Kustība Okupē Volstrītu - līdzīgi kā Tējas partija - ir pazīme plašākai trauksmei, ko izjūt visdusslānim piederošie amerikāņi, uzskata Džons Korzine, bijušais bankas Goldman Sachs vadītājs un Ņūdžersijas gubernators, ziņo CNBC.

Korzine, kurš tagad ir MF Global vadītājs un priekšsēdētājs, sacījis: «Ģimenes visā valstī izjūt lielu trauksmi. Tas ir tas, ko pauž Okupē Volstītu.»

Viņš norādījis, ka šī kustība līdzinās Tējas partijai 2009. gadā. Cilvēki neesot apmierināti ar to, kā valdība risina problēmas.

«Jo mazāk efektīvi mēs esam, jo vairāk protestus redzēsiet,» paudis Korzine, norādot, ka tagad šādas aktivitātes ir daudz vieglāk organizēt, izmantojot sociālā tīkla vietnes.

Kustība, kas ASV izplatās jau vairākas nedēļas, šajā nedēļas nogalē nonāks arī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā ar nosaukumu Okupē Londonas biržu. Saskaņā ar prognozēm tūkstošiem protestētāju paudīs neapmierinātību ar veidu, kā finanšu krīzes laikā tiek risinātas banku problēmas.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lielākā daļa amerikāņu ir neapmierināti ar Volstrītu (Ņujorkas finanšu rajons), bet viņiem arī ir neskaidras jūtas pret Okupē Volstrītu (Occupy Wall Street) kustību, atsaucoties uz jaunu, CNN/ORC veiktu aptauju, ziņo CNBC.

Liels skaits aptaujāto uzskata, ka Voltrītas baņķieri un brokeri ir «apķērīgi», «mantkārīgi» un «pārāk daudz naudas saņemoši». Turklāt 65 procenti uzskata, ka viņi ir «negodīgi», un vien 24 procenti uzskata viņus par tādiem, kas domā par pārējiem.

Taču, lai gan vairākums aptaujāto skeptiski raugās uz Volstrītu, tikai 32 procentiem no viņiem ir labvēlīga attieksme pret Okupē Volstrītu protestētājiem, bet 29 procentiem šī attieksme ir nelabvēlīga.

Neskatoties uz Okupē Volstrītu izplešanos visā valstī un to, ka šie protesti tiek plaši atspoguļoti ne vien ASV, bet arī citviet pasaulē, 26 procenti aptaujāto par šo kustību neko nav dzirdējuši. 13 procenti ir atzinuši, ka dzirdējuši par kustību, bet viņiem šajā jautājumā nav viedokļa.

Pēc piecus mēnešus ilgajiem pret valdību vērstajiem protestiem Honkongas ekonomika ieslīgusi recesijā, ziņo Reuters.

Arī aizvadītajā nedēļas nogalē protestētāji dedzinājuši veikalus un vērsušies pret policijas spēkiem, kas atbildējuši ar asaru gāzi, ūdens lielgabaliem un gumijas lodēm.

«Trieciens (no protestiem) mūsu ekonomikai ir visaptverošs,» informējis Honkongas finanšu sekretārs Pols Čans, piebilstot, ka sākotnējās trešā ceturkšņa IKP aplēses liecina par diviem secīgiem ceturkšņiem, kad novērojama lejupslīde, kas nozīmē, ka sākusies recesija.

Viņš arī akcentējis, ka būs ārkārtīgi grūti sasniegt valdības pirms protestiem pausto prognozi, ka ekonomika gada griezumā būs augusi 0-1% robežās.

Honkongā sarucis tūristu skaits. Piemēram, oktobrī tas ir samazinājies par 50%. P. Čans to raksturo kā ārkārtas situāciju.

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas pirmdien pieauga pirms šonedēļ gaidāmiem augsto tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par to peļņu, savukārt naftas cenu kāpumu veicināja satraukums par naftas piegādēm no Tuvo Austrumu reģiona.

Eiropas biržu indeksi un Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» demonstrēja nelielu pieaugumu, bet cits Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% pirms gaidāmajiem «Amazon», «Facebook» un «Google» paziņojumiem par to peļņu.

Naftas cenas pieauga, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu, turpinoties saspīlējumam Persijas līča rajonā, kur Irāna kopš pagājušās nedēļas ir aizturējusi Lielbritānijas tankkuģi.

