AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group veic sarunas par Pakistānā bāzētā degvielas mazumtirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmuma Hascol Petroleum Ltd. daļu pirkšanu.

Uzņēmumi pēta iespējamu darījumu, kas varētu būt saistīts ar Vitol ieguldījumu Hascol akcijās un vienošanos par piegādes tiesībām, stāstīja Hascol pārstāvis Zīšans Ulhaks.

Uzņēmuma Hascol valdei lūgts izvērtēt potenciālo darījumu un atļaut Vitol veikt padziļinātu pārbaudi pirms darījuma slēgšanas.

Hascol uzskata, ka Vitol kā daļu turētājs uzņēmumā dos iespēju importēt degvielu par konkurētspējīgākām cenām.

Uzņēmums Hascol pārdod un uzglabā degvieleļļu, dīzeļdegvielu, benzīnu, lidmašīnu degvielu, sašķidrināto naftas gāzi un smēreļļu Pakistānā, kas ir otra lielākā Dienvidāzijas ekonomika aiz Indijas.

Kā ziņots, šī gada jūnijā Vitol kopā ar kompāniju Helios Investment Partners par 276 miljoniem ASV dolāru (256 miljoniem eiro) nopirka Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumu Oando Plc., vienojoties par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

AS Ventspils nafta akcionārs Vitol, kas līdz šim bija zināms kā energoresursu tirgotājs, aprīļa sākumā paziņojis par darbības uzsākšanu starptautiskajos graudu tirgos. Vitol graudu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību organizēs caur Singapūru un Ženēvu, kā arī Vankūveru un Hamburgu, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Andžans.

«Šis solis ir dabiska mūsu biznesa paplašināšana,» komentējot jaunumus, norāda koncerna Vitol Group prezidents un vadītājs Īans Teilors (Ian Taylor).

Jau ziņots, ka a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs šogad martā noslēdzis ilgtermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

Vitol ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas bija par 6 miljardiem dolāru vairāk nekā 2011. gadā. Pagājušajā gadā pieaudzis arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, kas 2012.gadā sasniedza 273 miljonus tonnu. Salīdzinājumam, 2011. gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravatstundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

2010. gadā Vitol Grupas tirgotie apjomi pieauga par 25% līdz aptuveni 394 miljoniem metrisko tonnu (mt), salīdzinot ar 316 miljoniem mt 2009. gadā. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja lielāki jēlnaftas, elektroenerģijas un dabas gāzes apjomi.

2010. gadā ieņēmumi sasniedza 195 miljardus ASV dolāru, kas ir par 36% vairāk salīdzinājumā ar 143 miljardiem dolāru 2009. gadā. Pieaugumu veicināja pieaugošie apgrozītie apjomi un augstāka vidējā naftas cena – 79.50 ASV dolāri par barelu salīdzinājumā ar 62 dolāriem par barelu 2009. gadā.

Papildus Vitol tirdzniecības biznesam, kas ir uzņēmuma galvenais darbības virziens, arī terminālu uzņēmums VTTI un izpētes un ražošanas nozares 2010. gadā piedzīvoja izaugsmi.

«Lai arī tirdzniecība visā 2010. gadā bija apgrūtināta, Vitol Group sniegums bija pārliecinošs. Mēs piedzīvojām tirgoto apjomu pieaugumu par 25%, un vienlaikus vērā ņemama izaugsme bija vērojama jēlnaftas, dabas gāzes un elektroenerģijas jomās. Mēs pārdevām 50% mūsu uzglabāšanas un terminālu uzņēmuma VTTI Malaizijas uzņēmumam MISC Berhad, kas sniedz mums stingru pamatu turpmākajai attīstībai. Vitol Aviation un nesen iegādātie Shell naftas pārstrādes uzņēmumi 14 Āfrikas valstīs ļauj mums pietuvoties patērētāju tirgiem, kā arī, iespējams, nākotnē izveidot papildu sinerģijas ar mūsu tirdzniecības aktivitātēm. Mēs plānojam ieguldīt abos šajos uzņēmējdarbības virzienos un attīstīt tos,» sacīja Vitol Group prezidents Īens Teilors.

