Rezolūcija, kas bloķētu Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļā, trešdien neguva nepieciešamo 376 deputātu atbalstu, informē Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Tas nozīmē, ka Komisija var ļaut kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju fosfātu piedevas nepieciešamas, lai saturētu atsevišķos gaļas gabalus uz vertikālā iesma un nodrošinātu vienmērīgu sasaldēšanu un cepšanu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) sagatavotā rezolūcija tika pieņemta ar 373 balsīm pret 272, 30 deputātiem atturoties. Lai bloķētu Komisijas priekšlikumu, būtu bijis nepieciešams 376 deputātu atbalsts.

Rezolūcija aicināja ņemt vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, kā arī 2018.gada beigās gaidāmo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko analīzi, un bloķēt Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā.

Eiropas Parlamenta deputāti nākamnedēļ otrdien lems, vai piemērot veto Eiropas Komisijas priekšlikumam atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā, paskaidroja EP Informācijas birojā Latvijā.

Ņemot vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, deputāti otrdien balsos par Komisijas piedāvājumu kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāti aicināja neatļaut šo fosfātu pievienošanu kebabu gaļai, pirms nav saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinums. Ja Parlaments ar absolūtu balsu vairākumu (vismaz 376 balsis) atbalstīs komitejas priekšlikumu, Eiropas Komisijas priekšlikums tiks bloķēts.

ES noteikumi fosfātu pievienošanu ES tirgū pārdodamai gaļai atļauj tikai atsevišķos gadījumos, kas uzskaitīti noteikumos. Iekļaušana noteikumos iespējama tikai tad, ja pastāv tehnoloģiska nepieciešamība, netiek radīti riski veselībai un patērētājs netiek maldināts. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu noteikumos tiktu iekļauti arī «vertikāli saldētas gaļas iesmi».

Nākamo trīs gadu laikā McDonald’s ķēdes attīstībā Latvijā investēs aptuveni sešus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili un McDonald’s centrālās divīzijas prezidents Hamzats Hasbulatovs.

Bet Baltijā nākamo trīs gadu laikā plānots investēt kopumā ap 15 miljoniem eiro, norāda McDonald’s pārstāvji.

Kā atzīmē Hili, nākamo trīs gadu laikā Latvijā paredzēts atvērt vēl trīs ēstuves, kā arī sākt Latvijā esošajās ēstuvēs ieviest jaunas tehnoloģijas un klientiem ērtus risinājumus ēdiena pasūtīšanā.

«No nākamā gada Baltijā, sākot ar Latviju, plānota pašapkalpošanās ēdienu pasūtīšanas un norēķinu kiosku ieviešana. Tās ir iekārtas, kas vizuāli atgādina bankomātus. Bet atšķirībā no bankomātiem šīm iekārtām būs divi ekrāni - katrs savā pusē. Kioski atradīsies McDonald's ēstuvju telpās. Klientiem būs iespēja tajos veikt pasūtījumu, nestāvot rindā. Tāpat šajās iekārtās būs iespējams veikt norēķinus par pasūtījumu,» skaidro Hili.

Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, tā secināts nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty veiktajā pētījumā Vecrīgā premium segmentā*.

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pārziņā.

No Eiropas Savienības valstīm varētu pazust daudzu iemīļotā uzkoda - kebabs, vēsta ārvalstu mediji.

Doner kebabi varētu tikt aizliegti saskaņā ar jaunajiem Eiropas Savienības noteikumiem. Veselības uzraugi cenšas aizliegt fosfātus, ko izmanto kebabu gaļā, jo pētījumi atklājuši, ka tiem ir saistība ar sirds slimībām.

Savukārt, kebabu tirgotāji apgalvo, ka šī piedeva nepieciešama, lai piešķirtu kebabam tā unikālo garšu, kā arī apsūdz Eiropas Savienību negodīgā praksē, jo desas var saturēt tādus pašus fosfātus.

