Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Pirmajam Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumam par bāzes procentu likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku ir bijusi diezgan neliela, tas drīzāk ir jāuztver kā signāls tirgiem, ka sākas procentu likmju samazināšana, intervija aģentūrai LETA sacīja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām arī nevar teikt, ka inflācijas problēma eirozonā būtu atrisināta, tomēr ir redzamas pazīmes, ka ejam pareizajā virzienā un tādēļ ECB varēja pieņemt lēmumu par bāzes procenta likmju samazināšanu.

"Kā teica ECB prezidente Kristīna Lagarda, viss ir atkarīgs no ekonomikas datiem, tāpēc ECB visu laiku tiem sekos un nākotnē pieņems lēmumus, pamatojoties uz tiem. Ja inflācija nesamazināsies tā, kā ECB sagaida, viņi, protams, var apturēt tālākus lēmumus par procentu likmju samazinājumu, vai arī, ja viņi redzēs labākus rādītājus, kas nozīmēs, ka mēs straujāk tuvojamies mērķim, viņi var samazināt procentu likmes straujāk," sacīja Vidgrēns.

Ja, komentējot 1. ceturkšņa ekonomisko izaugsmi Latvijā, to varēja salīdzināt ar pavasara ziedu plaukumu, tad, pieturoties pie ziedu tematikas, 2. ceturksnī gandrīz būtu jādzied par “trim vītušām rozēm”.

Viena pavītusi roze, iespējams, liecas uz trešā ceturkšņa pusi, proti, laiku, kad tiek ievākta labības raža. Laikapstākļu kaprīžu vai anomāliju šogad nav trūcis ne Latvijā, ne citviet Eiropā, un tās nelabvēlīgi ietekmē vairāku nozaru attīstību. Arī augstās inflācijas dēļ arvien saglabātā ierobežojošā monetārā politika ietur ekonomiku rāmjos, īpaši tirdzniecības partnervalstīs, kurās izsniegto kredītu apjoms ir lielāks.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma dati rāda, ka 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā varētu būt sarucis par 0.6% (salīdzinājumā ar 1. ceturksni; sezonāli un kalendāri koriģēti dati).

Lai gan inflācija jau 2. ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta un nerosina atlikt patēriņa un investīciju lēmumus cenu krituma gaidās. Noguldījumu atlikums pēdējo mēnešu laikā samazinājies (izņemot mājsaimniecībām jūnijā), turklāt uzkrājumu vērtības sarukums reālā izteiksmē (t.i., koriģēts ar patēriņa cenu indeksu) rosina līdzekļus ieguldīt drīzāk. Daļēji tas atspoguļojas augstākā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē: jūnijā nedaudz auga izsniegto mājokļa kredītu atlikums, kā arī nekustamā īpašuma darījumu skaits.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Uzņēmumiem pielāgojoties arvien augošajām patērētāju prasībām un vajadzībām, mazumtirdzniecības nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

“StrongPoint" organizētajā "Baltic Retail Forum 2024" pasākumā tehnoloģiju uzņēmums “Zebra Technologies” stāstīja par mazumtirdzniecības veikalu transformāciju, uzsverot, ka ikreiz, kad patērētājs gūst uzlabotu iepirkšanās pieredzi, viņa gaidas no mazumtirdzniecības uzņēmumiem tiek paceltas jaunā, augstākā līmenī.

Mazumtirdzniecības nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar darbaspēka izmaksu pieaugumu un nepieciešamību darīt vairāk, izmantojot mazāk resursu. Uzņēmumi izjūt spiedienu paaugstināt efektivitāti un samazināt izmaksas, vienlaikus uzturot augstu pakalpojumu kvalitāti. Tehnoloģiju uzņēmums "Zebra Technologies" uzsver, ka tirdzniecības tehnoloģijām ir būtiska loma darbības procesu racionalizēšanā un klientu pieredzes uzlabošanā. Mazumtirgotāji konkurē gan tradicionālajā, gan tiešsaistes tirgū, un “izdzīvo” tie, kas spēj ātri pielāgoties mainīgajām tirgus tendencēm un ieviest inovatīvus risinājumus. Tāpēc tradicionālie mazumtirgotāji aktīvi investē tirdzniecības tehnoloģijās un uzlabo veikalu darbību, lai saglabātu konkurētspēju un atbilstu patērētāju augošajām prasībām.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, taču aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski.

Fiskālās disciplīnas padome šī gada 10. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā, bet 2023. gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025. gadā prognozēta 3,4% apmērā.

Kā norāda Padome, pašlaik ekonomika ir uzsākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan ministrijas, gan Padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025. gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.

Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt valsts ekonomisko attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta arī enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šī gada pavasarī ir mazliet zemāka, nekā pērn rudenī un veido 38,2 punktus.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 49,2% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk, salīdzinot ar rudens aptauju.

Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palicis gandrīz nemainīgs un veido 13,4%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, t.i. tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 25,8%, kas ir mazliet vairāk nekā pērn rudenī. Savukārt 11,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē – 73%, kas ir ne tikai augstākais procents, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bet arī pieaugums par 10 procentpunktiem kopš rudens aptaujas. Tad seko Latgale, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu sagaida 58% iedzīvotāju, Kurzeme (46,5%) un Vidzeme (44,7%). Savukārt vismazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Rīgas reģionā (43,1%).

Pilnīgi visi Latvijas pensiju otrā līmeņa plāni pēdējo sešu mēnešu laikā strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu un lielākā daļa pārvaldīto aktīvu vērtību palielinājuši arī viena gada periodā, informē bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, atsaucoties uz "manapensija.lv" datiem.

Lielākie ieguvēji šobrīd ir tie iedzīvotāji, kas, neskatoties uz piedzīvoto tirgus korekciju 2022.gadā, turpinājuši veikt regulāras iemaksas pensijas otrajā un trešajā līmenī, norāda Purgailis.

Viņš skaidro, ka iedzīvotāji, kuri ir turpinājuši veikt iemaksas pensijas otrajā vai trešajā līmenī, akciju tirgus kāpuma rezultātā ir izlīdzinājuši 2022.gada tirgus korekcijas rezultātā piedzīvotos īslaicīgos zaudējumus, un viņu pensiju uzkrājumi atkal pieaug. Veiktās iemaksas ir ļāvušas pensiju pārvaldniekiem iegādāties salīdzinoši lētus aktīvus, kuru vērtība šobrīd ir krietni pieaugusi.

Purgailis informē, ka visizdevīgākajā pozīcijā atrodas tie iedzīvotāji, kuri izmanto aktīvos pensiju plānus, kur dažādu uzņēmumu akciju vai indeksu īpatsvars veido līdz pat 100% no to apjoma - šo plānu vidējais ienesīgums pēdējā pusgada laikā ir aptuveni 9,3%.

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap 2021./2022. gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021.gada otrajā pusgadā tika paziņots vasarā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Pasaules naftas cenas otrdien pieauga līdz pēdējo septiņu gadu augstākajiem līmeņiem, ko sekmēja cerības uz globālās ekonomikas atveseļošanos, kura palielinātu naftas pieprasījumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās tomēr kritās, ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam pieaugot gaidās, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) vairākkārt pacels procentlikmes, vēršoties pret satraucošu inflācijas kāpumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā sasniedza 88,13 ASV dolārus par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga līdz 85,74 dolāriem par barelu, un tie bija augstākie cenu līmeņi kopš 2014.gada oktobra.

Tirdzniecības sesijas beigās naftas cenas gan bija nedaudz zemākas.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt stingrākas FRS monetārās politikas gaidās.

Naftas cenu kāpumu sekmēja arī pirmdien notikušais bezpilota lidaparāta uzbrukums Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abū Dabī, kurā gāja bojā trīs cilvēki un par kuru atbildību uzņēmušies Jemenas hutiešu nemiernieki. Šajā uzbrukumā eksplodēja degvielas vedēji un gāja bojā trīs cilvēki.

