Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.
Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.
Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.
Sagaidīsim gada beigās
Pieejamā informācija liecina, ka orāli lietojamo Covid-19 zāļu izstrādes beigu stadijā atrodas, piemēram, farmācijas uzņēmumi Merck, Pfizer, Atea Pharmaceuticals un Roche Holding. Tiek lēsts, ka šādas zāles varētu parādīties jau šā gada beigās.
ASV farmācijas lieluzņēmums "Merck" pirmdien pavēstīja, ka ir lūdzis izsniegt ārkārtas pielietojuma apstiprinājumu orāli lietojamām Covid-19 zālēm, kas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai slimības ārstēšanai būtu pieejamas vienkāršas tabletes. "Pandēmijas ārkārtējās ietekmes dēļ mums ir jārīkojas ar bezprecedenta ātrumu," norādīja "Merck" prezidents Roberts Deiviss.
Ja šādas zāles būs efektīvas (vai kaut vai mazinās smagu saslimšanu ar Covid-19, vai palīdzēs terapijā), tad tas šādiem uzņēmumiem sniegs ievērojamus finansiālos guvumus, kurus, iespējams, nevajadzētu ignorēt arī investoriem.
Jāpiebilst, ka Merck akcijai pandēmijas laikmets nemaz tik veiksmīgs nav bijis – tās cena kopš 2020. gadā sākuma ir saplakusi gandrīz par 20%. Jau kādu laiku investori Merck kritizē par to, ka uzņēmums ir kļuvis pārāk atkarīgs no vienu pretvēža zāļu Keytruda pārdošanas. Arī Pfizer vadība signalizējusi, ka ceturtajā ceturksnī var iesniegt savas šādas Covid-19 zāles apstiprināšanai ASV regulatoriem.
Arī Barron's eksperti piebilst, ka pieprasījums pēc šādām, piemēram, recepšu zālēm pasaulē varētu būt visai liels. Turklāt šādi medikamenti varētu arī palīdzēt cīņā par šī vīrusa ielikšanu rāmjos, kas mazinātu draudus valstu veselības sistēmu pārslodzei.
Jāpiebilst, ka vakcīnu ziņā lielo lozi šajā Covid-19 laikā izdevās izvilkt Moderna investoriem. Šī uzņēmuma akcijas cena ASV Nasdaq biržā kopš pagājušā gada marta ir palēkusies par 1770%. Piemēram, Jefferies analītiķi rēķinājuši, ka šādu “ērtāku” Covid-19 zāļu tirgus gadā varētu būt aptuveni 10 miljardu ASV dolāru liels. Tāpat tiek norādīts, ka šādas zāles konkurēs vēl ar terapiju, kas antivielas pret Covid-19 cilvēkiem nodrošina venozo injekciju veidā (līdzīgi kā Remdesivir gadījumā) un pie kā strādājot publiski kotētie uzņēmumi Regeneron Pharmaceuticals un GlaxoSmithKline.
Barron's eksperti arī raksta, ka veiksmes gadījumā lielākā ietekme orāli lietojamām zālēm pret Covid-19 potenciāli var būt uz Atea Pharmaceuticals akcijas cenu. Šī kompānija sadarbojoties ar jau minēto Roche Holding, kurai būšot tiesības šādas zāles pārdot ārpus ASV. Tiek izcelts, ka ir tādi vērtspapīru analītiķi, kas šai akcijai nu mērķa cenu nosprauduši pie 60 ASV dolāru atzīmes.
Slimot nepārstās
Bieži vien, runājot par veselības aprūpes uzņēmumu nākotnes perspektīvām, tiek izceltas demogrāfiskās tendences. Uzmanība tiek vērsta uz Rietumvalstu sabiedrības novecošanos, kurai pārskatāmā periodā netiek saskatīts gals. Turklāt sabiedrības novecošanās aktuāla ir arī attīstības valstīs. Piemēram, Ķīnas plāni paredz, ka valstī jau 2030. gadā katras ceturtais iedzīvotājs būs vecāks par 60 gadiem. Āzijas novecošanās, visticamāk, nāks komplektā arī patērētāju paradumu maiņu – gados vecāki cilvēki mēdz patērēt mazāk, lai gan šajā pašā laikā pieprasījums, cilvēkiem dzīvojot arvien ilgāk, var saglabāties liels pēc medikamentiem un dažādām veselības aprūpes tehnoloģijām.
