Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Valdība šodien, izskatot informāciju par progresu, veicot izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, atbalstījusi jaunu punktu līgumā saistībā ar aizliegumu iegādāties konkrētas lidmašīnas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien žurnālistiem apliecināja, ka akcionāru līgumā ir aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot jebkura militāri rūpnieciska kompleksa produkciju.

Iekšlietu ministrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (V) Straujumu papildināja, ka aizliegums attiecas uz tiem lidmašīnu ražotājiem, kuriem ir noteiktas starptautiskas sankcijas.

Šodien arī uzklausīts Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa redzējums, ja līgumā tiek iekļauts šāds punkts, un viņš apliecinājis, ka vēlas turpināt sadarbību ar aviokompāniju, ja Saeimā tiek atbalstīts aizdevums airBaltic.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic aptuveni 20% akciju turētājs Aircraft Leasing 1 pērn strādāja ar 288 228 eiro apgrozījumu un cieta 3,985 miljonu eiro zaudējumus, liecina datubāzē Firmas.lv pieejamais uzņēmuma gada pārskats.

Aircraft Leasing 1 finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka tā vienīgā darbība ir airBaltic akciju turēšana. 2016.gada 4.februārī ar airBaltic tika noslēgts līgums par konvertējama aizdevuma piešķiršanu. Finansējums aizņēmuma formā attiecīgā darījuma veikšanai tika piesaistīts no Airline Capital Group Limited. Aizņēmums tika nodrošināts ar Aircraft Leasing 1 kapitāldaļām un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa personīgo garantiju.

Pērnā gada 29.martā Aircraft Leasing 1 izsniedza airBaltic nenodrošinātu aizdevumu 58 miljonu ASV dolāru apmērā. Procentu likme par aizdevumu bija 6% gadā, bet atmaksas termiņš - 2016.gada 1.jūnijs. Savukārt 2.maijā aizdevuma pamatsumma un saistītie uzkrātie procentu ieņēmumi tika konvertēti pret 51 152 036 airBaltic akcijām. Tādējādi Aircraft Leasing 1 pieder 19,94% airBaltic akciju kapitāla.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien slēgtā sēdē ar sešām balsīm par un divām pret atbalstīja 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai airBaltic.

Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) pēc divu stundu garas sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka komisija atbalstīja lēmuma projektu saistībā ar aizdevumu airBaltic. Tas paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām ariBaltic attīstības nodrošināšanai palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāru līguma parakstīšanas. Darījumam nebūs negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmuma projekts paredz noteikumu, ka airBaltic un tās meitas sabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai citā veidā izmantot to vasltu militāri rūpniecisko kompleksu vai uzņēmumu produkciju, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

Saeima ceturtdien pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās 2.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Nacionālā aviokompānija varētu iztikt pat bez valsts naudas, otrdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Dažu Latvijas amatpersonu paustā informācija, ka Latvijas nacionālai aviokompānijai AirBaltic bez vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa, kurš ir saistīts ar krievu Sukhoi Superjet100 lidmašīnu tirdzniecību, nav citas attīstības alternatīvas, neatbilst faktiem. Kā liecina DB rīcībā esoša informācija, šobrīd AirBaltic tiek piedāvāts alternatīvs finansējuma avots desmitiem miljonu eiro apmērā, tādējādi palīdzot risināt aviokompānijas ar naudas trūkumu saistītās problēmas. Satiksmes ministrijā šis piedāvājums ir iesniegts, un tā saknes meklējamas otrpus okeānam. Tādējādi teorētiski pastāv iespēja, ka nacionālajai aviokompānijai nemaz nebūtu nepieciešams pieņemt nedz R.D. Montāga-Girmesa 52 milj. eiro lielo investīciju, nedz arī piesaistīt 80 milj. eiro aizdevumu no Valsts kases.

Krievijas lidmašīnu Sukhoi iegāde nacionālajai aviokompānijai airBaltic būtu izdevīgs darījums, taču lēmumu par Krievijas lidmašīnu iegādi nav pieņemts, šodien žurnālistiem apgalvoja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Pirms pieņemt lēmumu par lidmašīnu iegādi, tiek veikta analīze. Konkrētajā gadījumā Sukhoi lidmašīnas ir lētākas un tiktu piegādātas ar labākiem nosacījumiem, sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka nekāds lēmums vēl nav pieņemts. Aviokompānija par konkrēto lidmašīnu iegādi lems tikai pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu par investora piesaisti airBaltic.

