Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Pēdējo divu gadu laikā sācis pieaugt Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits; TOP 3 zagļu iecienītākās auto markas gan nemainās, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairākus gadus Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits samazinājās, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vērojams zādzību skaita pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 1048 transportlīdzekļi, kas ir par 66 vairāk nekā 2014. gadā, kad valstī tika nozagti 982 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Savukārt 2013. gadā valstī garnadžu rokās bija nonākuši 932 transportlīdzekļi. Jau pagājušā gada vidū policija pauda satraukumu par pieaugošo zādzību skaitu, jo 2015. gada piecos mēnešos tika nozagta 421 automašīna, kas bija par 14% vairāk nekā 2014. gadā pirmajā pusē.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Jelgavas kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies notvert rīdziniekus tēvu un viņa divus dēlus, kas pusgada laikā Jelgavas un Ozolnieku novados pastrādājuši 37 noziegumus, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

No pērnās vasaras policijā regulāri nonāca ziņas par Jelgavas un Ozolnieku novados apzagtām garāžām un saimniecības ēkām. Ļaundari nebija izvēlīgi – nakts melnumā garāžu rindā uzlauza visas durvis pēc kārtas, kur bija aiznesamas un mikroautobusā ieliekamas mantas, tās ņēma, raksta laikraksts. Tomēr gada nogalē, sadarbojoties Jelgavas un Tukuma kriminālpolicistiem, zagļu trijotnei, kas turklāt iepriekš tiesāta, izdevies tikt uz pēdām.

«Veicot operatīvos pasākumus, noskaidrojām zagļu dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, kā arī ieguvām ziņas par to, kādā veidā viņi pārvietojas – pašiem sava transporta nebija, bet uz dažām dienām līdz nedēļai nomāja mikroautobusus. Pēc katras zādzības transportu mainīja, tas neatkārtojās,» par izmeklēšanu stāstījis Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols. Tas radījis grūtības notvert zagļus, jo liecinieki katrā vietā bija redzējuši citu mašīnu, tādēļ uzreiz nevarēja rast kopsakarību, ka noziedznieki ikreiz ir vieni un tie paši.

Latvijā pērn ir nedaudz pieaudzis automašīnu zādzību skaits; auto markas popularitāte zagļu vidū ir viens no faktoriem, kas ietekmē KASKO cenu.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir rucis, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, redzams neliels pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tomēr eksperti norāda – šobrīd vēl nevar prognozēt, ka arī turpmāk pieaugs transportlīdzekļu zādzību gadījumi. Apdrošinātāji modri seko līdzi automašīnu zagļu ieražām, jo viņu darbība var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības attiecīgā modeļa automašīnām.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Eiropā 12 mēnešu laikā līdz šī gada jūnijam mazumtirdzniecības vietās reģistrēta 2 848 081 zādzība, kas ir par 25% vairāk nekā Ziemeļamerikā, kur minētajā laika periodā reģistrēts otrs lielākais zādzību skaits - 2 136 592, liecina ikgadējais Globālais mazumtirdzniecības zādzību barometrs (The Global Retail Theft Barometer).

Pētījums liecina, ka zagļi ir ne tikai mazumtirdzniecības vietas apmeklētāji, bet gan arī paši darbinieki, turklāt darbinieku izdarītās zādzības ir krietni lielākas nekā klientu izdarītās zādzības. Piemēram, Eiropā zagļa-apmeklētāja vidējais zādzības apjoms ir 74 eiro, kamēr vidējais zagļa-darbinieka zādzības apjoms ir 2 142 eiro.

Kopumā 12 mēnešos līdz 2008. gada jūnijam pasaulē reģistrētas 5 296 976 zādzības mazumtirdzniecības vietās.

Lielākā viena veikala zādzība, kuras veicēji pēc tam notverti, bijusi 2.042 miljonu eiro apmērā.

Veikalu zagļi Baltijas valstīs mazumtirgotājiem šogad rada zaudējumus aptuveni 1,4% apmērā no to apgrozījuma. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropā aiz Krievijas, kur zagļi mazumtirgotājiem rada zaudējumus 1,61% apmērā no apgrozījuma, un Turcijas (1,52%), ziņo ERR.

Mazumtirgotāju veiktajā pētījumā konstatēts, ka visvairāk veikalu zagļi tīko pēc pārtikas, alkohola, cigaretēm, kosmētikas un elektroierīcēm.

Pozitīvais aspekts pētījumā ir tas, ka šogad, salīdzinot ar 2009. gadu zagļi mazumtirgotājiem rada par vidēji 4,4% mazākus zaudējumus, tādējādi Eiropas mazumtirgotājiem zagļu radītie zaudējumi šogad līdz šim samazinājušies līdz 29,5 miljardiem eiro.

No visiem zagšanas izraisītajiem mazumtirgotāju zaudējumiem lielāko daļu veido tieši veikalu zagļu darbības (47,8% gadījumu), taču aktīvi mazumtirgotājus «aptīra» arī paši darbinieki (29,8% gadījumu).

