2017. gadā iedzīvotāji un uzņēmēji varēja izmantot vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu veidus, kas viņu rīcībā atstāja vairāk nekā 2,55 miljardus eiro. Nākamgad tiks uzsākta nodokļu atvieglojumu revīzija
Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, vērtējot Valsts kontroles revīziju Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus. Tas, ka nodokļu atlaižu sistēma piedzīvos pārmaiņas, ir skaidrs, tikai jautājums - cik ilgā laikā. Vienlaikus arī politiķiem jāsaprot, ka nodokļu atlaižu miljardi nav aka, no kuras varētu pasmelt naudu savu solījumu izpildei. Proti, daudzas no atlaidēm, par kurām runāts Valsts kontroles revīzijā (uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā), vairs neeksistē, bez tam daļa no tām ir noteikta ES direktīvās. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēki nebūt neizmanto visas nodokļu atlaides, kuras viņiem pienāktos.
Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa uzsvēra, ka Latvijā revīzijas pārskata laikā tika piemēroti vairāk nekā 200 (vērtēti 135) dažādu nodokļu atvieglojumi, kā rezultātā valsts budžetā netiek ieskaitīts liels naudas apjoms. Piemēram, 2017. gadā valsts, piemērojot nodokļu atvieglojumus, neieguva vismaz 2,55 miljardus eiro nodokļu ieņēmumos. «Nodokļu atvieglojumi ir daļa no valsts budžeta izdevumiem, kaut arī tie ir mazāk redzami,» uzsvēra Z. Zariņa. Revīzijā tika vērtētas trīs nodokļu – iedzīvotāju ienākuma, uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa - atvieglojumi, kuri 2017. gadā veidoja 79% no kopējās nodokļu atlaides summas. «Revīzijā mēģinājām noskaidrot, vai katram no šiem atvieglojumiem ir noteikts sasniedzamais mērķis, pretī ir sasniedzamie rādītāji, kas ļauj izmērīt, vai attiecīgais mērķis ir sasniegts un vai attiecīgais risinājums ir maksājis, un vai tas ir bijis efektīvs,» stāsta Z. Zariņa. Revīzijā konstatēts, ka vairumam no apskatītajiem nodokļu atvieglojumiem mērķis un arī sasniedzamie rezultatīvie rādītāji nav bijuši noteikti. «Bet bez rezultatīvajiem rādītājiem, kas ļautu mērīt nodokļu atvieglojumu mērķa sasniegšanas pakāpi, nav iespējams novērtēt, kādi uzlabojumi ir panākti atvieglojuma piemērošanas rezultātā,» tā Z. Zariņa. Viņa rāda revīzijā secināto: ieviešot nodokļu atvieglojumus, netiek vērtēts, kā tie savstarpēji mijiedarbosies un kā tie būtu papildināmi ar citiem šai pašai atvieglojumu saņēmēju mērķa grupai paredzētajiem un pieejamajiem stimuliem. «Arī īstu atbildīgo par nodokļu atlaidēm nav, jo jautājums, vai tās būtu attiecīgās nozaru ministrijas, vai tomēr tai būtu jābūt Finanšu ministrijai vai Ministru kabinetam, vai pat Saeimai, ir atklāts,» secina Z. Zariņa. Viņa norāda, ka arī neesot izdevies iegūt datus par šo atlaižu administratīvajām izmaksām un sasniegtajiem rezultātiem.
Visu rakstu lasiet 19. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!