Gauss pauda cerību, ka Saeima pieņems aviokompānijai pozitīvu lēmumu. Ja Saeimas atbilde būs negatīva, tas nekas - nākamajā dienā domāsim, ko darīt. Pagaidām citas alternatīvas neizskatām, sacīja Gauss.

Viņš pauda viedokli, ka lēmums par Sukhoi lidmašīnu iegādi ir politizēts, taču pēc Gausa domām šis būtu izdevīgs darījums.

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Pirms galīgā lēmuma par Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic ir nepieciešams sagaidīt auditoru slēdzienu par šīs kompānijas līdzšinējo darbību

Kaislības ap Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic nebeidz virmot, un kā gan savādāk, ja teju katru dienu publiski parādās jauni fakti par to, kā patiesībā ir strādājusi šīs kompānijas valde, padome un arī AirBaltic akciju turētāja – Satiksmes ministrija. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss DB Uzņēmēju klubā norādīja, ka nekad vēl kāda investora piesaistes process Latvijā nav bijis tik caurspīdīgs un sabiedrībā plaši diskutēts kā iespējamā Ralfa Dītera Montāga Girmesa ienākšana AirBaltic. Ar vārdu «caurspīdīgs» gan varētu saprast, ka, pateicoties pieejamai informācijai, sabiedrībai beidzot kļūtu skaidrs, kāpēc valdība vēlas aviokompānijai piesaistīt tieši šo investoru, kura līdzšinējā darbība ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju. Taču noticis gluži pretējais – nopludinātie ierobežotas pieejamības dokumenti tikai palielina bažas par to, uz kādiem pamatiem šī investora piesaiste notiek, un to, ka patiesībā mēs tiekam ievilināti kaut kādās lamatās, kas mums vēlāk var smagi atspēlēties.

Satiksmes ministrija (SM) kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionārs jau kopš decembra ir gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, taču iespējamais investors joprojām nav informējis, kad būs gatavs to darīt, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban «futbola bumba» jeb līguma projekts esot vācu investora pusē. «SM nevar komentēt investora rīcību attiecībā par līguma parakstīšanu,» uzsver SM.

SM atkārtoti skaidro, ka līguma parakstīšana plānota tuvākajā laikā. «Tiklīdz būs informācija par plānoto līguma parakstīšanu, tad pāris dienas iepriekš to darīsim zināmu,» uzsver ministrijā.

Jautājumi, kuri skar Bombardier lidmašīnu iegādi un maksājumus, esot airBaltic pārziņā. Lidsabiedrība savukārt pagaidām nav sniegusi atbildes par maksājumu kavējumiem par lidmašīnām.

Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno airBaltic investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas airBaltic vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar Bombardier CS300 lidmašīnu pasūtījumu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka peļņas sarukums saistīts ar investīcijām uzņēmuma biznesa plāna Horizon 2021 ieviešanā un flotes atjaunošanā. Tāpat aviokompānijas 2015.gada lielā peļņa bija saistīta ar izlīgumu starp lidostu Rīga un airBaltic gadiem ilgušajā strīdā par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā. Transfēra pasažieri pērn veidoja 44% no aviokompānijas apkalpotā pasažieru skaita, kamēr 56% pasažieru apkalpoti tiešajos lidojumos. Šādu proporciju plānots saglabāt arī turpmākajos gados.

Tāpat Gauss pastāstīja, ka airBaltic pērn piedāvāja vidēji zemākās biļešu cenas pēdējo piecu gadu laikā. Lidsabiedrība paredz, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 10%.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai airBaltic lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas, 30.novembrī.

Premjera pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) sacīja - koalīcija vienojusies šo jautājumu izskatīt kā atsevišķu lēmumprojektu nākamajā sēdē pēc budžeta pieņemšanas. Šāda vienošanās panākta, jo šodien koalīcijas sanāksmē nevarēja piedalīties Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kura ir komandējumā Ķīnā un kurai līdzi devies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Paredzēts, ka šī jautājuma apspriešanai nākamnedēļ, visticamāk, trešdien varētu tikt sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Šonedēļ komisijā nav iespējams pārrunāt šo jautājumu valdības vadītājas komandējuma dēļ, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.