Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.
Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.
Valsts kontrole veica revīzijas par abu minēto pakalpojumu sniegšanu. Iedzīvotājiem svarīga ir pakalpojumu maksa un pieejamība. Diemžēl revidenti secināja, ka nevienā no revīziju izlasē iekļautajām pašvaldībām netiek veikta izmaksu uzskaite tādā līmenī, kas ļautu pašvaldībai apzināt, cik katra pakalpojuma sniegšana izmaksā. Nezinot, cik pakalpojuma nodrošināšana izmaksā, nav iespējams šīs izmaksas mērķtiecīgi samazināt. Saistībā ar maksas pakalpojumiem visās revīzijā iekļautajās pašvaldībās tika konstatēti pilnvaru pārsniegšanas gadījumi, kad pretrunā ar normatīvo aktu prasībām lēmumi par pakalpojumu maksu ir pieņemti vienpersoniski vai iekasēta domes lēmumam neatbilstoša maksa vairāk nekā 180 tūkstošu eiro apmērā.
Lai pieņemtu pamatotus lēmumus par pakalpojumu maksu, ir jāvērtē, cik izmaksā pakalpojumu sniegšana un vai pakalpojumus nav izdevīgāk sniegt sadarbībā ar citām pašvaldībām, skaidro VK. Piemēram, lielāko novadu pašvaldībās būvvaldes pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir no 3,50 līdz 3,93 eiro. Mazākās pašvaldībās tik zemas izmaksas nebūtu iespējamas, tāpēc likumsakarīga ir kaimiņu pašvaldību sadarbība. Novados, kur pašvaldības sadarbojas, būvvaldes izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir no 2,20 līdz 5,24 eiro. Savukārt Rucavas novadā, kura pašvaldība nesadarbojas ar citām pašvaldībām, būvvaldes izmaksas uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 18 eiro.
Pakalpojumu maksu samazinātu arī administratīvo procesu optimizēšana. Piemēram, vērtējot tādu būtisku atbalsta procesu kā grāmatvedība, uzskatāmas izmaksu atšķirības konstatētas pašvaldībās, kurās šī uzskaite ir centralizēta un kurās nav. Aprēķināts, ka Rēzeknes novada pašvaldība, centralizējot grāmatvedības procesu, ik gadu varētu ietaupīt vismaz 43 tūkstošus euro, ko varētu novirzīt citām vajadzībām.
Pašvaldībām nozīmīga būtu arī darbību izvērtēšana, nodrošinot dažādus procesus. Piemēram, Madonas un Gulbenes novada pašvaldībās nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņas procesā ir trīs soļi – lēmuma projekts, lēmuma pieņemšana un nosūtīšana adresātam. Savukārt deviņas citas pašvaldības papildus veic vēl astoņas darbības, līdz ar to tiek iesaistīts lielāks darbinieku skaits, palielinās birokrātija un tas pats rezultāts tiek panākts, iztērējot ievērojami augstākas izmaksas.
Vērtējot atsevišķu maksas pakalpojumu sniegšanu, Valsts kontrole centās noskaidrot, vai pašvaldību piedāvājums apmierina iedzīvotāju vajadzības. Revidenti secināja, ka pašvaldības nereti pat nepārzina iedzīvotāju patiesās vajadzības un problēmas. Tāpēc bažas raisa pašvaldību lēmums līdzfinansēt maksas pakalpojumus. Piemēram, ūdensapgādes pakalpojumus sniedz piecas izlasē iekļautās pašvaldības. Šī pakalpojuma izmaksas pārsniedz pašvaldību noteikto maksu no 15 % Alsungas novadā līdz pat 2,5 reizēm Ciblas novadā. Protams, pakalpojumu līdzfinansēšanu var uzskatīt par atbalstu iedzīvotājiem. Tomēr, nezinot, kam šis atbalsts ir nepieciešams un kam nav, pašvaldības darbību nevar vērtēt kā mērķtiecīgu. Novirzot nodokļu maksātāju naudu lielos apmēros maksas pakalpojumu līdzfinansēšanai, iespējams, līdzekļi pietrūkst iedzīvotājiem būtiskākām jomām.
Valsts kontrole ir secinājusi, ka maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, piemēram, viesnīcu pakalpojumiem vai instrumentu un transportlīdzekļu īrei, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Lai arī pašvaldībām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā sniegt šādus pakalpojumus, tomēr saprātīgi to būtu darīt jomās, kurās objektīvu iemeslu dēļ pakalpojumu nevar nodrošināt uzņēmējs. Kā iepriekš norādīts, pašvaldībām pārāk neveicas maksas pakalpojumu sniegšanā un tās pat cieš zaudējumus. Vienlaikus tiek radīta konkurence un mazinātas iespējas nopelnīt vietējiem uzņēmējiem, kuri nodrošina darbavietas un maksā nodokļus. Piemēram, pašvaldība, kura ir atvērusi viesnīcu, konkurē ar sava novada viesnīcām vai viesu mājām.
Pakalpojumu pieejamība mūsdienās aizvien biežāk tiek nodrošināta ar informācijas tehnoloģiju starpniecību. Diemžēl šo labo praksi pašvaldības nav attīstījušas. Elektroniskajā vidē bieži vien nav pieejami pat pašvaldību sniegto pakalpojumu apraksti un veidlapas, kuras nepieciešams aizpildīt, lai pieteiktos pakalpojuma saņemšanai, nemaz nerunājot par pakalpojumu saņemšanas iespēju elektroniski. Pašvaldības vēl joprojām neizmanto arī visus pieejamos datu reģistrus valstī, līdz ar to informācija, kas faktiski ir pašvaldības rīcībā elektroniskajā vidē, tiek pieprasīta no iedzīvotājiem klātienē.
Valsts kontrole ir sniegusi vairākus būtiskus ieteikumus pašvaldību darbības uzlabošanai, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus, ērti pieejamus un izmaksu ziņā pamatotus pakalpojumus. Valsta kontrole arī mudina pašvaldības sakārtot sava darba organizāciju, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, un plānot resursu izlietojumu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.
