Kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs 2019. gadā bija 2,33 miljardi eiro, kas ir 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 24,1% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, informē Finanšu ministrijā.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa 2019. gadā tika piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem – 76,9% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Investīciju veicināšanai tika piešķirti 4,1% no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo pati uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma jau ir veidota investīciju veicināšanai.

Dabas resursu aizsardzībai un lauksaimniecībai tika piešķirti attiecīgi – 10,4% un 2,2% no visiem nodokļu atvieglojumiem. Pārējie atvieglojumi veidoja 6,4%.Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2019. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2019. gadā veidoja 866,6 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2019. gadā un 2,84% no IKP.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņu, visticamāk, pārcels uz nākamo gadu, tā vietā tiks izvērtēti nodokļu atvieglojumi, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu.

Līdz šim bija plānots, ka valdība jau šogad varētu nākt klajā ar piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, tomēr FM ziņojumā norādīts, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu jeb 2021.gada 31.maiju.

Termiņa pārcelšana tiek skaidrota ar Covid-19 straujo izplatību Latvijā un pasaulē, kā arī Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr FM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu, par pamatu ņemot iepriekš Valsts kontroles veikto revīziju "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi".

Latvijā patlaban tiek piemēroti 307 nodokļu atvieglojumi dažādās nozarēs. Pēc FM aprēķiniem 2018.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2,254 miljardi eiro, kas ir 37,7% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

2017. gadā iedzīvotāji un uzņēmēji varēja izmantot vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu veidus, kas viņu rīcībā atstāja vairāk nekā 2,55 miljardus eiro. Nākamgad tiks uzsākta nodokļu atvieglojumu revīzija

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, vērtējot Valsts kontroles revīziju Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus. Tas, ka nodokļu atlaižu sistēma piedzīvos pārmaiņas, ir skaidrs, tikai jautājums - cik ilgā laikā. Vienlaikus arī politiķiem jāsaprot, ka nodokļu atlaižu miljardi nav aka, no kuras varētu pasmelt naudu savu solījumu izpildei. Proti, daudzas no atlaidēm, par kurām runāts Valsts kontroles revīzijā (uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā), vairs neeksistē, bez tam daļa no tām ir noteikta ES direktīvās. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēki nebūt neizmanto visas nodokļu atlaides, kuras viņiem pienāktos.

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū.

73% investoru uzskata, ka Latvija kļuvusi mazāk pievilcīga investīcijām valsts esošās un plānotās nodokļu politikas dēļ, atklāj EY investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Tikai 23% uzskata, ka Latvijas nodokļu politika valsti padarījusi pievilcīgāku ārvalstu tiešajām investīcijām.

Latvijas nodokļu politikas vērtējums investīciju piesaistes kontekstā krasi atšķiras no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, proti, Lietuvas gadījumā tikai 22% investoru uzskata, ka nodokļu politika padarījusi Lietuvu mazāk pievilcīgu investīcijām, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 49%.

“Lai veicinātu investīciju piesaisti, domājot par nākotnes nodokļu politiku, ir svarīgi ņemt vērā, ka par svarīgāko nodokļu vides faktoru investīciju valsts izvēlei uzņēmēji neuzskata nedz uzņēmuma ienākumu nodokļu likmju augstumu, nedz sociālo nodokļu likmju apmēru, bet gan nodokļu pārvaldes digitalizācijas pakāpi. To starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem investīciju vides novērtējumā ierindo 45% starptautisko investoru, kamēr uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes lielumu starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem min vien 28% investoru, bet sociālo nodokļu apmēru tikai 26%. Tas tādēļ, ka digitalizācija nodrošina nodokļu pārvaldības vienkāršību, kas gan no izmaksu, gan risku viedokļa var būt svarīgāka par nodokļu likmju augstumu,” saka Ilona Butāne, EY Partnere un nodokļu prakses vadītāja.

Šā gada marts nāca ne tikai ar atklājumiem par strādājošo nodokļu parādiem un pārmaksām, bet arī saasināja jautājumu par nodokļu reformas ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu, un Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka tās ietekme ir visai niecīga.

