Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Derīgo izrakteņu ieguvju aktīva izmantošana atkarīga no pieprasījuma. Piemēram, patlaban ļoti pieprasīti ir būvmateriāli – smilts un smiltsgrants. Ieguvju izmantošanas aktivitāte liecina par ekonomisko situāciju valstī, saka Valsts vides dienesta Licenču daļas vadītāja vietnieks Torolfs Petersons intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kādos gadījumos licences izsniedz VVD un kādos – pašvaldības?

Pašvaldības izsniedz ieguves atļaujas attiecībā uz bieži sastopamiem derīgajiem izrakteņiem – smilti, smilti-granti, aleirītu, kūdras iegulām platībā līdz pieciem hektāriem vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās, mālam, mālsmiltij, smilšmālam un irdeniem saldūdens kaļķiežiem. Pārējo derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot ogļūdeņražus, kad licenci izsniedz Ekonomikas ministrija) vajadzīgas VVD izsniegtas licences. Jāpiebilst, ja minētos bieži sastopamos derīgos izrakteņus iegūst pati pašvaldība, tad, protams, nepieciešama licence, kuru izsniedz VVD.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu no 20. aprīļa anulēt visas AAS LKB Life izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai.

FKTK padome marta sākumā nolēma visas LKB Life izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai nevis anulēt, bet to darbību uz laiku apturēt, jo tādējādi tiek saglabāta iespēja Latvijas Krājbankas, kas ir LKB Life lielākais akcionārs, administratoram atbilstoši kreditoru interesēm lemt par LKB Life akciju pārdošanu.

Licenču darbība tika apturēta līdz 19.aprīlim, tomēr šodien nolemts licences anulēt.

Šāds lēmums pieņemts, jo kopš AAS LKB Life licenču apturēšanas 1. martā nav izdevies atrisināt radušās problēmas, kas saistītas ar AAS LKB Life daļas sava pamatkapitāla zaudēšanu AS Latvijas Krājbanka, līdz ar to apdrošināšanas licenču darbība nevar tikt atjaunota.

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Iespējams, mazie biroji pēc grozījumiem Autortiesību likumā varēs izvairīties no licenču iegādes mūzikas klausīšanās jomā.

Kultūras ministrijas (KM) ieskatā licences nebūs jāiegādājas tiem uzņēmumu birojiem, kuros strādā viens darbinieks, kā arī birojiem, kuru darbinieki ir savstarpēji pazīstami pretstatā, piemēram, lielām ražošanas telpām, kur mūzika tiek atskaņota skaļruņos un kur darbinieku starpā nav personisku attiecību, DB skaidroja Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis.

Šobrīd vislielākais strīda ābols mūzikas klausīšanās jomā ir licenču nepieciešamība birojos. Problēmas samaksāt par licenci mūzikas klausīšanās jomā nav lielajiem, bet mazajiem uzņēmumiem, Saeimas komisijas sēdē norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Šobrīd viedokļi par gadījumiem, kuros būtu nepieciešama attiecīgā licence, deputātu un nozaru pārstāvju vidū dalās, tāpēc viņam ir lielas pārdomas, vai policisti būs informēti par regulējumu. Turklāt, ja tiek pasliktināta dzīve uzņēmējiem, tad negatīvas sekas ir tautsaimniecībā kopumā, brīdināja J. Endziņš.

Londonā dibinātais jaunuzņēmums «Revolut» paziņojis, ka tam tagad ir 4 miljoni klientu un tas uzsāk restrukturizāciju, ar kuru ir nolūks nākamo piecu gadu laikā sasniegt 100 miljonus klientu visā pasaulē. Uzņēmums gatavojas mainīt tagadējo stratēģiju un 19 Eiropas valstīs ieviest 5 - 10 cilvēku birojus, kuriem tiktu piešķirta autonomija darboties saskaņā ar vietējā tirgus vajadzībām.

