Rīgas dome otrdien nolēma aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja ar izdevīgākiem nosacījumiem 2 856 956 eiro, lai šogad nodrošinātu Rīgas Ziemeļu transporta koridora (ZTK) 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi.

Summā ierēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tā noteikta, balstoties uz izstrādātāja - piegādātāju apvienības G.B.V. piedāvājumu, kas tiesības izstrādāt projektu ieguvis konkursa kārtā. Ja līgumu neslēgs ar Valsts kasi, aizdevēja izvēlei atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tiks organizēts iepirkums. Paredzētais aizdevuma atmaksas termiņš ir ne ilgāk kā 15 gadi. Līdzekļi tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta.

Daļa finansējuma šim projektam tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fonda, kura finansiālais atbalsts minētajam projektam saskaņā ar Eiropas komisijas lēmumu nepārsniegs 1 778 700 eiro.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, līdz šā gada beigām tiks pabeigti tehniskās izstrādes projekti ZTK 1., 3. un 4.posmam.

Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Patlaban iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli par trim attīstības projektiem: par Ziemeļu transporta koridora 2. posma būvniecības ieceri, par projektu Rīgas brīvostas savienojumu ar Via Baltica, kā arī par detālplānojuma 1. redakciju teritorijai starp Rūpniecības, Pētersalas un Katrīnas ielu.

Līdz nākamā gada 27. janvārim notiek ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana Ziemeļu transporta koridora 2. posmam – no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs Ziemeļu transporta koridora 2. posma alternatīvie risinājumi. Tikšanās ar iedzīvotājiem plānota 7. janvārī plkst. 18.00 Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 1. stāva Sēžu zālē. Šīs sabiedriskās apspriešanas laikā paredzētas arī divas diskusijas ar speciālistiem – 8. janvārī ar arhitektiem, plānotājiem un inženieriem; 15.janvārī – ar vides un ekonomikas speciālistiem.

Atsauksmes par šo projektu līdz 27.01.2010. var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23), Rīgas domē (Rātslaukumā 1) 2. stāvā, atsauksmēm paredzētajā kastītē un Pilsētas attīstības departamentā (Amatu ielā 4), kā arī visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros. Materiāli par Ziemeļu transporta koridora 2. posmu ir pieejami Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 2. stāvā, un mājas lapā rdpad.lv, kur ir atrodama arī speciāli izveidotā aptaujas anketa par Ziemeļu koridora 2. posma trases variantiem.

Valdībā pieņemti noteikumi, kas ļaus uzsākt praktiskos darbus Rīgas Ziemeļu transporta koridora attīstīšanai, informē Satiksmes ministrija.

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu pasākuma Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā ietvaros tiks īstenots viens projekts – Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvniecība. Tā kopējās izmaksas aprēķinātas 152.6 milj. EUR, bet attiecināmās – 54.6 milj. EUR, no kurām 46.4 milj. EUR paredzēti kā Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Ņemot vērā Rīgas Ziemeļu transporta koridora tehnisko sarežģītību un īstenošanas apjomu, tā attīstīšana tiks sadalīta trīs posmos, kuri viens otru papildina. Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir paredzēts kopējā Ziemeļu transporta koridora 1.posma īstenošanai. 2015.gada decembrī tika pabeigta Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvprojekta izstrāde, taču ar otrdien, 22.martā, valdībā atbalstītajiem noteikumiem būs iespējams sākt praktiskos darbus.

Iesniegtas divas sūdzības saistībā ar iepirkuma konkursa par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi Daugavas Ziemeļu šķērsojumam pabeigšanu bez rezultātiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā. Sūdzību iesniegusi SIA Celtniecības Kvalitātes Aģentūra un Basler & Hofmann Deutschland GmbH.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa DB norādīja, ka 24.septembrī notikušajā iepirkumu komisijas sanāksmē atklājies, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikuma izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Kopumā bija pieteikušies četri pretendenti. Ņemot to vērā, iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu izbeigt iepirkuma konkursa tālāko norisi, un paredzēts, ka tiks izsludināts jauns iepirkuma konkurss.

«Taču visiem pretendentiem Iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu. Jāatzīmē, ka šo iespēju parasti izmanto praktiski visi pretendenti, kuri neatbilda kvalifikācijas vai citām prasībām. Tuvākajā laikā departaments izskatīs apstrīdējumu un sagatavos atbildi, iesniegšanai IUB, kurš izvērtēs abu pušu sniegto informāciju un pieņems lēmumu,» skaidro M. Ābeltiņa. Informācija IUB liecina, ka sūdzību izskatīšanas datums ir 5.novembris.