Zagļu, kas no kapavietas nozaga bijušā Kipras prezidenta Tassos Papadopoulos līķi, nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, atsaucoties uz valsts policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Līķis trīs mēnešus pēc tam, kad tas pazuda no oficiālās kapavietas, tika atrasts citas personas kapavietā. DNS analīzes pierādīja, ka tās ir nozagtās bijušā prezidenta mirstīgās atliekas.

To, ka zagļu nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, apstiprinājis valsts Tieslietu ministrs Lukass Luka (Loucas Louca), norādot, ka zādzībai nav bijuši politiski motīvi.

Papadopoulos ģimenes pārstāvis gan noliedzis, ka no ģimenes prasīta izpirkuma maksa par līķa atgūšanu, taču ministrs uzstājis, ka zagļu nolūks bijis finansiāls, neraugoties uz to, ka nauda tā arī nav iegūta.

T. Papadopoulos bija prezidents laika posmā no 2003. gada līdz 2008.gada februārim un mira 2008.gada decembrī.

Sanktpēterburgā pēdējās trīs nedēļās nozagtas 46 Range Rover automašīnas, informēja AAS Balta.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka arī Latvijā var pastiprināties zagļu interese par Range Rover automašīnām.

Jāpiebilst, ka apdrošinātājs jau saņēmis informāciju, ka Latvijā no zagļiem nesen cietuši divi Range Rover spēkratu īpašnieki..

«AAS Balta pieredzē bijušas vairākas situācijas, kad no ārvalstīm Latvijā ir ienākuši auto zagļu viļņi, kurus interesējušas konkrētas markas vai modeļa automašīnas, piemēram, zagļus īpaši interesējuši jaunākie BMW vai Audi markas auto. Tāpēc pēdējās zagļu aktivitātes var liecināt par tuvojošos zādzību bumu Baltijā,» uzsver Balta drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.

Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

Šogad palielinājusies zagļu interese par Hyundai zīmola automašīnām – apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) informē, ka saņēmusi trīs atlīdzību pieteikumus par šī zīmola automašīnu zādzībām par kopējo apdrošinājuma summu 88 500 eiro.

Ja vēl pērn Hyundai automašīnas nebija zagļu iekārotāko auto sarakstā, šogad situācija ir mainījusies – šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā nozagtas vairāk nekā 10 Hyundai zīmola automašīnas. Tiesa, zagļu interese lielākoties ir saistīta ar diviem konkrētiem zīmola modeļiem – ix35 un Santa Fe, kas jaunāki par 2012.gadu.

Zagto automašīnu skaita palielinājums, iespējams, varētu būt saistīts ar reģistrēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir samazinājies, tomēr pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, vērojams neliels pieaugums. Proti, 2014. gadā kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie. Savukārt šī gada astoņos mēnešos Latvijā ir nozagti jau 717 spēkrati, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tādējādi var secināt, ka, iespējams, līdz gada beigām varētu arī tikt pārspēts 2014. gadā nozagto transportlīdzekļu skaits. Eksperti norāda, ka līdz ar rudens iestāšanos palielinās arī nozagto automašīnu skaits, jo zagļi steidz izmantot to, ka tumsa aiz loga iestājas ātrāk. Savukārt ziemā, ja tā bagāta ar sniegu, transporta zādzību skaitam ir tendence samazināties, jo ir apgrūtināta izkļūšana no, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmiem.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Latvijas iedzīvotāji savus mājokļus visbiežāk vēlas pasargāt no ugunsgrēkiem un zādzībām (84%), kā arī no kaimiņu nolaidības sekām (55%), secināts Swedbank P&C Insurance veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Mazāk respondentus uztrauc dabas radītie riski mājokļa drošībai - 41% aptaujāto norādījuši, ka mājokli vēlētos pasargāt no zibens spēriena, savukārt 39% no vēja radītajiem zaudējumiem.

Savukārt katru trešo respondentu uztrauc plūdu riski (30%), bet ceturtdaļu (25%) sniega radītie zaudējumi. Lielu daļu – 39% aptaujāto – satrauc arī savas rīcības rezultātā radītie bojājumi paša un kaimiņa mājoklim.

Mājokļa pasargāšana no savas vai līdzcilvēku rīcības radītām sekām biežāk rūp pilsētniekiem nekā lauku iedzīvotājiem, secināts aptaujā. Pret neapzinīgu kaimiņu radītajiem zaudējumiem viņu mājoklim labprāt apdrošinātos 72% rīdzinieku, 53% citu pilsētu un 36% lauku iedzīvotāju. Pret kaitējumu, ko, iespējams, paši varētu nodarīt kaimiņu mājoklim, apdrošinātos 55% rīdzinieku, 39% citu pilsētu iedzīvotāju un 25% lauku iedzīvotāju.

