, informē FKTK.

Šo grozījumu mērķis ir atteikties no kandidātu saraksta sagatavošanas prioritārā kārtībā, tādējādi paplašinot to personu loku, kas ir tiesīgas piedalīties potenciālo kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru un likvidatoru kandidātu atlases procesā.

Grozījumi tika izstrādāti, lai nodrošinātu visu kandidātu sarakstos iekļauto personu vienlīdzīgas tiesības piedalīties atlases procesā.

Grozījumi noteikumos paredz, ka potenciālo kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru un likvidatoru kandidātu atlases procesā FKTK sākotnēji lūdz visām kandidātu sarakstos iekļautajām personām sniegt savu redzējumu par iespējamo veicamo pasākumu plānu kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas procesa vadīšanai. Savukārt tos trīs kandidātus, kuru iesniegtais veicamo pasākumu plāns FKTK ieskatā visvairāk paredz nodrošināt kredītiestādes kreditoru interešu aizsardzību un efektīvu maksātnespējas vai likvidācijas procesa norisi, FKTK aicina uz pārrunām.

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10.Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki un mazāk izglītoti.

No 8.Saeimas deputātu kandidātiem augstākā izglītība bija 81,5% kandidātu, no 9.Saeimas kandidātiem - 81,8%, bet no 10.Saeimas kandidātiem - tikai 79,8%.

8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā vidējā izglītība bija 8,1% kandidātu, 9.Saeimas vēlēšanās -18,1%, bet 10.Saeimas vēlēšanās - 20% jeb katram piektajam.

Katrās Saeimas vēlēšanās atrodas kāds, kurš uzskata, ka pietiek ar pamatskolas izglītību, lai izstrādātu likumus, pēc kuriem dzīvos valsts. 8.Saeimas vēlēšanās pamata izglītība bija vienam kandidātam, 9.Saeimas vēlēšanās - vienam kandidātam, bet 10.Saeimas vēlēšanās - diviem kandidātiem, abi viņi ir no apvienības Ražots Latvijā.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Šā gada pašvaldību vēlēšanās uz vienu deputāta vietu kandidēs vidēji seši deputātu kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika par pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Pavisam šā gada pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijās reģistrēti 737 deputātu kandidātu saraksti, kuros uz 1765 pašvaldības deputātu vietām pieteikti 11210 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, konkurence uz vienu deputāta vietu pieaugusi gandrīz divas reizes. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija jāievēl 4179 deputāti, un vēlēšanām tika reģistrēti 15682 deputātu kandidāti jeb vidēji četri deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.

Šā gada pašvaldību vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos deputātu kandidātu vidū nedaudz vairāk – 58 procenti – ir vīrieši, bet 42 procenti – sievietes. No visiem deputātu kandidātiem divām trešdaļām jeb 64 procentiem kandidātu ir augstākā izglītība, 35 procentiem – vidējā izglītība, bet vienam procentam jeb 180 deputātu kandidātiem ir pamata izglītība.

Piektdien, 11. jūlijā nra.lv nācis klajā ar skandalozu interviju, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni Birku piedalās Rīgas domes vicemērs Andris Ārgalis, opozīcijas runasvīrs no Jaunā laika Olafs Pulks un politologs Filips Rajevskis.

Kā nra.lv skaidro A. Ārgalis, viņaprāt J. Birks „pats sevi gatavoja gāšanai”. Rīgas domes vicemērs uzsver sekojošo:” Es tikai gribu sabiedrībai teikt, ka mans mērķis nav gāzt Birku un iesēsties viņa vietā (kā J. Birks to darīja, kad viņš gāza Aivaru Aksenoku). Tagad es saprotu, ka viņi atkal ir lieli draugi, jo ir noslēgts pat savstarpējs sadarbības līgums. Dvēseliski jau būtu ļoti pareizi, ja es šobrīd nožēlotu grēkus, jo tiešām atbalstīju J. Birku, kad A. Aksenoku gāza. Es personīgi sabiedrībai atvainotos un mēģinātu šajā situācijā A. Aksenoku atjaunot darbā. Jo faktiski jau J. Birks gribēja sev atbrīvot to krēslu un noorganizēja gāšanas procesu. Tagad pēc J. Birka izteicieniem es saprotu, ka A. Aksenoks ir ļoti pieredzējis, labs pašvaldību darbinieks – nu tad kādā sakarībā mēs viņu gāzām? Laikam gan man neizdosies to savu grēksūdzi pret tautu izpildīt, jo A. Aksenoks netiks atjaunots darbā.”