Iegremdētais tunelis kā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma labākais variants akceptēts jau pirms desmit gadiem.

Taču Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātais atklātais iepirkuma konkurss par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi atkal aktualizē tuneļa jautājumu, kas, iespējams, vēl vienu lieku reizi var izrādīties saimnieciski izdevīgākais variants, pretnostatot to augstā tilta risinājumam. Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 24. jūlijs, iepirkuma paredzamā līgumcena ir vairāk nekā 460 tūkstoši latu.

DB jau ziņoja, ka jau 1998. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja Francijas konsultantu grupas BCOEM un Latvijas speciālistu veiktajā izpētē izvēlēto jauno Daugavas šķērsošanas vietu Rīgā pretī Bukultu ielai, par izdevīgāko variantu atzīstot tuneli, savukārt lēmumu par iegremdētā tuneļa būvi Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome pieņēma jau 2001. gadā. Gadu vēlāk Nīderlandes kompānija Tunnel Engineering Consultants solīja tuneli uzbūvēt trīs gadu laikā, un Ziemeļu tuneļa vadības komiteja tolaik akceptēja skiču projektu.

Bez rezultātiem beidzies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātais atklātais iepirkuma konkurss par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi Daugavas Ziemeļu šķērsojumam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Neviens no pretendentiem neatbilda izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Iepirkuma paredzamā līgumcena bija vairāk nekā 460 tūkst. Ls.

Iegremdētais tunelis kā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma labākais variants akceptēts jau pirms desmit gadiem.DB jau ziņoja, ka jau 1998. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja Francijas konsultantu grupas BCOEM un Latvijas speciālistu veiktajā izpētē izvēlēto jauno Daugavas šķērsošanas vietu Rīgā pretī Bukultu ielai, par izdevīgāko variantu atzīstot tuneli, savukārt lēmumu par iegremdētā tuneļa būvi Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome pieņēma jau 2001. gadā. Gadu vēlāk Nīderlandes kompānija Tunnel Engineering Consultants solīja tuneli uzbūvēt trīs gadu laikā, un Ziemeļu tuneļa vadības komiteja tolaik akceptēja skiču projektu.

Rīgas pašvaldība kārtējo reizi pētīs labāko Daugavas Ziemeļu šķērsojuma variantu, kompānija Mostovoje bjuro par 14,9 tūkstošiem latu sagatavos projektēšanas uzdevumu iegremdētajam tunelim.

Ar apskaužamu regularitāti jau no 1998. gada Rīgas Dome (RD) ir nodevusies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pētījumiem. Jau pirms desmit gadiem par labāko pēc veiktajiem pētījumiem tika atzīts Daugavā iegremdētā tuneļa Ziemeļu šķērsojuma veids, tomēr tikai pirms pusgada RD atbalstīja augstā tilta būvi pār Daugavu. Ap 60 metru augstā tilta idejas aizstāvis pār Daugavu bija toreizējais Rīgas vicemērs Ainars Šlesers ar domu, ka augstais tilts netraucēs lielo kuģu kustību Rīgas ostā. Tagad atkal viss, šķiet, ir mainījies- RD noslēgusi 14,9 tūkst. Ls vērtu līgumu ar Sankt-Pēterburgas kompāniju Mostovoje bjuro skiču projekta izstrādei. Ziemeļu koridora projekta vadības komiteja atzinusi, ka iegremdētais tunelis esot vērtējams kā vienīgā racionālā alternatīva jau iepriekš analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām.

Noslēgts līgums ar AS Ceļuprojekts par skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Rīgas Ziemeļu transporta koridora trases 3. un 4. posmam.

Konkursā tika saņemti 7 pretendentu piedāvājumi un iepirkumu komisijas sēdē par konkursa uzvarētāju tika atzīts uzņēmums AS Ceļuprojekts, pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.

3. un 4. posms plānots no Daugavgrīvas ielas līdz autoceļa A10 (Rīga – Ventspils) satiksmes mezglam pie Priedaines.

