Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Lielbritānijas lielākā auto ražotne līdz šim pārcietusi koronavīrusa pandēmiju un korporatīvo pārstrukturēšanu, bet tā var neizdzīvot Brexit, ziņo "CNN".

Autoražotājs "Nissan" brīdinājis, ka tā rūpnīca Sanderlendā nebūs "dzīvotspējīga", ja Apvienotā Karaliste nespēs noslēgt jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību, kas uztur automašīnu beznodokļu tirdzniecību.

"Ja mēs nesaņemsim pašreizējos tarifus - tas nav mūsu nodoms, bet bizness nebūs ilgtspējīgs," "BBC" sacījis "Nissan" pārstāvis Ašvani Gupta. "Tas ir tas, kas visiem ir jāsaprot."

Rūpnīca Sanderlendā nodarbina apmēram 6000 cilvēku, un tās piegādes ķēde atbalsta vēl 27 000 darbavietu, norāda "Nissan". Rūpnīca 2018. gadā saražoja 442 000 automašīnu. Tomēr tās nākotne kopš Brexit balsojuma 2016. gadā tikusi intensīvi apspriesta.

Dalība ES ļāva Apvienotajā Karalistē ražotos transportlīdzekļus eksportēt visā blokā bez tarifiem - tas ir ieguvums, kuru Lielbritānija zaudēs, ja vien tā nespēs noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Ja vienošanās netiks panākta, Sanderlendā ražotajiem transportlīdzekļiem tiks piemēroti tarifi 10% apmērā, tos pārdodot ES tirgū.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - trešdien aicināja valstī strādājošās bankas gatavoties iespējami neveiksmīgām Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunām par abu pušu attiecībām pēc Brexit.

"Iespējamība, ka sarunas starp Lielbritāniju un ES par turpmākām tirdzniecības attiecībām var noslēgties bez vienošanās, ir viens no vairākiem iznākumiem, kam Lielbritānijas bankām turpmākajos mēnešos nepieciešams sagatavoties," norāda centrālā banka.

Telekanāls "Sky News" iepriekš vēstīja, ka Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs vērsies pie vairāku banku vadītājiem ar lūgumu paātrināt gatavošanos iespējami neveiksmīgām pēcbreksita sarunām.

Otrdien tika sākta ES un Lielbritānijas sarunu ceturtā kārta par abu pušu attiecībām pēc Brexit, taču nedz Londona, nedz Brisele būtisku progresu šonedēļ neparedz.

Paredzēts, ka ceturtā sarunu kārta, kas arī šoreiz norit videokonferences formātā, ilgs līdz piektdienai, amatpersonām cenšoties panākt progresu, ko iepriekšējās trijās sarunu kārtās faktiski nav izdevies gūt.

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Ja netiks panākta Brexit vienošanās, pircēji visdrīzāk savos maciņos šo ietekmi jutīs, brīdina Lielbritānijas mazumtirdzniecības konsorcijs.

BBC raksta, ka konsorcija eksperti aprēķinājuši, ka pārtikas un dzērienu imports piemēroto tarifu rezultātā izmaksās par 3,1 miljardu mārciņu vairāk, ja vien Lielbritānija un Eiropas Savienība tuvākajā laikā nepanāks tirdzniecības vienošanos.

"Ja vienošanās netiks panākta līdz Ziemassvētkiem, tarifu palielināšana liks mazumtirgotājiem celt pārtikas cenas," brīdinājuši konsorcija pārstāvji.

Valdība gan paziņojusi, ka smagi strādā, lai panāktu vienošanos.

Konsorcija Pārtikas daļas direktors Endrjū Opī uzsvēris, ka pandēmija jau tā padarījusi patērētājiem sarežģītāku dzīvi, īpaši tiem, kam ir zemi ienākumi, un bezvienošanās Brexit radīs ievērojamu spiedienu uz viņu spēju atļauties iegādāties ikdienai nepieciešamās pārtikas preces.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Jaunā muitošanas regulējuma, kas spēkā stāsies 1.jūlijā, ietekme būs jūtama lielam sūtījumu apmēram, intervijā pauda AS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam tie varētu būt pat 25 000 līdz 30 000 sūtījumu dienā, kas papildu varētu tikt pakļauti jaunajam muitošanas regulējumam.

"Zviedrijas piemērs, kur šo normu ieviesa agrāk, liecina, ka sūtījumu apmērs samazinājās ļoti strauji, bet vēlāk atkal pakāpeniski atjaunojās. Domāju, ka arī mūs sagaida sūtījumu skaita kritums. Īpaši mazvērtīgākiem sūtījumiem cilvēki negribēs papildu sarežģījumus un veltīt laiku sūtījumu atmuitošanai," sacīja Vilcāns.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka "Latvijas pasts" no savas puses arī cilvēkiem piedāvās risinājumu, kā šo procedūru izdarīt un veikt to ar kompānijas palīdzību.

Vienlaikus viņš pauda, ka klientiem, kuri sūtījumus saņem bieži un ir pazīstami ar atmuitošanas procedūrām, visticamāk, nekādas grūtības neradīsies, prognozējot, ka "Latvijas pastam" un muitai darba apjoms būtiski palielināsies. "Es gan arī vēl gribētu uzsvērt, ka šī atmuitošanas ideja nav ne mūsu, ne Valsts ieņēmumu dienesta, ne Latvijas valsts prasība, bet gan Eiropas Savienības (ES) regula, kas attieksies uz visām dalībvalstīm. Tas būs liels "kūlenis" visā e-komercijas sūtījumu pasaulē," prasību no 1.jūlija atmuitot visus sūtījumus no trešajām valstīm skaidroja Vilcāns.

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Neskatoties uz ieilgušo cīņu ar pandēmiju, vadošās pasaules tautsaimniecības šogad strauji aug. Pamatā šādu notikumu gaitu spējuši nodrošināt milzīgi centrālo banku un valdību stimuli.

Tomēr, ekonomikas aktivitātei uzņemot tempus un parādoties patēriņa cenu spiedienam, tik apjomīgu stimulēšanu attaisnot būs arvien grūtāk. Tādēļ tas, kā pasaule izies no pandēmijas ekonomikas stimulēšanas stadijas, draud būt nākamais lielais izaicinājums. Jeb jautājums ir – kā to izdarīt un pārlieku nesatraukt finanšu tirgus, potenciāli noraujot stopkrānu visam atveseļošanās procesam.

Situāciju sarežģī milzīgie parādi. Ja ietekmīgākās centrālās bankas (pamatā runa ir par Federālo rezervju sistēmu (FRS) un Eiropas Centrālo banku (ECB)) signalizē, ka tās mazinās savas kvantitatīvās mīkstināšanas vai pat cels procentlikmes, parāda apkalpošanas izmaksas var augt. Tad naudas piesaistīšana dārgāka var būt daudzās pasaules malās izsludinātajām ekonomikas atbalsta un transformācijas programmām.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Sākot no marta, Latvijas tautsaimniecības dienaskārtībā ir vārds Covid, un tas aizēnojis daudzus citus notikumus.

Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu.

Plānojot Eiropas Atveseļošanas plāna izlietojumu, Latvijas Zinātņu akadēmija vērš uzmanību uz Latvijas zinātnes iespējām inovatīvu produktu radīšanā, kas var nodrošināt eksporta pieaugumu tautsaimniecībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 29. decembra numurā:

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem, informē Finanšu ministrijā.

Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro).

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.