Latvijas Universitātes eksperti secinājuši, ka nodokļu reforma nav nesusi pozitīvus ieguvumus ģimenēm ar bērniem un zemiem ienākumiem, jo, pirmkārt, nereti vecāks nevar izmantot sev pienākošos diferencēto neapliekamo ienākumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, jo vienkārši alga ir par mazu, otrkārt, šā paša iemesla dēļ nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Proti, pašlaik ir situācija, kad ir pieejami vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, piemēram, par apgādājamajiem, un attaisnotie izdevumi, taču tos nevar izmantot visi strādājošie, jo atalgojums ir par zemu.

Piemēram, ja ir vientuļais vecāks ar trīs bērniem, tad viņam pienākošies atvieglojumi par apgādājamajiem ir 663 eiro mēnesī. Ja viņa alga ir zemāka par šo summu, tad redzams, ka visus sev pienākošos atvieglojumus tas nevar izmantot. Tāpat šāds vecāks nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Vai un kā iespējams šo situāciju risināt? SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka viens no risinājumiem būtu sekot Lietuvas piemēram un pienākošos atvieglojumus izmaksāt naudā, tad tos visi varētu saņemt pilnā apjomā. LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns teic, ka nevienlīdzība, kas visvairāk skar ģimenes ar bērniem, ir mazināma vairākos veidos.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Valdība neplāno atkāpties no iecerēm līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus nākamgad pārveidot divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas dalīsies divās daļās.

Viena daļa būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra - iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas. Šāda sistēma ne tuvu nav normāls nodokļu režīms, jo nav skaidri definēti pamatotie izdevumi, kā arī pastāv riski biļešu cenu pieaugumam kultūras pasākumiem.

Mākslinieku trūcīgās pensijas

No vienas puses vīrusa radītā situācija parādīja, cik sociāli neaizsargāti ir kultūras nozares pārstāvji. To apliecina arī virkne publikāciju medijos, kurās varam lasīt par sabiedrībā zināmu un iemīļotu mākslinieku trūcīgajām pensijām un nespēju iegādāties nepieciešamos medikamentus. Taču problēmas risināšanai bija nepieciešama pakāpeniska pāreja uz vienotu nodokļu režīmu visiem, kas nestrādā ar darba līgumu, ne tikai kultūras nozarei, turklāt ir aktuāls arī jautājums – vai šīs izmaiņas jāveic gadā, kad kultūras pasākumi gandrīz nenotiek un māksliniekiem ir ļoti ierobežotas peļņas iespējas. Cilvēki šobrīd ir satraukti, valda neziņa par rītdienu un nodokļu reforma tikai vairo stresu.

Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, ņemot vērā, ka līdz gada beigām laika ir atlicis maz un enerģija jānovirza Covid-19 krīzes risināšanai, atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Šis piedāvājums nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies. Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā," sacīja Rutkaste.

Jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā 

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo...

Viņš norādīja, ka kopumā jaunais nodokļu reformas piedāvājums ir vērtējams kā solis pareizajā virzienā, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Nodokļu slogu samazināt tā, lai no nodokļu nastas atslogotu tieši zemo algu saņēmējus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz," skaidroja Rutkaste.

Ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts un darbaspēks ir mobils resurss, šis augstais nodokļu slogs veicina darbaspēka migrāciju uz valstīm, kur tas ir zemāks, pauda Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka piedāvātās izmaiņas radīs budžeta ieņēmumu kritumu, tāpēc būtu labi, ja šajās izmaiņās būtu paredzēts arī kāds ieņēmumus kompensējošs solis.

"Daļēji budžeta ieņēmumu kritumu kompensēs paredzētās obligātās minimālās sociālās iemaksas, taču pilnai kompensācijai būtu jāpalielina patēriņa nodokļu slogs. Tāpat būtu jāpārskata un jāreformē arī dažādie atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi, kuriem ir ļoti spēcīgas ēnas puses, īpaši attiecībā uz darbinieku sociālo aizsardzību," skaidroja Rutkaste.

Kā kompensējošo mehānismu Rutkaste rosināja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo tieši šī nodokļa ieņēmumi veido lielāko patēriņa nodokļu daļu.

