Jo cietāks un stiprāks betons, jo tas ir trauslāks. Paradoksāli, bet ļoti stiprs kļūst ļoti trausls.
Viens no veidiem, kā stiprināt mākslīgo akmeni - betonu - ir iestrādāt tajā papildu šķiedras - to tad sauc par šķiedru betonu jeb fibrobetonu, saka Andrejs Krasņikovs. Viņš ir betona mehānikas laboratorijas vadītājs Būvniecības fakultātē un profesors Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mehānikas institūta Transportzinību un mašīnbūves fakultātē. Pats smejas, ka sēžot uz diviem krēsliem, bet apgrūtinoši tas neesot, jo abās struktūrvienībās darbs ir ar jauniem materiāliem un mehāniku.
Par šķiedrbetonu profesors saka - tas nav jauns materiāls. RTU varot lepoties, ka pirmie eksperimenti notika jau pirms gadiem piecdesmit. Tolaik tikuši saaicināti studenti un citi augstskolas darbinieki, ar rokām griezuši tērauda troses un īsas šķiedras likuši betonā. Mēģinājums tālāku rezonansi gan neesot guvis, jo nebija ne šķiedru ražošanas, ne lietošanas. Tagad fibrobetons pakāpeniski aizvieto parasto betonu ļoti daudzās jomās, un eksperimenti notiek ar visdažādāko materiālu un veidu šķiedrām. Izvēle esot milzīga - tērauds, stikls, polipropilēns un citi polimēri, mikrokompozīti, celuloze, oglekļa šķiedras, īsas, garas, tievas kā matiņi, plakanas, gludas un viļņainas šķiedras utt.
A. Krasņikovs saka, ka viņa vadītajai komandai izgudrojumu ir daudz, un pamatā ir tas, ka ir parādījušās jaunas šķiedras. «Vajag tikai zināšanas, kā tās lietot,» saka pētnieks. Vaicāts, kā viņa vadītā komanda izvēlas, ar kurām šķiedrām eksperimentēt, kurā virzienā vērst izpēti, profesors uzsver, ka nekas ne no kā neveidojas. «Padomju laikā Latvija bija zinību un zināšanu centrs polimēru un kompozītmateriālu jomā. Un vēl pirms tam - jau 19. gadsimta beigās, kad te strādāja izcilie ķīmiķi Pauls Valdens, Vilhelms Ostvalds, viņi lika pamatus materiālu pētnieku zinātniskajai skolai. Mums ir uzkrātas zināšanas par to, kādi kompozītmateriāli ir jālieto, kā tie uzvedas, kādas šķiedras labāk izmeklēt un piemeklēt. Tāpēc, ka šīs zināšanas mums ir, mēs varam kaut cik konkurētspējīgi strādāt un runāt, ka šie produkti varētu būt interesanti arī citās attīstītās valstīs.»