AS Ceļuprojekts būs jāveic skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde 3.un 4. posmam, kā arī jāsagatavo pārskats par visa Rīgas Ziemeļu transporta koridora posmiem ietekmes uz vidi novērtējumu kopumā. Kopējais jaunbūvējamā ātrsatiksmes autoceļa 3. un 4. posma garums ir aptuveni 13 līdz 15 km, un tas atradīsies trīs pašvaldību teritorijās – Rīgā, Jūrmalā un Babītes novadā. Konkursa uzvarētāja uzdevums būs arī izvērtēt un aptuveni noteikt ātrsatiksmes autoceļa izmaksas un plānot tā būvniecības kārtas.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Ir diezgan skaidrs, ka tiks būvēts augstais tilts (~ 60 m virs ūdens), jo citi varianti esot dārgi vai nepiemēroti, tomēr, vairāki varianti pat netiek izskatīti. Tas varētu maksāt gandrīz miljardu eiro.

Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs pastāstīja, ka Ziemeļu šķērsojums noteikti būs maksas tilts, jo savādāk to nevarot īstenot. Tāpat par visizdevīgāko veidu projekta īstenošanai pašlaik tiek uzskatīts publiskās un privātās partnerības modelis. «Skaidrs, ka ne Rīgā, ne Latvijā tādas naudas, kāda būs nepieciešama, nav, tāpēc tiks piesaistīti ārvalstu investori. Tad uz Rīgu nāks pasaules lielākās būvkompānijas,» pārliecināts bija projekta virzītājs vicemērs Ainārs Šlesers.

Projekts paredz, ka Ziemeļu šķērsojumu varētu sākt būvēt ātrākais 2012. gadā un maksimālais būvniecības laiks būtu 7 gadi. Tāpat Rīgas dome vēlētos, lai šķērsojuma būvniecība varētu atmaksāties 30 gadu laikā.

Skaidrība tikai par trešdaļu finansējuma vērienīgā Ziemeļu koridora būvniecības sākšanai; pirmajā posmā iecerēta vairāku jaunu satiksmes pārvadu izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieņemšanu gaida Ministru kabineta noteikumu projekts, kas ļautu sākt ES līdzfinansējuma izmantošanu, būvējot Ziemeļu koridora pirmā posma daļu Rīgā. Valsts sekretāru sanāksmē noteikumi tika izsludināti pagājušā gada decembrī. Pērnā gada nogalē noslēgusies arī pirmā posma projektēšana, ko pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veica a/s Ceļuprojekts.

Projekta pirmā posma indikatīvās izmaksas ir 152,6 milj. eiro, no tām plānotais Kohēzijas fonda finansējums – 46,4 milj. eiro, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Uz DB jautājumu, kur pašvaldība ņems pārējo nepieciešamo finansējumu, pasūtītāja – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta – atbilde ir visai formāla: «Atbilstoši Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posma ieviešanas plānam, tā būvniecību plānots īstenot no ES struktūrfondu un Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, t.sk. nepieciešamības gadījumā veicot aizņēmumu aizņēmuma limita ietvaros». Daudz izsmeļošāka nav arī atbilde uz jautājumu, kā notiek darbs finansējuma piesaistei – «savstarpējā sadarbībā ar atbildīgajām ES un valsts institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju». No finansējuma piesaistes būs atkarīga turpmākā projekta gaita.

Latvijas dzelzceļa elektrifikācija varētu sākties 2015.gadā, taču patlaban vēl nav skaidrības, vai vispirms modernizēs esošās līnijas un pēc tam jaunos posmus, vai finanšu līdzekļi pietiks un abus darbus varēs veikt vienlaicīgi, norāda VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Viņa arī norāda, ka, lai gan Eiropas Komisija piešķīrusi 50% no finansējuma skiču projekta izstrādei, nauda vēl nav saņemta.

«Patlaban ir jānoslēdz līgums ar TEN-T aģentūru par naudas lietošanu. Esam tikušies Briselē, ir bijuši precizējumi attiecīgajos dokumentos. Prognozēts, ka šo līgumu varētu parakstīt oktobrī. Patlaban esam aizsūtījuši pēdējo precizēto redakciju,» skaidro amatpersona. Kopējais skiču projekta finansējums ir 2,838 miljoni eiro (1,96 miljonus latu).

Tagad LDz paralēli strādājot pie konkursa nolikuma un darba uzdevuma, kas saistīts ar konkursu par skiču projekta izstrādi Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijai. Par gaidāmo skiču projekta konkursu uzņēmēji interesējoties nepārtraukti.

