Iztērēts ne viens vien miljons latu nodokļu maksātāju naudas, lai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ieviestu Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), kura nestrādā. Savukārt uzņēmēji ir spiesti atkal kopumā tērēt miljonus, lai samaksātu grāmatvežiem par to, ka viņi domā, kā ar to visu tikt galā.
Aptuveni tāda ir bilance VID panākumiem EDS ieviešanas jomā. Turklāt VID pārstāvju atrunāšanās par minētajām ķibelēm ir nenopietnākas par mazu bērnu fantāzijām, kad viņi mēģina izskaidrot vecākiem, kāpēc pastrādāts viens vai otrs nedarbs. Proti…
Apgrūtinājumi esot saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšuplādēt apjomīgus dokumentus. Čābīgs arguments! Dokumentu apjoms, ko grāmatveži regulāri piegādā VID, pēdējā gada laikā nav desmitkāršojies. Tas nozīmē, ka, ieviešot EDS, ļoti labi bija zināms ar kāda apjoma dokumentiem ir jārēķinās. Vadoties pēc VID loģikas, piemēram, Latvenergo varētu paziņot, ka ik vakaru plkst. 22 ļoti liels daudzums Latvijas iedzīvotāju ieslēdz gaismu, un tāpēc Rīgas HES «uzkaras». Turklāt paši grāmatveži norāda - problēmas kaut ko nosūtīt EDS ietvaros ir arī naktīs, agrās rīta stundās utt. Respektīvi, sanāk, ka visu cauru diennakti VID EDS nepārtraukti tiek noslogota tik mežonīgā apmērā, ka tās pārkaršana ir neizbēgama jau pirmās stundas laikā. Absurds! Kritiku neiztur arī VID paustā iebilde, ka problēmas varot radīt sistēmas lietotāja interneta pieslēguma ātrums. Protams, šie ātrumi mēdz būt dažādi - sākot ar ļoti ātru un beidzot ar neciešami lēnu. Tomēr rezultātā sūtītie dokumenti agri vai vēlu nonāk pie adresāta.
Dzirdot šādus argumentus, rodas sajūta, ka VID nav tālu no situācijas, kāda gluži nesen bijusi kādā citā valsts struktūrā, kur vienā brīdī «nobrukusi» elektroniskā grāmatvedības sistēma, turklāt tādā līmenī, ka darbinieku algu saraksti tikuši veidoti pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu stilā - ar pildspalvu kladītē. Tiem, kas nav pamanījuši (pārsvarā - valsts aparātā), jāatgādina, ka dzīvojam XXI gs., un būtu tikai loģiski nelikt uzņēmējiem, uzņēmumu grāmatvežiem ar dokumentiem skraidīt pa VID kabinetiem. Un diez vai kāds apgalvos, ka tirgū nav pieejamas tādas tehnoloģijas, kas spēj apstrādāt pietiekami lielu dokumentu apjomu.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka radusies problēma ir jāatrisina. Ja runa ir par tehnisku kļūmi, ko var īstermiņā, neieguldot lielus finansiālos resursus, novērst, tas ir jāizdara. Savukārt, ja izrādīsies, ka ir tērētas lielas naudas summas, iegādājoties un ieviešot EDS vajadzībām nepiemērotas tehnoloģijas, pie atbildības ir jāsauc konkrētas amatpersonas, kuras savulaik ir akceptējušas šo procesu. Nedrīkst būt tā, ka vainojams 70 līdz 100 tūkstošu personu problēmās iesniegt VID EDS izrādīties dienests vai Finanšu ministrija, jo tas nozīmētu, ka vispirms ir nelietderīgi iztērēta nodokļu maksātāju nauda, bet, lai novērstu šo situāciju, atkal jāņem līdzekļi no jau minētā avota.