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, šodien raksta Dienas bizness.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

«Vitol pieder vairāki LNG termināļi, tāpēc varu pateikt, ka tā ir ļoti dārga investīcija. Lielbritānijā LNG ir ļoti būtiska energoapgādes sastāvdaļa, vai šis risinājums ir labākais arī Latvijai, es nezinu. Vitol pašlaik neizskata iespēju par LNG termināļa būvniecību Latvijā, jāredz arī ekonomiskais pamatojums. Taču, ja Latvijas valdība mūs uzrunātu, mēs būtu ar mieru šī projekta detaļas apspriest,» tā M. Vērs.

Ventspils naftas (VN) lielākais akcionārs Vitol ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālākie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda bijušais uzņēmuma Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un LatRosTrans, tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.

Kompānija Vitol pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. «Transporta ķēde, kurā ir VN un LatRosTrans, ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas,» paskaidroja Solomatins.

Šodien Vitol atklāj pārstāvniecību Baltijas valstīs un biroju Rīgā, Latvijā. Rīga kļūs par Vitol reģionālo tirdzniecības centru un pārvaldīs grupas energoproduktu plūsmu Baltijas reģionā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Roberts Kirkups (Robert Kirkup), Vitol pārstāvniecības Baltijas valstīs valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Tas apliecina, ka Vitol uzskata Latviju par mūsu darbības svarīgu daļu, un pierāda, ka mēs ticam iespējām Latvijas enerģētikas nozarē.»

Vitol strādā enerģētikas un izejmateriālu nozarē. Uzņēmuma pamatdarbības virzieni ir tirdzniecība un loģistika, tas strādā arī tādās jomās kā naftas produktu attīrīšana, kuģniecība, termināļu bizness, izpēte un ražošana, enerģijas ražošana, ieguve un mazumtirdzniecība.

Uzņēmums ir dibināts Roterdamā 1966. gadā, un pašlaik tam ir gandrīz 40 biroju visā pasaulē. Grupas apgrozījums 2013. gadā bija 307 miljardi USD.

Vitol Group – AS Ventspils nafta lielākais akcionārs – un Helios Investment Partners vienojušies par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi 276 miljonu ASV dolāru vērtībā Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumā Oando Plc. Uzņēmuma Oando galvenā mītne atrodas Nigērijā, bet pārstrādes un tirdzniecības vietas atrodas arī Rietumāfrikā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Mantisko tiesību un balsstiesību iegāde vēl jāapstiprina kontrolējošām un uzraudzības iestādēm, kā arī ir jāveic parastās pirkuma cenas korekcijas, tostarp attiecībā uz apgrozāmo kapitālu.

Pēc iegādes apstiprināšanas tiks izveidots jauns, neatkarīgs pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmums, kurā ietilps vairāk nekā 400 degvielas uzpildes stacijas Nigērijā, kā arī noliktava, kurā būs iespējams uzglabāt kopumā 84 000 tonnu kravu. Uzņēmums paplašinās savu darbību, pārņemot daļas piegādes un beztaras izplatīšanas uzņēmumā Ganā un sniedzot sašķidrinātās naftas gāzes uzpildīšanas un izplatīšanas un smēreļļu tirdzniecības pakalpojumus.

A/s Ventspils nafta lielākais akcionārs noslēdzis ilgetermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

2013. gada 4. martā Rosņeftj parakstījis ilgtermiņa līgumus ar divām pasaules vadošajām tirdzniecības kompānijām Glencore un Vitol par jēlnaftas piegādi. Līgums ar Glencore paredz jēlnaftas piegādes apjomus līdz 46,9 milj. t, bet līgums ar Vitol – līdz 20,1 milj. t. Pirms piegāžu uzsākšanas Rosņeftj jāsaņem priekšapmaksa līdz 10 miljardiem ASV dolāru.

«Šie līgumi ir izdevīgi visām pusēm: tie veicina Rosņeftj resursu bāzes attīstību, garantē stabilas piegādes Glencore un Vitol, nodrošina energoresursus gala patērētājiem, un ilgtermiņā dos iespēju optimizēt pārvadāšanas un loģistikas ķēdes jēlnaftas un naftas produktu tirdzniecībā,» sacījis Rosņeftj prezidents un valdes priekšsēdētājs Igors Sečins.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group (Vitol), kas arī ir, paziņojis, ka iegādāsies 50% Sargeant Marine (Sargeant) – pasaulē lielākā asfalta tirdzniecības, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmuma. Darījuma summa netiek atklāta, teikts paziņojumā medijiem.

