Kāpēc vēja enerģijai ir slikta reputācija jeb kam izdevīgs dubultais tarifs?
Ar nožēlu jāatzīst, ka vēja enerģijai Latvijā ir «slikta reputācija». Sabiedrība vienmēr manāmi uzkarst, kad publiskajā telpā tiek piesaukti vēja parki jebkurā kontekstā. Galvenais negatīvisma iemesls sakņojas pieņēmumā, ka vēja enerģijas ražošana esot ievērojami dārgāka par tradicionāliem (fosiliem) enerģijas avotiem un, ka šis «bizness» balstās likumdošanā noteiktajā «obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu». Attiecīgi ikviens, kas mēģina ko nebūt uzsākt vēja enerģija sektorā, automātiski tiek pielīdzināts krāpniekam, kura vienīgais mērķis ir nopelnīt dubultā uz vienkāršās tautas rēķina. Lūdzu lasītāju nejaukt Baltic Wind Power Corporation (100MW projekts uz sauszemes) ar Baltic Wind Park (200MW projekts jūrā).
Jāatzīst drūms fakts, ka tieši atbildīgā valsts institūcija - Ekonomikas ministrija ir vainojama šo mītu kultivēšanā. Neprofesionāla (zināšanu līmenī) normatīvo aktu un tarifu izstrāde mijas ar slepenības auru, kas saprotams, nevar radīt pozitīvas emocijas nedz potenciālajos ražotājos, nedz sabiedrībā kopumā. Diemžēl normatīvos aktus izstrādā cilvēki, kas strādā Ekonomikas ministrijā, bet ikdienā ar vēja enerģiju un projekta īstenošanas un satura īpatnībām nav vispār saistīti, tāpēc top tādi nepamatoti (vai ielobēti) dārgi iepirkuma tarifi, kas mani kā projekta īstenotāju pārsteidz.
Savulaik Ekonomikas ministrija A.Kalvīša vadībā (nu jau likvidētā TP) izstrādāja un Enerģētikas likumā atjaunojamajai enerģijai noteica iepirkuma tarifu, ko tautā nodēvēja par «dubulto tarifu», kas toreiz veidoja 0,06 lati par kilovatstundu. AS Latvenergo tika uzdots par pienākumu šādu dārgu enerģiju obligāti iepirkt nākamos astoņus gadus!
Mēs, Baltic Wind Power Corporation, jau toreiz, 2000. gadā, iesniedzām Ekonomikas ministrijā pieteikumu īstenot vēja elektrostacijas projektu 100MW un piedāvājām ražot un pārdot elektroenerģiju par divreiz (!) zemāku tarifu - 5 eiro centiem jeb 3 sant.kWh, kas bija par 50% lētāk nekā «dubultais tarifs». Ministrija un Regulators mūs nedzirdēja – projekta īstenošanas priekšlikumu atteica. Šodien, pēc vairāk nekā desmit gadiem, vēja enerģija vairs nemaksās šos 5 eiro centus, bet objektīvu iemeslu dēļ tā ir/būs dārgāka, jo ir pieaugušas visas projekta izmaksas.
2000. gadā pāris mēnešu laikā pēc mūsu pieteikuma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Ekonomikas ministrija, apstiprināja vēja enerģijas projektu ar «dubultā tarifa» apmaksu. Toreiz tiekoties ar Ekonomikas ministru A.Kalvīti tā arī neguvām sakarīgu, argumentētu atbildi, kāpēc mūsu projekta pieteikums par divreiz lētāku cenu palika bez uzmanības, toties cits «biedrs» veica izdevīgu darījumu. Saņēmām tikai solījumus, arī rakstiskus, ka tas tiks izskatīts nākotnē, kas vēl šodien turpinās.
Vēl nesenā pagātnē, 2010 gadā Ekonomikas ministrija atkal noteica jaunu, īpašu tarifu un formulu aprēķiniem vēja parkos saražotai elektroenerģijai. Un atkal nonāca pie paaugstinātas iepirkuma cenas 10-14 sant./kWh! Skan absurdi, tu garantēti piedāvā elektroenerģiju ražot un pārdot lētāk, bet valsts atsakās. Jebkurā valsts veiktajā iepirkumā ir noteikts, ka jāizvēlas pretendents ar viszemāko cenas piedāvājumu, bet te ar likumu nosaka, ka principā jāpērk dārgāk? Tad rodas pamatots jautājums – kā interesēs tas tiek darīts? Varbūt Ekonomikas ministrija, kuras pienākumos ietilpst «zaļās enerģijas» jomu koordinēt, lai Latvijā šādi projekti īstenotos, īstenībā izstrādā situāciju, lai notiktu pretējais. Vēlos pasvītrot, ka šo dārgo cenu noteica/nosaka valsts institūcijas, ne es kā komersants! Abos gadījumos es piedāvāju cenu, kas ir divreiz lētāka, bet līdz šim brīdim no Ekonomikas ministrijas puses es neesmu saņēmis atsaucību un interesi dialogam.