Realizējot jauno augšanas stratēģiju, nākamo sešu mēnešu laikā kompānija plāno izveidot 200 jaunas darba vietas.

«Uzskatām, ka ir pienācis laiks lūzumpunktam - ir dabīgi, ka, visu laiku darot to pašu, jaunus rezultātus nesasniegsi, tādēļ arī nolēmām pārskatīt savu stratēģiju, lai panāktu vēl ātrāku augšanu. Šīs restrukturizācijas tagadējais nosaukums - «Eiropas attīstības mehānisms» (European Growth Machine - angļu v.), tās mērķis - vēl sparīgāk attīstīties jau esošajās tirgus vietās, un šis mehānisms darbosies neatkarīgi no mūsu plāniem startēt jaunās tirgus vietās», skaidro uzņēmumā.

«Eiropas attīstības mehānismā» ir paredzēts paplašināt arī Baltijas reģiona komandu, kas arī turpmāk darbosies no Viļņas. Tajā par augšanu visās trijās Baltijas valstīs būs atbildīgs reģiona attīstības vadītājs, reģiona mārketinga vadītājs, publisko sakaru pārstāvis, biznesa attīstības projektu vadītājs un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas sabiedrību vadītāji.

Starptautiskais biznesa programmatūras un izstrādes uzņēmums SAP AG autorizējis Lattelecom Technology sniegt HANA licenču uzturēšanas pakalpojumus. Tādējādi Lattelecom Technology kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kurš autorizēts vienlaikus visu SAP saimes licenču uzturēšanai, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pateicoties līdzšinējai pieredzei, strādājot pie SAP sistēmu ieviešanas, Lattelecom Technology ir autorizēts sniegt arī HANA datu bāzes licenču uzturēšanas pakalpojumus.

Lattelecom Technology ir SAP partneris ar sistēmu ieviešanas, licenču uzturēšanas un administrēšanas pieredzi kopš 1996.gada, līdz šim specializējoties SAP Business All-in-One un SAP BusinessObjects (biznesa inteliģences) risinājumu ieviešanā.

ASV tehnoloģiju kompānija Microsoft pirmajā mēnesī kopš tirdzniecībā nonāca Windows 8 operētājsistēma pārdevusi jau 40 miljonus licenču, tādējādi pārspējot sava priekšgājēja Windows 7 panākumus.

Lai gan Microsoft nav sniegusi precīzus Windows 7 pirmā mēneša tirdzniecības apjomu datus, analītiķi norāda, ka Windows 8, visticamāk, savu priekšteci ir pārspējis, jo Windows 7 desmit pirmajās eksistences nedēļās izdevās pārdot 60 miljonus licenču.

Microsoft Windows struktūrvienības vadītāja Tāmi Rellere (Tami Reller), runājot investoriem veltītā konferencē, gan lika noprast, ka lielāko daļu no 40 miljoniem pārdoto licenču nodrošinājusi iepriekšējo Windows operētājsistēmu atjaunināšana uz Windows 8, vēsta Reuters.

Skaitlis tomēr nenozīmē to, ka Windows 8 savās ierīcēs patlaban lieto ievērojams skaits cilvēku. Daļa no licenču pircējiem ir datoru ražotāji, kas tirgū piedāvā Windows 8 ierīces.

Administratīvā apgabaltiesa piektdien no jauna sāks skatīt lietu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākā tiesa 2020.gada 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un nododot to atkārtotai izskatīšanai.

Tiesā skaidroja, ka VID minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā.

Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena.

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Milzu summas iztērētas modernām informācijas sistēmām, kuras netiek lietotas kā plānots, datori sasniedz policistus tikai 6-7 mēnešus pēc to iegādes, bet ekonomiskāku automašīnu vietā tiek iepirkti apvidus auto – tāda aina pavērās Valsts kontrolei (VK) pārbaudot, vai Iekšlietu ministrija (IeM) Valsts policijas funkciju īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko apgādi īsteno likumīgi un efektīvi.

