Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Eirozonā kopumā šā gada jūlijā pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 5,8%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem samazinājās par 4,4%, savukārt Latvijā attiecīgi skaitļi bija 12,8% un mīnus 13,1%.

Līdzīga tendence gan uzņēmumu, gan it īpaši mājsaimniecību sektorā bija vērojama gandrīz visās eiro zonas valstīs, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Latvija ir viena no līderēm termiņnoguldījumu sarukumā, ko iespaido tas, ka noguldījumu likmes gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību termiņnoguldījumiem ir rekordzemas pat visas eirozonas mērogā un nav samērojamas pat ar jau tā zemo inflācijas līmeni. Līdz ar to reālā noguldījumu procentu likme ir negatīva un nav stimula līdzekļu izvietošanai citādi, kā vien norēķinu kontos.

Pārmaiņas šajā situācijā, saglabājoties tik zemai naudas cenai arī starpbanku tirgū, tuvākajā laikā nav gaidāmas, jo samērā neaktīvā kreditēšanas tirgus apstākļos bankas par naudas resursiem nav gatavas maksāt vairāk.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Iespējams, pateicoties Hipotēku bankas klientu pārņemšanai pērn novembrī, Swedbank būs izdevies tādējādi palielināt noguldījumu apjomu tā, lai apsteigtu ABLV Bank, kas pirmo pozīciju noguldījumu tirgū saglabā kopš 2011.gada nogales.

Vēl pērnā gada septembra beigās Swedbank, kas galvenokārt apkalpo vietējos uzņēmumus un privātpersonas, kopējais noguldījumu apjoms bija 1,832 miljardi latu, kamēr ABLV Bank, kas galvenokārt apkalpo ārvalstu uzņēmumus un turīgas personas, tas bija par aptuveni 40 miljoniem latu lielāks – 1,872 miljardi latu. Lai gan Hipotēku bankas noguldījumu apjoms septembra beigās pārsniedza 400 miljonus latu, Swedbank tika noguldījumi 147,7 miljonu latu apjomā, jo, iespējams, daļa klientu izvēlējās citas bankas.

Pērnā gada trešā ceturkšņa tendences liecina, ka ABLV Bank noguldījumu apjoms pieauga par 20 miljoniem latu, bet Swedbank – par 140 miljoniem latu. Tiesa, gada griezumā ABLV Bank noguldījumu apjoms bija audzis straujāk - par 394 miljoniem latu, kamēr Swedbank tie bija 254 miljoni latu.

Ļoti gausā un stagnācijai tuvā situācija tautsaimniecībā bremzējusi arī naudas rādītāju izaugsmi. Tomēr atkopšanās, lai arī lēna, turpinās un gan kreditēšanas, gan noguldījumu piesaistes kāpuma tempi pat nedaudz apsteidz ekonomikas kopējo dinamiku.

Noguldījumu jomā izteiktāks kāpums bijis uzņēmēju banku kontos, savukārt kreditēšanā dominē mājsaimniecības ar mērenu, bet stabilu mājokļa kredītu un nedaudz straujāku patēriņa kredītu izaugsmi. Pozitīvajā sektorā stabili atgriezušies arī mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma tempi, iedzīvotāju uzkrājumiem bankās augot jau četrus mēnešus pēc kārtas.

Noguldījumu procentu likmju stabilizēšanās nedaudz zem pērnā gada relatīvi augstā līmeņa palēninājusi termiņnoguldījumu kāpumu, tomēr pat nelielais ekonomikas kāpums un būtiskāks reālās darba samaksas pieaugums ļāvis veikt augošus ieskaitījumus norēķinu kontos. Vien nefinanšu uzņēmumu kreditēšana turpina stagnēt, kredītportfeļa atlikumam gandrīz nemainoties un arī gada pieauguma rādītājam saglabājoties tuvu nullei (maijā +0.5 %). Uzņēmēju atturību pret jaunu kredītsaistību uzņemšanos un arī banku zemo riska apetīti pret uzņēmumu kreditēšanu apstiprina arī rūpnieku noskaņojuma pasliktināšanās ekonomiskā sentimenta maija aptaujā Latvijā. Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojies, sasaucoties ar augošiem mājsaimniecību kreditēšanas rādītājiem.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā, un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Neskatoties uz Eirosistēmas apņēmīgajiem soļiem, kreditēšanu Latvijā nākamā gada sākumā kavēs ārējo risku rosinātā piesardzība un tiesiskās vides nesakārtotība.