«Ja Eiropas Parlamentam tas izdosies, tas būs nāves spriedums visai kebabu nozarei Eiropas Savienībā,» pavēstījis Vācijas kebabu ražotāju asociācijas pārstāvis Kenans Koiuncu.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Galactico ziedojumu projekta Labdarības siena – Palīdzēsim kopā! ziedojumu kastītēs deviņos mēnešos savākti vairāk nekā 7000 eiro, kas palīdzējuši īstenot piecas sabiedrībai nozīmīgas labdarības ieceres. Par saziedotajiem līdzekļiem uzlaboti rehabilitācijas un fizioterapijas pakalpojumi smagi slimiem bērniem, apmaksāti veterinārie pakalpojumi patversmes dzīvniekiem, nodrošināta Durbes jūras ērgļu ligzdas video novērošana, kā arī tiks rīkota dzīves kvalitātes uzlabošanas apmācība cilvēkiem ar smagu invaliditāti.

Tirdzniecības centros izvietotas piecu sabiedrisku organizāciju – invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons, Bērnu slimnīcas fonda, Latvijas Dabas fonda, Dzīvnieku pansijas Ulubele un Ziedot.lv ziedojumu kastītes ar mērķi vākt līdzekļus dažādiem labdarības mērķim.

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, pateicoties sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem, īstenos projektu Neatkarīgās dzīves treniņi, kas paredzēti cilvēkiem ar smagu un ļoti smagu invaliditāti. 1062,06 eiro tiks izlietoti intensīva nedēļas kursa rīkošanai 15 invalīdiem jūnijā, kur dažādi speciālisti palīdzēs uzlabot katra dalībnieka dzīves kvalitāti. Latvijā šī ir jauna un ļoti nepieciešama pieeja cilvēku ar invaliditāti integrācijas procesā.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Vecrīgā, Doma laukumā, 8.decembrī norisinājās sestais Jautro Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiens Santas Fun Run, kuram bija aicināti pieteikties visi skriet vai soļot gribētāji.

Pasākuma organizatori, Rīgas Starptautiskais Rotari klubs, šī gada ienākumus novirzīs 20 smagi slimiem bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana ar Reitterapijas nodarbībām.

Labdarības skrējiena mērķis ir palīdzēt smagi slimiem bērniem, kuru kvēlākā vēlēšanās ir būt veseliem un dzīvot tikpat bezrūpīgu dzīvi, kāda tā ir viņu vienaudžiem. Viens Ziemassvētku vecītis ar savu dalību skrējienā nodrošināja vienu Reitterapijas nodarbību vienam bērnam.

Distances garums bija aptuveni 1,5 kilometri. Distanci varēja veikt gan skrienot, gan ejot, tādēļ pasākumā varēja piedalīties dažāda vecuma cilvēki.

Individuālajiem dalībniekiem bija jāiemaksā ziedojuma summa 10 latu apmērā, kurā ietilpst vecīša tērps 3 latu vērtībā, bet atlikušie 7 lati novirzīti ziedojumos.

Saistībā ar Eiropas Savienības institūcijas vēlmi aizliegt fosfātus, kas izmantoti kebabu gaļas gatavošanā, jāsaka - neuzskatām, ka tas būtu īpašs drauds kebabu biznesam.

Pēc medijos pieejamās informācijas, Eiropas Komisija (EK), kas ir ierosinājusi šo aizliegumu, savu lēmumu pamato ar 2012. gada pētījuma datiem. Tomēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzskata, ka nav skaidras saiknes starp fosfātiem un potenciāli bīstamu fosfora līmeni pārtikas produktos. Turklāt EFSA uzskata, ka droša fosfāta deva ir 4200 mg dienā. Vienā kebabā ir 134 mg. Tas nozīmē, ka dienā būtu jāapēd vairāk nekā 31 kebabs, lai pārsniegtu noteikto devu. Kā arī Eiropas Parlamenta deputāte Renāte Zommere ir norādījusi, ka vidējā ES pilsoņa gada laikā ar kebabiem uzņemto fosfātu daudzums esot pielīdzināms 1,5 litru «Coca Cola» izdzeršanai.

