DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar biznesa vadības sistēmu un grāmatvedības programmu "Standard Books" un "Standard ERP" nodrošinātāju “Excellent Latvia”, lai sniegtu studentiem arvien plašākas zināšanas par informācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām efektīvai biznesa pārvaldībai.

Sadarbība ietvers gan ekspertu vieslekcijas un iesaisti studiju programmu satura pilnveidē, gan sadarbību mūžizglītības un prasmju pilnveides jomā, kā arī iespēju sniegt prakses vietas studentiem.

“Ņemot vērā, ka mūsu fakultātē gan bakalaura, gan maģistra līmenī tiek realizētas darba devēju augsti novērtētas grāmatvedības un audita studiju programmas, sadarbība ar “Excellent Latvia” ir iespēja mūsu studentiem piedāvāt aktuālākās zināšanas un prasmes par biznesa procesu digitalizāciju un efektīvu pārvaldību, kas ir pamatā ikviena uzņēmuma produktivitātes un konkurētspējas nodrošināšanai,” uzsver LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš.

"Excellent Latvia" ikdienā aktīvi piedalās dažādos uzņēmēju semināros, informējot par to, kādus uzņēmējdarbības procesus ir iespējams digitalizēt, kā efektīvi pārvaldīt biznesu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, tostarp grāmatvedību, noliktavas, pasūtījumu apstrādi, e-komerciju, ražošanu, personālvadību u.c.

"Apines zobārstniecība" - mājīga un viesmilīga vieta, kur klienti jūtas kā mājās. Viņu pieredzējušie speciālisti ne tikai palīdz atrisināt zobu problēmas, bet arī ļauj apmeklētājiem jūsties ērti un gaidīti katru reizi, kad tie atnāk uz viņu praksi. Tādēļ aicinām jūs pievienoties mums un noskaidrot kā Begin programma palīdzēja šai zobarstniecības klinīkai sakārtot savu darba laika uzskaites procesu.

Excel - laika efektivitātes kāralis jeb zaglis?

Nevienam nav noslēpums, ka ar Excel palīdzību var paveikt uzņēmumā daudz ko un tas tiek lietots sarežģīto datu uzskaitei un analīzei. Tomēr ne vienmēr pierastais veids ir tas labākais, kas var nodrošināt visas uzņemuma ekspektācijas un apmierināt visas vajadzības. Apines klinika ir tāds piemērs, kad Excel tika izmantots priekš darba laika uzskaites un tas nelikās ļoti efektīvs risinājums.

Apines zobārstniecības lieta: Excelis no Exceļa

Lai grāmātvedība varētu izrēķināt algas, tai nepieciešams saņemt datus par darbinieku nostrādātām stundām. To klinīkas vadība dabūju no Excel failā, kur darbinieki manuāli pievienoja savus darba uzsākšanas un beigšanas laikus. Lai ir vieglāk šo vizuālizēt, var iztēloties vienu datoru ar atvērtu failu, kur visi darbinieki piefiksē savus datus. Šāda pieeja prasa lielu laika ieguldījumu, jo ir nepieciešams regulāri atjaunināt tabulas ar jaunāko informāciju. Tas var novest pie lieka laika tērēšanas uzdevumu administratīvai pārvaldīšanai, nevis pašu uzdevumu izpildei.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

Par profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY partneri no 1. jūlija kļūst Zane Caune, kas kopš 2017. gada ir EY asociētā partnere un vada grāmatvedības ārpakalpojumu virzienu ar vairāk kā 45 speciālistu komandu.

Līdz ar Z. Caunes pievienošanos, EY Baltijā kopumā būs 31 partneris.

Z. Caune EY strādā aptuveni 18 gadus un savu karjeru uzņēmumā sāka kā Vecākā konsultante, bet savas profesionālās gaitas viņa ir sākusi Valsts kasē. Z. Caune ir beigusi Banku augstskolu un ieguvusi Bakalaura grādu grāmatvedībā un finansēs. Tāpat Z. Caune ir Sertificētu grāmatvežu asociācijas (FCCA) biedre.

“Šodien man ir gods iepazīstināt ar mūsu jaunāko partneri. Zane ir pieredzējusi profesionāle, kas jau ir nostiprinājusi savu reputāciju nozarē ar zināšanām, dažādiem sasniegumiem un rūpēm par klientiem un savu komandu. Viņa ir sasniegusi savas karjeras līdz šim augstāko posmu, pārstāvot mūsu vērtības un sniedzot augstākās kvalitātes, inovatīvus pakalpojumus mūsu klientiem, un, kopā ar mūsu komandu, cenšoties veidot labāku uzņēmējdarbības vidi un dodot savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Jaunu, dinamisku līderu pievienošanās vadības komandai ir kritiski svarīga EY panākumiem un mūsu līderu pozīcijai Latvijas un Baltijas profesionālo pakalpojumu jomā. Es apsveicu Zani un novēlu turpmākus karjeras panākumus,” saka Jonas Akelis, EY vadošais partneris Baltijas valstīs.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Laikā, kad brīvo līdzekļu noguldīšana depozītā bankā sola niecīgu peļņu, bet investīcijas dažādās kolektīvo aizdevumu platformās tomēr sev līdzi nes virkni risku, kurus naudas īpašnieks nevar personīgi vadīt, ir pieejama alternatīva, kas nodrošina ne tikai šodienas kontekstā cienījamu peļņu 8% apjomā, bet arī visu aizdevuma periodu sniedz pilnīgu garantiju investoram par aizdotās naudas atgūšanu ar uzviju.

Šādu iespēju piedāvā nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas uzņēmums Develop In OU, kurā apvienojušies nozares profesionāļi ar 15 gadu pieredzi dažāda lieluma un sarežģītības nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā.

“Lai gan Develop In OU ir no jauna reģistrēts uzņēmums ar mērķi tieši attīstīt nekustamā īpašuma projektus, tomēr mūsu komandai ir ilggadēja pieredze, kuru izmantojam arī jaunajā uzņēmuma, kas speciāli tika izveidots, šo biznesu nodalot atsevišķā uzņēmumā. Līdz šim esam īstenojuši ap 20 dažādu nekustamā īpašuma projektu, pārsvarā iegādājoties namīpašumus Rīgas vēsturiskajā centrā, tos pilnībā rekonstruējot un pēc tam pārdodot jaunajiem īpašniekiem,” stāsta Develop In OU vadītājs Bruno Čakāns, kuram pašam ir 17 gadu pieredze finanšu sektorā (grāmatvedība, nodokļu konsultācijas un audits), kā arī sekmīgā uzņēmējdarbībā, tostarp viņš ir arī vadījis starptautiskus uzņēmumus ar gada apgrozījumu līdz 25 miljoniem eiro gadā un vairāk nekā 250 darbiniekiem.

Ar "Bolt" zīmolu strādājošā Igaunijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Bolt Technology" zaudējumi pērn bijuši 547,2 miljoni eiro salīdzinājumā ar 44,9 miljonu eiro zaudējumiem 2020.gadā, liecina kompānijas finanšu pārskats par pagājušo gadu.

Vienlaikus "Bolt" ieņēmumi auguši no 228,9 miljoniem eiro līdz 512 miljoniem eiro.

Kā skaidroja "Bolt" vadība, 2021.gads kompānijai bijis veiksmīgs - apgrozījums audzis par 126% un visos trīs biznesa virzienos - kopbraukšanas, ēdiena un pārtikas piegādes un nomas pakalpojumu - izaugsme bijusi mērāma ar trim cipariem, neskatoties Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Kompānijas dibinātājs un akcionārs Markuss Villigs norādīja, ka "Bolt" pozīcijas ir spēcīgas, bet lielie zaudējumi liecina par investīcijām, kuras tehnoloģiju kompāniju grāmatvedībā neveido labu priekšstatu.