Septembris atnesis pozitīvu vēstījumu kreditēšanas jomā – jau otro mēnesi pēc kārtas audzis kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Kāpums gan nav bijis straujš – kredītportfelis kopumā audzis par 14 miljoniem eiro jeb 0,1% - šādā tempā auguši gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti. Straujāk – par 4,3% - auguši vien finanšu starpniecības uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi.

Lai gan uz uzņēmumu noguldījumu sarukuma rēķina nedaudz mazinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums, audzis gan noguldījumu gada kāpuma temps, gan mājsaimniecību noguldījumu apjoms.

Novembrī banku piesaistīto noguldījumu kāpums bijis lielākais šā gada laikā un, visticamāk, būs vēl straujāks gada pēdējā mēnesī. Lai gan kredītportfelis novembrī samazinājies minimāli, kreditēšanas turpmākā attīstība tuvākajā laikā optimismu nevieš, informē Latvijas Banka.

Novembrī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu mēneša kāpums pirmo reizi šogad pārsniedza 100 milj. eiro, tostarp jau sesto mēnesi pēc kārtas auga mājsaimniecību noguldījumi. Savukārt kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms nedaudz samazinājās, jo saruka mājsaimniecībām, bet nedaudz auga nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti.

Augot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu atlikumam, kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms novembrī palielinājās par 1,4%. Augstāka bāze – pērnā gada novembrī eiro ieviešanas gaidās strauji augošie noguldījumi gan mazināja iekšzemes noguldījumu gada kāpuma tempu (līdz 7,9%, t.sk. mājsaimniecību noguldījumiem līdz 12.1% un nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem – līdz 3,2%).

Eiro ieviešana Latvijā un Igaunijā ir sekmējusi skaidras naudas īpatsvara mazināšanos Baltijas valstu ekonomikās, jo pirms eiro ieviešanas mājsaimiecības izvēlējās daļu savu skaidras naudas uzkrājumu noguldīt bankā, lai nodrošinātu automātisku pāreju no nacionālās valūtas uz eiro, secināts SEB bankas mājsaimiecību apskatā.

Lai gan Lietuvā no visām Baltijas valstīm šobrīd ir vislielākā skaidras naudas un noguldījumu proporcija, janvārī gaidāmā eiro ieviešana, visticamāk, arī kaimiņvalstī mazinās lielo atšķirību un tuvinās to pārējām Baltijas valstīm.

Skaidras naudas un noguldījumu proporcija Latvijā vēsturiski ir uzrādījusi vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un bijusi visaugstākā Baltijas valstīs. Ja 3 mēnešus pirms eiro ieviešanas tā veidoja 25%, tad šā gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu šī attiecība samazinājās līdz 7,6%, noslīdot zem eirozonas valstīs esošā vidējā rādītāja (9,9%).

SEB bankas Latvijā sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzsver - lai gan šī gada pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas neliela daļa no iepriekš banku kontos iemaksātās skaidras naudas apjoma atgriezās apgrozībā, mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās 8 mēnešu laikā ir palielinājies par 110 miljoniem eiro. Noguldījumu apjomu tālāks kāpums un maksājumu karšu darījumu skaita un apjomu pieaugums liecina par bezskaidras naudas norēķinu popularitātes palielināšanos un skaidras naudas īpatsvara mazināšanos mājsaimniecību finansēs, un to sekmējusi pāreja uz eiro.

Swedbank pērn izdevies palielināt noguldījumu tādā apjomu, lai apsteigtu ABLV Bank, kas pirmo pozīciju noguldījumu tirgū saglabāja kopš 2011.gada nogales.

Tajā skaitā pateicoties Hipotēku bankas klientu pārņemšanai pērn novembrī, Swedbank noguldījumu apjoms pērn sasniedza 1,978 miljardus latu, uzrādot 33% gada kāpumu. Savukārt ABLV Bank 2012. gada laikā noguldījumu apjoms pieauga par 16,6%, gada beigās paliekot pie 1,87 miljardu latu atzīmes, liecina bankas paziņojums.

Db.lv iepriekš vēstīja, ka vēl pērnā gada septembra beigās Swedbank, kas galvenokārt apkalpo vietējos uzņēmumus un privātpersonas, kopējais noguldījumu apjoms bija 1,832 miljardi latu, kamēr ABLV Bank, kas galvenokārt apkalpo ārvalstu uzņēmumus un turīgas personas, tas bija par aptuveni 40 miljoniem latu lielāks – 1,872 miljardi latu. Swedbank, iegādājoties Hipotēku bankas komercdaļas, tika pie noguldījumiem 147,7 miljonu latu apjomā.

Pērnā gada beigās banku piesaistīto noguldījumu apmērs jau par 740 miljoniem latu pārsniedza banku izsniegto kredītportfeli.

Pērnā gada beigās banku izsniegto aizdevumu atlikums veidoja 11,74 miljardus latu, bet piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 12,48 miljardus latu. Tādējādi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija liecina, ka pērnā gada laikā būtiski mainījušās kredītu un depozītu attiecība. Db.lv jau vēstīja par vēsturisko pavērsienu pērn oktobrī, kad pirmo reizi kopš 2005.gada banku piesaistītais noguldījumu apjoms bija kļuvis lielāks nekā izsniegto kredītu atlikums.

Dati liecina, ka vēl 2012.gada janvārī banku kredītu portfelis veidoja 13,17 miljardus latu, bet depozīti atpalika par vairāk nekā diviem miljardiem latu un bija 11,07 miljardi latu. Gada laikā kredītu portfelis sarucis par 10,9%, bet noguldījumi pieauguši par 12,7%, tajā skaitā galvenokārt uz nerezidentu noguldījumu apjomu rēķina.

Februārī nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 0,4% jeb 26,9 miljoniem latu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā februārī banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieaudzis par 0,2% jeb 22,2 miljoniem latu. Pieaugot mājsaimniecību un finanšu iestāžu noguldījumiem, bet samazinoties privāto nefinanšu sabiedrību un valdības noguldījumiem, rezidentu noguldījumu atlikums sarucis par 0,1% jeb 4,7 miljoniem latu.

«Šomēnes nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis ASV dolāra vērtības palielināšanas rezultātā, nevis reālo noguldījumu pieplūduma dēļ,» skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. «Kā rāda jaunākie operatīvie banku dati par februāri, nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums no visām valstīm kopā ir mazāk nekā pērn, kad februārī nerezidentu noguldījumu kopējais pieaugums bija 110 miljoni latu. Mēs turpināsim sekot līdzi situācijai un rūpīgi strādāsim ar bankām, vērtējot ienākošās naudas plūsmas intensitāti un kvalitāti.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kopš 2009.gada beigām Latvijas banku tirgū kopumā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 2,754 miljardiem latu un 2013.gada marta beigās sasniedza 6,385 miljardus latu.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopota infomācija un Db.lv aprēķini par šā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Tajā skaitā šogad janvārī noguldījumi pieauga par 95,6 miljoniem latu, februārī par 26,9 miljoniem latu, bet šogad martā – par 162,2 miljoniem latu (tostarp nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugumu daļēji ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās).

Nerezidentu naudas straujo pieaugumu šajos gados veicināja arī bēgošie noguldījumi no krīzes māktās Kipras un Spānijas. Tiesa, lielākais pieaugums bija 2011. un 2012.gadā, bet šogad janvārī un februārī no Kipras aizgājušo vairāk nekā miljards eiro Latvijas banku sistēma nejuta.

Latvijas banku sektors 2017. gada pirmajos četros mēnešos darbojās ar peļņu 135.5 milj. eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Šā gada aprīlī banku sektors strādājis ar 30,783 miljonu eiro peļņu. 2017.gada pirmajos četros mēnešos ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 98,2%, informē FKTK pārstāve Agnese Līcīte.

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs aprīlī saruka par 0.3% jeb 56 milj. eiro – iekšzemes noguldījumu atlikuma pieaugums (par 0.6% jeb 67.2 milj. eiro) nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu atlikuma samazinājumu (par 1.4% jeb 123.2 milj. eiro).

Iekšzemes klientu noguldījumos turpinājās mājsaimniecību noguldījumu kāpums (par 1.1% jeb 62.5 milj. eiro), pieauga arī finanšu iestāžu noguldījumu atlikums (par 11% jeb 83.6 milj. eiro), savukārt no nefinanšu uzņēmumiem piesaistīto noguldījumu apmērs samazinājās (par 2.1% jeb 86.1 milj. eiro). Aprīļa beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums sasniedza 20.9 miljrd. eiro

Pēdējā gada laikā ievērojami auguši visi krājaizdevu sabiedrību finanšu rādītāji, gan noguldījumu, gan kredītu kopējam apjomam pārsniedzot deviņus miljonus latu.

Kā liecina statistika, iedzīvotāji neizmanto tikai banku sniegtos finanšu pakalpojumus – daļa savus līdzekļus uzkrāj vai aizņemas naudu krājaizdevu sabiedrībās. Tādējādi pēdējā gada laikā krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītu apjoms ir audzis par 11%, sasniedzot 9,135 miljonus latu, liecina Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības (LKKSS) apkopotie dati.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem ir pieejami dažādi kredītu veidi – sākot no patēriņa aizdevumiem steidzamu pirkumu iegādei līdz pat hipotekārajam kredītam, ja nepieciešams iegādāties jaunu mājokli.

Savukārt krājaizdevu piesaistīto noguldījumu apjoms šā gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 9,156 miljonus latu, palielinoties par 15%. Kā liecina krājaizdevu sabiedrību aptauja, piedāvātās noguldījumu procentu likmes dažādām krājaizdevu sabiedrībām var būtiski atšķirties - no dažiem procentpunktiem līdz pat vairākiem procentiem, ievērojami pārsniedzot banku piedāvātās noguldījumu likmes. Procentu likmes, tāpat kā bankās, atšķiras arī atkarībā no noguldījuma veida – piemēram, krājkontam likme ir mazāka, savukārt par depozītu uz vairākiem gadiem noguldītājs saņem augstāku likmi.

Oktobrī, neraugoties uz aizvien straujāko latu skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu, kopējais naudas piedāvājums palielinājās gan uz uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu būtiska kāpuma rēķina, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku kredītportfelis turpināja sarukt, no jauna izsniegto aizdevumu apjomam atpaliekot no atmaksāto kredītu summām.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, oktobrī palielinājās par 0.6%, tā gada pieauguma tempam veidojot 0,8%. Tuvojoties gada nogalei, aizvien straujāk samazinājās skaidro latu apjoms apgrozībā, un oktobrī tas bija jau par 74,7 miljoniem latu mazāks, mēneša beigās par 26,1% atpaliekot no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa. Apritē ārpus kredītiestādēm skaidrā nauda vēl atradās 778,8 miljonu latu vērtībā. Skaidrās naudas atgriešanās bankās sekmēja mājsaimniecību noguldījumu kāpumu – tie uz norēķinu kontu atlikumu pieauguma rēķina palielinājās jau devīto mēnesi pēc kārtas.