Krīzes komunikācijā atspēriena punkts sociālajos tīklos ir «mājasdarbi», kas padarīti iepriekš, strādājot ar auditoriju un audzējot to, norādīja kebabnīcu TurKebab līdzīpašnieks un komunikācijas vadītājs Andis Zusts.

TurKebab 2012.gada vasarā aktīvi izmantoja sociālos medijus, skaidrojot situāciju pēc saindēšanās gadījumiem festivālā Positivus.

Zusts aģentūras LETA sociālo mediju vortāla Webradar.lv rīkotajā diskusijā par sociālajiem medijiem norādīja, ka vasarā "TurKebab" nācies iet cauri «savai mazai cīņai» un kebabnīcai bija auditorija, kurai kā pirmavotam varēja nodot savu ziņu. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, kad pretī ir valsts institūcija, kas izplata informāciju tai interesējošā veidā, bet uzņēmumam nav sava rupora, skaidroja Zusts.

«Kāpēc Swedbank vienmēr iziet sausi no situācijas? Tas ir milzīgais darbs, kas ikdienā tiek izdarīts, lai banka būtu uzticama un šī uzticamība būtu liela. Tajā brīdī, kad ir krīze, izej cauri sausāks,» sprieda TurKebab līdzīpašnieks.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā SIA "Radhe Krishna", kas pārstāv zīmolu "Pakistānas Kebabs", top vistas gaļas kebabs.

Pirms apmēram pieciem gadiem dibināto tīklu "Pakistānas Kebabs" šobrīd pārstāv divdesmit trīs ēdināšanas vietas visā Latvijā. Deviņu tirdzniecības vietu saimnieks, franšīzes ņēmējs Meet Godhani uz dzīvi Latvijā no Indijas pārcēlās pirms gada, un, sācis ar vienu ēdināšanas vietu, ik mēnesi biznesam piepulcēja jaunu. Viņa ikdienas darbs ir vadīt kebabu restorānu Merķeļa ielā, Rīgā, kur, kā viņš atklāj, dienā tiek pārdoti vairāk nekā simts kebabi.

90% ēdināšanas vietas apmeklētāju esot vietējie un regulāri klienti, biznesa portālam db.lv stāsta vadītājs.

Patreiz lielākā daļa "Pakistānas Kebaba" franšīžu pieder Indijas pilsoņiem. "Nesen ziņas pāršalca vēsts, ka mēs pasniedzam sliktas kvalitātes ēdienu, un kafejnīcās nav tikusi ievērota tīrība. Tā patiesi notika, taču ne šeit, bet gan cita atzara franšīzes uzņēmumā. Lai gan arī šo ēdināšanas vietu īpašnieki nāk no Indijas, tāpat kā es, tā ir liela zeme, cilvēki ir dažādi un katram piemīt atšķirīgs vadības stils," paskaidro M.Godhani.

Šogad visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietā bijuši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Šajā nozarē kopā gājuši bojā 4 nodarbinātie, kas ir tikpat, cik pērn, portālu db.lv informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārejo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.

Kādā zemnieku saimniecībā darbiniece uz lauka, lasot akmeņus, pakļuva zem traktora, un no gūtajām traumām gāja bojā. Savukārt mežsaimniecībā visbiežāk nāvējošas traumas tiek gūtas brīdī, kad lūzt aizzāģēts koks un uzkrīt virsū nodarbinātajam. Nereti mežsaimniecības nozarē strādājot darbinieki, kuri nav apmācīti drošiem darba paņēmieniem līdz ar to savas neapdomības dēļ apdraud gan savu, gan kolēģu dzīvību.