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

Konkursā uz akciju sabiedrības Latvenergo piecu padomes locekļu amatiem kopumā tika saņemts ievērojams skaits pretendentu pieteikumu - 80 no 10 dažādām pasaules valstīm: no Latvijas saņemts 61 pretendenta pieteikums, Igaunijas – 5, Lietuvas -3, Somijas – 3, Dānijas -2, Vācijas – 1, Zviedrijas - 2, Slovākijas – 1, Čīles – 1 un Ēģiptes -1, informē Latvenergo.

Lai nodrošinātu profesionālu kandidātu piesaisti, Fontes veica mērķtiecīgu darba tirgus izpēti un, balstoties uz izvirzītajiem padomes locekļu kvalifikācijas kritērijiem, kopumā tika apzināti 536 kandidāti no sekojošām nozarēm – finanšu, enerģētika, ražošana un celtniecība, telekomunikācijas, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Konkursa turpmāko kārtu ietvaros kandidātiem jāsagatavo redzējums par AS “Latvenergo” nākotnes izaicinājumiem, t.sk. koncerna ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī plānotas kandidātu intervijas klātienē un sociālo kompetenču padziļināta novērtēšana. Balstoties uz novērtēšanas procesa rezultātiem, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu ieteikšanu kapitāldaļu turētājam, kurš arī informēs kandidātus, kuri tiks nominēti darbam padomē.

AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlases veikšanai piesaistītā personāla atlases kompānija Amrop iepazīstinājusi ar kandidātu sarakstu, kas tapis pēc tirgus izpētes un potenciālo kandidātu informācijas analīzes, liecina šodien medijiem sniegtā informācija.

Profesionāļu vidū, kurus kompānija rosina izskatīt atlases procesā, ir pretendenti, kuri amata konkursam pieteikušies, atsaucoties vakances sludinājumam, un pretendenti, kurus tirgus izpētes procesā par atbilstošiem atzinuši Amrop personāla atlases eksperti. Vakancei personīgi pieteikušies 22 amata kandidāti.

Saskaņā ar personāla atlases procesu tuvāko nedēļu laikā Amrop uzrunās atbilstošākos kandidātus, veiks kandidātu intervijas un novērtēšanu. Procesa noslēgumā Amrop identificēs kvalificētāko kandidātu loku un nodos izvērtēšanai nominācijas komitejā.

Plānots, ka AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētāja amata kandidāts tiks izvēlēts līdz nākamā gada februārim.

Finanšu ministra Andra Vilka (V) nesenos izteikumus par to, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk «izlikt» Grieķiju ārpus eirozonas, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle intervijā Rietumu Radio novērtēja par neveiksmīgiem, norādot, ka valstij, kura pati vēl nav iestājusies eirozonā, nevajag piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei.

«Latvijas valsts augstākajām amatpersonām publiski nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi,» uzskata Zīle. «Pēc manām domām, ir nepareizi valsts amatpersonai, kas pārstāv valsti, kas vēl nav eirozonā, izteikties par eirozonas valsti un faktiski piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei [Angelai Merkelei], kura par šiem jautājumiem izsakās daudz diplomātiskāk,» norādīja EP deputāts.

Kā norāda Zīle, arī Vācija, kas no saviem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām ir finansējusi banku sektoru Spānijā, Itālijā un it īpaši mazajā Grieķijā, «faktiski ir veicinājusi vieglo dzīvi un burbuli šajās valstīs, kas pirka Vācijas preces un pakalpojumus». Zīle izteicās, ka «Vācijai jānes savs slogs» un nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi.

