Šā gada pašvaldību vēlēšanās uz vienu deputāta vietu kandidēs vidēji seši deputātu kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika par pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem.
Pavisam šā gada pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijās reģistrēti 737 deputātu kandidātu saraksti, kuros uz 1765 pašvaldības deputātu vietām pieteikti 11210 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, konkurence uz vienu deputāta vietu pieaugusi gandrīz divas reizes. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija jāievēl 4179 deputāti, un vēlēšanām tika reģistrēti 15682 deputātu kandidāti jeb vidēji četri deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.
Šā gada pašvaldību vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos deputātu kandidātu vidū nedaudz vairāk – 58 procenti – ir vīrieši, bet 42 procenti – sievietes. No visiem deputātu kandidātiem divām trešdaļām jeb 64 procentiem kandidātu ir augstākā izglītība, 35 procentiem – vidējā izglītība, bet vienam procentam jeb 180 deputātu kandidātiem ir pamata izglītība.
Deputātu kandidātu vidējais vecums ir 44 gadi, jaunākajiem deputātu kandidātiem ir 18 gadi, un šādi kandidāti ir 33, bet vecākajam kandidātam – 88 gadi.
72 procenti pašvaldības deputātu kandidātu ir norādījuši, ka ir latvieši, 4 procenti deputātu kandidātu ir krievu tautības. Tāpat pašvaldību vēlēšanās kandidē poļi (79), lietuvieši (59), ukraiņi (31), baltkrievi (25), kā arī lībieši (7), igauņi (5), vācieši (5), čigāni (3), grieķi (3), armēņi (2), gruzīni (2), mordvieši (2), azerbaidžāņi (1), baškīri (1), dāņi (1), somi (1), uzbeki (1), zviedri (1). Savukārt viena piektā daļa jeb 22 procenti pašvaldības deputātu kandidātu izvēlējušies tautību nenorādīt.
Pārsvarā visiem pašvaldību deputātu kandidātiem ir Latvijas pilsonība, taču vēlēšanās kandidē arī divi Dānijas pilsoņi, viens Lietuvas, viens Zviedrijas un viens Vācijas pilsonis, kā arī trim kandidātiem ir dubultā pilsonība. Viens deputāta kandidāts ir gan Latvijas, gan ASV pilsonis, bet divi kandidāti – gan Latvijas, gan Vācijas pilsoņi.
Lielākā daļa deputātu kandidātu jeb 89 procenti kandidē tajā vēlēšanu apgabalā, kur ir viņu deklarētā dzīvesvieta, 4 procenti - tur, kur īpašums, bet 7 procenti – tur, kur darba vieta.