SIA "OBDO gin" sadarbībā ar SIA "Valmiermuižas alus" uzsācis džina kokteiļu ražošanu.

Latvijā ražotais "OBDO" džins kokteiļos apvienots ar "Gardu muti" ziemeļu ogu un augļu garšu zelteriem. Tāpat, sekojot tirgus tendencēm, šobrīd tiek izstrādāta bezalkoholiskā "OBDO" džina versija.

"Ar Valmiermuižas alus darītavu līgumu par izplatīšanu noslēdzām martā, jo meklējām sadarbības partneri ar plašu izplatīšanas tīklu un izpratni par produktu. Tiekoties, ātri sapratām, ka runājam vienā valodā," stāsta "OBDO gin" ražošanas vadītāja Zane Drauga.

Viņa norāda, ka jaunie džina kokteiļi būs pieejami veikalos un kafejnīcās, kā arī uzņēmums šobrīd attīsta arī internetveikalu savas produkcijas tirdzniecībai.

VIDEO: Stila dzēriens – džins 

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Iestājoties ārkārtas situācijai, "OBDO gin" uzsāka roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. "Tā kā darbības ar spirtu bija pazīstamas, nolēmām to ražot uz etilspirta bāzes. Dezinfekcijas līdzekļa sastāvā ir 75% etilspirta, un sastāvā esošais glicerīns ir saudzējošs roku ādai. Līdzeklim ir patīkams liepziedu aromāts," stāsta Z.Drauga.

Šobrīd vairāki uzņēmumi "OBDO gin" ir uzrunājuši saražotā dezinfekcijas līdzekļa marķēšanai ar viņu etiķetēm, kas varētu būt interesants produkts gan lietošanai uzņēmumu iekšienē, gan kooperatīviem suvenīriem.

Šobrīd "OBDO gin" dezinfekcijas līdzekli tirgo vairākas kafejnīcas un veikalu ķēdes. "Sākotnēji interese bija ļoti liela, jo bija produkta deficīts, šobrīd ir pārprodukcija un noliktavas kustība ir samērā zema," komentē Z.Drauga.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta 2019. gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Ieguldot 21 000 eiro un piecus mēnešus tehnoloģijas izstrādei, uzņēmums "OBDO" uzsācis bezalkoholiskā džina ražošanu, informē uzņēmumā.

Dzēriena ražotājs "OBDO" iepriekš Latvijā ražoja un destilēja London dry stila džinu, taču, redzot tirgus pieprasījumu alkoholisko dzērienu alternatīvām, uzņēmums nolēma produktu klāstu papildināt ar dzērienu, kas ļaus baudīt džinam raksturīgās garšas nianses ar 0% alkohola sastāvu.

Pasaulē arvien vairāk dzērienu ražotāju iegulda lielas investīcijas augsta līmeņa alkoholisko dzērienu alternatīvu radīšanai. Jūtot pasaules dzērienu tendenču ienākšanu un dzīvesveida maiņu Latvijā, uzņēmums redzējis potenciālu dzērienu radīšanai, kas garšas ziņā pēc iespējas vairāk atgādina iecienītākos alkoholiskos kokteiļus. Pēc vairāku mēnešu produkta testēšanas un receptes izstrādes, tirdzniecībā nonācis OBDO 0% džins, kas šobrīd pieejams tikai "OBDO" un SIA "Valmiermuižas alus".

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO gin" ražotnē, lai redzētu, kā top džins.

SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms aptuveni pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta šā gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

Kā "Dienas Biznesam" pastāstīja uzņēmuma ražošanas vadītāja Zane Drauga, "OBDO" džins šobrīd pieejams aptuveni 10 bāros Latvijā. Plānots, ka 50% saražotā džina tiks realizēti Latvijā, bet otra puse - eksportēta.

Viņasprāt, "OBDO" džins nav masu produkts un tas nenonāks veikala plauktos, jo tā pārdošanas cena varētu veidot aptuveni 45 līdz 50 eiro par 0,5 litru pudeli. Plānots, ka "OBDO" džins būs pieejams labākajos Latvijas restorānos un bāros, kā arī 4+ zvaigžņu viesnīcās.

Sekojot globālajām tirgus tendencēm, alkoholisko dzērienu ražotājs «Latvijas balzams» sācis ražot premium džinu rozā krāsā – «Cross Keys Gin® Upeņu».

To nogaršot pirmie varēs Baltijas iedzīvotāji un džina cienītāji Lielbritānijā, savukārt jau šā gada izskaņā vairāki konteineri ar šo dzērienu dosies arī uz Austrāliju un Itāliju.