Vērienīgais Ziemeļu transporta koridora projekts, kam ar Eiropas Savienības miljonu atbalstu tuvāko gadu laikā būtu vajadzējis beidzot izkustēties, atlikts uz nenoteiktu laiku, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ziemeļu koridora 1. posma izbūves projekts ir iekļauts ilgtermiņa perspektīvas īstenošanas projektu sarakstā, līdz ar to precīzu būvdarbu uzsākšanas datumu pašlaik nav iespējams pateikt,» DB norāda Laura Frinberga-Tuklere, par projektu atbildīgā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja sabiedrisko attiecību vadītājas p.i. Viņa pauž, ka projekta tālākā īstenošana tiek izvērtēta, ņemot vērā pašvaldības finanšu kapacitāti, kā arī būtisko finanšu ieguldījumu, kas nepieciešams tā īstenošanai. DB jau pērnā gada sākumā (14.01.2016.), kad vēl tikai tika gaidīta Ministru kabineta noteikumu pieņemšana, kas ļautu sākt ES līdzfinansējuma izmantošanu, būvējot Ziemeļu koridora pirmā posma daļu Rīgā, vērsa uzmanību uz to, ka skaidrība ir tikai par trešo daļu no nepieciešamā finansējuma vērienīgā projekta sākšanai. Proti, Satiksmes ministrijas informācija liecināja, ka pirmā posma indikatīvās izmaksas ir152,6 milj. eiro, no tām plānotais Kohēzijas fonda finansējums – 46,4 milj. eiro. Jautāti, kur tiks rasts pārējais finansējums, pašvaldības pārstāvji atbildēs toreiz bija visai formāli, norādot, ka būvniecību plānots īstenot «no ES struktūrfondu un Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, t.sk. nepieciešamības gadījumā aizņemoties limita ietvaros», un ka finansējuma piesaiste notiekot «savstarpējā sadarbībā ar atbildīgajām ES un valsts institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju».

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Zemju atpirkšana Ziemeļu koridora otrās kārtas izbūvei provizoriski maksātu 7 miljonus latu.

Divus lēmumus, kas būtiski pavirzīs uz priekšu Ziemeļu koridora projektu, šodien plāno pieņemt Rīgas domes Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Abi lēmumi kopumā prasīs miljoniem latus no galvaspilsētas budžeta, abu mērķis saistīts ar pilsētas centra atslogošanu no transporta, kā arī Rīgas ostas attīstībai nepieciešamo Bolderājas un Kundziņsalas autoceļu pieslēgšanu Ziemeļu koridoram.

Lētākais projekts, kas attiecas uz Bolderājas un Kundziņsalas transporta plūsmu, kopumā izmaksās vairāk nekā 4 miljonus latu. Attīstības komiteja konceptuāli dos zaļo gaismu gandrīz miljona latu (997 500 latu) priekšfinansējuma piešķiršanai šim projektam, ko plānots pieteikt ES TEN-T programmu konkursā.

Līdz šim par Rīgas Ziemeļu koridoru veiktas jau 23 izpētes, ceturtdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Pašreiz pētījumos visam Ziemeļu koridoram ir izdoti 3,5 miljoni latu no Rīgas domes līdzekļiem, neskaitot 50% ES līdzfinansējumu. Precīzi pateikt, cik daudz naudas no šiem līdzekļiem ir novirzīti tieši Daugavas šķērsojuma tiltu un tuneļu pētījumiem, nav iespējams, jo šis šķērsojums jau netiek pētīts atrauti no kopējā Ziemeļu koridora,» laikrakstam skaidroja Rīgas domes Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs, noklājot uz galda priekšā sarakstu ar 23 Rīgas Ziemeļu transporta koridoram veltītiem pētījumiem.

Tie tapuši kopš 1998. gada un daži vēl ir procesā. Šajā sarakstā ir vairāki izpētes un ietekmes uz vidi ziņojumi, skiču projekta ziņojumi, tehnisko, finanšu un juridisko ekspertu pakalpojumi. Uz kopējām Ziemeļu koridora izmaksām, kas lēstas 1,4 miljardu eiro apmērā, bet ko domes pārstāvji gribētu samazināt līdz 1 miljardam eiro, pētījumiem iztērētie 3,5 miljoni latu neesot daudz, jo, pēc Eiropas standartiem, pētījumiem un projektēšanai pieņemts atvēlēt līdz 6% no būvniecības izmaksām. Tomēr Rīgas domes pārstāvji cer, ka Rīgā tās nepārsniegs 1,5%, skaidro A. Kublačovs.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 10.decembrī izsludināti noteikumi, kas pēc to apstiprināšanas valdībā ļaus uzsākt praktiskos darbus Rīgas Ziemeļu transporta koridora attīstīšanai, informē Satiksmes ministrija.

