Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” aicina atbildīgo Finanšu ministriju pārskatīt nosacījumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu atbalsta saņemšanai pašvaldībām.
Ņemot vērā aktuālo situāciju valstī un nepieciešamību nodrošināt stabilu pašvaldību finanšu plūsmu, būtu jāparedz pašvaldībām tiesības saņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta sadārdzinājuma izdevumu segšanai, kā arī palielināt avansa un starpposma maksājuma slieksni līdz 90% no pašvaldību īstenoto projektu izmaksām.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ieviešanas specifiku, tas nodrošinātu ne tikai projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu, bet arī veicinātu ANM investīciju rādītāju savlaicīgu sasniegšanu un mazinātu risku Latvijai nesaņemt pilnā apmērā kārtējo EK maksājumu.
“Mūsu priekšlikums ir paredzēt pašvaldībām tiesības aizņemties līdzekļus Valsts kasē tām ES fondu un ANM projektu izmaksām, kas pārsniedz apstiprināto projektu finansējumu, , PVN izmaksām un citām izmaksām, kuras ir nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultāta nodrošināšanai. Tāpat līdzšinējā pieredze rāda, ka nozaru ministrijas ne visos pasākumos paredz avansa un starpposma maksājumus 90% apmērā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmeklē papildus līdzekļi projektu īstenošanai, kas radīs finanšu slogu pašvaldību budžetiem augsto aizdevumu procentu likmju dēļ, kā arī ietekmēs aizņemšanās iespējas citiem projektiem, ņemot vērā kopējo ierobežoto aizņēmumu limitu pašvaldībām,” norāda Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.
“Situācijai neatbilstošo nosacījumu dēļ pašvaldības šobrīd ir ķīlnieku lomā ANM un ES fondu projektu īstenošanā. No vienas puses tās vēlas izmantot investīcijas attīstībā, no otras puses – tām ir jāizvērtē visi šī brīža administratīvie riski, spēja uz sevis uzņemties sadārdzinājumu, finanšu plūsmas stabilitātes nodrošināšana un arī aizņemšanās iespējas. Rīgas Metropole ir visas Latvijas dzinējspēks, kurā arī koncentrējas lielākā daļa investīciju, kas sniedz pozitīvu ietekmi uz valsts kopējo attīstību. Ņemot vērā pandēmijas negatīvo ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību, kā arī jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, mums ir svarīgi maksimāli apgūt Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un ANM līdzekļus, to darot gudri un mērķēti. Mūsu reģiona pašvaldības pēdējos gados ir saskārušās ir nebijušiem sociālekonomiskiem izaicinājumiem savos budžetos, tādēļ šobrīd ir svarīgi no valsts puses radīt atbalsta instrumentus, vidi un politiku, lai ar pašvaldību iesaisti sekmīgi un laikā varētu īstenot fondu projektus un ne viena no pusēm nepaliktu zaudētājos, bet tieši pretēji – būtu ieguvējas. Šo fondu līdzekļu un instrumentu apguvē pašvaldības vienmēr būs viens no lielākajiem partneriem valstij,” atzīst Edvards Ratnieks, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs.
Rīgas Metropole vērš uzmanību, ka nosacījums pašvaldību īstenotajos projektos piemērot avansa un starpposma maksājumu apmēru 90% apmērā no ES fondu finansējuma mazinātu negatīvo ietekmi uz valdības sektora kopējo parāda apjomu, kā arī mazinātu ietekmi uz valsts finanšu stabilitātes rādītājiem. Preču un pakalpojumu piegāžu pārrāvumu dēļ un augstā inflācijas līmeņa dēļ strauji pieaug preču un pakalpojumu (t.sk., darba spēka) izmaksas, kas ietekmē ES fondu pozitīvu naudas plūsmu un nepārtrauktu finansējumu.
Papildus minētajam un ņemot vērā straujo procentu likmju kāpumu, maksimālais avansa un starpposma maksājumu apmērs mazinātu finanšu slogu pašvaldību budžetiem un palēninātu likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 36.pantā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma sliekšņa 178 138 258 eiro sasniegšanu. Turklāt aktuāli ir ņemt vērā, ka jau šobrīd pašvaldības ir sasniegušas vai tuvu tam, lai sasniegtu šos aizņēmumu griestus, kas nozīmē, ka būtu tie jānosaka augstāki, atbilstoši situācijai.
Rīgas Metropole norāda, ka jaunajā plānošanas periodā pašvaldībām būs jāsaskaras ar IKT un būvniecības nozaru preču un pakalpojumu izmaksu sadārdzinājumu un pieejamību. Jau šobrīd būvniecības nozarē piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ būvniecības pakalpojumu un preču cenas ir būtiski palielinājušās, piemēram, 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 19,6 %, būvmateriālu cenas palielinājās par 24,7 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 18,4%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 10,4 %.
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam Latvijas tautsaimniecībai paredzēti līdzekļi 4,3 miljardu eiro apmērā no Kohēzijas politikas finanšu instrumentiem, no kuriem daļa plānoti kā investīciju projekti, tostarp, pašvaldību. Ministrijas ir apņēmušās nodrošināt pasākumus, lai intensificētu jaunu investīciju uzsākšanas un reālu investīciju ieviešanas tempu ar uzstādītiem izmērāmiem un ambicioziem mērķiem un 2023.–2025. gadu valsts budžeta izdevumu plūsmām.
Rīgas Metropole priekšlikumus nosūtījusi Finanšu ministrijai par informatīvo ziņojumu par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.