Turpinoties 2.ceturkšņa peļņas paziņojumu sezonai, «kompānijas līdz šim pārspēj zemās cerības, un ar to var pietikt, lai novērstu peļņas recesiju», komentēja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

«Līdz nedēļas beigām mēs uzzināsim vairāk par korporatīvās Amerikas stāvokli,» viņš piebilda.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Šonedēļ apritējuši divi gadi pēc kustības Occupy Wall Street izveidošanās Manhetenā, un kustības dalībnieki gadadienu nosvinējuši ar protestu pie Ņujorkas biržas un gājienu gar vairākām bankām, vēsta Reuters.

Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem protesti Manhetenā ilga vairākas nedēļas, un to dalībnieki pauda, ka vēlas pievērst uzmanību Volstrītas firmu ietekmei ASV un pasaules ekonomikā. Galu galā kustības dalībnieki bija spiesti pārtraukt protestus un dzīvošanu teltīs 2011. gada novembrī pēc pilsētas mēra Maikla Blūmberga (Michael Bloomberg) iejaukšanās.

Grupa iedvesmojās no protestiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos, apmetās parkā Ņujorkas finanšu rajonā, aicinot 20 tūkstošus cilvēku «pārpludināt» šo vietu «dažus mēnešus». Tādās vietās kā Ēģipte un Lībija sacelšanās tika rosināta ar sociālo mediju palīdzību un Occupy Wall Street pārstāvji pauda, ka šāds rīcības plāns «nostrādās» arī ASV. «Bagātie izbēg pēc milzīga nozieguma,» sacījis dokumentālo filmu veidotājs Maikls Mūrs (Michael Moore), kurš piedalās akcijā, un piebildis: «Volstrītā neviens nav arestēts saistībā ar sabrukumu 2008. gadā.»

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Volstrītas indeksi otrdien pārsvarā pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz satraucošiem ASV patērētāju pārliecības datiem un orkāna "Laura" tuvošanos ASV naftas ieguves rajonam Meksikas līcī.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, tomēr indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Naftas cenas turpināja pieaugt, orkānam "Laura" plosoties Meksikas līcī un apdraudot ASV naftas atradnes.

Tirgu dalībnieki ASV un Eiropā bija optimistiskā noskaņojumā pēc ASV un Ķīnas tirdzniecības pārstāvju telefonsarunas par janvārī parakstīto tirdzniecības vienošanās "pirmo fāzi".

Iepriekš bija bažas par šīs vienošanās nākotni, jo ASV un Ķīnas attiecības pēdējā laikā ir pasliktinājušās Honkongas, jaunā koronavīrusa, "Huawei" un "TikTok" jautājumu dēļ.

"Tirgu tieši tagad virza tehnisks impulss (..) vairāk nekā fundamentāli faktori," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. "Bet tai pašā laikā tirgus ir pārmērīgi paplašinājies."

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, turpinoties investoru optimismam, ka ASV un Ķīna drīz var noslēgt tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordiem trešo dienu pēc kārtas, ko veicināja negaidīti labi ziņojumi par ekonomikas izaugsmi un ilgstoši uzglabājamu preču pasūtījumiem. Jaunie ziņojumi "pastiprina uzskatu, ka ASV ekonomika nav uz recesijas sliekšņa", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs. ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) pārskats tomēr parādīja, ka uzņēmēji, lauksaimnieki un baņķieri vēl arvien ir nobažījušies par muitas tarifu un ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta ietekmi. Vairums analītiķu gaida tirdzniecības vienošanos tuvākajā laikā, bet atzīst, ka neziņa par to turpina pastāvēt. "Tirdzniecības optimisms ir pacēlis akcijas," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes pagājis krietns laiciņš un vēl ilgāks laika sprīdis pagājis, kopš ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) iepriekšējo reizi paaugstināja savu noteikto dolāra bāzes procentlikmi.

