Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

22. augustā pasta centrā Sakta Rīgā notiks jaunā pastmarku bloka Dienvidu tilts pirmās dienas zīmogošana, informē Latvijas pasts.

Pastmarku blokā attēlots Dienvidu tilts, kas atrodas Rīgā un atklāts 2008. gada 17. novembrī.

Pastmarka ar nominālvērtību Ls 1.00 ir izgatavota 50 tūkstošos eksemplāru tipogrāfijā Baltic Banknote (Latvija). Pastmarku bloka mākslinieciskais autors ir Ludis Danilāns.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis ir jau astotais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – ķieģeļu tilts pār Ventu Kuldīgā, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti, tilts pār Abavu Kandavā un Dienvidu tilts.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Rīgas pašvaldība kārtējo reizi pētīs labāko Daugavas Ziemeļu šķērsojuma variantu, kompānija Mostovoje bjuro par 14,9 tūkstošiem latu sagatavos projektēšanas uzdevumu iegremdētajam tunelim.

Ar apskaužamu regularitāti jau no 1998. gada Rīgas Dome (RD) ir nodevusies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pētījumiem. Jau pirms desmit gadiem par labāko pēc veiktajiem pētījumiem tika atzīts Daugavā iegremdētā tuneļa Ziemeļu šķērsojuma veids, tomēr tikai pirms pusgada RD atbalstīja augstā tilta būvi pār Daugavu. Ap 60 metru augstā tilta idejas aizstāvis pār Daugavu bija toreizējais Rīgas vicemērs Ainars Šlesers ar domu, ka augstais tilts netraucēs lielo kuģu kustību Rīgas ostā. Tagad atkal viss, šķiet, ir mainījies- RD noslēgusi 14,9 tūkst. Ls vērtu līgumu ar Sankt-Pēterburgas kompāniju Mostovoje bjuro skiču projekta izstrādei. Ziemeļu koridora projekta vadības komiteja atzinusi, ka iegremdētais tunelis esot vērtējams kā vienīgā racionālā alternatīva jau iepriekš analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām.

Apstiprināts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma jeb Brīvības ielas dubliera skiču projekts, kas paredz veidot jaunu ap 9.1 kilometrus garu automaģistrāli.

Jau ziņots, ka koridora būvniecība, visticamākais, nesāksies ātrāk kā 2012. gadā.

Jaunā automaģistrāle austrumos sākas pie esošā Jaunciema gatves pieslēguma Brīvības gatvei pie Rīgas pilsētas robežas un rietumos noslēdzas pie Gustava Zemgala gatves, kur sākas Ziemeļu transporta koridora 2. posms.

Brīvības ielas dubliera skiču projekts paredz no Rīgas pilsētas robežas līdz punktam netālu no Ķīšezera veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, savukārt no Jaunciema gatves pie Ķīšezera līdz Gustava Zemgala gatvei - divas brauktuves ar trim joslām katrā virzienā, kā arī projektā paredzēts veidot 5 daudzlīmeņu satiksmes mezglus – ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.

Karostas jeb Oskara Kalpaka tilts ir vienīgais izgriežamais tilts Latvijā. Pa stundai dažādos diennakts laikos autovadītājiem ir iespēja pārdomāt un gaidīt vai arī mest astoņu kilometru līkumu, lai no Karostas aizbrauktu līdz Liepājas centram, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Karostas tilts ir projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gistava Eifeļa skices. Tas ir tas pats Eifelis, ar kura gādību 1889. gadā Parīzē uzslēja metālkonstrukcijas torni, kurā šobrīd sapņo uzbraukt katrs tūrists. Karostas tilts ir celts 1906. gadā un savā ziņā nes Parīzes brīvības garu. Krievu impērijas armija Pirmajā pasaules karā uzspridzināja vienu tā pusi. To atjaunoja pēc kara, bet jau 1926. gadā tajā ietriecās norvēģu tvaikonis Narne. Rekonstrukcija sākās tūdaļ. Tilts atkal tika sabombardēts Otrā pasaules kara laikā un atkal atjaunots. Visbeidzot jau vairākkārt bojātajā tilta Karostas puses balstā ietriecās ar Gruzijas karogu peldošais kuģis Anna. Tas notika 2006. gadā. Rekonstrukcija ilga vairākus gadus.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Jaunpilī atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki-Jaunpils (V1457) un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Tilts ir izbūvēts vēsturiskajā vietā, līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Šādas konstrukcijas tilts, protams, izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā inženiertehniska būve,» sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta 60.gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Sijas izgatavotas no Sibīrijas lapegles, kas ir izturīgākais un piemērotākais koks šādām konstrukcijām un ceļu uz Jaunpili mērojis no Čukotkas Krievijas Tālajos austrumos. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās.

Valsts policija parakstījusi pieņemšanas – nodošanas aktu par 23 stacionāro fotoradaru pieņemšanu. Policija ir pārbaudījusi visus 23 Vitronic Baltica un partneri izbūvēto stacionāro iekārtu ietvarus, pašas mērierīces, kā arī pakalpojuma kvalitāti, kas atzīta par atbilstošu. Līdz ar to fotoradari uzsāk savu darbību gan Rīgā, gan ārpus tās.

Pirms stacionārajiem fotoradariem atbilstoši Valsts standartam ir izvietota arī ceļazīme nr. 846. (Fotoradari), informē policija. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nosūtījis privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.

Saskaņā ar līgumu Vitronic Baltica un partneriem jāpiegādā un jāuzstāda kopumā 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari, un jānodrošina 30 pārvietojamo iekārtu darbība. Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi netika konstatēti.

Publiskajā telpā ir nonācis saraksts ar tām vietām un adresēm, kur ceļu policija plānojusi izvietot pārvietojamos fotoradarus. Lielākoties radarus paredzēts novietot tā saucamajos melnajos punktos – vietās, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece fotoradaru iespējamo izvietošanas saraksta publiskošanu uzskata par pareizu.

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis nu kļuvis par kandidātu uz Lattelecom padomes locekļa amatu. Latvijas pusi telekomunikāciju uzņēmumā nu pārstāvēs Jānis Brazovskis, Džastins Bankrofts un līdzšinējie padomes locekļi - Gatis Kokins un Jānis Grēviņš.

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās a/s Tilts Communications A/S (Tilts) par SIA Lattelecom (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.