Jaunākais izdevums

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Tāpat Vītols norādīja, ka ir nepieciešams saprast, kura valsts institūcija pārbaudīs šī likuma normas ievērošanu un izpildi, piemēram, kā noteiks, cik vienā iepakojumā ir kāda noteikta veida alus un cik šādā iepakojumā maksās viena pudele.

Viņš skaidroja, ka likums paredz, ka, ja vienā iepakojumā sapako vairākas pudeles, tad šajā iepakojumā viena pudele nevar maksāt mazāk nekā tāda paša veida atsevišķi nopērkama pudele, taču nav skaidrs, kas notiks situācijās, kad šāda tipa iepakojumos tiks iepakoti dažādu garšu un veidu vai bezalkoholiski dzērieni, vai kas notiks, ja kāda pudele tiks izņemta no tirdzniecības.

Atgādinām, ka valdībā 21.martā atbalstīja VM izstrādātos grozījumus, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, cenu un atlaižu reklāmām, izplatīšanu azartspēļu un citās vietās.

VM vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.

Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.

Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.

Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu "Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".

Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.

Tāpat tiks aizliegta alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāma, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.

Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Vienlaikus grozījumi paredz aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).

Ar izmaiņām paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.

Latvijas Alkohola nozares asociācija reģistrēta 2009.gadā, un tajā apvienojušies alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji - 12 biedri un viens asociētais biedrs. Asociācija ir arī Eiropas alkohola nozares asociācijas "SpiritsEurope" biedrs un Latvijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijā joprojām viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā

Db.lv,05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024. gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā.

Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku. LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv,10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptauja: Mazos veikalus negatīvi ietekmēs rosinātie alkohola tirdzniecības ierobežojumi

Db.lv,20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “LaTS” ietilpstošie mazie veikali neatbalsta apspriešanas procesā esošos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz darba laika ierobežojumus gan darbdienās, gan brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlāku alkohola tirdzniecības sākuma laiku, liecina tīklā veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijas Alkohola nozares asociācijā arī atzīts, ka, samazinoties mazo veikalu darba laikam un pieejamībai pircējiem, tiks veicināta mājās destilētā alkohola brūvēšana un tirgošana, kas savukārt paaugstinās ar to saistīto pārmērīgas alkohola lietošanas risku.

Uz jautājumu, vai vajadzētu ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, 73,33% “LaTS” veiktās aptaujas respondentu atbildēja noliedzoši, bet 10% tam piekrita. Savukārt 83,3% kategoriski nepiekrīt darba laika ierobežošanai dienas beigās, bet tikai 8,3% ir citāds viedoklis.

Attiecībā par iespējami vēlāku alkohola tirdzniecības laika sākumu, kas rosināts no plkst 10:00, 75% tirgotāju atbildējuši noliedzoši, kamēr 16,7% izteikuši piekrišanu šādam ierosinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosinātās akcīzes nodokļa izmaiņas, ko lemts skatīt šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, radīs zaudējumus valsts budžetā gan paša akcīzes nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī darba spēka nodokļu segmentā, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Pēdējos gados valdības lēmumi jau ir ievērojami ietekmējuši pierobežas biznesu, piemēram, Covid-19 laikā noteiktie ceļošanas ierobežojumi un robežu slēgšana, tad akcīzes nodokļu paaugstināšana 2021.gadā un tagad atkal gaidām kārtējo alkoholisko dzērienu nodokļu likmju paaugstināšanu.

SIA Aldar Latvia “SuperAlko” tīkla veikali, jo īpaši pierobežā, ir nozīmīgs alkoholisko dzērienu tirgotājs Latvijā, kura veikali ir atpazīstami visā Baltijas un ziemeļvalstu reģionā. Sagatavotajiem grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, ar kuriem (it kā) plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, tieši otrādi radīs zaudējumus valsts budžetā, norāda alkohola nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv,22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,14.02.2023

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ieņēmumi 2022. gadā sasniedza nebijušu rekordu - 4 miljardus eiro, bet tā atkārtošana nenotiks 2023. gadā, kurš iezīmējies ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.februāra numurā lasi:

Statistika

Hipotēkas ņem mazāk, summas aug

Tēma

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Ārpolitika

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku. Krievijas opozīcijas politiķis Leonīds Gozmans

Aktuāli

Mācām vienus, vajag citus

Spēles noteikumi

Nomas maksas indeksācijas griesti jāmeklē līgumā

Komentāri

Pievienot komentāru