Labam juristam nepietiek zināt likumus. Ir jāizprot likuma jēga un jāpārzina tā piemērošana, tikai tā var atrast pareizās atbildes uz jautājumiem. Tā uzskata advokātu biroja Raida Lejiņš & Norcous partneris Guntars Zīle.

Advokātiem darba lauks dalās divās lielās daļās – problēmu risināšana (visbiežāk sabiedrībai viņu darbs asociējas tikai ar klientu aizstāvību tiesās), un problēmu preventīvā novēršana, lai nebūtu jādodas uz tiesu vai, ja arī jādodas, lai iznākums būtu klientam pozitīvs. «Mans darba lauks vairāk attiecas uz preventīvo daļu un uz tiesām sanāk piestaigāt retāk. Lielākoties strādāju ar dažādu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas, investīciju piesaistes un citiem darījumiem, tostarp nekustamajiem īpašumiem, būvniecības lietām,» stāsta G. Zīle.

G. Zīle stāsta, ka prātīgākie klienti ir tie, kuri dodas pie advokāta laikus. Līdzīgi kā pie ārsta – ir tādi, kas «piestaigā» regulāri, lai izvairītos no problēmām, un tādi, kas atskrien tikai tad, kad jau ir saslimuši. «Ir gan tādi, gan tādi – palīdzam visiem. Tas šajā profesijā ir gan labi, gan slikti – ir grūti prognozēt ikdienu. Ir lielie projekti, kas turpinās ilgstoši un ļauj prognozēt laiku, bet tāpat tev jebkurā diennakts stundā var piezvanīt par jaunu lietu. Uzreiz jāpielāgojas, jārod iespēja palīdzēt. Šī varbūt ir galvenā atšķirība no citām juridiskajām profesijām. Ja klientam kaut ko vajag vienas vai divu dienu laikā, jāatrod laiks to izdarīt, turklāt pienācīgā kvalitātē un tieši tā, kā vajadzīgs klientam. Tas ir izaicinājums,» viņš atzīst.

Finanšu krīzes situācijā visievainojamākās ir nelielās, jaunās ES dalībvalstis, jo kļūdainā struktūrpolitika un nodokļu politika augstās ekonomiskās izaugsmes laikā tagad rada nepārprotamus ekonomiskus un sociālus draudus vairākās šajās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

"Rezidentu privātā aizņemšanās lielais apjoms no Eirozonas valstu bankām, lielais nerezidentu naudas īpatsvars banku sektorā, strauja Eiropas vidējā līmeņa algu "ķeršana" eiro izteiksmē var novest pie secinājuma par nacionālās valūtas pārvērtēšanas. Latvijas iedzīvotāji milzīgo kredītu, kas vēl salīdzinoši nesen Eiro valūtā ņemti no ārvalstu bankām un tiks atmaksāti ilgtermiņā, var vēl vairāk palielināt finanšu slogu, ko izjūt gan valsts iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Šobrīd privāto aizņēmumu tikai procentu maksājumi bankām sastāda divciparu skaitli no IKP," norādīja deputāts, "Un, ja tiek paplašināts nacionālās valūtas apmaiņas koridors pret Eiro, tad jau tā augstā inflācija var iegūt jaunu elpu un vēl vairāk attālināt jauno dalībvalstu iestāšanos Eirozonā", secina R. Zīle.

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, komentējot Aināra Šlesera pēdējo dienu paziņojumus presē, uzsver, ka viņaprāt ar astoņkājiem ir līdzīgi kā ar zivīm un tie sāk pūt no galvas, informē apvienība.

«Šlesera kungs var nešaubīties - neatkarīgi no viņa draudiem Satiksmes ministrijā tiks pieņemti lēmumi, kas nodrošinās tās reputācijas atgūšanu, lēmumi, kas balstīsies uz sabiedrībai saprotamu loģiku un labas pārvaldības principiem,» uzsvēra R.Zīle.

Tāpat viņš atzina, ka būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas politikā, kas saistītas ar labas pārvaldības un augstas politiskās kultūras ieviešanu, vaicājot - vai tiešām Jurija Lužkova Maskavā ieviestās pārvaldības metodes un Krievijas demokrātijas principi būtu tas politiskās kultūras paraugs, kuriem Latvijai ir jāseko?

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.