Krājobligāciju programmā piesaistīto investīciju apmēram ir potenciāls augt, tāpēc šī programma noteikti jāturpina, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Krājobligāciju programma tika ieviesta vairāk nekā pirms desmit gadiem, un daudzus gadus interese no iedzīvotājiem nebija liela, atzina Āboliņš. Programmas galvenais mērķis bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem alternatīvu instrumentu banku piedāvātajiem produktiem, lai viņi var aizdot naudu valstij, saņemot tādu pašu likmi, kā valsts maksā jebkuram citam aizdevējam.
Iemesls, kāpēc interese nebija tik liela, iespējams, bija tas, ka Valsts kases piedāvātās likmes nebija tik pievilcīgas, skaidroja Āboliņš.
Taču, sākot jau faktiski no 2022.gada beigām, un it īpaši pagājušajā gadā, Valsts kase redzēja ļoti lielu pieprasījuma pieaugumu, jo piedāvātās likmes bija daudz atraktīvākas nekā banku piedāvātās likmes par depozītiem. Pērn Valsts kase pārdeva krājobligācijas aptuveni 250 miljonu eiro vērtībā.
"Šobrīd pārdoto krājobligāciju pieauguma temps ir mazinājies, jo bankas ir būtiski pacēlušas savas depozītu likmes, kas ir labi iedzīvotājiem. Tātad, ja mēs skatāmies no valstiskā mērķa radīt iedzīvotājiem alternatīvu, tad šis instruments ļauj iedzīvotājiem saņemt konkurētspējīgas likmes par saviem ieguldījumiem," teica Āboliņš.
Jautāts, vai krājobligāciju programma ir jāturpina, Āboliņš uzsvēra, ka tā noteikti ir jāturpina. Valsts kases pārvaldnieks vērsa uzmanību, ka krājobligācijām ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar banku depozītiem ar iespēju iegādāties arī ilgtermiņa krājobligācijas. Termiņi, ko Valsts kase piedāvā, ir no sešiem mēnešiem līdz pat desmit gadiem. Bankas depozītus pamatā piedāvā uz īsākiem termiņiem. Iedzīvotājiem ir iespēja, iegādājoties ilgtermiņa krājobligācijas, nofiksēt relatīvi augstu ienesīgumu uz daudziem gadiem.
Valsts kase arī tehniski ir uzlabojusi iegādes veidu, lai tas būtu draudzīgs mobilajām ierīcēm. Tāpat ieviesti papildu termiņi. Āboliņš informēja, ka ir plānots arī padarīt ieguldītājiem ērtāku līdzekļu pārguldīšanu jaunās krājobligācijās, kad ir beidzies obligāciju termiņš, lai nedzenātu naudu turpu šurpu. Līdz ar to Valsts kase plāno šo instrumentu attīstīt, nevis to izbeigt.
Jautāts, vai krājobligāciju lomu vairāk redz kā instrumentu, ar kuru "pabikstīt" bankas, lai tās piedāvātu iedzīvotājiem labākus naudas noguldīšanas nosacījumus, vai tomēr tās var kļūt arī par pietiekami nopietnu avotu, kā valstij piesaistīt naudu savu programmu īstenošanai, Āboliņš sacīja, ka gan tā, gan tā.
"Apjoms, ko piesaistījām pagājušajā gadā, pieauga diezgan būtiski. Turklāt mēs procentos maksājam no valsts budžeta tieši tikpat, kā mēs maksātu, ja šo naudu aizņemtos tirgū no kādiem ārvalstu investoriem. No tāda viedokļa papildu ieguvums ir tas, ka augļi no šīs naudas paliek mūsu iedzīvotāju rīcībā, nevis mēs tos samaksājam kaut kur citur," sacīja Āboliņš.