Nodokļi

Latvijā joprojām viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā

Db.lv,05.09.2023

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024. gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā.

Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku. LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

“Nozari satrauc plānotais nodokļu pieaugums, jo redzam, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja šobrīd ir stipri samazinājusies, bet nezinām, vai paredzētas citu nodokļu izmaiņas, kas to kompensētu. Turklāt svarīgi nodrošināt, ka likmes ir konkurētspējīgas Baltijas reģionā, jo tā tiek sekmēta pierobežas tirdzniecības noturība,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ja 2021. gadā pierobežas tirdzniecība veidoja 7,4% no kopējā Latvijas patēriņa, tad 2022. gadā, kad nozare atguvās no Covid-19 ierobežojumu sekām, procentuālais apmērs bija gandrīz divkāršojies – 13,5%. Pieprasījuma rezultātā pērn tīrie akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi no Igaunijas pierobežas tirdzniecības bija 35 milj. EUR, bet no Lietuvas – 14,4 milj. EUR.

Pierobežas tirdzniecības nozīme izceļama ne vien valsts budžeta, bet arī Latvijas alkohola patēriņa kontekstā, ko šī gada maijā ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” aktualizēja Veselības ministrija (VM). VM nepieciešamību uzlabot alkoholisko dzērienu patēriņa kultūru pamatojusi ar OECD ziņojuma “Health at a Glance 2022” secinājumu, ka Latvijā ir ES dalībvalstu vidū augstākais absolūtā alkohola patēriņš (12,1 litri tīrā alkohola uz iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, gadā). Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes un LANA apkopotie dati apliecina, ka 2021. gadā Latvijas per capita alkohola patēriņš, atrēķinot tūristu iegādāto alkohola apjomu, bija 11,55 litri uz iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

Tikmēr dati no Oficialiosios statistikos portalas Lietuvā liecina, ka viņu patēriņš, neiekļaujot tūristu iegādāto apjomu, bijis lielāks – 12,1 litrs. Iepriekš minētā informācija veicina maldīga priekšstata nostiprināšanos par Latviju kā alkoholisko dzērienu patēriņa līderi OECD valstu vidū.

“Mums pieejamie dati par alkohola patēriņu un akcīzes nodokļu slogu rada pārliecību, ka ministrijām nepieciešams atkārtoti apsvērt izmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz valsts budžetu un iedzīvotāju pirktspēju. Mūsuprāt, ir kritiski svarīgi jebkādas pārmaiņas, kurām nozarei jāpielāgojas, iniciētas pamatoti un izsvērti. Tāpēc mēs aicinām ministrijas turpināt daudzpusīgu priekšlikumu izvērtēšanu un izpētes procesā runāt ar nozari, lai apdomīgi ieviestie jauninājumi uzturētu un uzlabotu gan sabiedrības fizisko, gan finansiālo veselību,” aicina Vītols.

LANA nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju interešu aizstāvību un sabiedrības izglītību. LANA izveidota 2014. gadā, apvienojoties līdzšinējām ražotāju un tirgotāju apvienībām. Asociācijā apvienojušies 12 biedri un viens asociētais biedrs. LANA ir Eiropas alkohola nozares asociācijas “SpiritsEurope” biedrs un Latvijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina noteikt svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN samazināto likmi 12% apmērā

Db.lv,27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēmis nodokļu izmaiņu paketi, kas cita starpā paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu no nākamā gada un ienākuma nodokļa celšanu no 2025.gada.

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka 2024.gada 1.janvārī PVN Igaunijā tiks celts līdz 22% no pašreizējiem 20%. No 2025.gada vairs nav paredzēts uz viesu izmitināšanas pakalpojumiem attiecināt samazinātu 9% PVN likmi.

Likumprojekta pavadvēstulē pasusts, ka mērķis ir panākt sabalansētu budžetu, palielinot budžeta ieņēmumus un padarot nodokļu sistēmu iedarbīgāku, kas nozīmē samazināto likmju atcelšanu.

Tāpat likumprojekts paredz atcelt vairākus nodokļu atvieglojumus, tādējādi ļaujot valstij vairāk līdzekļu ar mērķētām subsīdijām atvēlēt tiem, kam tas patiešām nepieciešams, norādīja valdības preses dienestā. Paredzēts, ka no 2024.gada vairs nebūs iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu saistībā ar bērna vai laulātā ņemšanu apgādībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība 8.maijā attālinātā sēdē atbalstīja nodokļu izmaiņu paketi, kuras mērķis ir veicināt sabalansēta valsts budžeta veidošanu un sniegt resursus aizsardzības izdevumu pieauguma sniegšanai.

"Nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai segtu mūsu pieaugošos aizsardzības izdevumus un samazinātu starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem," paskaidroja Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs, piebilstot, ka jaunās valdības mērķis ir sabalansēt valsts budžetu.

Grozījumi Ienākuma nodokļa likumā paredz no 2025.gada noteikt neapliekamo minimumu 700 eiro mēnesī jeb 8400 eiro neatkarīgi no ienākumu apmēra. Jaunā sistēma paredz, ka vidējo darba algu jeb 1837 eiro mēnesī saņemošās personas ienākumi palielināsies par 964 eiro gadā.

Likumprojekts arī paredz atcelt vairākus nodokļu atvieglojumus, tādējādi ļaujot valstij vairāk līdzekļu ar mērķētām subsīdijām atvēlēt tiem, kam tas patiešām nepieciešams, norādīja valdības preses dienestā. Paredzēts, ka no 2024.gada vairs nebūs iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu saistībā ar bērna vai laulātā ņemšanu apgādībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada akcīzes nodoklis varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī preses izdevumiem, tādējādi likumprojekti nosūtīti atpakaļ parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.

Valdības sēdē tika nolemts nosūtīt atpakaļ izskatīšanai parlamentā grozījumus Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes nodokļa likumā, Azartspēļu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī Ienākuma nodokļa likumā un Militārā dienesta likumā.

Likumprojekts paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra PVN likme Igaunijā tiks paaugstināta no pašreizējiem 20% līdz 22%. No 2025.gada PVN viesu izmitināšanas pakalpojumiem tiks celts no pašreizējiem 9% līdz 13%, kas ir zemāk nekā sākotnēji ierosināts. Savukārt preses izdevumiem PVN likme tiks celta no pašreizējiem 5% līdz 9%.

Akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī cigaretēm un smēķējamai tabakai no 2024.gada trīs gadus tiks palielināts par 5% gadā. Plānotais akcīzes nodokļa specifiskiem mērķiem paredzētās dīzeļdegvielas kāpums ir atcelts, tādējādi saglabājot likmi šāda veida degvielai Eiropas Savienībā minimālajā atļautajā līmenī 21eiro par 1000 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā tiks paaugstināti nodokļi, lai iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, liecina jaunais Igaunijas valdošās koalīcijas līgums, ko piektdien nodeva atklātībai trīs koalīciju veidojošās partijas - Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija "Igaunija 200".

Paredzēts, ka no 2025.gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026.gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Plānots paaugstināt arī akcīzes nodokļus alkoholam, tabakas izstrādājumiem un benzīnam.

Vēl no 2026.gada sākuma tiks ieviests papildu 2% uzņēmumu peļņas nodoklis.

Šī nodokļu paaugstināšanas pakete tiek dēvēta par "drošības nodokli", kas būs spēkā līdz 2028. gada beigām.

"Nepieciešamību pēc turpmākiem nodokļu palielinājumiem vai izmaiņām noteiks valdība, kas sāks strādāt pēc Rīgikogu vēlēšanām 2027.gadā," teikts koalīcijas līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru