Šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā. Vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa).

Bet rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu «antirekords». Balta šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus.

Lielbritānijas pārtikas un sīkpreču veikalos krasi pieaudzis zādzību skaits, kas pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina Pārtikas veikalu asociācijas (ACS) dati.

ACS, kas pārstāv 48 000 veikalu, paziņojusi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā reģistrēts 1,1 miljons zādzību, un organizācija tajā vaino noziedznieku bandas, kā arī strauji pieaugušo dzīves dārdzību.

Visbiežāk tiek zagtas dārgākas preces, piemēram, gaļa, alkohols un konditorejas izstrādājumi.

Vainīgie bieži vien ir narkomāni vai alkoholiķi. Bieži zagļi ir organizētu bandu locekļi, teikts ACS kārtējā ziņojumā.

Mazumtirgotāji tagad dārgākās preces ir apgādājuši ar pretzagšanas ierīcēm, bet aptiekās dažas preces, piemēram, kosmētika, vairs netiek izstādītas pircēju zonās, jo tās pastāvīgi tiek zagtas.

ACS izpilddirektors Džeimss Lūmens atzinis, ka šāds zādzību līmenis vēl neesot pieredzēts. Viņš norādījis, ka zagļi policijai esot zināmi, taču tie turpina nesodīti zagt.

Vienības gatvi Rīgā raksturo bruģis, dzīva auto satiksme un 10.tramvajs, ko dziesmā apdziedājis Labvēlīgais tips, aicinot sēsties sapņu vagonā…

Vienības gatves garums ir teju pieci kilometri. Tā ir izveidota XIX gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas reiz gāja no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Līdz pat 1935. gadam Vienības gatvi dēvēja par Jelgavas šoseju, un sākotnēji tā bija savienota tieši ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pavirzīts līdz Jelgavas ielai. DB apciemoja vairākus uzņēmējus ielas posmā no Altonavas līdz Jelgavas ielai.

Auto, ka biezs

DB novēroja, ka viena no raksturīgākajām Vienības ielas iezīmēm – tur atrodas ne viens vien specializētais autolietu veikals. Viens tirgo krāsas vai dažādus aksesuārus mašīnu izdaiļošanai, kāds cits piedāvā servisu. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šādai vienas specializācijas veikalu koncentrācijai esot savi iemesli – šeit ikdienā garām steidz autovadītāji, kas ir šo uzņēmumu potenciālie klienti. Turklāt šeit klientiem nav jādomā par autostāvvietu – mašīnas atļauts novietot gan ielas malās, gan atsevišķās vietās gandrīz pie veikalu durvīm. Savukārt tiem, kuri atstāj savu braucamo servisā, ir viegli un ērti izmantot sabiedrisko transportu un nokļūt pilsētas centrā.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Francijas policija kanalizācijas notekcaurulē ir atradusi daļu no iepriekš nolaupītiem dārgumiem, ziņo BBC.

Policija atradusi 19 gredzenus un trīs auskaru pārus, kuru vērtība kopā ir ap 18 miljoniem eiro, paslēptus plastmasas kastē, kas bija ielikta notekcaulurē kādā Parīzes priekšpilsētā.

Šie dārgumi 2008. gadā tika nozagti no Parīzes lukusveikala Harry Winson. Četri bruņoti laupītāji kopā nozaga dažādus juvelierizstrādājumus 80 miljonu eiro vērtībā.

Zagļi esot runājuši vairākās valodās un labi pārzinājuši veikalu un tā darbiniekus. Policija līdz šim ir apcietinājusi 25 cilvēkus, kurus tur aizdomās par saistību ar zādzību, kas ir lielākā, ko Francija ir piedzīvojusi vairāku desmitgažu laikā.

Bruņotas laupīšanas laikā no viesnīcas Kannās, Franču Rivjērā, nozagti juvelierizstrādājumi aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā.

Francijas policija atklājusi, ka zādzība notikusi svētdienas rītā Karltonas viesnīcā, kur norisinās juvelierizstrādājumu izstāde. Pagaidām nav skaidrs, kam nozagtie juvelierizstrādājumi piederējuši, bet izstādi organizēja Krievijas izcelsmes Izraēlas miljardierim, ar Vladimiru Putinu saistītajam Ļevam Levievam piederošā juvelierdarbnīca Leviev. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Bruņotās zādzības laikā neviens nav cietis. Noziedznieks iegājis viesnīcā un, piedraudot ar šaujamieroci, juvelierizstrādājumus salicis portfelī un neviena netraucēts devies projām, sacījuši aculiecinieki.

Šā gada maijā Kannās jau notika divas vērienīgas juvelierizstrādājumu zādzības. Kannu Kinofestivālu apmeklējošo slavenību ballītes laikā tika nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā, bet nedēļu pirms tam tika nozagtas aktieriem paredzētās dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā.