Paralēli sistēmu pielāgošanai eiro valūtai VID nākamgad plāno būtiski modernizēt Elektroniskās deklarēšanas sistēmu; grāmatveži prasa neaizmirst par lietojamības vienkāršošanu .

No vairāk nekā 50 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā esošajām informācijas sistēmām (IT) eiro ieviešanai tiek pielāgotas 14. Šobrīd četru sistēmu pielāgošana ir pabeigta un tās ir gatavas darbam ar eiro, astoņām sistēmām, ieskaitot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tiek veikta pielāgojumu programmatūras akceptestēšana, un tās būs gatavas darbam ar eiro līdz 2013.gada beigām. Savukārt divām sistēmām, kuras savā darbībā izmanto datus par iepriekšējo kalendāro gadu, tiek veikti programmatūras izstrādes darbi, un to pilnīga pāreja uz eiro valūtu tiks pabeigta līdz 2014. gada aprīļa beigām.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums – serviss saskarne Application Programming Interface jeb EDS API.

VID informātikas pārvaldes direktora vietniece Lita Marnauza norāda: "Laikmetā, kad uzņēmumu grāmatvedība tiek kārtota digitāli, ir svarīgi izprast uzņēmēju vēlmes un pilnveidot VID sniegtos elektroniskos pakalpojumus, pēc iespējas mazinot administratīvo slogu. EDS API ir vēl viens solis, kas vienkāršo uzņēmuma finansistu ikdienas darbu."

EDS API nodrošina nodokļu un informatīvo deklarāciju un pārskatu datu iesniegšanu tiešsaistē pēc System to System principa – nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēmā uzkrātie dati tiešsaistē tiek nodoti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, kur tie tiek pārbaudīti un pieņemti. EDS API izmantošana padara ātrāku un ērtāku it sevišķi liela apjoma datu iesniegšanu VID, tādējādi ievērojami samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu nodokļu saistību izpildē. EDS API risinājums ir realizēts OpenApi 3.0 standartā, saglabājot esošo EDS dokumentu un pārskatu datu struktūru un saturu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēma (turpmāk – EDS) pastāvīgi tiek pilnveidota, uzlabota un modernizēta, lai nodokļu maksātāji varētu pildīt nodokļu saistības atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu nodokļu saistību izpildi, informē VID.

Vairākas jaunas iespējas EDS lietotājiem ir pieejamas jau kopš pagājušā gada beigām un šī gada sākuma, un šogad plānots ieviest vēl vairākus jaunus un ērtus pakalpojumus.

Dienests skaidro, ka jau no pagājušā gada decembra gan komersantiem, gan fiziskajām personām EDS ir pieejama informācija par deklarāciju iesniegšanas plānu jeb Deklarāciju iesniegšanas kalendārs. Tajā uzskatāmi, izmantojot luksofora krāsu principu, ir attēlota informācija par jau nokavētajām deklarācijām, drīzumā iesniedzamajām un arī par tālākā nākotnē iesniedzamajām deklarācijām un to iesniegšanas termiņiem. Minētā informācija kalendārā tiek attēlota par aktuālo gadu un par trim iepriekšējiem gadiem.

2013. gada 5. marta DB publikācijās EDS kā Rīga nekad nebūs gatava un Bizness vispirms pieprasa servisu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošajām iespējām un klientiem nodrošināto servisu. Uzskatu, ka par šo jautājumu ir jasniedz plašāka informācija.

EDS pirmsākumos bija iespējams iesniegt tikai daļu no normatīvajos aktos noteiktiem pārskatiem, deklarācijām. Šobrīd, izmantojot EDS, ir iespējams VID iesniegt visus nepieciešamos dokumentus gan strukturētā (noteiktā formā), gan nestrukturētā (pievienojot atsevišķi sagatavoto dokumenta failu) veidā. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pārskatiem un deklarācijām nodokļu maksātājam, izmantojot EDS, ir iespējams iesniegt jebkādus citus dokumentus vai informāciju, tajā skaitā, iesniegumus, paskaidrojumus, tādējādi klientiem – nodokļu maksātājiem, kuri ir EDS lietotāji, tiek pilnībā nodrošināta iespēja komunicēt ar VID elektroniski, klātienē neapmeklējot VID klientu apkalpošanas centrus.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija, lai kļūtu par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāju, par to vairs nebūs jāslēdz īpašs līgums ar VID. Arī iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta.

Ikviens varēs kļūt par VID EDS lietotāju, pieslēdzoties EDS ar e-Paraksta viedkarti vai ar e-ID karti. Tāpat to varēs izdarīt, izmantojot vairāku Latvijas kredītiestāžu (Swedbank, SEB, Citadele, Norvik banka, Nordea un DNB) identifikatorus un paroles, izmantojot latvija.lv sniegto tehnisko risinājumu, pirms tam neslēdzot par to līgumu ar VID.

Personām, kuras joprojām vēlēsies pieslēgties EDS, izmantojot VID izsniegto identifikatoru un paroli, tāda iespēja būs arī pēc 2014.gada 1.jūnija. Lai saņemtu identifikatoru un paroli, personai būs jāiesniedz VID iesniegums brīvā vai VID ieteiktā formā. Iesniegums būs pieejams VID mājas lapā.

Tāpat pēc 2014.gada 1.jūnija VID EDS iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta, proti, juridisks spēks tām būs arī tad, ja tās nebūs elektroniski parakstītas. Dokumentu «parakstīšana» notiks, nospiežot pogu «Iesniegt». Precīza kārtība, kādā VID EDS tiek identificētas personas, būs noteikta VID izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Turpmāk nodokļu maksātāji, kuri ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (VID EDS) lietotāji, informāciju no VID gan nodokļu, gan muitas jomā saņem elektroniski jaunizveidotajā VID EDS sadaļā «Sarakste ar VID».

Lai informācijas saņemšana EDS notiktu vēl operatīvāk, VID aicina nodokļu maksātājus noslēgt papildu vienošanos pie jau esošā līguma ar VID par EDS izmantošanu. Papildu vienošanās ir jāslēdz arī tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir reģistrējušies Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiešsaistē (izmantojot eParaksta viedkarti (e-me) vai elektronisko identifikācijas karti (eID).

Sākot no šā gada 2.maija ir veiktas izmaiņas VID EDS, un katram nodokļu maksātājam EDS ir izveidota pastkaste, uz kuru ir iespējams nosūtīt VID izdotos administratīvos akts (arī nelabvēlīgos administratīvos aktus), citus lēmumus, dokumentus (vēstules, pieprasījumus) un citu informāciju.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbība ir atjaunota un sistēma ir pieejama pilnvērtīgai lietošanai, informē VID pārstāvji.

Dokumentus, kuru iesniegšanas termiņš bija EDS nepieejamības laikā, tas ir, no 27.janvāra līdz 1.februārim, iedzīvotāji un uzņēmēji var iesniegt vēl 10 darba dienas - līdz 15.februārim.

Dokumenti, ko nebija iespējams iesniegt laikā, nav kavējums un attiecīgi par to netikšot piemērots sods.

Jau vēstīts, ka tehnisku iemeslu dēļ 30. un 31.janvārī nebija pieejama Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

Ieilgušās tehniskās problēmas pamatīgi apgrūtināja un paralizēja uzņēmēju, grāmatvežu un citu sistēmas lietotāju darbu.

"Laikā, kamēr EDS nav pieejama, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsatraucas par termiņiem dažādu dokumentu iesniegšanai. Ja kaut ko nav iespējams iesniegt laikā, kad nedarbojas EDS, tas netiek uzskatīts par kavējumu un attiecīgi par to nevar tikt piemērots sods. Iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kuru iesniegšanas termiņi bija EDS nepieejamības laikā, varēs vēl 10 darba dienas pēc tam, kad būs atjaunota pilnvērtīga EDS darbība," skaidroja VID.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

Finanšu ministrs Andris Vilks, ņemot vērā Finanšu ministrijā saņemtās uzņēmēju sūdzības un publiski izskanējušo informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) būtiskiem darbības traucējumiem, ir uzdevis VID ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai nekavējoši sniegt informāciju par situācijas iemesliem, konkrētām plānotām darbībām un termiņiem situācijas risināšanai.

«Nav pieļaujama situācija, ka uzņēmējiem ir būtiski apgrūtināta sadarbība ar VID un likumā noteikto nodokļu maksātāju pienākumu pildīšana, īpaši ņemot vērā VID izvirzīto uzstādījumu kļūt par uzņēmēju servisa institūciju,» uzsver A. Vilks.

Pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par 2011. gada oktobri iespējams elektroniski iesniegt līdz 2011. gada 20. novembrim ieskaitot, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarāciju iesniegšanu neatlikšana uz pēdējo brīdi, ļaus izvairīties no EDS lēndarbības un neplānotas nepieejamības.

VID atgādina, ka likums «Par pievienotās vērtības nodokli» paredz, ka, iesniedzot VID pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju un tās pielikumus elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām.

VID aicina nodokļu maksātājus izmantot likumā noteiktās iespējas un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumus iesniegt likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» paredzēto 20 dienu pēc taksācijas perioda laikā, nesniedzot deklarācijas vienlaicīgi 15. datumā, kā arī neatliekot minēto deklarāciju iesniegšanu uz pēdējo iesniegšanas dienu, t.i., 20. datumu.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2014.gada 1.jūnija, lai kļūtu par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāju, vairs nebūs jāslēdz līgums Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumus. Arī iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta. Minētās izmaiņas neattiecas uz muitas un akcīzes informācijas sistēmām.

Tas nozīmē, ka no 2014.gada 1.jūnija, lai pieslēgtos EDS, vairs nebūs jāslēdz līgums ar VID, bet ikviens varēs kļūt par EDS lietotāju, izmantojot portāla latvija.lv piedāvātos autentifikācijas līdzekļus (vairāku Latvijas kredītiestāžu - Swedbank, SEB, Citadele, Norvik banka, Nordea un DNB - internetbanku lietotājvārdu un paroli), Pilsonības un migrācijas pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izsniegto elektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu) .

Tāpat no 2014.gada 1.jūnija EDS iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta, proti, juridisks spēks tām būs arī tad, ja tās nebūs elektroniski parakstītas. Dokumentu «parakstīšana» notiks, nospiežot sistēmā pogu «Iesniegt».

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotajā nodokļu parādnieku datubāzē atrodas gan Rimi, gan arī mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija, kas minēto sarakstu tā pašreizējā izpildījumā vērtē negatīvi, jo tas ir maldinošs, apgalvo Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš.

^{Papildināts viss teksts.}

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar VID oficiālo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem uzņēmumam Maxima Latvija pret valsti neizpildītu saistību nav, savukārt VID nodokļu parādnieku saraksta elektroniskajā publiskajā daļā redzams parāds 3566,33 latu apmērā.

«Kad lūdzām VID precizēt šo informāciju, saņēmām atbildi, ka tas neesot izdarāms, jo VID nespējot nedz nosaukt konkrēto saistību, nedz izskaidrot neatbilstību ar jau pieminēto VID EDS Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem mūsu uzņēmumam. Tāpēc mūsu uzņēmumam atliek VID pieļautā iespēja izdrukāt no EDS pārskatus, kuros redzams, ka uz šodienu nav parādu, un tos iesniegt trešajai personai,» skaidroja Andiņš.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Iztērēts ne viens vien miljons latu nodokļu maksātāju naudas, lai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ieviestu Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), kura nestrādā. Savukārt uzņēmēji ir spiesti atkal kopumā tērēt miljonus, lai samaksātu grāmatvežiem par to, ka viņi domā, kā ar to visu tikt galā.

Aptuveni tāda ir bilance VID panākumiem EDS ieviešanas jomā. Turklāt VID pārstāvju atrunāšanās par minētajām ķibelēm ir nenopietnākas par mazu bērnu fantāzijām, kad viņi mēģina izskaidrot vecākiem, kāpēc pastrādāts viens vai otrs nedarbs. Proti…

Apgrūtinājumi esot saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšuplādēt apjomīgus dokumentus. Čābīgs arguments! Dokumentu apjoms, ko grāmatveži regulāri piegādā VID, pēdējā gada laikā nav desmitkāršojies. Tas nozīmē, ka, ieviešot EDS, ļoti labi bija zināms ar kāda apjoma dokumentiem ir jārēķinās. Vadoties pēc VID loģikas, piemēram, Latvenergo varētu paziņot, ka ik vakaru plkst. 22 ļoti liels daudzums Latvijas iedzīvotāju ieslēdz gaismu, un tāpēc Rīgas HES «uzkaras». Turklāt paši grāmatveži norāda - problēmas kaut ko nosūtīt EDS ietvaros ir arī naktīs, agrās rīta stundās utt. Respektīvi, sanāk, ka visu cauru diennakti VID EDS nepārtraukti tiek noslogota tik mežonīgā apmērā, ka tās pārkaršana ir neizbēgama jau pirmās stundas laikā. Absurds! Kritiku neiztur arī VID paustā iebilde, ka problēmas varot radīt sistēmas lietotāja interneta pieslēguma ātrums. Protams, šie ātrumi mēdz būt dažādi - sākot ar ļoti ātru un beidzot ar neciešami lēnu. Tomēr rezultātā sūtītie dokumenti agri vai vēlu nonāk pie adresāta.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) investēs miljonus informācijas sistēmās, tai skaitā šogad gaidāmas vismaz divas EDS versijas, vienlaikus netiek atmestas cerības iegūt datus no kredītiestādēm.

Valsts attieksme ir atkarīga no tā, kā tiek maksāti nodokļi. Proti, ja ir problēmas un tiek izrādīta vēlme sadarboties nodokļu nomaksā, tad nāc, risināsim, taču, ja netiek izrādīta vēlme sadarboties un pēc brīdinājumu saņemšanas nekas nemainās, tad izeja ir represīvo metožu pielietojumā, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzīmēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone. VID lielu uzmanību turpmāk paredzējis pievērst informācijas tehnoloģiju sadaļai. Kopumā ir daudz funkciju, ar ko šobrīd VID nodarbojas, bet darbībām nav nepieciešami darbinieki ar augstāko izglītību, jo sistēmas daudz vairāk var palīdzēt automatizēt, atlasīt nepieciešamos datus, tādējādi efektivizējot nodokļu iekasēšanas procesus.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Pirms kāda laika presē parādījās informācija, ka gandrīz divus gadus pēc fizisko personu sākumdeklarācijas iesniegšanas VID ir apkopojis šajās deklarācijās iekļautos datus. Analīzes rezultātā VID ir identificējis vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc VID ieskatiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tātad, nav nomaksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par visiem saviem ienākumiem, un slēpj savu ienākumu patiesos apmērus.

Neviļus šāda VID publiski pausta informācija liek aizdomāties par to, kāda būs VID turpmākā rīcība ar šiem datiem. Skaidrs, ka šobrīd VID nav kapacitātes un ekonomiskā pamatojama veikt auditus visiem šiem 20 000 iedzīvotāju.

Prognozējams, ka ar daļu no šiem 20 000 iedzīvotāju VID veiks ilgu saraksti, noskaidrojot šo personu ienākumu avotu. Lūgs iesniegt paskaidrojumus un papildeklarācijas. Ja personai neizdosies VID pārliecināt, ka IIN ir nomaksāts vai labais dzīves līmenis sasniegts, gūstot ar nodokli neapliekamus ienākumus, tad nodokli nāksies nomaksāt vai ilgstoši strīdēties ar VID. Tāpat droši var teikt, ka “perspektīvākajai” daļai no šiem 20 000 personu VID ieradīsies ciemos, lai veiktu auditu.