Eiropas ekonomika šogad sākusi uzrādīt sparīgākas dzīvības pazīmes, kas, protams, vērtējams pozitīvi. Savukārt daži ASV ekonomikas dati vairs nav tik pārliecinoši, un skaidrāks kļuvis tas, ka šīs valsts prezidentam Donaldam Trampam, ņemot vērā smagnējo ASV iekšpolitisko situāciju, būs daudz grūtāk īstenot agrāk apsolītos vietējās šīs tautsaimniecības sildīšanas pasākumus. Būtībā – pārskatāmā periodā uz tiem, šķiet, vairs nav ko cerēt. Rezultātā tirgus dalībniekiem nācies pārvērtēt savus agrākos pieņēmumus attiecībā uz tendencēm pasaules varenākajās ekonomikās, kas palielas izmaiņas nozīmējis arī valūtu frontē. Šāda situācija nākusi komplektā, piemēram, ar spēcīgāku eiro valūtu, kas nebūt nav izdevīgi ne reģiona eksportētājiem, ražotājiem, tūrisma industrijas censoņiem, ne pat daudziem investoriem.
Kopš šā gada sākuma eiro cena ASV dolāros ir palielinājusies jau par 8,4%, kur pēdējo dienu laikā tā dzīvojas virs 1,14 ASV dolāru līmeņa. Rezultātā šīs tendences uz savas ādas nācies izjust arī tiem eirozonas investoriem, kuri naudu iegulda ASV akcijās. Jāņem vērā, ka ASV akciju tirgus ir pasaulē lielākais un nozīmīgākais - tā virzienā naudu pludina milzīgs investoru skaits pārējā pasaulē, tostarp Eiropā. Kopš šā gada sākuma ASV kopējā akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir pieaugusi vairāk nekā par 8%. Tas izklausās lieliski, lai gan eirozonas investoriem (un visiem citiem, kuriem skādē dolāra cenas kritums) realitātē šī aina nemaz tik spožās krāsās nezīmējas. Jau pieminētais eiro/dolāra ceļojums augstākos līmeņos nozīmējis, ka investīcijas ASV akcijās daudziem eirozonas investoriem šogad pamatā ir bijušas pa nullēm.
Turklāt eiro cena šogad pieaug ne tikai ASV dolāros. Piemēram, uz visas Brexit sāgas fona reģiona kopējās valūtas vērtība sterliņu mārciņās šogad pieaugusi gandrīz par 4% un atkal tuvojas 90 pensu atzīmei. Tādējādi kopš 2015. gada decembra eiro cena mārciņās ir palielinājusies jau vairāk nekā par ceturto daļu. Tas ne tikai nozīmē to, ka eirozonas eksportētājiem ir grūtāk konkurēt šajā tiem nozīmīgajā tirgū, bet arī, piemēram, to, ka zūd mūsu uz britu zemi aizbraukušo tautiešu pirktspēja kontinentālajā Eiropā (piem., iespējams, atvaļinājumi Latvijā tiem sanāk nedaudz liesāki – par nopelnītajām mārciņām var dabūt mazāk eiro).
Protams, var diskutēt par to, kāda varētu būt godīgā eiro cena, lai gan skaidrs ir tas, ka dārgāka vietējā valūta eirozonas ekonomikai nebūt nepalīdz. Ja eiro cena turpina kāpt, tad tas būs pretvējš reģiona tautsaimniecības burās, jo būs apdraudēta uzņēmumu peļņa. Pagaidām lielākā daļa ekspertu izvairās prognozēt būtisku eiro cenas palielināšanos. Valūtu ziņā gan viss var ātri mainīties, ja, piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) apstiprinās, ka virzās stimulu ierobežošanas virzienā. Sagaidāms gan, ka ECB mēģinās būt ļoti uzmanīga, lai izvairītos no pārmērīgas finanšu tirgus reakcijas.