Neparastu atgadījumu ar veiksmīgu atrisinājumu piedzīvojis kāds auto īpašnieks Rīgā un apdrošinātāja BALTA drošības dienests. Reaģējot uz informāciju par klientam nozagtu ekskluzīvu Range Rover markas automašīnu, BALTA to operatīvi izdevies atrast noslēptu kādā no Pierīgas meža masīviem.

«Ekskluzīvais Range Rover auto, kura apdrošinājuma summa ir 115 000 eiro, tika nozagts no kādas apsargājamas autostāvvietas Imantā. Tā kā autostāvvietas izbraukšanas vieta nebija noslēgta, zagļi samērā viegli izkļuva no teritorijas. Tiklīdz automašīnas īpašnieks konstatēja un paziņoja par zādzību, kopā ar firmu, kas nodrošināja auto uzstādīto ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmu (GPS), operatīvi iesaistījāmies spēkrata meklēšanā, un to veiksmīgi izdevās atrast rūpīgi noslēptu mežā,» stāsta BALTA drošības dienesta vadītājs Egils Sīlis-Jaunsīlis.

Kā liecināja pierādījumi, likumpārkāpēji tūlīt pēc auto nozagšanas bija saplēsuši un pārmeklējuši auto salonu ar mērķi atrast GPS raidītāju. Taču, visticamāk, laika trūkuma dēļ zagļiem nebija iespējams pārmeklēt automašīnu gana rūpīgi, un ierīci viņiem neizdevās atrast.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Šajā un nākamajā gadā palielināsies Ziemeļvalstu banku kredītu zaudējumi, ko veicina Baltijas valstu ekonomikas kritums un recesija pašu banku valstīs, liecina 17 Reuters aptaujāto ekspertu prognozes.

Sešas lielākās Ziemeļvalstu bankas – Nordea, Swedbank, SEB, Handelsbanken, Danske bank un DnB Nor – varētu šogad pieredzēt kredītu zaudējumus 10.7 miljardu eiro apmērā..

Nākamajā gadā kopējie zaudējumi var sasniegt 11.2 miljardus eiro, no kuriem Baltijas valstu zaudējumi var samazināties līdz 2.6 miljardiem eiro.

Sagaidāmie Swedbank zaudējumi ievērojami palielinājušies pēdējo mēnešu laikā. Šogad bankas kredītu zaudējumi var sasniegt 2.96 miljardus dolāru.

«Runas par lata devalvāciju ir palielinājušas risku pēdējo mēnešu laikā un arī situācija šeit ir ievērojami pasliktinājusies,» norādījis Danske Bank analītiķis Pērs Gronborgs.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

«Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā jau nozagtas 214 automašīnas - 104 no tām jaunākas par 10 gadiem. Šo mašīnu kategorijā dominē apvidus automašīnas, bet zagtāko automašīnu saraksta augšgalā atgriežas BMW modeļi. Bieži atklājas, nozagtajām mašīnām bijušas tikai rūpnīcā uzstādītās drošības sistēmas,» informē AAS Gjensidige Baltic KASKO produktu vadītājs Ivars Getliņš.

Jau pēdējos trīs gadus vērojama satraucoša statistika par nozagtajām automašīnām - kopš 2013. gada vidēji nozagts par turpat 100 vecumā līdz 10 gadiem automašīnām vairāk, nekā iepriekšējā gadā. Tā 2013. gadā bija nozagtas 368 automašīnas vecumā līdz 10 gadiem, 2014. gadā tādu bija 467, bet pērn - 539. «Savukārt šā gada pirmajos trijos mēnešos nozagtas jau vairāk nekā 100 automašīnas vecumā līdz desmit gadiem un, ja šādos tempos situācija turpinās attīstīties, gada kopējā statistika būs ievērojami bēdīgāka, nekā pērn,» komentē I.Getliņš.

Viņš uzsver, ka īpaši piesardzīgiem jābūt Toyota Land Cruiser, BMW, Toyota RAV4 un Audi markas automašīnu īpašniekiem. «Jau pērn bija vērojams, ka mazinājusies zagļu interese par Toyota Land Cruiser, tomēr šis auto joprojām ir starp zagtākajām mašīnām. 2014. gadā bija nozagti 32 šīs markas auto, bet pērn - 26. Turpretim būtisks popularitātes pieaugums zagļu acīs, vērojams BMW markas automašīnām, kas pēdējo trīs gadu laikā strauji iekļuvušas zagtāko sarakstā. Tā 2013. gadā nozagtas 5, 2014. gadā - 13, bet 2015. gadā - 35 BMW 5. sērijas automašīnas. 3. sērijas BMW statistika ir ar līdzīgi pieaugošu tendenci - attiecīgi 2013. gadā nozagtas 7, 2014. gadā - 10, bet aizvadītajā - 19 šīs sērijas automašīnas. Turklāt BMW ir populārākais zagtais automašīnas modelis arī šā gada trijos mēnešos - kopā janvārī, februārī un martā nozagtas 17 BMW 3.un 5. sērijas automašīnas, kas jaunākas par 10 gadiem,» informē I.Getliņš.