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.1.pasākuma Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā ietvaros plānots īstenot vienu projektu – Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvniecība. Tā kopējās izmaksas tiek lēstas 152.6 milj. EUR, bet attiecināmās – 54.6 milj. EUR, no kurām 46.4 milj. EUR plānoti kā Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Ņemot vērā Rīgas Ziemeļu transporta koridora tehnisko sarežģītību un īstenošanas apjomu, tā attīstīšana tika sadalīta trīs posmos, kuri viens otru papildina. Atbilstoši izstrādātajam projekta īstenošanas laika grafikam, kā prioritāri īstenojamais posms ir noteikts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms. Būvprojekts paredz, ka attiecīgajā posmā tiks pārbūvēta esošā satiksmes infrastruktūra, kā arī no jauna uzbūvēti četri pārvadi. Projekta ietvaros tiks izbūvēta augstas caurlaidības automaģistrāle 9.5 km garumā un Via Baltica (autoceļš E67) tiks savienota ar Rīgas Brīvostā izvietotājiem loģistikas termināļiem.

Rīgas domes izsludinātais konkurss Ziemeļu transporta koridora pirmā posma - Brīvības ielas dubliera - tehniskā projekta izstrādei nerit gludi: kopš 11. februāra jau četras reizes publicēti grozījumi konkursa nolikumā. Saņemta arī viena sūdzība, kura pēc nolikuma grozīšanas tomēr atsaukta, vēsta laikraksts Diena.

Diezgan droši esot iespējams prognozēt, ka cīņa būs sīva, jo runa ir par pietiekami lielu naudas summu. Domes iepriekš izplatītajā paziņojumā minēts, ka tehniskā projekta izstrādei novirzīs Eiropas Komisijas apstiprināto TEN-T tīkla līdzfinansējumu, kas ir 1 528 000 eiro.

Uz jautājumu, kāpēc pāris mēnešos jau četras reizes veikti grozījumi, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) pārstāve Lineta Mikša rakstiski Dienai atbildējusi: «Konkursa nolikumu labojām, lai precizētu nolikumā iekļautās prasības un veicinātu kopēju izpratni par Pasūtītāja izvirzītajiem nosacījumiem. Ierosinājumi precizēšanai bija gan no departamenta puses, gan no potenciālajiem pretendentiem.» Tehniskais projekts konkursa uzvarētājiem būs jāizstrādā līdz 2015. gada beigām.

Gadiem ilgušajā Ziemeļu koridora projektā šobrīd vērojama lielāka aktivitāte nekā pēdējos gadus, tā virzība iet kā pret kalnu; uzņēmumi norāda uz problēmām konkursos, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas dome drīzumā varētu lemt par 3,06 milj. eiro liela aizņēmuma ņemšanu detalizētai Ziemeļu transporta koridora 1. posma izpētei. Naudu, kas tikšot izmantota tehniskā projekta izstrādei, plānots aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja uz termiņu līdz 15 gadiem, kas piedāvās izdevīgākus nosacījumus, turklāt daļu no tās – gandrīz 1,32 milj. eiro – vēl šogad.

Jāatgādina, ka no Eiropas Komisijas jau pērnā gada nogalē tika saņemts pozitīvs lēmums par finansējuma piešķiršanu pirmā posma jeb tā dēvētā Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādei. Eiropas Komisijas TEN-T tīkla administrējošā aģentūra nodrošina līdzfinansējumu līdz 50% apmēram. Maksimāli pieejamais finansējums ir 1,53 milj. eiro.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komiteju turpmāk vadīs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Šāds lēmumprojekts sagatavots izskatīšanai Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdei. Plānots, ka Vadības komitejā darbosies arī trīs atbildīgo komiteju priekšsēdētāji - Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Zaharovs un Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, kā arī opozīcijā esošās partijas Jaunais laiks pārstāvis Olafs Pulks un Satiksmes ministrijas pilnvarotie pārstāvji.

Līdz ar to darbu pārtrauks iepriekšējā Ziemeļu transporta koridora projekta vadības komiteja, kuru vadīja iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis.