Rezolūcija, kas bloķētu Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļā, trešdien neguva nepieciešamo 376 deputātu atbalstu, informē Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Tas nozīmē, ka Komisija var ļaut kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju fosfātu piedevas nepieciešamas, lai saturētu atsevišķos gaļas gabalus uz vertikālā iesma un nodrošinātu vienmērīgu sasaldēšanu un cepšanu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) sagatavotā rezolūcija tika pieņemta ar 373 balsīm pret 272, 30 deputātiem atturoties. Lai bloķētu Komisijas priekšlikumu, būtu bijis nepieciešams 376 deputātu atbalsts.

Rezolūcija aicināja ņemt vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, kā arī 2018.gada beigās gaidāmo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko analīzi, un bloķēt Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā.

Kazahstānā bāzētais uzņēmums “Kazphosphate”, kas veic vairāk nekā 20 veidu fosforu saturošus produktu ražošanu, sākot no minerālmēsliem un barības fosfātiem līdz ķīmiskām izejvielām rūpnieciskiem nolūkiem, uzsāk MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 mēslojuma tirdzniecību Eiropā un atver savu pirmo noliktavu šajā reģionā. Vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem šī produkta plašāka pieejamība Eiropā atvieglos mēslojuma iegūšanu.

Klaipēdā, Lietuvā 19. jūlijā atklāšanas ceremonijā atvērta pirmā “Kazphosphate” pārstāvniecība un noliktava Eiropā. Ceremonijā piedalījās gan uzņēmuma pārstāvji, gan Lietuvā nozīmīgas amatpersonas.

“Noliktavas pieejamība Klaipēdā ir nozīmīgs pavērsies ne tikai “Kazphosphate” izaugsmes ceļā un solis pretim mūsu pamatmērķim – uzņēmuma darbības paplašināšanai globālā mērogā. Tāpat tas ir arī vērā ņemams notikums arī Eiropas lauksaimniecības nozarē kopumā, jo MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 plašāka pieejamība ne tikai samazinās piegādes laiku, bet arī palīdzēs nodrošināt konkurētspējīgu cenu,” skaidro uzņēmuma “Kazphosphate” komercdirektors Bulatkhanov Bauyrzhan.

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Eiropas Savienība (ES) ir gatava virzīties uz priekšu bez Polijas un Ungārijas, ja tās neatcels savu veto ES daudzgadu budžetam, piektdien paziņojis ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiljoni.

Ungārija un Polija ir uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Abas valstis iebilst pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

"Es domāju, ka esam ļoti skaidri darījuši zināmu šīm valstīm, ka virzīsimies uz priekšu bez tām, bet es esmu pārliecināts, ka beigās mēs panāksim vienošanos," sacīna Džentiljoni.

"Protams, mēs nepadosimies šim veto, tam būtu jābūt ļoti skaidram Ungārijai un Polijai, bet es joprojām esmu pārliecināts, ka mēs pārvarēsim šo veto," viņš piebilda.

Avoti ES ceturtdien apstiprināja mediju ziņoto, ka tiek izstrādāti plāni, kas ļautu pārējām 25 ES dalībvalstīm dot zaļo gaismu bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, apejot Varšavas un Budapeštas veto.

Saistībā ar Eiropas Savienības institūcijas vēlmi aizliegt fosfātus, kas izmantoti kebabu gaļas gatavošanā, jāsaka - neuzskatām, ka tas būtu īpašs drauds kebabu biznesam.

Pēc medijos pieejamās informācijas, Eiropas Komisija (EK), kas ir ierosinājusi šo aizliegumu, savu lēmumu pamato ar 2012. gada pētījuma datiem. Tomēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzskata, ka nav skaidras saiknes starp fosfātiem un potenciāli bīstamu fosfora līmeni pārtikas produktos. Turklāt EFSA uzskata, ka droša fosfāta deva ir 4200 mg dienā. Vienā kebabā ir 134 mg. Tas nozīmē, ka dienā būtu jāapēd vairāk nekā 31 kebabs, lai pārsniegtu noteikto devu. Kā arī Eiropas Parlamenta deputāte Renāte Zommere ir norādījusi, ka vidējā ES pilsoņa gada laikā ar kebabiem uzņemto fosfātu daudzums esot pielīdzināms 1,5 litru «Coca Cola» izdzeršanai.

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka Ungārija un Polija šonedēļ atsauc uzlikto veto ES daudzgadu budžetam un Atveseļošanās fonda veidošanai, agrākais tā pieņemšanas termiņš ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Lai valstis normāli sagatavotos, tam bija jābūt gatavam jau oktobrī.

Pat pie veiksmīgākā vienošanās scenārija Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta trīspusējās sarunās budžeta aprises kļūs zināmas tikai līdz ar jaunā gada pirmo dienu, kas neapšaubāmi radīs problēmas un aizkavēšanos iecerēto projektu realizēšanai. Lielāka kavēšanās, piemēram, budžetu pieņemot tikai 2021. gada janvārī vai februārī, kam seko arī Atveseļošanās fonda apstiprināšana, faktiski nozīmē neatliekamas palīdzības kavēšanos Covid-19 seku novēršanai.

Veto ES budžetam Ungārija un Polija veto ES budžetam un atveseļošanās paketei uzlika šā gada 16. novembrī, tā protestējot pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvēto likuma varas ievērošanu. Jau novembrī bija ieplānots, ka Briselē tiks apstiprināts kompromiss par 1,1 triljona eiro vērto ES budžetu un 750 miljardu lielo Atveseļošanās fondu, kuru bija iecerēts veidot kā aizņēmumu, kuru garantē visas Eiropas Savienības valstis ar ES budžetu.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums «Leifeld» trešdien paziņoja, ka Ķīnas investori atsaukuši piedāvājumu iegādāties šo stratēģiski svarīgo kompāniju, lai izvairītos no tā, ka Vācijas valdība īsteno veto tiesības attiecībā uz šo darījumu.

Piedāvājums atsaukts vien dažas stundas pirms tam, kad Vācijas valdība gatavojās paziņot savu lēmumu.

Kāds Vācijas Ekonomikas ministrijai tuvu esošs informācijas avots pavēstīja, ka valdība patiesi plānoja izmantot savas veto tiesības, lai drošības apsvērumu dēļ apturētu darījumu, kurā Ķīnas «Yantai Taihai Corporation» bija paredzējis iegādāties «Leifeld».

Taču «Yantai Taihai» lēmums atsaukt piedāvājumu nozīmē, ka valdības iesaistīšanās vairs nav nepieciešama, skaidro informācijas avots.

«Yantai Taihai» Ķīnas civilajam kodolenerģētikas tirgum nodrošina tādus pakalpojumus kā metālapstrāde un kausēšana. Savukārt «Leifeld» ražo augstas stingrības detaļas autorūpniecībai un aviācijai, kurām ir pielietojums arī kodolenerģētikas nozarē.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā SIA "Radhe Krishna", kas pārstāv zīmolu "Pakistānas Kebabs", top vistas gaļas kebabs.

Pirms apmēram pieciem gadiem dibināto tīklu "Pakistānas Kebabs" šobrīd pārstāv divdesmit trīs ēdināšanas vietas visā Latvijā. Deviņu tirdzniecības vietu saimnieks, franšīzes ņēmējs Meet Godhani uz dzīvi Latvijā no Indijas pārcēlās pirms gada, un, sācis ar vienu ēdināšanas vietu, ik mēnesi biznesam piepulcēja jaunu. Viņa ikdienas darbs ir vadīt kebabu restorānu Merķeļa ielā, Rīgā, kur, kā viņš atklāj, dienā tiek pārdoti vairāk nekā simts kebabi.

90% ēdināšanas vietas apmeklētāju esot vietējie un regulāri klienti, biznesa portālam db.lv stāsta vadītājs.

Patreiz lielākā daļa "Pakistānas Kebaba" franšīžu pieder Indijas pilsoņiem. "Nesen ziņas pāršalca vēsts, ka mēs pasniedzam sliktas kvalitātes ēdienu, un kafejnīcās nav tikusi ievērota tīrība. Tā patiesi notika, taču ne šeit, bet gan cita atzara franšīzes uzņēmumā. Lai gan arī šo ēdināšanas vietu īpašnieki nāk no Indijas, tāpat kā es, tā ir liela zeme, cilvēki ir dažādi un katram piemīt atšķirīgs vadības stils," paskaidro M.Godhani.

Talsu novada zemnieku saimniecībā Veckoras jau četrus gadus tiek ražoti veselīgi ābolu čipsi Garden Snack. «Biznesa ideja radās pirms pieciem gadiem, domājot par to, kā piešķirt pievienoto vērtību mūsu augļu dārzā (6,5 ha) augošajiem bumbieriem un āboliem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Veckoras saimniece Līga Grīnvalde.