IeM kopumā darbojas 27 valsts informācijas sistēmas, kurām gadā tiek tērēti 7,5 milj. latu. Revidenti konstatējuši, ka IeM nav izstrādāta vienota informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstības stratēģija un prasības IT projektu uzraudzībai, izveidotās pārvaldības institūcijas darbojas formāli.

Revīzijā tika vērtēta divu informācijas sistēmu (Biometrijas datu apstrādes sistēma (BDAS) un Kriminālprocesa informācijas sistēma (KRASS)) izveide un lietošana.

Kopš 2012.gada BDAS teorētiski ir ieviesta lietošanā, taču vēl 2014.gada 1.janvārī Valsts policijas rīcībā nebija visa tās lietošanai nepieciešamā aprīkojuma un sistēma netika lietota kā plānots. VK uzskata, ka lielākā problēma ir bijusi IeM nespēja jau sākotnēji noteikt šā projekta mērķi un izmaksas, lai to reāli varētu izmantot darbam. Sākotnēji plānoto 2,8 milj. latu vietā BDAS ieviešana izmaksās vismaz 6 milj. latu, no tiem 2,08 milj. latu vēl būs nepieciešami tehnikas un licenču iegādei. Puse šīs summas tiks izlietota, lai segtu licenču iegādes cenu palielinājumu.

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtu projektu, kura rezultātā Latvijas akadēmiķiem un zinātniekiem tiks izveidots «nākamās paaudzes datu pārraides tīkls zinātniskās darbības nodrošināšanai un informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās uzlabošanai».

Projektu paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem – 48 zinātnisko institūtu reģistrā reģistrētām institūcijām – Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, Db.lv skaidroja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Rezultātā projektā tiks izveidota koplietošanas Akadēmiskā tīkla IT&T infrastruktūra, kā arī tiks modernizēta atsevišķu projekta partneru IT&T infrastruktūra, stāstīja V. Lejiņš.

Turpinot projekta īstenošanu, marta sākumā tika uzsākta iepirkuma procedūra Akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidei, paredzot izveidot Akadēmiskā datu pārraides tīkla risinājumu, kas savienos Akadēmiskā datu pārraides tīkla piekļuves punktus Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Tāpat plānots arī modernizēt projekta partneru CAMPUS datu pārraides infrastruktūru. Rezultātā tīkla lietotāji varēs piekļūt arī starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem un interneta resursiem, Db.lv norādīja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

#Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt.

Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt, radot investoriem iespēju nopelnīt, raksta Business Insider.

Tiesa gan, jāmēģina laikus identificēt un prognozēt, kuras būs šīs kompānijas. Morgan Stanley izveidojis sarakstu ar 15 kompānijām, kas atbilst kritērijiem, lai varētu būt iegādes darījumu mērķis.

Volstrītas analītiķi prognozē, ka šajā gadā apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte uzņems apgriezienus, kas radīs iespējas investoriem, kuri meklē peļņu. Tad, kad ir izteikts pirkšanas piedāvājums, iegādājamās kompānijas akcijas cena pieaug. Līdz ar to pēc idejas nopelnīt ir vienkārši – atliek tikai identificēt potenciālo iegādes mērķi, iepirkt šīs kompānijas akciju un cerēt, ka tiks paziņots par darījumu.

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Uzņēmēji noraida enerģijas ražošanas licenču saņemšanas saistību ar ziedojumiem tā laika varas partijām. Ziedots no dažiem eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu

DB veiktā selektīvā analīze par uzņēmumiem, kuriem laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 221 «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» un Nr. 262 «Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību» izsniegtas licences enerģijas ražošanai, liecina, ka ekonomikas ministru Arta Kampara (Vienotība) un Daniela Pavļuta (Zatlera Reformu partija) ministrēšanas laikā licences saņēmušie uzņēmēji bijuši dāsni ziedotāji dažādām politiskajām partijām, tostarp Vienotībai un Zatlera Reformu partijai.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdē nolemts uzaicināt uz nākamo komisijas sēdi septiņu taksometru firmu pārstāvjus, lai uzklausītu to paskaidrojumus un lemtu par uzņēmumu licenču apturēšanu, liecina Rīgas domes sniegtā informācija. Savukārt taksometru kompānija SIA STO uzskata, ka tiek pārkāpta konstitūcija.