"Ja tiek mainīts sociālais nodoklis, ir jāpaskatās uz sociālās aizsardzības sistēmu un sociālo budžetu kopumā. Sociālās aizsardzības sistēma daudzās valstīs tiek šķērssubsidēta no citiem nodokļiem, kas ļauj turēt zemus sociālos nodokļus. Sociālā budžeta izdevumus daļēji būtu vērts pārnest uz pamatbudžetu un finansēt tos no citiem nodokļu ieņēmumiem," sacīja Rutkaste.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro.

Tā savā revīzijas ziņojumā konstatējusi Valsts kontrole. Savukārt Finanšu ministrija norāda, ka dabas resursu nodokļa atbrīvojumi gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus. Kopumā nodokļu atvieglojumi veido 45% no nodokļu ieņēmumiem. Jāsaprot, ka ikviens nodokļa atvieglojums ir zaudējums valsts budžetam, tādēļ to piemērošanai ir jābūt skaidram mērķim, kas ar to tiek sasniegts un kāds ir ieguvums. Tāpat ir jāņem vērā, kādas ir administratīvās izmaksas, šos nodokļu atvieglojumus piemērojot. Nesens piemērs – Latvijai raksturīgiem augliem un dārzeņiem piemēroja samazināto PVN likmi 5% apmērā. Finanšu ministrija norāda, ka budžeta ieņēmumi ir sarukuši un pircēji nav ieguvuši adekvātu cenas samazinājumu. Valsts kontrole arī norāda, ka nodokļu reformas rezultātā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums, kas ir nodokļu atvieglojums, sevi nav attaisnojis, jo no tā nav ieguvušas ģimenes ar zemākiem ienākumiem. Arī LDDK eksperts Pēteris Leiškalns vienmēr ir uzsvēris, ka diferencētais neapliekamais minimums diskriminē ģimenes ar apgādājamajiem un nāk par labu strādājošajiem bez apgādājamajiem. Jautājums – kādēļ šāds atvieglojums ieviests un kāds mērķis ar to sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Nodokļu atvieglojumi paši par sevi nav nedz labi, nedz slikti, viss ir atkarīgs no tā, kāds mērķis tiek sasniegts līdz ar to ieviešanu. Ja valsts pasaka, ka tā ir gatava dot kādu atvieglojumu un līdz ar to atsacīties no daļas ieņēmumu, tad ir jābūt pilnīgi skaidram, kādēļ tas tiek darīts. Valsts kontroles ieskatā, pašlaik attiecībā uz visiem 200 nodokļu atvieglojumiem noteikti nav skaidrības, kādēļ tie ieviesti. Atļaušos diskusijai izvirzīt jautājumu par attaisnotajiem izdevumiem. Jāpiebilst, ka pati esmu ieguvēja no tiem. Sociālantropolgs Klāvs Sedlenieks savā rakstā Aklums uz nevienlīdzību izvirza interesantu un nepopulāru hipotēzi. Proti, pašreizējā IIN atmaksa, kas pienākas, piemēram, par iemaksām 3. pensiju līmenī, par maksas medicīnas vai izglītības pakalpojumem, ir patīkams bonuss pietiekami pārtikušiem cilvēkiem, kas tiem kvalificējas. Tu vari atļauties uzkrāt, un tev valsts vēl piemaksā (IIN atmaskas veidā). Tas ir forši, tikai, cik tas ir godīgi pret cilvēkiem, kuriem nav šādu iespēju, es nezinu, tāpat kā neesmu pārliecināta, ka tas mazina nevienlīdzību. Man ir iespēja pašai samaksāt par maksas veselības pakalpojumu. Zināmu daļu attaisnoto izdevumu veidā man valsts atmaksā. Forši un it kā taisnīgi. Taču kā ir ar tiem, kuri naudas trūkuma dēļ nespēj nedz samaksāt par pakalpojumu, nedz ko atgūt? Jāpiebilst, ka no attaisnotajiem izdevumiem neiegūst arī ģimenes ar apgādāmajiem un zemām algām. Man nav viennozīmīgas atbildes, vai IIN attaisnotie izdevumi ir laba un pareiza lieta. Skaidrs, ka ir cilvēki, kas no tā iegūst, raksta autore tajā skaitā, taču tikpat skaidrs, ka ir vesela grupa daudz mazāk pārtikušu cilvēku, kuriem no tā visa labuma nav nekāda. Manuprāt, tās ir tēmas, par kurām būtu nepieciešamas plašas diskusijas sabiedrībā un, ja tā drīkst teikt, sabiedriskais līgums.