Jāatgādina, ka iepriekšējais ASV dolāra bāzes likmes palielināšanas cikls aizsākās 2004. gadā un noslēdzās 2006. gada vidū. Daži Volstrītas eksperti vērš uzmanību uz faktu, ka kopš tā brīža finanšu tirgū ienācis ļoti daudz jaunu talantu, kuri vēl nekad nav pieredzējuši likmju palielināšanas ciklu. Tiek norādīts, ka daudzi šie jaunie Volstrītas censoņi līdz ar savu karjeru šajā laika posmā gluži par normu uzskata rekordzemas procentlikmes, centrālās bankas īstenotu stimulējošu monetāro politiku, kam attiecīgi seko faktiski nepārtraukta akciju cenu palielināšanās. Cena augusi gandrīz visam un nošaut greizi pēdējo gadu laikā bijis grūti. Pastāv zināmas bažas, ka pieredzes iztrūkums brīdī, kad tirgū mainās nosacījumi (centrālās bankas pārstāj eksperimentēt), varētu novest arī pie zināmām kļūdām. Katrā ziņā tradicionāla kļūda ir tā, ka tirgus kāpuma apstākļos investori mēdz sajusties gudrāki, nekā viņi ir patiesībā. Jāatceras, ka tirgū pilnīgi drošs nav pilnīgi nekas un pastāv tikai varbūtības.

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Aizvadītajā nedēļā turpinoties cenu kāpuma tendencei Ziemeļvalstīs, galvenokārt to ietekmēja pieaugošās izejvielu un emisijas kvotu tirgus cenas, informē AS Latvenergo.

Cenu augšupeju visā tirdzniecības reģionā veicināja arī Zviedrijas atomelektrostaciju izstrādes samazinājums plānotu apkopes darbu, ilgstošā hidroloģiskā deficīta un vēja staciju izstrādes apjoma samazinājuma dēļ. Turpinoties NordBalt starpsavienojuma remontdarbiem, saglabājās arī to ietekme uz elektroenerģijas tirgus cenu Latvijā un Lietuvā.

Tirdzniecības cenas pagājušajā nedēļā pieauga visā Nord Pool tirdzniecības reģionā – sistēmas vidējā nedēļas cena palielinājās par 2,9 % līdz 51,15 EUR/MWh. Vislielākais kāpums starp Baltijas valstīm bija Igaunijā, nedēļas vidējai cenai pieaugot par 4,5 % līdz 54,79 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā nedēļas vidējā cena pieauga par 2 % līdz 59,00 EUR/MWh, Lietuvā par 1,7 % līdz 58,93 EUR/MWh.

Ņujorkas vērtspapīru industrijas kopējā peļņa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 10,5 miljardus ASV dolāru, ziņo Reuters. Savukārt visa šā gada skatījumā Volstrītas peļņa varētu sasniegt 15 miljardus ASV dolāru.

Volstrīta peļņas ziņā gan atpaliek no pagājuša gada, kad Ņujorkas vērtspapīru tirgoņi sešos mēnešos nopelnīja 12,6 miljardus ASV dolāru. Tiesa gan, pagājušajā gadā neveiksmīgs bija otrais pusgads, kad eirozonas parādu krīzes eskalācija tirgoņiem radīja lielus zaudējumus (kopējā 2011. gada peļņa gan tāpat bija milzīga – 7,7 miljardu USD apjomā).

Volstrīta augustā esot nodarbinājusi 168,7 tūkst. darbinieku. Reuters ziņo, ka vidēji viens Volstrītas darbinieks rada divas darbvietas citur – tiek nodrošināts darbs gan puķu pārdevējiem, gan advokātiem.

Vidējā Volstrītas darboņa gada alga 2011. gadā bija 363 tūkst. ASV dolāru apjomā (2007. gadā tie bija 400 tūkst ASV dolāri).

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Pirms nedēļas nogalē gaidāmajiem jaunajiem tā dēvētās Dzelteno vestu kustības protestiem opozīcijā esošo Francijas konservatīvo līderis Lorāns Vokjē trešdien aicinājis ieviest valstī ārkārtas stāvokli.

«Tas dos iespēju drošības spēkiem aizsargāties, un tas mums dos arī iespēju aizsargāt tos, kas vēlas demonstrēt miermīlīgi, nekļūstot par ķīlniekiem,» sarunā ar televīzijas kanālu «France 2» norādīja Republikāņu partijas priekšsēdētājs.

«Es nevēlos, lai mūsu valsts ieslīgtu haosā,» piebilda Vokjē.

Kā ziņots, «Dzelteno vestu» kustības protesti ilgst jau trīs nedēļas, un sestdien tie izvērtās vardarbīgās nekārtībās, kādas Francija nav pieredzējusi kopš 1968.gada studentu nemieriem.