Viens no Sargeant uzņēmējdarbības virzieniem ir starptautiskā tirdzniecība. Uzņēmums piegādā asfaltu klientiem visā pasaulē un diviem stratēģiski izvietotiem termināliem Nīderlandē un Rumānijā.

Paredzams, ka pēc darījuma noslēgšanas uzņēmums tirgos aptuveni 1,3 miljonus tonnu asfalta gadā. Uzņēmējdarbības centri atradīsies Floridā, Londonā un Singapūrā. Jaunā uzņēmuma rīcībā būs trīspadsmit specializētie kuģi, kas veidos pasaulē otro lielāko ISO asfalta konteineru floti. Tiks arī izmantota piekļuve Vitol asfalta ražotnēm visā pasaulē.

Komentējot darījumu, Sargeant vadītājs Daniels Seržants (Daniel Sargeant) sacīja: «Mēs priecājamies par iespēju apvienot spēkus ar Vitol. Mūsu jaunā partnerība ļaus klientiem arī turpmāk izmantot mūsu speciālistu zināšanas, turklāt viņi saņems papildu atbalstu no pasaulē vadošā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma.»

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Energoresursu tirgotājs "Vitol Group" līdz gada beigām plāno pilnībā pārtraukt Krievijas izcelsmes jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību.

"Vitol" tirgotās Krievijas naftas apmērs otrajā ceturksnī būtiski kritīsies, jo samazināsies pašreizējās līgumsaistības," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija plāno pārtraukt Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību, ja vien netiks saņemti citi norādījumi, un šo procesu paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām.

"Vitol" arī uzsver, ka neslēgs jaunus līgumus par Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību. Līdz šim uzņēmums Krievijas naftu iepircis jau esošo līgumu ietvaros.

"Vitol" grupā Latvijā ietilpst kuģu pārvaldības sabiedrība SIA "LSC", naftas terminālis SIA "Ventspils naftas termināls", cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" un loģistikas operators SIA "Vitol Baltics".

Vitol pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība Vitol Investment Partnership ir vienojusies par MISC Berhad (MISC) piederošo 50% VTTI BV akciju iegādi 830 miljonu ASV dolāru vērtībā. Vitol īpašumā šobrīd jau atrodas 50% VTTI BV akciju. VTTI BV turpinās darboties kā neatkarīgs uzņēmums, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ar Vitol, pasaulē lielākā neatkarīgā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma, atbalstu, esam spējuši izveidot neatkarīgu uzglabāšanas pakalpojumu uzņēmumu. Esam pārliecināti, ka gan mūsu piedāvājums klientiem, gan mūsu aktīvu apjoms turpinās pieaugt,» norāda Robs Nijsts (Rob Nijst), VTTI BV izpilddirektors.

Vitol prezidents un izpilddirektors Īans Teilors (Ian Taylor) uzsver: «Darbs pēdējos piecos gados kopā ar MISC ir bijis pagodinājums. Ar lielu optimismu un prieku skatāmies nākotnē un plānojam pilnībā izmantot VTTI BV potenciālu. Vadības komanda ar Robu priekšgalā ir veiksmīgi izaugusi un attīstījusi uzņēmumu visā pasaulē – šodien VTTI BV kopējā bruto uzglabāšanas ietilpība ir 54 miljoni barelu, ieskaitot nepabeigtos projektus. Termināļiem ir izcils HSE reģistrs; tie tiek strukturēti un pārvaldīti ar mērķi apmierināt enerģijas tirdzniecības nozares izvirzītās augstās prasības.»

LK gadījumā tiek pārkāptas ārvalstu investoru tiesības, un tas ir Eiropas Savienības (ES) normu pārkāpums, šodien žurnālistiem paziņoja LK akcionāra VN valdes priekšsēdētājs un VN lielākā akcionāra Vitol pārstāvis Saimons Bodijs.

Improvizētā preses konferencē pie iežogotās LK ēkas ar dzeloņstieplēm fonā S. Bodijs atgādināja, ka Latvija ir ES dalībvalsts un tas uzliek pienākumu nodrošināt ārvalstu investoru ieguldījumu drošību. Savukārt LK jau ilgu laiku nenodrošina akcionāriem iespējas paust savu viedokli, diskutēt un ietekmēt notikumus kompānijā. Pēc viņa pieļautā, VN pēc šīs dienas notikumiem reaģēs ātri un investoru aizsardzības jautājumus risinās ES līmenī.

VN vadītājs pauda sarūgtinājumu par šodien nenotikušo LK akcionāru sapulci, skaidrojot, ka VN uz to neieradās, bet tās atcelšana bijusi nelegāla.

S. Bodijs, norādot uz iežogoto LK ēku, pieļāva, ka tas ir veids, kā LK vadība mēģina noslēpt nelegālas darbības.

Vitol, kas ir a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs, ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas ir diviem procentiem vairāk nekā 2011. gadā.

Pērn palielinājies arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, 2012. gadā sasniedzot 273 miljonus tonnu, kamēr 2011.gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā gan netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravastundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Vitol nodarbojas ar enerģijas fizisku tirdzniecību un loģistiku, un pērn bija viens no lielākajiem spēlētājiem kuģošanas biznesā – kopumā veikti teju 5500 frakta reisi, piegādājot naftu un naftas produktus visā pasaulē. Grupa turpina izvērtēt jaunas investīciju iespējas dažādos enerģētikas biznesa sektoros, un pērn īstenoja vairākus projektus Āfrikas tirgū, Šveicē, Vācijā, ASV un citviet pasaulē.

Vitol sadarbībā ar Helios Investment Partners vienojies par Shell vairākuma naftas pārstrādes uzņēmu akciju iegādi Āfrikā kopā par aptuveni 1 miljardu dolāru.

Saskaņā ar šo vienošanos divi kopuzņēmumi turpmāk nodrošinās Shell degvielas un smērvielu pieejamību 14 Āfrikas valstīs ar Shell zīmolu. Viens kopuzņēmums nodarbosies ar Shell eļļas produktiem, to izplatīšanu un mazumtirdzniecību 14 Āfrikas valstīs, ar potenciālu nākotnē pievienot vēl piecas valstis. Vitol un Helios piederēs 80% uzņēmuma, bet pārējie 20% - Shell. Otrs uzņēmums, kurā 50% piederēs Shell un 50% Vitol un Helios, nodarbosies ar Shell esošajām smērvielu jaukšanas rūpnīcām septiņās valstīs un uzraudzīs attiecības ar lielākajiem izplatītājiem katrā valstī, kurā darbojas galvenais kopuzņēmums, kā arī veiks vairākas citas darbības.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

«Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,» komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, - savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Septembrī AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju nomainīs Roberts Kirkups, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pārmaiņas juridiski stājas spēkā no 1. septembra. R. Kirkups nomainīs S. Bodiju visu Ventspils naftas meitasuzņēmumu padomēs.

R. Kirkups iepriekš vadījis kompānijas Vitol cukura globālās tirdzniecības grupu, skaidro Vitol Group vadītājs un prezidents Ians Teilors.

R. Kirkups norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā VN koncerns piedzīvojis izaugsmi korporatīvās pārvaldības ziņā, un uzņēmējdarbība ir būtiski nostiprinājusies, tādēļ viņa uzdevums būs koncernu pacelt vēl augstākā līmenī un tālāk attīstīt biznesu, izstrādājot ilgtermiņa stratēģiju.

Pēc tam, kad būs beidzis darbu Rīgā, S.Bodijs ieņems Vitol Dubajas biroja vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos, kas ir pasaulē ceturtais lielākais jēlnaftas eksportētājs. Viņš bija Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs vairāk nekā trīs gadus. S. Bodijam ir vairāk nekā 30 gadu ilga pieredze naftas biznesā, ieņemot vadošus amatus tirdzniecībā, pārstrādes rūpnīcu apgādē un ekonomikā. No 2006. līdz 2008. gadam viņš bijis galvenais pārstāvis Vitol Maskavas birojā.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

No Vitol grupas uzņēmumu Euromin Holdigs, Eurotank Holdings Sarl un a/s Ventspils nafta padomes un valdes locekļiem grib piedzīt vismaz 40 milj. Ls par to īpašumā esošā naftas un naftas produktu pārkraušanas termināļa bezatlīdzības lietošanu, ziņo Dienas Bizness.