«Vēlme bija ražot inovatīvu produktu no tāda ierasta augļa kā ābols. Ar savu ieceri vērsos pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārtikas un tehnoloģijas zinātniecēm, un aptuveni pusotra gada laikā, kopā strādājot, tika radīta tehnoloģija garšīgiem, kraukšķīgiem, mutē kūstošiem ābolu čipsiem ar dzērvenēm, ar ingveru un pat ar sieru un čili,» pieredzē dalās L. Grīnvalde.

Ražotnes izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkst. eiro, jo tika iegādātas vairākas jaunas, modernas žāvējamās krāsnis, ābolu griešanas mašīna. Finansējumu Veckoru saimnieki ieguva no Eiropas Savienības fondiem, produktu portfeli paplašinājuši līdz piecu dažādu garšu ābolu čipsiem – bez piedevām, ar kanēli, ar kakao, ar dzērvenēm, ar ķirbju un sezama sēklām. «Mums ir klienti, kuriem pēc to pasūtījuma ražojam ābolu čipsus ar ingveru, ar valriekstiem un ar sieru un čili. Esam atvērti viņu vēlmēm un izvēlētajām garšām. Uzklausīsim, izvērtēsim garšu nianses un uztaisīsim. Pieprasītākie ir bez piedevām, kā arī ar kanēli un ar dzērvenēm. Ābolu čipsi ar dzērvenēm līdz septembra beigām bija arī AirBaltic piedāvājumā. Pašreiz pieslīpējam tehnoloģiju bumbieru čipsiem bez piedevām un bumbieru čipsiem ar ingveru, lai šogad pilnībā pabeigtu produkta tehnoloģijas pilnveidi un nākamajā sezonā varētu šos čipsus sākt piedāvāt Latvijas un eksporta sadarbības partneriem,» stāsta L. Grīnvalde. Uzņēmums savu produkciju pašlaik eksportē uz Angliju un Franciju, kā arī notiek pārrunas ar potenciālajiem partneriem Somijā.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Latvijā nepieciešama pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija.

Valsts parāda apkalpošanas izmaksu straujais pieaugums prasa nekavējoši palielināt nodokļu ieņēmumus, kas nepastarpināti paredz radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Finanšu ministrijas prognozes par to, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2025. gadā pārsniegs 507 miljonus eiro, kamēr 2022. gadā tās bija vien nepilni 167 miljoni eiro, ir salīdzināmas ar sarkanās lampiņas iedegšanos vadības panelī. Var jau šo ļoti straujo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu norakstīt uz ģeopolitiskās situācijas radīto defektu, tomēr ilgtermiņā ar šādu attieksmi nekur tālu tikt nevarēsim, jo agrāk vai vēlāk būs jāiemācās dzīvot no pašu nopelnītā, nevis nemitīgi palielinot valsts parādu. Latvijas austrumu robeža paliek, kur bijusi, un Eiropas Centrālas bankas paaugstinātās bāzes procentlikmes ir ne tikai sadārdzinājušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet vienlaikus pamatīgi slāpējušas ekonomiskās aktivitātes Latvijas (un ne tikai) ražotāju lielākajos noieta tirgos. Bagātības radītāju – nodokļu maksātāju – kopēji samaksātās summas ir iespaidīgas, taču tik un tā nespēj nosegt visas vajadzības. Turklāt sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūras nodrošināšanai pieaug.Atliek vienīgais risinājums, kādu līdz šim pazīst valdība – paredzēt budžeta deficītu. Situāciju vēl satraucošāku padara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu reformu, kas paredz novadu apvienošanos. Iedzīvotāju aptaujas, kurās tiek noskaidrots cilvēku viedoklis, ir pilnībā leģitīmas.

Vienīgi pašvaldībām nevajadzētu mulsināt savus iedzīvotājus un izskaidrot spēles noteikumus. Proti, tas nebūs referendums, kura rezultāti ir valsts varai saistoši. Jo VARAM jau ir paziņojusi, ka pašvaldību referendumi par novadu reformu ir nelikumīgi. Nav nekas iebilstams pret iedzīvotāju aptauju, tikai vietvarām būtu jāizskaidro, ka aptaujas rezultāti var būt par pamatu diskusijai ar reformas autoriem, taču tie nebūs saistoši. Attiecībā par to, ka referenduma aizliegums «smakojot» pēc totalitāras valsts, tas neiztur kritiku.