"Bolt" turpina paplašināties un pērn darbojās vairāk nekā 400 pilsētās vairāk nekā 45 valstīs visā pasaulē. Ģeogrāfisku paplašināšanos pavada arī jaunu pakalpojumu pievienošana savu pakalpojumu klāstam, piemēram, īstermiņa automašīnu nomas pakalpojums "Bolt Drive" un iepirkumu piegādes pakalpojums "Bolt Market". Kopumā "Bolt" piedāvā piecus pakalpojumus.

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), izmaiņas neparedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu, jo fiskālā kadastrālā vērtība paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Tā tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem un nomas maksas noteikšanai.

Likumā noteikts, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo. Šāda sistēma darbotos, līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāze, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Dienvidlatgales prokuratūrā, sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeigts kriminālprocess pret personu, kura izmaksāja grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu ievērojamā apmērā, informē Latvijas Republikas prokuratūra.

Apsūdzētā persona, būdama kāda futbola kluba valdes loceklis un faktiski vadot šīs biedrības saimniecisko darbību, diviem futbola spēlētājiem izmaksāja grāmatvedībā neuzskaitīto naudu kopējā summā 9170 eiro par to, ka viņi veica savus darba pienākumus, spēlējot futbolu konkrētā futbola kluba komandā.

Ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un to, ka apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu tautsaimniecībā, savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, izdarīto nožēloja, kā arī apsūdzētā personību – iepriekš bijis tiesāts, bet sodāmība dzēsta –, tika gūta pārliecība, ka viņam nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Televīzijā diskusija. Vajadzētu runāt par valsts ekonomiku, politiķi runā par sevi. Par to, ko piedāvājuši, bet citi noraidījuši. Par to, ko grasās darīt un jau mēģinājuši paveikt.

Pārsvarā kādu sociālu grupu (pensionāri, skolēni, vecāki, cilvēki ar invaliditāti u.tml.), ne valsts kopumā interesēs. Birst svešvārdiem piesātinātas, bet būtībā tukšas frāzes, saukļi, ko varētu rakstīt plakātos, bet ko nevar lietot kā degvielu ekonomikai.

Valdības sēde. Atkal būtu jārunā par esošo situāciju, par cēloņiem Latvijas atpalicībai IKP un citos rādītājos no Lietuvas un Igaunijas. Ko redzam tā vietā? Arī te vien centienus pievērst sev uzmanību, cīnoties teju vai par burtu kļūdām birokrātiski sarakstītos dokumentos.

Amatu zaudē ekonomikas ministrs. Kāpēc? Slikti strādāja? Nē – lielais grēks, ka nomainīja partiju. Tiek nomainīti vēl daži ministri. Jo kāds vērtēja paveikto? Nē, ja neskaita bažas par zemo reitingu, ko bija izpelnījusies izglītības un zinātnes ministre un tāpēc aizstājama ar tādu, kuras vārda atskaņošana lielai vēlētāju daļai nerada zosādu.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien aizliedzis valstī paaugstināt cenas, šādi cenšoties iegrožot straujo inflāciju.

"Ar sesto datumu (oktobri) tiek aizliegts jebkāds cenu pieaugums. Aizliegts! Ar šodienu. Nevis ar rītdienu, bet ar šodienu. Lai diennakts laikā neuzskrūvētu cenas. Tāpēc ar šodienu cenu pieaugums tiek aizliegts. Un nedod dievs kāds grāmatvedībā veiks kaut ko ar atpakaļejošu datumu, kaut kādu rēķināšanu, pārrēķināšanu," amatpersonu sanāksmē sacīja Lukašenko.

Patēriņa cenas ir "šausmīgas , un gada laikā tās ir pieaugušas par 18%, norādīja diktators.

"Gaļa, piena produkti, putna gaļa (..) kļūst dārgāka. Minskā pēdējās dienās nav olu," sūrojās Lukašenko.

