Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Rezervācijai atvēlētās jaunās monētas Zeme tika rezervētas mazāk nekā minūtes laikā, informē Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Rīt tirdzniecībā nonāks lielākā daļa no pirmajā kārtā kaltajām monētām.

Monētas kopējā tirāža ir 5000, tajā skaitā, šonedēļ pie pircējiem nonāks nepilni 2000 monētu (gan rezervācijā, gan rīt tirdzniecībā), bet nākamās monētas pie pircējiem nonāks tuvāko mēnešu laikā. Monētas tirāža tiek pārdota vairākās daļās atbilstoši kalšanas grafikam. Lai pēc iespējas plašāks interesentu skaits varētu nopirkt monētu, pirmajai tirāžas daļai noteikts iegādes limits – divas monētas vienam pircējam.

Kolekcijas monēta "Zeme" ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Šorīt Latvijas Bankas kasēs ir vērojama lielāka rosība nekā ikdienā, interese par kolekcijas monētu Zeme ir liela un rindā gaida vairāki simti interesentu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Lai iespēja iegādāties monētu būtu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, noteikts 1 monētas limits iegādei kasēs vienam pircējam. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā pieejamas vairāk nekā 1100 monētas.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās (kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt), bet dot sabiedrībai iespēju iegādāties šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Monētu Zeme Latvijas Banka sāka tirgot 22. decembrī, taču toreiz to ātri vien izpirka.

Kolekcijas monēta Zeme ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Valsts svētku nedēļā Ķeguma novada Tomes pagastā Daugavas krastā «Kalnabiķu» māju šķūnis uz vienu vakaru pārvērtās par mājas restorānu.

Publisko un privāto partnerību biedrība «Zied zeme» (PPP biedrība «Zied zeme») realizē starptautisku projektu «Mājražošanas un amatniecības attīstība vietējā teritorijā» jeb Local craft up ar mērķi attīstīt mājražošanu un amatniecību vietējā teritorijā, iesaistot tūrisma un kultūras pasākumos, veicinot sadarbību starp nozarēm, izstrādājot inovatīvus produktus un pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem.

Ar devīzi «Tas nav tikai šķūnis!» par mājas restorāna norises vietu tika izraudzīts «Kalnabiķu» mājas šķūnis. Par viesmīlību rūpējās mājas jaunākie saimnieki Anna un Gatis Zeiliņi.

PPP biedrība «Zied zeme» projektu vadītāja Iluta Jansone skaidro, ka viens no projekta mērķiem ir veicināt sadarbību starp ražotājiem, amatniekiem un viesmīlības nozares speciālistiem, nodrošinot zināšanu pārnesi, izveidojot mājas restorānu kustību dažādās vidēs un dažādos apstākļos.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jerviks plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos.

Kā norādījis ministrs, kas pārstāv Konservatīvo tautas partiju (EKRE), saskaņā ar šo plānu fonds par 50 miljoniem eiro iepirktu zemi, lai tad to iznomātu vai pārdotu cilvēkiem, kuri būs gatavi pārcelties uz laukiem, bet vēl 50 miljoni eiro tiktu izmantoti, lai dotu viņiem aizdevumus.

«Lai fonds varētu iegādāties zemi, nepieciešami likuma grozījumi, un naudu nevar piešķirt tieši no valsts budžeta,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka šajā procesā var iesaistīt jaunā budžeta perioda aizdevumu līdzekļus vai Eiropas Savienības naudu un novirzīt to fondam.

Pusi naudas paredzēts izmantot zemes pirkšanai, turklāt privātpersonām, kas pārdos zemi, nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja tiks veikti attiecīgi grozījumi likumā, izteicies Jerviks.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija Altum, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Altum pārstāvji.

Latvijas zemes fonds darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā.

Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē – 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā – 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē – 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē – 10 īpašumus (197 hektāri).

Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki – lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Slieku kompostu izmanto vairāk bioloģisko lauksaimniecības uzņēmumu, to pieprasa arī zaļi domājoši dārzu entuziasti un profesionāli dārznieki

Latvijā biohumusu jeb slieku kompostu nodrošina vairāk nekā desmit ražotāji. Latvijas Augu aizsardzības dienesta (LADD) mājaslapā ir apkopota informācija par visiem ražotājiem, kā arī iespējams iepazīties ar produkta ķīmisko sastāvu, kas ir atšķirīgs. LADD uzskaita visus tos biohumusa ražotājus, kuri savu produkciju tirgo, savukārt tos, kuri šo organisko mēslošanas līdzekli iegūst savā mazdārziņā, lieto paši vai dalās ar kaimiņiem, dienests neapkopo, informē LADD Agroķīmijas departamenta vadītāja Skaidrīte Rulle.

Vairo zaļos pirkstiņus

Pieprasījums pēc biohumusa palielinās, jo cilvēki vēlas dzīvot tīrā zemē, audzēt un patērēt veselīgu pārtiku, kas ir iespējams tad, ja tiek izmantots ekoloģiski tīrs, patērētājiem un apkārtējai videi draudzīgs mēslojums, kāds ir arī slieku komposts, skaidro SIA Eko Zeme valdes priekšsēdētāja Aiga Freiberga, kuras vadītais uzņēmums slieku kompostu Mežotnē (Bauskas novadā) ražo jau astoņus gadus. SIA Eko Zeme ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kur liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā izvērsta 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns ražošanas cikls – sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi (žāvēšanu un sijāšanu), līdz pat biohumusa saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Šomēnes uz valdības galda varētu nonākt likumprojekts dalītā īpašuma jautājuma risināšanai; juristi bažījas, ka veco problēmu vietā varētu nākt jaunas

Likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana un ar to saistītie grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā. Tieslietu ministrija plāno, ka līdz noteiktajam termiņam – šī gada septembrim – izdosies likumprojektus aizvirzīt līdz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē un tie nonāks Saeimā, DB norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne. Proti, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2015. gada 30. septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā, informē Luminor banka.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.

"Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu," norāda M.Gurauskas.

Baltijas valstīs lielākais ģimenes atpūtas parks Lotes zeme Igaunijā kopš atvēršanas pirms diviem gadiem piesaistījis vairāk nekā 150 000 apmeklētāju, no kuriem trešdaļu veido ārvalstu tūristi.

Lotes zeme, kas pazīstama no Lotes animācijas filmām, mūzikliem un grāmatām, savas durvis apmeklētājiem vēra 2014.gada 25.jūlijā un pirmdien svinēja savu otro gadadienu.

Divu pastāvēšanas gadu laikā parks saņēmis vairākas balvas, tostarp kā labākais tūrisma objekts Igaunijā 2014.gadā.

Viens no parka menedžeriem žurnālistiem norādīja, ka Lotes zeme, tāpat kā Tallina, nekad nebūs gatava.

Katru gadu apmeklētājiem parkā tiek piedāvāta pilnībā atjaunota programma, jauni uzvedumi un atrakcijas, un Lotes izgudrotāji cer, ka suņu meitenes piedzīvojumi turpināsies vēl daudzus gadus.

Telekanāls ETV nākamgad sāks rādīt bērnu seriālu, kas uzņemts Lotes zemē, bet 2018.gadā plānots izlaist jaunu pilnmetrāžas animācijas filmu Lote un pazudušie pūķi.

Biohumusa ražotājs SIA Eko Zeme nostiprinās tirgū un plāno paplašināties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Eko Zeme izveidota 2011. gadā, kad plaši uzplauka interese par šo nozari. Aiga Rāte un Jānis Freibergs bija vieni no pirmajiem, kas bez jebkādām priekšzināšanām pievērsās šim rūpalam un faktiski ir vieni no retajiem, kas izdzīvojuši un mērķtiecīgi attīstās. Tagad SIA Eko Zeme saražoto produkciju var iegādāties daudzviet Latvijā, to vidū arī Depo veikalos gan pašu mājās, gan arī Lietuvā.

Kā uzsver SIA Eko Zeme tehniskais direktors Jānis Freibergs, uzņēmuma biznesa piegājiena pamatā ir dabas resursus saudzējoša saimniekošana. Uzņēmums ražo ekoloģiski tīru, cilvēkiem un apkārtējai videi draudzīgu mēslojumu – biohumusu jeb slieku kompostu un augsnes maisījumus uz biohumusa bāzes. Pavisam sortimentā ir 16 produktu. Sākotnēji ražošana notika nomātās telpās Platones pagastā, bet pirms diviem gadiem iegādāta Lāču ferma Mežotnes pagastā. Liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā notiek 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns cikls, sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi – žāvēšanu un sijāšanu – līdz pat biohumusu saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai. Kā izejvielas maisījumu pagatavošanā tiek izmantotas vietējā kūdra, kūtsmēsli, skalota smilts.

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

Likumprojekts paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas Preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

«Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.