Otra nozare, kurā šogad visbiežāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā ir transporta un uzglabāšanas nozare. Arī šajā nozarē šogad notikuši 4 letāli nelaimes gadījumi darbā (2013. gadā 2 - letāli nelaimes gadījumi). Trīs no tiem ir bijuši ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, savukārt ceturtais letālais nelaimes gadījums bija saistīts ar kravas izkraušanu no mašīnas - cietušais veica kravas izkraušanas darbus, krava uzkrita virsū nodarbinātajam un no gūtajām traumām viņš mira notikuma vietā.

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Sabiedriskās ēdināšanas kompānijas a/s Lido īpašnieka un padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona dibinātā uzņēmuma SIA K.E.Projekti pirmo projektu - veikalu-ēstuvi Ķirsona Deli - plānots atklāt līdz marta vidum, atklāja G. Ķirsons.

Jauno ēstuvi plānots atklāt Rīgā, Stirnu ielā. Līdz tam vēl ir jāsagaida un jāuzmontē iekārtas no Vācijas, kas Latvijā nonāks līdz februāra beigām. Jaunās ēstuves nosaukums būšot Ķirsona Deli.

Iepriekš jau ziņots, ka aptuvenās investīcijas šajā projektā būs ap vienu miljonu eiro jeb 700 tūkst. latu. Taču, ņemot vērā sadārdzinājumu 35 - 40% apmērā, ko veido nepieciešamo iekārtu izmaksas, jaunās ēstuves izmaksas varētu sasniegt pat vienu miljonu latu. Līdzekļus projektā investējis Latvijas miljonāru sarakstos daudzkārt minētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Savukārt, jautāts par Lido paplašināšanos Somijā, G. Ķirsons norādīja, ka patlaban šis projekts ir apturēts uz neilgu laiku. «Sākumā atvērsim ēstuvi Stirnu ielā, tad kādus aptuveni divus mēnešus novērosim, kas vēl ir veicams, lai ēstuve darbotos pilnvērtīgi. Pēc tam, apkopojot Stirnu ielas restorāna pieredzi, pievērsīsimies Somijas projektam,» viņš stāstīja.

Ātrais ēdinātājs Hesburger šodien Jelgavā, Katoļu ielā 10b atklājis savu otro ēstuvi. Tās izveidē ieguldītas investīcijas viena miljona eiro apmērā.

Radītas arī 15 jaunas darbavietas.

Līdz ar otrās ēstuves atklāšanu Hesburger investīcijas Jelgavā veido 2 miljonus eiro, no kuriem galvenās izmaksas ir zemes iegādei un ēku celtniecībai. Jelgavas Hesburger restorānos nodarbināti 32 darbinieki.

Jaunās ēstuves platība ir 199 kvadrātmetri.

Uzņēmumam pašam investējot iekārtu iegādē, bez Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistes ir uzstādīti saules paneļi – iekštelpu apsildīšanai un karstā ūdens nodrošināšanai. Ģeotermālie urbumi nodrošina ēku ar zemes enerģijas siltumu.

Somijā dibinātais ģimenes uzņēmums Hesburger savu darbību sāka 1966. gadā, kad Somijas pilsētā Naantali atvēra pirmo grila kiosku. Latvijā uzņēmums darbojas kopš 2004. gada. Latvijā šobrīd ir 36 Hesburger ēstuves.

Šonedēļ Rīgā tiks oficiāli atklāta ātrās ēdināšanas zīmola Pizza Hut pirmā picērija Latvijā, informē Pizza Hut vadītājs Latvijā Kārlis Zandersons.

Atklāšana notiks trešdien, 20.aprīlī, Vecrīgā, Audēju ielā 14.

Kā norāda Zandersons, Pizza Hut Rīgā Baltijas valstīs būs vienīgais šī zīmola dine-in jeb vieta, kur ēdienu iespējams baudīt uz vietas un pieejama apkalpošana pie galdiņiem. Picērijas divos stāvos izvietotas vairāk nekā 90 sēdvietas.

Pizza Hut piedāvā pēc amerikāņu tradīcijas ceptās biezās pamatnes picas, kā arī salātus, pastu un desertus.

