Ļoti gausā un stagnācijai tuvā situācija tautsaimniecībā bremzējusi arī naudas rādītāju izaugsmi. Tomēr atkopšanās, lai arī lēna, turpinās un gan kreditēšanas, gan noguldījumu piesaistes kāpuma tempi pat nedaudz apsteidz ekonomikas kopējo dinamiku.
Noguldījumu jomā izteiktāks kāpums bijis uzņēmēju banku kontos, savukārt kreditēšanā dominē mājsaimniecības ar mērenu, bet stabilu mājokļa kredītu un nedaudz straujāku patēriņa kredītu izaugsmi. Pozitīvajā sektorā stabili atgriezušies arī mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma tempi, iedzīvotāju uzkrājumiem bankās augot jau četrus mēnešus pēc kārtas.
Noguldījumu procentu likmju stabilizēšanās nedaudz zem pērnā gada relatīvi augstā līmeņa palēninājusi termiņnoguldījumu kāpumu, tomēr pat nelielais ekonomikas kāpums un būtiskāks reālās darba samaksas pieaugums ļāvis veikt augošus ieskaitījumus norēķinu kontos. Vien nefinanšu uzņēmumu kreditēšana turpina stagnēt, kredītportfeļa atlikumam gandrīz nemainoties un arī gada pieauguma rādītājam saglabājoties tuvu nullei (maijā +0.5 %). Uzņēmēju atturību pret jaunu kredītsaistību uzņemšanos un arī banku zemo riska apetīti pret uzņēmumu kreditēšanu apstiprina arī rūpnieku noskaņojuma pasliktināšanās ekonomiskā sentimenta maija aptaujā Latvijā. Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojies, sasaucoties ar augošiem mājsaimniecību kreditēšanas rādītājiem.
Neliels kopējā iekšzemes kredītportfeļa pieaugums vērojams ik mēnesi jau kopš februāra, tomēr kredītu gada pieauguma temps trīs mēnešu laikā pieauga vien par 0.5 procentu punktiem un maijā veidoja 3.0 %. Pieaugums notika galvenokārt uz mājsaimniecībām izsniegto kredītu rēķina, to gada kāpuma tempam maijā sasniedzot 4.3 % (t.sk. mājokļa kredītiem 3.2 %, patēriņa kredītiem 17.9 %). Vienlaikus auga arī nebanku finanšu iestādēm izsniegtie kredīti, savukārt kredīti nefinanšu uzņēmumiem pēdējos trīs mēnešos saruka par 0.2 %. Pozitīvāka nākotnes perspektīva šajā kontekstā gan ir tam, ka samazinājās īsa un vidēja termiņa, bet auga ilgtermiņa (ar termiņu ilgāku par 5 gadiem) kreditēšana. No jauna izsniegto kredītu apjoms mājaimniecībām kā maijā, tā arī pēdējos trīs mēnešos kopā bija lielāks, bet nefinanšu sabiedrībām - zemāks nekā atbilstošajos laika periodos pirms gada. Līdz ar lēno kreditēšanas atkopšanos iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu 2024. gada 1. ceturksnī saglabājās viena no zemākajām Eiropas Savienībā – vien 27.5 % (par 0.1 procentu punktu zemāka nekā 2023. gada 4. ceturksnī).
Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps maijā sasniedza 5.2 %, kas pie nullei tuvā inflācijas līmeņa liecina jau par visai nozīmīgu reālo uzkrājumu kāpumu, kas varētu sekmēt patēriņu un līdz ar to ekonomikas izaugsmi nākotnē. Tostarp mājsaimniecību noguldījumu gada pārmaiņu temps jau piecus mēnešus ir pozitīvs (maijā 3.3 %), tiem martā – maijā pieaugot par 212 milj. eiro (t.sk. termiņnoguldījumiem par 83 milj. eiro; salīdzinājumam – iedzīvotāju ieguldījumi valsts krājobligācijās šajā laikā pieauga tikai par 23 milj. eiro). Vienlaikus turpinājuši augt arī uzņēmumu līdzekļu atlikumi banku kontos – martā – maijā par 265 milj. eiro. Noguldījumu procentu likmju kāpumam pierimstot un sagaidot to sarukumu nākotnē, termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos maijā pirmo reizi kopš 2022. gada septembra samazinājies, veidojot 23.2 %.
Lai gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnijā uzsāktais procentu likmju samazināšanas cikls maija rādītājus formāli vēl neietekmēja, kredītu procentu likmju samazināšanas gaidas, kā arī jau vairākus mēnešus vērojamais naudas tirgus procentu likmju indeksa EURIBOR sarukums varētu būt veicinājuši mājsaimniecību vēlmi aizņemties. Jācer, ka šī ietekme izplatīsies arī uzņēmumu kreditēšanas jomā, īpaši pēc ECB nākamajiem soļiem likmju mazināšanas virzienā, un dos jūtamāku pozitīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi kopumā. Tomēr maz ticams, ka būtiska atkopšanās notiks jau šogad, ņemot vērā ilgtermiņa faktorus: ģeopolitiskos riskus, samērā vājo investīciju vidi, lejupslīdi komercīpašumu tirgū u.c.
Eiro bāzes likmju samazināšana veicinās noguldījumu procentu likmju sarukumu, tādēļ pēdējos mēnešos uzsākusies tendence uz likvīdāku noguldījumu straujāku kāpumu un termiņnoguldījumu īpatsvara mazināšanos varētu stimulēt gan patēriņu, gan zināmā mērā arī investīcijas, daļēji līdzsvarojot kūtrās kreditēšanas ietekmi.