Ar lūgumu iekļaut minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru kārtējās sapulces darba kārtībā šā gada 11.novembrī a/s Ventspils nafta valdē ir vērsies viens no uzņēmuma mazākuma akcionāriem SIA Anasko Biznesa navigācijas grupa. Tās valdes loceklis Andrejs Tihonovs negatīva rezultāta gadījumā sola uzsākt tiesvedību.

SIA Anasko Biznesa navigācijas grupa aicina arī atsaukt esošo VN padomi un valdi, atcelt pirms vairākiem gadiem noslēgto līgumu par SIA Ventspils nafta termināls (VNT) 49% kapitāldaļu pārdošanu ar Vitol saistītam uzņēmumam un sasaukt jaunu VN akcionāru sapulci.

Pretēji Vitol publiskajiem apgalvojumiem un solījumiem, pārņemot savā īpašumā VNT kapitāldaļas, kravu apgrozījums terminālī pēdējos gados ievērojami samazinās – acīmredzot tāpēc, ka Vitol kā naftas produktu treideri patiesībā nemaz neinteresējot Latvijas valstij vitāli svarīgais tranzīta bizness, atzīmē A. Tihonovs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai AS «Latvijas Kuģniecība» galīgā akciju atpirkuma veikšanai.

Sabiedrība Vitol Netherlands B.V., tieši pieder 97,06% AS «Latvijas Kuģniecība» balsstiesīgo akciju.

Sabiedrībai Vitol Netherlands B.V pieder 182 367 467 AS «Latvijas Kuģniecība» dematerializētas uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām (A kategorijas akcijas), kā arī 399 999 830 vārda akcijas papīra formā ar balsstiesībām (B kategorijas akcijas).

20.12.2017. AS «Latvijas Kuģniecība» akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par AS «Latvijas Kuģniecība» akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to galīgais akciju atpirkums tiek veikts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta ceturto daļu.

Ieraksta datums akciju galīgajai atpirkšanai ir 10. darba diena, skaitot no dienas, kad sabiedrība Vitol Netherlands B.V., ir publicējis oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 82. panta septīto daļu.

Ne visi ārvalstu investori Latvijā ienāk ar patiesu vēlmi aktivizēt uzņēmējdarbību veidā, kas dotu reālu labumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Taču Latvijas valsts nav spējīga vai varbūt nemaz negrib vērtēt, kuri investori patiešām būtu nepieciešami un pret kuru aktivitātēm savukārt būtu jāizturas maksimāli piesardzīgi.

Latvijas valstij būtu izdevīgi, ja kaut vai reversā tiktu izmantots Ventspils naftas cauruļvads, kas kopš 2003.gada nedarbojas. Taču a/s Ventspils nafta (VN) 49% īpašniece Vitol grupas kompānija Euromin Holdings (Kipra), kas kontrolē arī cauruļvadu, ir noraidījusi visus priekšlikumus par naftas tranzīta atjaunošanu pa cauruļvadu gan uz Mažeiķiem (Lietuva), gan uz Novopolocku (Baltkrievija), ieinteresēto pušu priekšlikumos pat neiedziļinoties. Acīmredzot caruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšana un pārdošana ir daudz vieglāks un ātrāks ceļš, kā tikt pie kārotās peļņas, līdz ar cauruļvada iztukšošanu pilnībā likvidējot jebkādas Latvijas cerības un/vai perspektīvas uz naftas tranzītu pa cauruļvadu un pilnībā atsakoties no ilgtermiņa biznesa izveides šajā segmentā. Faktiski Latvijas valsts intereses ir pretrunā privāta investora Vitol grupas interesēm. Turklāt, vistiešākajā veidā, jo ļoti iespējams, ka cauruļvadā esošā nafta, kuras tirgus vērtība ir vismaz 100 miljonu ASV dolāru, patiesībā pieder Latvijas valstij. Šādos apstākļos valsts atbildīgo institūciju bezzobainā (ne)rīcība patiešām mulsina. Notiek karstas debates par 11 miljonu latu atņemšanu bērnu pabalstos, taču par 100 miljonu dolāru piederību neviens pat tā īsti neinteresējas!