«Jā, pasaulē jau pastāv simtiem rozā džinu, taču mūsu «Cross Keys» džinam ir ievērojami izsmalcinātāka nokrāsa, ko veido upenes,» stāsta globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Šis džins ir piesātināts ar upeņu, kumelīšu un liepziedu aromātiem, noslēdzot to ar džinam raksturīgajām kadiķogu notīm. «Cross Keys Gin» ir pirmais premium džins, kas darināts Latvijā, un kopš 2018. gada tas atrodams «Latvijas balzams» pamata zīmolu portfelī. Tā nosaukums un vizuālais risinājums ir viens no izseniem Rīgas viesmīlības simboliem, kas atrodams arī Rīgas ģerbonī – sakrustotas atslēgas.

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Novērtējot cilvēku interesi par ražošanas procesu, Latvijā ražotā premium džina OBDO īpašnieki 2022. gada sākumā atvērs Latvijā pirmo Open Concept džina destilētavu.

Maijā Miera ielā, Rīgā klientiem būs iespēja redzēt, kā norit destilēšanas process, kā arī nobaudīt un iegādāties OBDO produktus. Taču svētku laikā topošās ražotnes adresē tiks iekārtots pop-up veikals.

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Uzņēmums OBDO no 2019. gada Latvijā destilē London Dry stila džinu, kura izgatavošanā izmantots Latvijā ražots spirts, avota ūdens un 22 dažādi augu ekstrakti. 2021. gadā OBDO džins saņēma prestižo International Wine & Spirit Competition (IWSC) sudraba novērtējumu stipro dzērienu kategorijā, tā kļūstot par vienu no augstāk novērtētajiem džiniem pasaulē.

Uzņēmuma ražotne līdz šim atradās Tallinas ielā, Rīgā, tomēr, mainot ražotnes lokāciju, tika nolemts veidot atvērtā tipa ražotni, kas ļautu pircējiem iepazīt džina izgatavošanas nianses un nobaudīt produkciju degustāciju telpā un vasaras āra terasē.

Jaunā destilētava durvis apmeklētājiem vērs 2022. gada maijā.

“Saņemtie starptautiskie novērtējumi un pircēju interese par dzērienu ražošanas procesu bija galvenā motivācija kļūt pieejamākiem patērētājiem un ļaut vairāk iepazīt mūsu dzērienu ražošanas aizkulises. Esam pārliecināti, ka Miera ielas šarms un apkārtnes uzņēmumi palīdzēs dot viens otram pievienoto vērtību un būt interesantākiem gan vietējo, gan ārzemju klientu vidū,” norāda "OBDO" vadītājs Ralfs Pelsis.

Papildus klasiskajiem džiniem, “OBDO” un “OBDO Four”, uzņēmums 2020. gadā produktu klāstu papildināja ar “OBDO 0” džinu, kura sastāvā ir 0% alkohola, un sadarbībā ar Valmiermuižas alu radīja džina kokteiļus.

"Obdo gin" apgrozījums 2019.gadā bija 2254 eiro, savukārt kompānijas zaudējumi bija 6897 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. "Obdo gin" īpašnieki ir Agris Evertovskis (50%) un Ģirts Draugs (50%).

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Latvijā saražotā spirta apmērs trīs mēnešos audzis par 77,7% salīdzinājumā ar 2023.gada trīs mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Kopumā spirts trīs mēnešos Latvijā saražots 3,081 miljonu litru absolūtā alkohola apjomā, kas ir par 1,347 miljoniem litru vairāk nekā 2023.gada trīs mēnešos.

Tostarp saražotā etilspirta apjoms trīs mēnešos bija 3,081 miljons litru absolūtā alkohola, kas ir par 77,7% vairāk nekā 2023.gada trīs mēnešos. Savukārt dehidratētais spirts trīs mēnešos Latvijā nav ražots.

Latvijā ievestā etilspirta apmērs trīs mēnešos bija 886 430 litru absolūtā alkohola, kas ir 3,6 reizes mazāk nekā 2023.gada trīs mēnešos.

Trīs mēnešos Latvijā realizētā etilspirta apmērs palielinājies 3,2 reizes jeb par 1,672 miljoniem litru absolūtā alkohola - šogad trīs mēnešos realizēti 2,445 miljoni litru absolūtā alkohola, bet 2023.gada trīs mēnešos - 773 680 litru absolūtā alkohola.

Galvenā tehnologa nomaiņai AS Latvijas balzams gatavojas mērķtiecīgi.