«Dzelteno vestu» kustība, kuras sākotnējais katalizators bija valdības iecere paaugstināt degvielas akcīzes nodokli, izvērtusies plašākos protestos, kas atspoguļo sabiedrības vispārējo neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku un pieaugošo dzīves dārdzību.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, sākoties tirdzniecības nedēļai, kurā gaidāma daudzu uzņēmumu peļņas rādītāju paziņošana.

Prognozes gaidāmajam peļņas rādītāju periodam gan ir atturīgas.

Tiek prognozēts, ka Volstrītas indeksa «Standard & Poor's 500» aprēķināšanā iekļautās kompānijas ziņos par otrā ceturkšņa peļņas samazināšanos par 3% salīdzinājumā ar analogu pērnā gada periodu. Starp kompānijām, kas šonedēļ paziņos savus peļņas rādītājus, ir «JPMorgan Chase», «Netflix» un «Johnson & Johnson».

Svarīgi faktori peļņas kritumam ir vājš pieprasījums Ķīnā un citos starptautiskajos tirgos, augstākas izmaksas muitas tarifu dēļ un augsta ASV dolāra vērtība.

«Peļņas pieaugums «S&P 500» [uzņēmumiem] pirmajā pusgadā ir bijis izvairīgs,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām samazinoties pēc bažām par jaunu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

No 11 rūpniecības nozarēm, kas pārstāvētas Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500", kāpumu demonstrēja tikai enerģētika.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas trīs dienas pēc kārtas bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, ceturtdien kritās par 1,3%. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās attiecīgi par 0,8% un 0,7%.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo atzina, ka pieņēmumi par Džo Baidena iespējamu izstāšanos no ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas "par radīt īstermiņa vēlēšanu nemieru", lielākam skaitam investoru paredzot Donalda Trampa uzvaru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 40 665,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 5544,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 17 871,22 punktiem.

ASV tehnoloģiju kompānija Apple nākusi klajā ar aizvadītā gada oktobra – decembra darbības rezultātiem un pilnībā pārsteigusi Volstrītu.

Aizvadītā gada pēdējā ceturksnī Apple peļņa bijusi 13,1 miljarda ASV dolāru apmērā, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaugums 118% apmērā.

Kompānijas ieņēmumi minētajā ceturksnī veidojuši 46,33 miljardus ASV dolāru, kas bijis pieaugums 73% apmērā. Iepriekš Volstrītas analītiķi prognozēja, ka Apple ieņēmumi sasniegs 38,91 miljardus ASV dolāru.

Gada pēdējā ceturksnī Apple izdevies pārdot 37,04 miljonus iPhone viedtālruņu (par 128% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada) un 15,43 miljonus iPad planšetdatoru (111% pieaugums). Šo ierīču pārdošana arī ļāvusi Apple nodrošināt rekordaugstos peļņas rādītājus.

Eiropas akciju tirgos otrdien bija kritums, jo investoru noskaņojumu ietekmēja politiskā krīze Itālijā, savukārt Volstrītā pēc trīs dienu kāpuma akciju cenas saruka, pastāvot neziņai par Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmi.

Eiropas akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas cerībās uz centrālo banku un valdību stimulēšanas pasākumiem, bet tās saruka, kad Itālijā krita valdība.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte otrdien paziņoja, ka viņa vadītais kabinets beidz savu darbu, pateicoties vicepremjera un iekšlietu ministra Mateo Salvīni «bezatbildīgi» izraisītai valdības krīzei.

Itālijas prezidents Serdžo Matarella, domājams, tagad tiksies ar partiju līderiem, lai noskaidrotu, vai iespējama jaunas valdības izveide, vai arī vienīgā izeja ir pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana.

Kontes atkāpšanās «nebija liels pārsteigums, tā apstiprināja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir gaidāms karsts rudens», sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Akciju cenas Volstrītā otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem gaidot inflācijas datu publiskošanu šonedēļ, bet pasaules naftas cenas pieauga, turpinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Volstrītā akciju cenu dinamika bija bez vienotas tendences, tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgām Piemiņas dienas brīvdienām. "Izskatās, ka ir pēcbrīvdienu letarģija," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Nvidia" akcijas cenas palielināšanās par 7,1% pēc ziņām, ka Īlona Maska uzņēmums "xAI" plāno pirkt mikroshēmas no "Nvidia".

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, pieaugot ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam, bet indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās.

Piektdien ir paredzēta eirozonas patēriņa cenu datu publiskošana par maiju, un pēc tam tiks publiskots arī ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss. Tiek prognozēts, ka PCE indekss aprīlī ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.