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sasniegtā tirgus daļa pagājušajā gadā Latvijā varētu būt tuvu 10%, intervijā sacīja kompānijas vadītājs Mačejs Urbanskis, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem.

Viņš arī atzīmēja, ka attiecīgos rezultātus vērtē kā izcili labus, ņemot vērā, ka pērn Latvijā darbojās aptuveni 20 "Lidl" veikalu.

"Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas," sacīja Urbanskis, piebilstot, ka "Lidl" darbu sāka ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik to skaits ir sasniedzis 23.

Urbanskis arī atgādināja, ka "Lidl" darbu Latvijā sāka pandēmijas laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, tostarp veikalos drīkstēja atrasties ierobežots pircēju skaits, bet pēc tam situāciju tirgū mainīja karš Ukrainā un augstā inflācija. Tomēr neraugoties uz to, veikalu tīklam izdevies sasniegt daudz labākus rezultātus, nekā bija plānots.

Ir notikušas vairākas būtiskas transformācijas, ar kurām cilvēce ir saskārusies pēdējo pārdesmit gadu laikā. Līdz ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un politiskās nestabilitātes radītajām sekām ir jāmainās arī veidam, kā uzņēmumi un vadība funkcionē.

Līderība tās tradicionālajā izpratnē būtu jāaizmirst, jo ar vertikālo vadību vien vairs nepietiek. Iekļaujošai darba videi, kas ietver dalīto vadību, laipnību un emocionālo ievainojamību, uzņēmumā ir jābūt kā standarta praksei. Ieviešot šādu pieeju, iespējams cieņpilnā veidā vairot gan līdzcilvēku labsajūtu un lojalitāti, gan sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus.

Ikdienā man ir tas gods pārstāvēt pasaulē iemīlētu zīmolu Volkswagen un Audi ražotāju Baltijas valstīs. Tas nozīmē izaicinājumu šo uzņēmumu ambiciozos transformācijas plānus pārvērst praktiskos soļos pašmāju tirgos, strādājot ar ļoti plašu iesaistīto pušu loku – lēmumpieņēmējiem, pārdevējiem jeb dīleriem, partneriem, viedokļu līderiem, autobraucējiem, darbiniekiem un citiem – lai panāktu mērķtiecīgu un saskaņotu darbību iecerētajā virzienā. Saprotams, ka šādu apjomīgu darbu nevar paveikt viens cilvēks, tam vajadzīga komandas saliedētība un izpratne, par to, ko darām. Ne velti Møller Mobility darba devēja stratēģiju sauc Dare to move. Šeit apkopotas manas atziņas par darbu ar komandu.

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā "Bonava Latvija" saņēmis būvatļauju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa otrās kārtas būvniecībai vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Ropažu ielā, Teikā, Rīgā.

Kompleksa būvniecību plānots uzsākt jau šī gada rudenī, savukārt visas trīs ēkas pabeigt paredzēts līdz 2024.gadam. Kopumā projektā tiks ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro.

"Ņemot vērā iedzīvotāju lielo pieprasījumu pēc pieejamiem, moderniem un ilgtspējīgiem mājokļiem, esmu pārliecināts, ka plānotais "Bonava Latvija" projekts Teikā nepārprotami piepildīs nākamo dzīvokļu īpašnieku gaidas dzīvot komfortablos augstas kvalitātes mājokļos, papildus izbaudot priekšrocības, ko sniedz Teika kā funkcionāli pievilcīga apkaime ar attīstītu transporta plūsmu. Manuprāt, Teika jau sen vairs nav priekšpilsēta, bet pilnvērtīga un dinamiska Rīgas centra daļa ar sakārtotu infrastruktūru un pulsējošu biznesa vidi. Turklāt šīs apkaimes galvenais trumpis ir tās daudzveidība - te satiekas vēsture un mūsdienas. Tāpēc Ropažu ielas projekts noteikti būs aktuāls tiem, kuri vēlas dzīvot pilsētas sirdī, tomēr nedaudz ārpus centra ierastās burzmas," norāda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.