Lai nu kā - nav sagaidāms, ka pārskatāmā periodā cilvēki varētu pārtraukt slimot, un kompānijas turpinās izstrādāt jaunas zāles, kuras nāksies patērētājiem pirkt. Visi grib būt veseli un veselība, ja ir radušās problēmas, ir tā lieta, kam cilvēki lielākoties netaupa. Tādējādi veselības aprūpe mēdz būt viens no tiem segmentiem, kam arī krīzes laikus izdodas pārvarēt ar samērā stabilu finansiālo plūsmu, jo pieprasījums pēc šīs nozares pakalpojumiem saglabājas vienmēr. Tas gan var neattiekties uz riskantajām biotehnoloģiju kompānijām.
Ar fondu palīdzību
Ierindas investors ieguldīt šādos uzņēmumos var, piemēram, ar biržā tirgoto fondu palīdzību (ETF), kas kopē uzreiz vesela kopuma šādu uzņēmumu akciju izmaiņu (jeb tas seko līdzi kādam akciju indeksam). Lielākais šāds fonds ir Health Care Select Sector SPDR Fund (tas seko līdzi The Health Care Select Sector akciju indeksam). Šī ETF daļas vērtība kopš 2020. gada sākuma ir palielinājusies teju par trešo daļu. Šī fonda izmaksu rādītājs tam atrodas vien pie 0,12% atzīmes. Lielākais šī fonda ieguldījums (8,6%) ir nozares giganta Johnson & Johnson akcijās. Tāpat lielu daļu tas iegulda UnitedHealth Group un Pfizer akcijās.
No līdzīgiem fondiem var izcelt arī Vanguard Health Care Index Fund. Ja tomēr ir interese par biotehnoloģiju uzņēmumiem, tad iespējams pirkt iShares Biotechnology ETF vai SPDR S&P Biotech ETF daļas.
Piemēram, iShares Biotechnology (kods:IBB) daļas cena kopš 2020. gada sākuma palēkusies gandrīz par 50%. Šis fonds kopē ICE Biotechnology indeksa sniegumu. Lielākais šī fonda ieguldījums ir pēdējā laikā astronomiskos līmeņus sasniegušajās Moderna akcijās. Tāpat lielus līdzekļus tas plūdina Amgen, Gilead Sciences, Regeneron Pharmaceuticals un BioNTech akciju virzienā.
Nosacīti aizdomīgā daļa šādiem ieguldījumiem ir dārdzība – cena pēdējā laikā augusi visai strauji un, iespējams, liela daļa pozitīvā vērtībā jau ir ietverta. Tādējādi arī lielāko veselības sektora kompāniju akcijas nekādā gadījumā nevar uzskatīt par kādu bezriska ieguldījumu. To cena pēdējā laikā tomēr ir strauji pieaugusi un kādā brīdī tām tāpat var uzpūst pretvējš. Daudz kas, protams, būs atkarīgs no konkrēto uzņēmumu finansiālā snieguma un kopējās ekonomikas izaugsmes.
Savukārt biotehnoloģiju akciju gadījumā jau pašā pamatā būtu jāņem vērā tas, ka šie tomēr ir paaugstināta riska ieguldījumi. Šādu uzņēmumu vērtspapīri var celties debesīs, ja kompānijas radītās zāles tiek apstiprinātas. Tomēr šis process var ievilkties un ne visu šādu uzņēmumu, kuri parasti ir atkarīgi no viena vai diviem produktiem, medikamenti būs veiksmes stāsti.