Kā apgalvo Ekonomikas ministrija, šo tarifu formulu izstrādāja „nozares speciālisti”. Vienā no Ekonomikas ministrijas rīkotajām sanāksmēm es uzdevu jautājumu EM valsts sekretāram K.Olšteinam, kas ir šie «nozares speciālisti», bet saņēmu atteikumu nosaukt viņu vārdus. Kāpēc šāda noslēpumainība? Vai kauns par savu darbu, lai diskreditētu vēja enerģiju? Šajā sanāksmē apliecināju, ka esmu gatavs noslēgt ar valsti (AS Latvenergo) ilgtermiņa līgumu par fiksētu iepirkuma tarifu 9-10 eiro centi kWh, bet K.Olšteinam par šādu piedāvājumu nebija nekāda interese uzzināt vairāk. Jautāju Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājam Paulim Baronam, vai kāds no asociācijas kā nozares speciālists ir piedalījies šī īpašā tarifa izstrādē, bet atbilde bija - ne asociācijas vadītājs, ne arī kāds no vēja enerģijas projektu virzītājiem nav bijis pat pieaicināts.
No ekonomikas un valsts energoapgādes drošības viedokļa Latvijai ir stratēģiski svarīgi, lai «saprātīgi steidzami» tiktu īstenoti vietējie energoapgādes uzņēmumi, tajā skaitā vēja enerģijas projekti. Ikvienu šādu projektu jāīsteno korekti. Diemžēl visus iepriekšējos gadus ikviens jauns energoapgādes uzņēmums tika īstenots ar lielāku vai mazāku skandālu ap to (korupcija vai politiska saikne). Ja vēja enerģijas projekta īstenotājs ieguldītos finansu līdzekļus plāno atgūt ilgtermiņā, tad saražoto elektroenerģiju vēja elektrostacijās ir iespējams pārdot par 9-10 eiro centi kWh.
Pēc minētās sanāksmes Ekonomikas ministrijā saņēmu aizrādījumu, ka esmu pavisam negatīvi raksturojis un iestājies pret «nozares speciālistu» izstrādāto tarifu 10-14sant./kWh, jo tad jau VAS Latvenergo pelnīs uz tava projekta rēķina, patērētājiem pārdodot vēl dārgāk. Tik ilgi, kamēr vēja enerģijas projektu īstenotājus un nozares pseidospeciālistu aprēķinus noteiks alkatība (apzināta), tik ilgi Latvijā nebūs vēja projektu un būs skandāli ap šo jomu. Tas, ka Latvenergo pelnīs uz mana projekta rēķina ir tikai normāli, jo Latvenergo algo tūkstošiem darbinieku, tam pieder visa energoapgādes milzīgā infrastruktūra līdz pat skaitītājam pie patērētāja, kas ir jāuztur, tas maksā naudu. Tāpēc Latvenergo ir tiesīgs pelnīt uz mana projekta rēķina un tam ir jāpelna.
Manuprāt, ar likumu būtu jānosaka kriminālatbildība valsts institūciju atbildīgajām amatpersonām par valstij neizdevīgu lēmumu, likumu u.c. normatīvo aktu sagatavošanu un apstiprināšanu, kā arī jāpublicē to personu uzvārdi, kas izstrādā augstus tarifus (vismaz vēja enerģijai), lai sabiedrība zina, ka tarifu/cenu nenoteica komersants, bet Ekonomikas ministrija un kādas konkrētas «nozares speciālistu» personas, kas tiek slēptas.
Kāpēc Ekonomikas ministrijai ir grūtības, piemēram, sarīkot starptautisku semināru, pieaicinot citu valstu vēja enerģijas asociāciju vadītājus – profesionāļus un tad tiem uzdot jautājumu, cik maksā vēja enerģija un dot iespēju aprēķināt, cik šī enerģija varētu maksāt Latvijā? Tās būtu atklātas, godīgas īsto nozares speciālistu sarunas, kuru rezultātā izkristalizētos pamatots lēmums par vēja enerģijas cenu. Diemžēl enerģētikas politikas nekonsekvences vairāk nekā 10 gadu garumā un visi skandāli, kas apvij vēja enerģijas sektoru Latvijā, ir galvenais iemesls ārvalstu investoru atturībai pret Latviju. Tāda negatīvā attieksme pret vēja enerģiju izveidota sabiedrībā arī ne bez mediju palīdzības.
Laiks izkliedēt negatīvos mītus par vēja turbīnu kaitīgumu un dārdzību un pievērsties šīs videi draudzīgās un Latvijas tautsaimniecībai izdevīgās enerģijas jomas attīstībai.