Nerezidentu noguldījumu apjomi pārsniedz vietējo depozītu apmērus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzlabojoties iedzīvotāju ieņēmumiem, palielinās arī naudas apjoms, ko viņi nogulda bankās – tiesa gan, zemo likmju dēļ liekie līdzekļi tiek turēti kontos, un lēnām izvēle sliecas par labu alternatīviem ieguldījumiem. Neskatoties uz augstākām likmēm atsevišķu valūtu depozītiem, eksperti norāda, ka valūtu svārstību rezultātā ieguvums var nebūt tik liels, kā gaidīts.

Kontos pieaugums

Šī gada pirmajā ceturksnī kopējais noguldījumu apjoms bankās sasniedzis 22,3 miljardus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Skatoties uz noguldījumu struktūru, pēdējā gada laikā būtiskas izmaiņas nav vērojamas, jo rezidenti savu naudu aizvien nav ieinteresēti noguldīt termiņdepozītos, bet tur kontos kā pieprasījuma noguldījumus – to summa sasniegusi 10 miljardus eiro, savukārt īstermiņa noguldījumi (līdz gadam) sasnieguši 7,44 miljardus eiro.

Pirmajā ceturksnī bija vērojama nerezidentu noguldījumu pieauguma tempa palēnināšanās, tomēr otrajā ceturksnī nerezidentu noguldījumi pieauga straujāk – par 336 miljoniem eiro jeb 3,6%, sasniedzot 9,7 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kopējais rezidentu un nerezidentu noguldījumu apjoms bankās otrā ceturkšņa laikā palielinājās par miljardu eiro jeb 5,3%, pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro.

Rezidentu noguldījumi pieauga par 673 miljoniem eiro jeb 6,9%, sasniedzot 10,4 miljardus eiro, tai skaitā, valdības noguldījumi palielinājās par 708 miljoniem eiro (ECB noteiktā negatīvā procentu likme veicināja Valsts Kases līdzekļu izvietošanu komercbankās) un mājsaimniecību noguldījumi - par 110 miljoniemeiro, savukārt uzņēmumu noguldījumi saruka par 150 miljoniem eiro.

Rezidentu noguldījumos īstermiņa noguldījumu apmērs pieauga straujāk par pieprasījuma noguldījumiem, kā rezultātā pieprasījumu noguldījumu īpatsvars samazinājās līdz 63,5% (2014. gada 1. ceturksnī 66,9%).

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Decembris bija pēdējais mēnesis, kad lats Latvijā bija vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis, un, kā jau tika gaidīts, tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, skaidro latu daudzums apgrozībā strauji mazinājās, gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu uzkrājumiem atgriežoties bankās un aizvien lielākam darījumu apjomam notiekot bezskaidrās naudas ceļā, liecina Latvijas Bankas dati.

Savukārt kopējo naudas piedāvājumu decembrī palielināja tādi faktori kā valdības tēriņu kāpums gada pēdējā mēnesī un tautsaimniecības sekmīgā izaugsme.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, decembrī palielinājās par 2,7%, tā gada pieauguma tempam veidojot 2,8%. Skaidro latu apjoms apgrozībā decembrī saruka par 253,3 miljoniem latu, gada nogalē par 56,6% atpaliekot no 2012. gada beigu līmeņa. Tas bija viens no (faktoriem, kas noteica rekordlielo uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu pieaugumu mēneša laikā – par 507,3 miljoniem latu. Lielākais bija pieprasījuma noguldījumu kāpums, tomēr decembrī pieauga arī termiņnoguldījumi un noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Banku sektors janvāri noslēdza ar peļņu 45,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 47% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 31,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Janvārī ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 97,4%).

Janvārī banku sektora kopējais aktīvu apmērs salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi saruka par 1,4% jeb par 422 miljoniem eiro un janvāra beigās bija 28,8 miljardi eiro. Lielā mērā aktīvu sarukumu ietekmēja divu banku (UniCredit Bank un Latvijas Hipotēku un zemes banka) aiziešana no tirgus ar 2014. gada 1. janvāri, kā arī saistību atmaksa citām monetārajām finanšu institūcijām.

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»