Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.
Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.
Peļņa nosmelta
Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.
Jārēķinās, ka, laikam ritot, šīs aplēses tāpat tiks konstanti un pakāpeniski koriģētas. Reti ir tā, ka Volstrītas paredzējumi būtu cirsti akmenī. Ja nenotiks brīnumi, investīciju bankas arī savas šīs te aplēses nākamo 12 mēnešu laikā vairākkārt pamainīs. Ja runā par kādām prognozēm, tad būtu jāņem vērā, ka cilvēki ir visai slikti īstermiņa tendenču paredzētāji, - arī profesionāļi, kuriem ir pieeja vislabākajai informācijai. Tiek ironizēts, ka vēl sliktāki cilvēki ir tikai paši savas rīcības prognozēšanā. DB jau rakstījis - šajā pašā laikā pēc šādām aplēsēm ir liels pieprasījums (tas nozīmē, ka tas arī ir jāapmierina). Var pajokot, ka, runājot, piemēram, par nākamā gada akciju veikumu, prognozētāji par pamatu ņem vidējo tirgus pieaugumu ilgākā termiņā un tad tam pēc izjūtām piepluso vai atņem kādu procentpunktu. Jau ziņots - formula ir visai vienkārša - gada beigās tiek aplūkoti līmeņi, kur kāda akciju tirgus indeksa vērtība ir tagad un šai vērtībai, piemēram, pēc tiem pašiem 12 mēnešiem, tiek pievienota aptuveni desmitā daļa. Ja ņem vērā Bloomberg gada beigu analītiķu aplēses par akciju dzīvi nākamajos 12 mēnešos, tad kopš 1999. gada, kad šādas prognozes sāka apkopot, vidēji lēsts, ka katrā nākamajā gadā S&P 500 indeksa vērtība pieaugs par 9%. Turklāt nav bijušas nevienas tādas gada beigas, kad nākamo 12 mēnešu periodam paredzēts akciju cenu kritums. Arī, piemēram, savukārt 2018. gadam tik prognozēts ASV akciju cenu pieaugums par 5% (tas gan nav daudz). Tiesa gan, realitātē togad šīs valsts akciju vērtība saruka par 6,24%.
Jāteic gan, ka šādas vidējās aplēses parasti ir vien vidējā temperatūra okeāna. Piemēram, Šveices Credit Suisse ir optimistiskāki un paredz, ka S&P 500 indekss nākamo gadu noslēgs pie 3425 punktu atzīmes (kāpums no šā brīža par 10%). «Pēdējos mēnešos esam pamainījuši toni,» atklāj Credit Suisse. Tie pauž uzskatu, ka kāpumu turpinās balstīt dāsnās pašu kompāniju akciju atpirkšanas programmas un to peļņas atgūšanās. Līdzīgi strauju ASV akciju palielināšanos paredz arī Goldman Sachs. Savukārt jau krietni pesimistiskāki ir Morgan Stanley un UBS Group pārstāvji. Šīs abas finanšu iestādes paredz, ka S&P 500 indekss nākamo gadu noslēgs pie 3 tūkst punktu atzīmes. Ja tā būs, tad tas no šā brīža nozīmētu kritumu par 3,7%. «Uzņēmumu nākotnes peļņas bremzēšanās izskatās nenovēršama,» klāsta UBS vērtspapīru stratēģis Fransuā Trahans, kurš vērsis uzmanību uz vairākiem vājiem reģionāliem ASV ekonomikas datiem, kas liekot uzdot jautājumu - ASV tautsaimniecība piedzīvos mīkstāku piezemēšanos vai tomēr būs vērojama straujāka tās lejupslīde? Viņš arī neizslēdz, ka ASV akciju cenu kritums nākamgad var tuvināties 20%.
Asas tarifu cīņas
Akciju tirgū situācija kājām gaisā var sagriezties strauji. Jāteic, ka pēdējo dienu jaunumi nav bijuši tie labākie. ASV ražošanas dati atklājuši, ka novembrī turpinājusies šī sektora lejupslīde. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps atgādinājis, ka dienas joprojām kārtībā ir asas tarifu cīņas. ASV vadītājs ziņojis, ka palielinās tarifus no Brazīlijas un Argentīnas nākušajām alumīnijam un tēraudam. Tāpat viņš licis noprast, ka jauna ASV-Ķīnas tirdzniecības līguma noslēgšana varētu nebūt tuvāko mēnešu dienaskārtībā - tiek spekulēts, ka Tramps varētu nesteigties un to darīt vien pēc nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanām. Skaidrs ir tas, ka šajā ziņā ejamais ceļš nebūs gluds. Punkts uz «i» vēl bijis tas, ka ASV piedraudējusi ar iespējamiem pat 100% lieliem tarifiem Francijas importam uz ASV 2,4 miljardu dolāru vērtībā. Francijas finanšu ministrs savukārt atbildējis, ka uz to Eiropas Savienībai būs asa atbilde.
Pasaules Tirdzniecības organizācija pirms neilga laiciņa lēma, ka ASV var noteikt sankcijas no Eiropas nākušajām precēm 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). Klāstīts, ka Eiropas Savienībai (ES) šāds sods ir adekvāts saistībā ar tās nelegālo finansiālo palīdzību lidaparātu ražotājam Airbus. ASV pēc tam ziņoja, ka noteiks 10% tarifu no Eiropas importētajiem lidaparātiem un lielai daļai šādu detaļu. Tāpat 25% tarifs skāra citas preces, kuru vidū bija viskijs, vīns, olīvas, siers, atsevišķi cūkgaļas produkti, sviests, jogurts kafija, saldumi utt. Savukārt šis jaunākais tarifu vilnis saistīts ar Francijas digitālo nodokli (3% apmērā), kas pēc ASV domām ir negodīgs pret šīs valsts tehnoloģiju uzņēmumiem (pamatā Google, Apple, Amazon un Facebook). ASV pārstāvji likuši noprast, ka tarifi Eiropas precēm var tikt paplašināti (gan produktu klāsta, gan skarto valstu ziņā).
Šāda mērošanās ar tarifiem ekonomikai nāk nelāgā laikā. Lai gan bažas par kādu neizbēgamu recesiju attālinājušās, meža mala šajā ziņā joprojām nav sasniegta. Šķiet, varētu būt vēl viena vai divas sliktas ziņas, kas kopējo omu jau iesviestu krietni depresīvākā stāvoklī. Jau rakstīts, ka īsti elles vārti varētu pavērties, ja ASV tomēr izšķiras noteikt barjeras ES auto industrijai. Ik pa laikam tiek baumots, ka ASV šādus tarifus gatavojot. Šāds solis būtu uzskatāms jau par dramatisku ASV-Eiropas tirdzniecības kara eskalāciju.