Uzdevums ir līdz nākamajam gadam atgriezties pie 7-8% inflācijas," viņš piebilda.

Lukašenko preses dienestam tuvais "Telegram" kanāls "Pul Pervogo" savukārt vēsta, ka izņēmumus var noteikt individuālā kārtā, un tie jānosaka ministriem vai apgabalu izpildkomiteju priekšsēdētājiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Mājokļa uzkopšana ir visai intīms pakalpojums, tāpēc svarīgi iemantot klientu uzticību.

SIA "Zelta birste" īpašniece Eva Beriņa teic, ka klienti ne vienmēr vēlas, lai viņu māju uzkopj kaimiņiene, tāpēc ir gatavi maksāt par to, lai cilvēks mērotu 50km līdz darba veikšanas vietai. "Mēs ļoti nopietni uztveram konfidencialitāti. Šis ir tik intīms pakalpojums! Cilvēks ieiet tavā guļamistabā - kur vēl intīmāk? Tāpēc klientiem ir jāspēj mums uzticēties. Mani darbinieki ir mans zelts," viņa uzsver.

E. Beriņa novērojusi, ka cilvēki izvērtē, par ko viņi maksā un novērtē nopirkto laiku, ko var veltīt ģimenei. Viņa uzskata, ka visaugstākā godalga ir tā, ka ir ģimenes, kur kopš uzkopšanas pakalpojuma izmantošanas vīrs ar sievu vairs nestrīdas. "Ja spēju sasniegt šādu rezultātu, tad es un manas meitenes ir īstajā vietā," tā viņa.

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY Baltijas darbību no šī gada 1. oktobra vadīs Leonas Lingis, kas kļūs par reģiona uzņēmumu vadošo partneri.

L. Lingis līdz šim ir vadījis Baltijas reģiona EY nodokļu un tiesību praksi ar padziļinātu izpratni par starptautisko nodokļu un transfertcenu jautājumiem. Viņš jaunajā amatā nomainīs Jonasu Akeli, kurš EY Baltijas valstīs vadīja pēdējos 16 gadus.

Leonas vadībā EY prioritātes būs stiprināt izteikti uz klienta vajadzībām orientētu pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kā arī turpināt virzīt inovāciju ieviešanu gan EY pakalpojumos, gan dažādās EY klientu darba nozarēs.

Leonas profesionālos sasniegumus papildina viņa akadēmiskā kvalifikācija, tostarp maģistra grāds revīzijas un finanšu grāmatvedībā Viļņas Universitātē. Tāpat Leonas ir aktīvi strādājis dažādās investoru darba grupās un piedalījies neskaitāmās nozares konferencēs, lai veicinātu Baltijas ekonomiku un biznesa klimata sekmīgu attīstību.

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Uzņēmumi un valsts iestādes, kas izmanto automatizētas ceļazīmju formas, ietaupa 15–40% degvielas, samazina transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas un ievērojami atvieglo grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu.

Jau tagad Latvijā vairāki simti organizāciju, kas pārvalda dažāda lieluma autoparkus, sākot no mazajiem uzņēmumiem ar dažām automašīnām līdz iestādēm ar vairākiem simtiem transportlīdzekļu, papīru ir aizstājušas ar elektroniskām ceļazīmēm.

Kas un kā izmanto automatizētās ceļazīmes, kāpēc tās pēdējā laikā ir kļuvušas tik populāras?

Galvenie ieguvumi uzņēmumam automatizētu ceļazīmju ieviešanā ir laika un resursu ietaupījums, pārredzamība degvielas patēriņā un automašīnas darbībā, un tas viss rada gan izmaksu samazinājumu, gan racionālāku un atbildīgāku automašīnu izmantošanu. Vēl daži svarīgi aspekti, kurus klienti uzsver: vismaz dažas stundas mēnesī tiek samazināts laiks, kas darbiniekiem nepieciešams, lai sastādītu ceļazīmes, jo tās jau automātiski un ātri nonāk grāmatvedībā.