Testa režīmā strādājam jau nedēļu. Pirmās klientu atsauksmes ir atzinīgas, norāda Zandersons.

Kā ziņots, pirmās ātrās ēdināšanas tīkla Kentucky Fried Chicken (KFC) ēstuves un pirmās zīmola Pizza Hut kafejnīcas izveidē kopumā plānots investēt aptuveni vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA teica KFC un Pizza Hut franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs Arnars Sigurdsons.

Piesakot dalību tirgū laikā, kad kebabnīcas Rīgā ir savairojušās kā sēnes pēc lietus, nepieciešams likt lietā jaunus mārketinga risinājumus

Pirms gada Biznesa augstskolas Turība students Edgars Kroģeris, kurš apgūst mārketinga un tirdzniecības vadību, nolēma izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, Rīgā Teikā atverot ēstuvi Kebab Factory. Pirmais darbības gads izrādījies veiksmīgs – pilnībā atpelnīti ieguldījumi un iegūti pastāvīgie klienti. Par Kebab Factory trumpjiem viņš uzskata svaigus produktus, tīrību un omulīgu gaisotni, kā arī melnos cimdiņus, kas paredzēti tiem ēdājiem, kuri ir pārāk solīdi, lai ķēpātos ar kebabu ēšanu.

Pieredzi ēdināšanas biznesā SIA Kebab Factory valdes loceklis Edgars Kroģeris ir guvis, strādājot par kurjeru kādā Rīgas picērijā. Līdz pienāca brīdis, kad viņš saprata, ka nevēlas strādāt citiem, bet ieguldīt visu savu enerģiju un zināšanas pats savā biznesā. «Domāju, kāpēc citi var un es lai nevarētu?» atceras Edgars. Sākotnēji viņš bija plānojis atvērt picēriju, bet tad, izvērtējot tirgus pieprasījumu un savu brālēnu pieredzi, kuri arī darbojas ēdināšanas biznesā, nolēmis paplašināt jau tā kuplo kebabnīcu pulku.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

Latvijas augstākā izglītība noteikti var būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību,ja vien tam nepretosies atsevišķi politiķi.Pēdējā laikā izskanējušie priekšlikumi par nepieciešamību kvotēt trešo valstu studentu skaitu, šķiet, ir tīra un apzināta kaitniecība, aizsedzoties aiz nacionālisma lozungiem. Tiesa, šo ierosinājumu gan noraidīja atbildīgā Saeimas komisija, taču par to vēl jābalso Saeimai, un iznākums ir neprognozējams.

Par šādām iniciatīvām satraukumu DB (23.05.2018.) pauda arī LTRK valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.Ārvalstu studenti nenoliedzami dod savu pienesumu Latvijas ekonomikai. Vispirms jau studiju maksas veidā,tāpat viņi īrē mājokli, iepērkas, iet pie friziera, iet uz kafejnīcām. Tā visa ir papildu nauda, kas ienāk mūsu tautsaimniecībā. Uztraukums par ārvalstu studentiem,kebabu cepējiem, ir tik muļķīgs, cik vien var būt. Kad mūsu pašu bērni studē ārzemēs un paralēli piepelnās,strādājot picērijās, tad tas ir pašsaprotami, taču, kad mūsu zemē to pašu dara ārzemnieki, tad daļa politiķu jūtas apdraudēti un dusmīgi. Tajā pašā laikā arī mazliet laimīgi, jo uz šo jauniešu rēķina (tos apkarojot) taču iespējams iegūt plus punktus savā elektorātā. Bažas esot par to, ka studiju aizsegā trešo valstu pilsoņi būs“mūžīgie studenti” un nelietīgi nodarbosies Latvijā ar kebabu cepšanu. Un nav ne mazākā mulsuma par to,ka studenta statuss paredz studiju naudas maksāšanu,kas nav nekāda mazā, kuru varētu tā vienkārši iegūt no kebabiem.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.