Tradicionālo Latvijas balzama alkoholisko dzērienu ražošanā nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tas bija viens no iemesliem, lai ilggadējā galvenā tehnoloģe Aija Zablocka pirms došanās pensijā ikdienā kopīgi pildītu amata pienākumus ar savu pēcteci Dinu Aļeņinu. A. Zablocka par ražošanas procesu un tehnologa pienākumiem saka: «Ja Latvijas balzamu salīdzina ar cilvēka organismu, tad ražošanas procesu var pielīdzināt sirdij, laboratorija ir kā acis, kas tehnologam parāda, kurā virzienā jāskatās, bet tehnologs ir kā kakls, kurš groza galvu vajadzīgajā virzienā.»Tehnologa darbam ir trīs galvenās pienākumu sadaļas – tehnoloģiskās dokumentācijas uzturēšana, jaunu dzērienu izstrāde un operatīvās ikdienas darbības.

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Francijas alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums "Pernod Ricard" trešdien paziņoja, ka pārdos lielāko daļu vīna biznesa investoru konsorcijam "Australian Wine Holdco Limited" (AWL).

Starp pārdodamajiem zīmoliem ir Austrālijas "Jacob’s Creek", "Orlando" un "St Hugo", Jaunzēlandes "Stoneleigh", "Brancott Estate" un "Church Road", kā arī Spānijas "Campo Viejo", "Ysios", "Tarsus" un "Azpilicueta".

Darījuma summa netiek atklāta.

AWL ir starptautisko investoru konsorcijs, kam pieder viens no lielākajiem Austrālijas vīna ražotājiem "Accolade Wines", kura slavenākais vīna zīmols ir "Hardys".

Starp "Pernod Ricard" zīmoliem ir viskiji "Jameson", "Ballantine's", "Chivas Regal" un "The Glenlivet," degvīns "Absolut", konjaks "Martell", rums "Havana Club", džins "Beefeater", tekila "Olmeca" un brendijs "Ararat".

Forevers ir atzīts par tirgus līderi Latvijas gaļas produktu ražošanā. Kopš 2003. gada uzņēmums ir saņēmis vairākas atzinības "GADA PRODUKTS" no Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA), kā arī turpina paaugstināt nozares standartus.

Uz doto brīdi uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieki. Katru dienu uzņēmuma kontroles punkts rūpējas par drošību un darbinieku ielaišanu uzņēmumā, sniedzot piekļuvi aptuveni ~1000 cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem un viesiem. Šis skaitlis atspoguļo, ka Forevers saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku piekļuves kontroli un pārvaldību, jo viss process notiek manuāli, līdz ar to arī aizņem daudz laika.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarās Forevers, ir laika tērēšana, ko rada manuāla darbinieku pārbaude ieejot rūpnīcas teritorijā. Svarīgs aspekts ir arī nodrošināt, lai darbinieki uzņēmuma teritorijā neatrastos alkohola reibumā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Latvijas Saeima šogad ir uzsākusi vērienīgu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanas reformu. Pašlaik likumdošanas jaunrades darbs ir atlikts līdz septembrim. Diemžēl politiskajā diskursā izpalika izvērtējums par Latvijas specializāciju stipro alkoholisko dzērienu eksportā, kas rada nozīmīgu daļu no Latvijā radītās bagātības.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2022. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no degvīna eksporta uz vienu iedzīvotāju. Savukārt, atbilstoši Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) apkopotajai informācijai, pēc stiprā alkohola patēriņa apjoma uz vienu par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju Latvija arī ir pirmajā vietā pasaulē.

Alkoholisko dzērienu ražošanai ar lielāku etilspirta koncentrāciju ir sena vēsture. Tradicionālā veidā ražots alus bija ar relatīvi zemu alkohola koncentrāciju, parasti 3,5-4% etilspirta no dzēriena tilpuma, vīns – 6-11 % etilspirta no dzēriena tilpuma. Antīkajā senatnē bija zināms, kā var iegūt dzērienu ar stiprāku narkotisko iedarbību. Ja kalnu apstākļos vīnu vairākkārt sasaldēja, ik pa laikam nodalot ledu no šķidruma un sasaldējot to atkal, tad varēja iegūt dzērienu ar visai augstu etilspirta koncentrāciju. Savukārt, ja vīnam ļāva vārīties bet tā tvaikus kondensēja uz aukstas virsmas un savāca, tad varēja iegūt dzērienu ar ļoti augstu etilspirta koncentrāciju. Destilācijas process ir aprakstīts gan antīkajos, gan Bizantijas, gan arābu autoru darbos. Tomēr pirmās praktiskās tehnoloģijas koncentrētākā etilspirta dzēriena ražošanai destilācijas veidā tika attīstītas un pilnveidotas Itālijā ap 13. gadsimtu. Sākumā destilātu ieguva no vīna, bet 15. gadsimtā to sāka ražot arī no pārraudzētas labības ogļhidrātiem. Pēc šis tehnoloģijas apklāšanas degvīna ražošana izplatījās visā Eiropā.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī paredzēta akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem no 2027.gada, paredz valdības otrdien atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli".