Ir absolūti pamatoti, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem referendumi rīkoti netiek. Piemēram, nevienā valstī budžeta projekts netiek apspriests referendumā. Ja valsts ir nolēmusi veikt novadu reformu, tad tai, protams, ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāmeklē kompromiss, taču būtu aplami, ja katra no pašreizējām 119 pašvaldībām referenduma rezultātā varētu uzlikt veto novada apvienošanas projektam. Skaidrs, ka novadu reformai ir jābūt centralizēti vadītai, ņemot vērā visu novadu intereses, un te neder pieeja: viens grib apvienoties, cits nē. Un tā nav totalitārisma izpausme, ja katrai no vietvarām nav veto tiesību valstiski svarīgos jautājumos.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien pirmoreiz uzlika veto Kongresa pieņemtam likumprojektam, kas paredzēja aizliegt pensiju fondiem ņemt vērā progresīvus principus savos lēmumos par investīcijām.

Republikāņu ierosinātais likumprojekts būtu atcēlis Nodarbinātības ministrijas noteikumu, kas ļauj pensiju fondu pārvaldniekiem ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus savu lēmumu pieņemšanā.

80 gadus vecais Baidens atteicās parakstīt šo likumprojektu, apgalvojot, ka tas apdraud senioru ietaupījumus, "padarot riska faktoru ņemšanu vērā par nelikumīgu".

"Jūsu plānu pārvaldniekam jābūt spējīgam aizsargāt jūsu sūri grūti nopelnītos ietaupījumus - neatkarīgi no tā, vai kongresmenei Mārdžorijai Teilorei Grīnai tas patīk vai ne," sacīja Baidens, pieminot republikāņu galēji labējā spārna pārstāvi.

Republikāņi, kas uzskata tā sauktos ESG faktorus par politisku iejaukšanos, izmantoja savu nelielo vairākumu Pārstāvju palātā, lai panāktu šī likumprojekta pieņemšanu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu kaulēšanās, cenšoties panākt vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai izvestu bloku no Covid-19 radītās krīzes, ievilkusies līdz pirmdienas rīta stundām.

Par spīti emocijām, kas mutuļojušas sēžu zālē, vienošanos par 750 miljardu eiro lielo fondu Eiropas tautsaimniecības izvešanai no pandēmijas radītās lejupslīdes līdz šim tā arī nav izdevies panākt.

Vakariņu laikā svētdienas vakarā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, cenšoties pārliecināt tā dēvēto taupīgo četrinieku - Nīderlandi, Zviedriju, Austriju un Dāniju, kam pieslējusies arī Somija, izteicis jaunu kompromisa piedāvājumu par līdzekļu proporcionālo sadali starp aizdevumiem un grantiem.

Viņš ieteicis grantu daļu samazināt no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 400 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 350 miljardus, nevis 250.

Arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanā nebūtu nepieciešama intensīva valsts iejaukšanās tiesībās uz īpašumu, kā to piedāvā Tieslietu ministrija (TM), jo pietiktu ar novērotāju tiesībām, atsevišķos gadījumos izmantojot veto iespējas, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē šodien, runājot par TM izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, Rozenbergs pauda viedokli, ka arī mazākas iejaukšanās risinājums nodrošinātu TM mērķi, kuru tā vēlas panākt ar grozījumiem.

Saskaņā ar TM izstrādāto likumprojektu, pārvaldnieks iegūst visas tiesības, kas izriet no kapitāla daļu vai akciju piederības, izņemot tiesības saņemt dividendes, vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidrojusi Tieslietu ministrija.

Pārvaldnieks darbotos kā kapitālsabiedrības dalībnieks vai kooperatīvās sabiedrības biedrs, izņemot tiesības saņemt dividendes. Pārvaldības mērķis būs saglabāt arestēto kapitāla daļu vai akciju vērtību. Likumprojekts ierobežo tikai tās tiesības, kas saistītas ar dalībnieku sapulcēm, piemēram, to sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu, akcentējusi TM.

Polija apsver iespēju izmantot savas veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu dažas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, pret kurām tā iebilst, paziņojis valdības pārstāvis Pjotrs Millers.

Attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.

Polijas valdība šomēnes pārmeta Eiropas Komisijai (EK) šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.

Trešdien intervijā Polijas Radio jautāts, kad Polija varētu sagaidīt pirmo naudu no ES atveseļošanas fonda, Millers sacīja, ka šis lēmums jāpieņem EK.

