Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Krājobligāciju programmā piesaistīto investīciju apmēram ir potenciāls augt, tāpēc šī programma noteikti jāturpina, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Krājobligāciju programma tika ieviesta vairāk nekā pirms desmit gadiem, un daudzus gadus interese no iedzīvotājiem nebija liela, atzina Āboliņš. Programmas galvenais mērķis bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem alternatīvu instrumentu banku piedāvātajiem produktiem, lai viņi var aizdot naudu valstij, saņemot tādu pašu likmi, kā valsts maksā jebkuram citam aizdevējam.

Iemesls, kāpēc interese nebija tik liela, iespējams, bija tas, ka Valsts kases piedāvātās likmes nebija tik pievilcīgas, skaidroja Āboliņš.

Taču, sākot jau faktiski no 2022.gada beigām, un it īpaši pagājušajā gadā, Valsts kase redzēja ļoti lielu pieprasījuma pieaugumu, jo piedāvātās likmes bija daudz atraktīvākas nekā banku piedāvātās likmes par depozītiem. Pērn Valsts kase pārdeva krājobligācijas aptuveni 250 miljonu eiro vērtībā.

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 4,1 reizi pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2028.gada 17.janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija 2,791% (iepriekšējā izsolē maija sākumā - 3,362%), un tās pieci izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 123,2 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 30 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2024.gada 11.septembris.

Valsts kase Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros piedāvāja iegādāties 2023.gada janvārī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 3,5%.

Valsts kase no piektdienas atkal piedāvā iedzīvotājiem iespēju ieguldīt sešu mēnešu krājobligācijās, informē Valsts kasē.

Sešu mēnešu krājobligāciju procentu likme šobrīd ir 3,3% gadā.

Valsts kasē arī atzīmē, ka iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs šobrīd pārsniedz 290 miljonus eiro. Krājobligācijās ieguldījuši vairāk nekā 7800 iedzīvotāju. Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, taču ir populāras arī krājobligācijas ar garākiem dzēšanas termiņiem.

Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Valsts kase emitē kopš 2013.gada. Latvijas iedzīvotāji jebkurā diennakts laikā var iegādāties krājobligācijas vietnē www.krajobligacijas.lv. Šobrīd ieguldījumiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņiem seši un 12 mēneši, kā arī trīs, pieci, septiņi un 10 gadi. Par krājobligācijās nopelnītajiem procentiem netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 750 miljonus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Valsts kase otrdien, 10.janvārī, Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,693% un fiksēto kupona likmi 3,5%.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām bija lielākais kopš 2015.gada, sasniedzot 3,7 miljardus eiro, informē Valsts kasē, norādot, ka pieteikumi saņemti no vairāk nekā 140 investoriem.

Labklājība uz parāda  

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo...

Vērtspapīrus iegādājās investori no dažādām Eiropas valstīm, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Ziemeļvalstīm, Francijas, Beniluksa valstīm.

Emisijas vadošās bankas bija "Citigroup Global Markets Europe", "Deutsche Bank", "Erste Group Bank" un "Nomura Financial Products Europe Gmbh".

Cilvēku mazāk, parādu vairāk 

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas...

Pēdējo reizi Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2022.gada 20.oktobrī, kad Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja obligācijas 850 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 4,198% un fiksēto kupona likmi 3,875%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 25.marts.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām pērn oktobrī pārsniedza 2,1 miljardu eiro. Kopumā tika saņemti pieteikumi no vairāk nekā 80 investoriem.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” aicina atbildīgo Finanšu ministriju pārskatīt nosacījumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu atbalsta saņemšanai pašvaldībām.

Ņemot vērā aktuālo situāciju valstī un nepieciešamību nodrošināt stabilu pašvaldību finanšu plūsmu, būtu jāparedz pašvaldībām tiesības saņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta sadārdzinājuma izdevumu segšanai, kā arī palielināt avansa un starpposma maksājuma slieksni līdz 90% no pašvaldību īstenoto projektu izmaksām.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ieviešanas specifiku, tas nodrošinātu ne tikai projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu, bet arī veicinātu ANM investīciju rādītāju savlaicīgu sasniegšanu un mazinātu risku Latvijai nesaņemt pilnā apmērā kārtējo EK maksājumu.

“Mūsu priekšlikums ir paredzēt pašvaldībām tiesības aizņemties līdzekļus Valsts kasē tām ES fondu un ANM projektu izmaksām, kas pārsniedz apstiprināto projektu finansējumu, , PVN izmaksām un citām izmaksām, kuras ir nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultāta nodrošināšanai. Tāpat līdzšinējā pieredze rāda, ka nozaru ministrijas ne visos pasākumos paredz avansa un starpposma maksājumus 90% apmērā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmeklē papildus līdzekļi projektu īstenošanai, kas radīs finanšu slogu pašvaldību budžetiem augsto aizdevumu procentu likmju dēļ, kā arī ietekmēs aizņemšanās iespējas citiem projektiem, ņemot vērā kopējo ierobežoto aizņēmumu limitu pašvaldībām,” norāda Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.

Valsts vārdā sniegto galvojumu apmērs 2023.gada beigās bija 541,9 miljoni eiro, teikts Valsts kases gada pārskatā.

Šo summu veidoja izmaksātā, bet vēl neatmaksātā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 354,6 miljonu eiro apmērā un neizmaksātā, bet vēl pieejamā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 187,3 miljonu eiro apmērā.

Kopējais valsts vārdā sniegto galvojumu atlikums 2023.gada beigās bija 354,6 miljoni eiro jeb 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2022.gadā.

Valsts vārdā sniegto galvojumu portfeli veido galvojumi AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") par tās izsniegtajām garantijām kredītiestādēm par lauksaimnieku aizņēmumiem (pārgalvojumi), galvojumi Eiropas Investīciju bankai par "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas ietvaros un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas ietvaros (230 miljoni eiro), galvojumi studējošo un studiju kreditēšanai (38,4 miljoni eiro), Eiropas Komisijai sniegtais galvojums 57,1 miljona eiro apmērā par Latvijas dalību Eiropas pagaidu atbalsta instrumentā bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) Covid-19 dēļ, galvojumi Pasaules Bankai un Eiropas Komisijai atbalstam Ukrainai 18,1 miljona eiro apmēra un galvojumi Latvijas Olimpiskajai komitejai 1,2 miljona eiro apmērā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Ziņojumā kredītreitingu aģentūra apgalvo, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī joprojām pamato efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES), eirozonā un NATO, kā arī mērens valsts parāda līmenis. "S&P" sagaida konsekventu pieeju Latvijas politisko prioritāšu īstenošanā arī turpmāk, valsts drošību un aizsardzību nosakot par svarīgāko vidēja termiņa prioritāti.

Stabilais valsts kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo aģentūras uzskatu, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā neizplatīsies NATO dalībvalstu teritorijā, tostarp arī Latvijā, kura ir NATO dalībvalsts kopš 2004.gada. Vienlaikus stabilais nākotnes novērtējums ietver izaicinājumus un riskus, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas attīstības un vidējā termiņā var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmes un fiskālos rādītājus. Aģentūra pauž viedokli, ka vidējā termiņā minētos riskus mazina sagaidāmā Latvijas ekonomikas cikliskā atveseļošanās, ko veicinās spēcīgāks iekšējais un ārējais pieprasījums, kā arī ekonomikas izaugsmi veicinoša monetārā politika, atzīmē Valsts kasē.

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra atzinīgi novērtējusi valdības operatīvu un efektīvu rīcību, ierobežojot Covid-19 izplatību Latvijā un īstenojot ievērojamus pasākumus ekonomikas atbalstam, norāda Valsts kase.

Pateicoties stingrai fiskālai disciplīnai pirms Covid-19 uzliesmojuma un valsts parāda līmenim, kas ir viens no zemākajiem eirozonā, valdībai esot nodrošināta pietiekama fiskāla elastība, lai atbalstītu ekonomiku pašreizējā situācijā.

Salīdzinot ar 2007. – 2009.gada finanšu krīzi, Latvijas ekonomika esot daudzveidīgāka un noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Aģentūra pauž viedokli, ka valdības īstenotie atbalsta pasākumi un galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atlabšana veicinās Latvijas ekonomikas atgriešanos 2019.gada līmenī jau 2022.gada vidū, ļaujot samazināt fiskālo deficītu un stabilizēt valsts parāda līmeni turpmākajos gados. Neskatoties uz Covid-19 ietekmes izraisīto pieaugumu, Latvijas valsts parāda līmenis joprojām būs viens no zemākajiem eirozonā.

Iedzīvotāju noguldījumu apmērs krājobligācijās ir sasniedzis 100,9 miljonus eiro, informē Valsts kases pārstāvji.

Vienlaikus Valsts kasē atzīmē, ka šā gada sākumā iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs bija tuvu 15 miljoniem eiro.

No piektdienas, 9.jūnija, iedzīvotāji varēs iegādāties krājobligācijas ar jauniem dzēšanas termiņiem - trīs un septiņi gadi.

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem 

Procentlikmēm augot, arvien izdevīgāku piedāvājumu var izteikt krājējiem. Šāds piedāvājums...

Iedzīvotājiem aktīvi turpinot investēt krājobligācijās, kā arī pateicoties izdevīgām procentu likmēm, pieprasījums pēc valsts krājobligācijām ir rekordaugsts, ieguldījumu apmēram pēdējos mēnešos vidēji dienā sasniedzot 1,5 miljonus eiro, informē Valsts kases pārstāvji.

Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet populāras ir arī krājobligācijas ar dzēšanas termiņu pieci un 10 gadi.

Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Latvijas vārdā izlaiž Valsts kase. Valsts garantē iedzīvotāju ieguldījumus krājobligācijās pilnā apmērā neatkarīgi no to summas. Saņemtie procenti par ieguldījumu krājobligācijās netiek aplikti ar nodokļiem.

Iedzīvotājiem ir iespēja nepieciešamības gadījumā pieteikt un dažu dienu laikā atgūt ieguldījuma pamatsummu pilnā apmērā pirms termiņa.

Krājobligācijas ir pieejamas iegādei jebkurā diennakts laikā tiešsaistē vietnē "www.krajobligacijas.lv", un tās var iegādāties tikai fiziskas personas. Tuvākajā nākotnē plānots modernizēt krājobligāciju iegādes vietni, lai tās lietošana mobilajās ierīcēs būtu ērtāka. Tāpat plānots paplašināt krājobligāciju pieejamo termiņu klāstu un pilnveidot krājobligāciju iegādes nosacījumus.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,2 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,008% (iepriekšējā izsolē šogad 29.jūlijā - 0,009%), un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 105 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ziņo Valsts kase.

Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī aģentūra pamato ar valdības īstenotās politikas ietvaru, Latvijas dalības Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī salīdzinājumā ar citām līdzīga kredītreitinga līmeņa valstīm zemo valsts parāda līmeni.

Valsts kase arī norāda, ka kredītreitinga stabilais nākotnes novērtējums liecina par aģentūras pārliecību, ka Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt noturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un valdība izvēlēsies tādu politikas virzienu, kas nodrošinās valsts finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus kā kredītreitinga palielinājuma ierobežojošos faktorus aģentūra minējusi zemo ienākumu līmeni, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja svārstīgumu un relatīvi lielu ārējā parāda īpatsvaru kopējā parāda apmērā.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas piecu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām astoņas reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2025.gada 31.janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,07% (iepriekšējā izsolē šogad 17.jūnijā - 0,037%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 159,61 miljona eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties 2019.gada 3.jūlijā emitēto piecu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,9 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,009% (iepriekšējā izsolē šogad 1.jūlijā - 0,092%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 118,8 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Krājobligāciju programmu ir plānots saglabāt un turpināt - drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka ir uzrunājis Valsts kases vadītāju par daudz agresīvāku rīcību šajā jomā. Ašeradens atzīst, ka bankas piedāvā ļoti zemus depozīta procentus, kas krājobligācijām ir labāki.

"Kāpēc valdībai būtu jāaizņemas nauda ārējos tirgos, ja to varētu darīt arī iekšējā tirgū ar šāda veida obligācijām. Domāju, ka drīzumā mēs varēsim pieteikt lielāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū," teica Ašeradens.

Viņš arī piekrita, ka krājobligāciju programma ir jāpopularizē, kas līdz šim nav darīts.

Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās, lai arī pēdējā laikā nedaudz samazinās, ir ļoti lieli - vairāk nekā 10 miljardi eiro stāv kontos. Ašeradens skaidroja, ka ir jāņem vērā arī citi vairāki aspekti - Latvijas iedzīvotāji ir ļoti neaktīvi ar ieguldīšanu vērtspapīros, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem. Nesenā "Enefit Green" akciju laidienā piedalījās vairāk nekā 50 000 privāto igauņu investoru. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt un skatīties, kā attīstās kapitāla tirgus, kas ir ļoti labs signāls. Latvijā tā īsti nav, teica Ašeradens.

Valsts kase šodien biržā "Nasdaq Riga" izsolīs iepriekš starptautiskajos tirgos emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā.

Biržā "Nasdaq Riga" notiks konkurējošā daudzcenu izsole, kurā piedāvās iegādāties 2016.gada oktobrī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2020.gada 21.oktobris, bet dzēšanas datums - 2026.gada 7.oktobris. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,375%.

Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar līdz šim emitētajiem attiecīgajiem vērtspapīriem kopumā 1,5 miljardu eiro apmērā. Obligācijas tiks izlaistas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros.

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere norādīja, ka atšķirībā no emisijām starptautiskajā tirgū, eiroobligāciju papildu laidienu sākotnējā izvietošana ir paredzēta tikai Latvijas tirgū, vērtspapīru izplatīšanu organizējot ar primāro dīleru starpniecību.