FM skaidro, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.

Plānoto izmaiņu ietekmē 2025.gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro.

Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.

Pēdējos gados veikalu plauktos parādās arvien vairāk produktu ar samazinātu sāls un cukura daudzumu, bet alkohola un tabakas nozares ķērušās klāt pie zemāka riska alternatīvu meklēšanas, ieguldot uzņēmumu transformēšanā miljardus.

Philip Morris International bezdūmu produktu izpētē un ražošanā kopš 2008. gada investējis 7,2 miljardus ASV dolāru, uzsverot, ka smēķētāji arvien vairāk interesējas par mazāk kaitīgām cigarešu un citu tradicionālo tabakas izstrādājumu alternatīvām. Arī vietējie alkohola ražotāji atzīst, ka interese par bezalkoholiskajiem dzērieniem palielinās, piemēram, bezalkoholiskā alus tirgus pēdējo piecu gadu laikā dubultojies.

Nesnauž arī pārtikas industrija – SIA Orkla Latvija četru gadu laikā dažādās produktu kategorijās izdevies samazināt pievienotā cukura un sāls apjomu par teju 190 tonnām. Ražotāji uzsver, ka pieprasījums pēc mazāk kaitīgiem produktiem turpinās augt, tāpēc uzņēmējiem ir jābūt tam gataviem un jāspēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Viāna Kuļša, uztura speciāliste

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka organismā un ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija. (1)

Vai mēs uzņemam par maz magniju?

Magnijs organismā nonāk ar uzturu. Tas uzsūcas tievajās zarnās un ar asinīm tiek transportēts uz visiem organisma audiem. Uzsūkšanās zarnās atkarīga no koncentrācijas (parasti 50 % uzsūcas no uztura). Bet ir dati, ka tikai trešdaļa no magnija, kas uzņemts ar pārtiku, tiešām uzsūcas, jo pilnvērtīgu minerālvielas uzsūkšanos var traucēt daudzi faktori. Kā arī jāatceras, ka līdz ar gadiem magnija uzsūkšanās samazinās pat par 30%. (1) Lielākoties no organisma Mg tiek izvadīts caur nierēm. Atkarībā no cilvēka vecuma un dzimuma, diennaktī ir nepieciešami aptuveni 200–400 mg magnija pieaugušajiem. (1)

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) reģistrējusi "Luminor Bank" grupas privātā pensiju fonda AS "Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds" izveidoto indeksu plānu "Ilgtspējīgā nākotne".

Bankā skaidro, ka pensiju plāns ieguldīs indeksu fondos, kas savukārt ieguldīs pasaules uzņēmumos, kas ir līderi savās nozarēs attiecībā uz vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) kritērijiem, no ieguldījumu spektra izslēdzot fosilās enerģijas ieguves jomā iesaistītos uzņēmumus.

Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne ir pirmais pensiju 3. līmeņa indeksu plāns Latvijā, kas veicina ESG kritēriju ievērošanu. Līdz 100 % no fonda aktīviem tiks ieguldīti akciju indeksa fondos. Šis būs arī pirmais Luminor pasīvi pārvaldītais pensiju fonds.

“Pieaugot iedzīvotāju ieinteresētībai gan par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, gan par to, kā dzīvot videi draudzīgāk, esam spēruši nākamo soli un piedāvājam klientiem iespēju uzkrāt nākotnei ilgtspējīgi. Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne investēs līdzekļus uzņēmumos, kas ir vadošie savās nozarēs pēc vides, sociālās atbildības un pārvaldības kritērijiem. Tāpat no ieguldījumu spektra pilnībā tiek izslēgti uzņēmumi, kas iegūst fosilo enerģiju. Atšķirībā no citiem tirgū pieejamiem fondiem, Luminor indeksu plāns izceļas ar to, ka apvieno pasīvu pārvaldīšanas stratēģiju ar ilgtspējas kritēriju veicināšanu, padarot to piemērotu Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas atbalstīt sociāli atbildīgas investīcijas,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.