"Diemžēl Eiropas Komisija pēdējā laikā veikusi darbības, kurām nav juridiska pamata, proti, tā iesaldēja [Polijas] Nacionālā rekonstrukcijas plāna apstiprināšanu," sacīja Millers.

Viņam arī tika jautāts par Polijas premjerministra Mateuša Moravecka neseno interviju laikrakstam "Financial Times". Intervijā premjers apsūdzēja EK, ka tā tur ieroci Polijai pie galvas, un aicināja Briseli atturēties no finansiālās un politiskās šantāžas.

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam Latvijai kopumā būs izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ ļaus saņemt ap 3,60 eiro, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, vienlaikus politiķe kā netaisnīgu kritizē tiešmaksājumu apjomu Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī jaunajā budžetā pieaugs, tomēr joprojām nesasniegs Eiropas vidējo līmeni.

Eiropas budžets top pārāk lēni 

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka...

Politiķe skaidroja, ka līdz 2027.gadam Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā desmit miljardus eiro Eiropas naudas. Pēc viņas paustā, no daudzgadu budžeta Latvija iegūs astoņus miljardus eiro, bet vēl virs diviem miljardiem eiro no īpašā ekonomikas atveseļošanas fonda "Next Generation EU" jeb "Nākamās paaudzes ES".

Eiroparlementāriete, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, norādīja, ka EP jau septembrī apstiprinājām lēmumu, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos un atveseļošanas fondu varētu ieviest. Tagad jāgaida ratifikācija dalībvalstu parlamentos.

ES līderi vienojušies ar Poliju un Ungāriju par ES budžetu 

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies ar Poliju un Ungāriju par daudzgadu...

"Patiešām ceru, ka fonda apstiprināšana notiks bez liekas kavēšanās, jo grūtībās nonākušie iedzīvotāji un uzņēmumi gaida ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Vaidere, izsakot prognozi, ka "Nākamās paaudzes ES" varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī vai vasarā.

Tāpat politiķe atzīmēja, ka EP smagās sarunās ar dalībvalstīm ir izdevies izcīnīt papildu 16 miljardus eiro veselības, zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās, kas, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Politiķe atzīmēja, ka ES daudzgadu budžeta pieņemšana EP ir gaidītas ziņas, jo šie līdzekļi ļaus Latvijai gan straujāk atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā - ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt drošību.

Viņa īpaši izcēla to, ka EP izdevās trīskāršot finansējumu veselības aprūpei. Pēc deputātes paustā, nesen veikta aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji patlaban kā ļoti svarīgu jomu ES budžeta ieguldījumiem redz tieši veselības aprūpi.

Vaidere norādīja, ka nozīmīgs solis šajā virzienā no nākamā gada būs ES vēsturē pirmā veselības programma. Tā ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības aprūpi, padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm.

Deputāte uzsvēra, ka EP jauno daudzgadu budžetu var pieņemt un tas stāsies spēkā jau no 2021.gada 1.janvāra, jo Ungārija un Polija pagājušonedēļ atsauca savu veto, kas draudēja ar visiem eiropiešiem nelabvēlīgu fondu pārrāvumu.

Jau rakstīts, ka iepriekš Ungārija un Polija bija uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Abas valstis iebilda pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.

Ungārija otrdien uzlikusi Eiropas Savienības (ES) plānam nākamgad nodrošināt Ukrainai palīdzību 18 miljardu eiro apmērā.

Tā vietā, lai vienprātīgu apstiprinātu palīdzību Ukrainai, Ungārijas veto liek pārējām 26 ES dalībvalstīm izstrādāt sarežģītāku tehnisku plānu, lai nodrošinātu palīdzības plūsmu uz Kijivu arī jaunajā gadā.

Palīdzības programma Ukrainai ir viena no ES prioritātēm, ko Ungārija pēdējos mēnešos ir nobloķējusi. Ungārija, kā izskatās, izmanto savas veto tiesības, lai panāktu, ka ES atbrīvo miljardiem eiro lielo finansējumu, kas Ungārijai aizturēts saistībā ar bažām par likuma varas ievērošanu un korupciju.

Šī mērķa sasniegšanai Ungārijas valdība arī iebildusi pret ES centieniem pieņemt 15% minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, kam nepieciešams vienprātīgs bloka dalībvalstu atbalsts.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.