Iedzīvotāju ieguldījumu apjoms Valsts kases emitētajās krājobligācijās 20.decembrī sasniedzis 250 miljonus eiro, kopējam ieguldītāju skaitam pārsniedzot 7,3 tūkstošus, informē Valsts kasē.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pieaugošo interesi par finansiāli izdevīgiem un drošiem ieguldījumiem, uzticība krājobligācijām, kā drošam un izdevīgam ieguldījumu instrumentam, palielinās. Šā gada otrajā pusē iedzīvotāju skaits, kuri ir izvēlējušies krājobligācijas savu naudas līdzekļu ieguldīšanai un uzkrāšanai, ir dubultojies un šobrīd pārsniedz 7,3 tūkstošus, bet iedzīvotāju ieguldījumu apjoms krājobligācijās otrajā pusgadā ir palielinājies par vairāk kā 150 miljoniem eiro.

Šobrīd novērojams iedzīvotāju pieprasījuma pieaugums pēc garāka termiņa krājobligācijām, it īpaši 5 un 10 gadu, jo tās sniedz ieguldītājiem iespēju fiksēt šī brīža izdevīgās procentu likmes ilgtermiņā un saņemt ar nodokļiem neapliekamus procentu ieņēmumus līdz pat krājobligāciju termiņa beigām. Arvien biežāk pēc krājobligāciju termiņa beigām iedzīvotāji veic ieguldījumu atkārtoti, nereti palielinot ieguldāmo summu un iegādājoties garāka termiņa krājobligācijas.

Valsts kase Latvijas Republikas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi 10 gadu obligācijas, piesaistot finansējumu 1,250 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 0.105% un fiksējot kupona likmi 0.000%, informē Valsts kasē.

Tas ir vēsturiski zemākais Latvijas parāda vērtspapīru emisijās starptautiskajos tirgos jebkad sasniegtais tik gara termiņa ienesīguma un kupona līmenis.

"Valsts kases veiktajā aizņemšanās darījumā esam piesaistījuši ilgtermiņa resursus ievērojamā apjomā ar izdevīgiem nosacījumiem. Šis darījums ir pirmais solis starptautiskajos tirgos šogad nepieciešamā finansējuma piesaistē, jo ir jānodrošina resursu pieejamība gan Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai un ekonomikas atbalstam, gan arī pārējo budžeta vajadzību finansēšanai un valsts parāda saistību izpildei," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas Republikas obligāciju emisijā sasniegts līdz šim lielākais investoru pieprasījums gan skaita, gan apjoma ziņā – kopumā interesi par ieguldījumu iespēju obligācijās izrādīja vairāk kā 100 investori, kuru kopējais pieprasījuma apjoms sasniedza 2,8 miljardus eiro.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 600 miljonus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Valsts kase trešdien, 15.novembrī, Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi jaunas 5,5 gadu eiroobligācijas, piesaistot 600 miljonus eiro ar ienesīgumu 3,902% un fiksējot kupona likmi 3,875%.

Jaunemitēto obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029.gada 22.maijs.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām veidoja 1,8 miljardus eiro, tādējādi trīs reizes pārsniedzot pārdoto apmēru. Vērtspapīrus iegādājās apmēram 80 investoru no dažādām Eiropas valstīm, tostarp no Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un Beniluksa valstīm.

Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "Natixis" un "Societe Generale".

Iepriekš Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2023.gada jūlijā, kad Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja 10 gadu obligācijas 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,91% un fiksējot kupona likmi 3,875%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2033.gada 12.jūlijs.

Procentlikmēm augot, arvien izdevīgāku piedāvājumu var izteikt krājējiem. Šāds piedāvājums nāk mūsu valsts krājobligāciju izteiksmē. Valsts kase atklāj, ka kopš aprīļa sākuma noguldījumu apjoms krājobligācijās palielinājies par vairāk nekā trešdaļu jeb 23 miljoniem eiro, šobrīd jau sasniedzot 65 miljonus eiro.

Skaitļi apliecina ka iedzīvotāju interese par krājobligācijām ir būtiski palielinājusies. Krājobligācijas ir iegādājušies aptuveni 2100 iedzīvotāji, investoru skaitam turpinot pieaugt katru dienu, atklāj Valsts kase. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet ir novērota interese arī pēc garāka termiņa – 5 un 10 gadu krājobligācijām. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma grupā virs 55 gadiem.

Par procentu likmju kāpumu spriests visai daudz. Pārsvarā tēma apskatīta no aizdevumu likmju puses. Procentu straujais pieaugums nozīmē, ka dzīve visai spēji sarežģījusies un aizņēmējiem draud sarežģīties tālāk. Turklāt augstākais likmju punkts vēl varētu būt vien priekšā. Šajā ziņā doma gan ir, ka, pietuvojoties recesijai un cenu pieauguma spiedienam tomēr mazinoties, likmju kāpumam šā gada otrajā pusē pienāks beigas.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.