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.

Sākot no 30.augusta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izsūtīs vēstules vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju (EDS lietotājiem), kuriem saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem varētu būt izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa par 2022.gadu, informē VID pārstāvji.

Lai VID varētu pārskaitīt šo nodokļa pārmaksu, cilvēkiem līdz šī gada 30.septembrim EDS jānorāda savs bankas konts, uz kuru vēlas saņemt naudu.

Iesniegums pieejams EDS sadaļā "Sagatavot dokumentu no veidlapas" - "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti" - "Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju". Nodokļa pārmaksu par 2022.gadu VID pārskaitīs līdz 2023.gada 31.decembrim.

Turpmāk tie iedzīvotāji, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, bet nebūs čeku par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļa pārmaksu varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja līdz šī gada 30.septembrim aizpildīs EDS iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu.

Ar nodokļu politikas pārskatīšanu vien izrāvienu Latvijas ekonomikā nevarēs panākt, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka neliela nodokļu pamainīšana šurpu turpu Latvijas ekonomikas stāstu radikāli nemainīs, tāpēc šo nodokļu stāstu nevajadzētu pārvērtēt.

"Nodokļu sistēma viennozīmīgi ir jāpārskata - jāskatās, kas der, kas neder, bet, tikai un vienīgi pārskatot nodokļus, Latvijas ekonomikā jaunu izrāvienu mēs neizveidosim. Tur ir krietni vairāk lietu, kas ir jādara, un tās lielā mērā jau iepriekšējos gados ir ieskicētas dažādos attīstības plānos. Šie plāni ir vienkārši jānoved līdz galam," sacīja Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka Latvijas nākotne nav zemāku nodokļu valsts un lētāka darbaspēka valsts, jo mēs vēlamies lielas algas, tādējādi šī diskusija būtu krietni veiksmīgāka, ja mēs skatītos uz nodokļiem krietni plašāk - ko mēs ekonomikā vēlamies kā valsts izdarīt, kādu mēs ekonomiku gribam redzēt.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju pērn savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu, informē VK pārstāve Līga Krapāne.

«VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts un atbilstu mūsdienu tehnoloģiju iespējām,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Rīgā no 2024.gada stājušās spēkā vairākas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā, tostarp no šī gada iespējams saņemt atvieglojumus par ilgtspējīgām jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka NĪN atvieglojumu saņemšanai jābūt izveidotai oficiālai elektroniskai adresei vai Finanšu departamentā reģistrētam e-pastam.

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments ir veicis NĪN aprēķinu 2024.gadam un nosūtījis 279 870 maksāšanas paziņojumus. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt maksāšanas paziņojumā norādītajam NĪN aprēķinam, to var apstrīdēt viena mēneša laikā no maksāšanas paziņojuma spēkā stāšanās dienas Finanšu departamenta direktoram.

Par 2024.gadu NĪN aprēķināts 123,8 miljonu eiro apmērā 278 007 nodokļu maksātājiem, no kuriem atvieglojumi piemēroti 7,4 miljonu eiro apmērā 63 833 nodokļu maksātajiem.

No 2024.gada NĪN atvieglojumus 50% apmērā piemēro par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kurām piešķirts BREEAM International New Construction, BREEAM Refurbishment and Fit-Out, LEED BD +C vai DGNB sertifikāts ar vismaz 55% vērtējumu un kuras ir nodotas ekspluatācijā pēc šā gada 1.janvāra. Atvieglojumi tiek piešķirti pamatojoties uz nodokļu maksātāja pieteikumu, kas iesniegts Finanšu departamentā līdz taksācijas gada 15.decembrim.

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.