[Papildināta no 4. rindkopas]

Komisija ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstuli par to, ka septiņiem pārvadājumu uzņēmumiem – KS Transporta grupa Rīgas Taxi, SIA Elite Taxi, SIA Apvienība Taxi, SIA TAXI, SIA MAXI TAXI, SIA Ormanis Taxi un SIA STO – ir konstatēti dažādi pārkāpumi.

VID norāda, ka minētie uzņēmumi nepilnīgi uzskaita ieņēmumus, nodarbina darbiniekus bez darba līgumiem, nepilnīgi uzskaita nostrādāto darba laiku un to darbinieku algas ir zemākas nekā vidēji nozarē.

Nākamā komisijas sēde ir plānota 25.septembrī, tajā tiks lemts par licenču pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem apturēšanu šiem uzņēmumiem.

Vieglās automašīnas un mikroautobusi Eiropā rada aptuveni 15% no kopējā CO2 emisiju apjoma, tāpēc viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem ir panākt kaitīgo emisiju būtisku samazinājumu transporta sektorā.

Latvijā transports rada teju trešo daļu no kaitīgo emisiju kopapjoma, un galvenais piesārņotājs ir autotransports, kur kaitīgo emisiju apjoms pēdējās desmitgadēs arvien pieaug.

Ņemot vērā, ka absolūtais vairākums no Latvijas autoparka izmanto fosilo degvielu, lai panāktu ambiciozo mērķi būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, jāpanāk kardinālas pārmaiņas cilvēku attieksmē attiecībā uz jaunu automašīnu izvēli. SEB bankas veiktā aptaujā noskaidrots, ka attieksmē pret elektroauto aizvien dominē virkne mītu un nepatiesu priekšstatu, kas kavē sabiedrības pāreju uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku transportu. Attieksme būtu maināma, ilustrējot ieguvumus, ko autobraucējam personīgi un sabiedrībai kopumā dotu pāreja uz zaļāku transportu, kā arī atspēkojot virkni puspatiesību un mītu par elektroauto.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Valdība otrdien, 22. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai lauksaimnieciskajai ražošanai.

Šobrīd zemes iegādes programmai piešķirto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 80 miljonus eiro, no kuriem 70 miljoni jau ir izmantoti.

Lauksaimnieki joprojām ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Nepilnu sešu gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies vairāk nekā 33 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (30.04.2018. dati). Šā gada 30. aprīlī bija apstiprināti 1398 aizdevumi par kopējo summu 68 miljoni eiro. Lauksaimniecības zemes iegādes valsts atbalsta programmu īsteno Altum.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, otrdien raksta laikraksts Diena.

Arī Dienas aptaujātās komercbankas norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaitam ir tendence pieaugt. Īpaši liela interese kredītņēmējiem ir par valsts galvojuma programmu mājokļu iegādei, kuras ietvaros tiek galvota daļa no pirmās iemaksas, tādējādi būtiski samazinot tās apjomu. Aptaujātās komercbankas norāda, ka vidēji pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem, kas tiek ņemti bez valsts galvojuma, ir 20% apmērā no pirkuma iegādes summas, savukārt ar valsts galvojumu - vidēji tā ir 6% apmērā no pirkuma iegādes summas. Te gan jābilst, ka pirmā iemaksa atkarīga gan no dzīvokļa atrašanās vietas, gan laika, kad tas celts, gan tā tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.