AS Sakret Holdings koncerna uzņēmums UAB Sakret LT saņēmis trīs Lietuvas rūpnieku konfederācijas konkursa Gada produkts 2015 godalgas – divas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu, informē uzņēmumā.

Ar zelta medaļām apbalvots Sakret BE grīdas betona būvmaisījums un Sakret FKE flīžu līme darbam jebkuros apstākļos. Savukārt sudraba godalga piešķirta Sakret PM Super apmetuma būvmaisījumam. Kopumā no vairāk nekā 7000 uzņēmumiem, kas Lietuvā ražo un piedāvā industriālos produktus, godalgas Gada produkts 2015 tika piešķirtas 98 produktiem.

«Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas Lietuvā - tas ir apliecinājums mērķtiecīgam uzņēmuma darbam šajā tirgū un nozīmīga atzinība Sakret produktu augstajai kvalitātei,» AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

«Sakret bija viens no pirmajiem ražotājiem Baltijas valstīs, kas piedāvāja pilnīgi jaunu skatījumu uz tādiem būvniecībā ierastiem materiāliem kā mūrjava un betons. Ja kādreiz šādus materiālus gatavoja uz vietas objektā, tad šodien galvenokārt tiek izmantoti rūpnieciski gatavoti maisījumi. Tas būtiski samazina darbaspēka patēriņu objektā un palīdz nodrošināt augstāku kvalitāti. Ja vēl pirms 10 gadiem sausais betons vai mūrjava veikalos nebija nopērkami, tad šodien Sakret vien Baltijas valstu tirgos mēnesī realizē vairākus tūkstošus tonnu šādu materiālu,» komentē A. Vanags.

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

"UPB" holdingā ietilpstošā alumīnija durvju un logu, kā arī alumīnija konstrukciju ražotāja SIA "Aile grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 31,299 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 88,6% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī guva 19 482 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada lielākie projekti, kuros realizēta "Aile grupas" ražotā produkcija, ir bērnu slimnīca "Borneriget" un dzīvojamā ēka "CBY" Kopenhāgenā, Dānijā, biroju ēkas "Geely 46" Gēteborgā, Zviedrijā, "Verde" Rīgā, Latvijā un "Karlberg JM" Stokholmā, Zviedrijā.

"Aile grupas" ražotās konstrukcijas iestrādātas projektos, kas tiek sertificēti pēc starptautiskām ēku sertifikācijas shēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Dānijas tirgum "Aile grupa" ražotās konstrukcijas tiek pārbaudītas arī atbilstoši DGNB sertifikācijas shēmas prasībām, bet Zviedrijas tirgum arī pēc "Miljöbyggnad" sertifikācijas shēmas prasībām. Papildus šīm sertifikācijas shēmām ēkas tiek sertificētas arī atbilstoši WELL prasībām, kas vērtē ražoto konstrukciju ietekmi uz cilvēku labsajūtu un iekštelpu vidi, kā arī "Noll CO2", kurā tiek vērsta uzmanība uz CO2 emisijām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Baltijas būvmateriālu ražotājs AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido franšīzes priekšrocības. Sakret Holdings ietilpst četri sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Skandināvija ir holdinga lielākais eksporta tirgus, kur uzņēmuma intereses pārstāv vietējie speciālisti.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vanagu dzimta četrās paaudzēs strādājusi dažādos amatos rūpnīcās, iespējams, tāpēc interese par ķīmiju vienmēr bijusi gan skolā, gan arī vēlāk augstskolā. Esmu ieguvis trīs ķīmijas grādus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, inženiera – ķīmiķa kvalifikāciju un inženierzinātņu maģistra grādu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā. Esmu gandarīts, ka RTU iegūtās zināšanas varu veiksmīgi izmantot praksē.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Pirmās pazīmes, kas liecināja par to, ka ar māju kaut kas nav kārtībā, parādījās jau dažus gadus pēc ievākšanās. Lai gan māja bija jauna, iemītnieki ievēroja, ka ir samazinājusies grīdas apkures efektivitāte un grīdas vietām ir acīmredzami nosēdušās. Kaut kas ar šo jauno ēku noteikti nebija kārtībā.

Izsauktais būvspeciālists uzstādīja mājai diagnozi, kas sākotnēji iemītniekiem šķita pilnīgi bezcerīga – mājas grīdas bija nosēdušās, un pastāvēja reāli draudi, ka tālākas nosēšanās rezultātā var tikt pilnībā sabojāta grīdas apkure.

Iemītniekiem stāvēja priekšā izvēle starp sliktu un vēl sliktāku scenāriju. Ķerties pie dārga remonta, uz kura laiku ģimenei uz kādu laiku būtu jāpamet mājas, vai atlikt problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, apzinoties, ka situācija pastāvīgi pasliktinās. Turklāt šajā gadījumā nebūtu bijusi saprātīga grīdas uzlaušana un atkārtota betonēšana, jo betons žūst salīdzinoši ilgi, un uz darbu laiku ģimenei būtu jāmeklē pagaidu dzīvesvieta. Papildu izlīdzinošā slāņa uzklāšana tikai palielinātu slodzi uz jau tā nenoturīgo grunti, un tādējādi veicinātu vēl lielāku nosēšanos. Tāpat izlīdzinošā kārta samazinātu grīdas apkures efektivitāti. Ko darīt? Par laimi viens no speciālistiem ieteica vērsties pie URETEK, lai noskaidrotu, vai viņi var palīdzēt šajā situācijā.

Kādas lielas noliktavas pārvaldnieks bija saskāries ar nopietnu problēmu – pacēlāju intensīvās kustības dēļ noliktavas ēkas betona grīdas plātnes bija nosēdušās tādā apmērā, ka ikdienas darbs bija kļuvis nedrošs. Turklāt aizvien augošās spraugas starp grīdas plātnēm sāka būtiski bojāt pacēlāju ritošo daļu. Kā atrisināt problēmu, neapturot noliktavas ikdienas darbu?

Pirmais, kas ienāca prātā bija tradicionālais risinājums - vecā betona izgriešana un jaunas grīdas ieliešana. Taču šādi darbi aizņemtu vismaz 30 dienas, jo betons pilnībā sacietē 28 dienu laikā. Šāds variants noliktavas pārvaldniekam nebija pieņemams, jo objekts tika izmantots kā loģistikas mezgls, kura darbs nevar apstāties ne uz dienu.

Par laimi, ātru un vienkāršu risinājumu šādām situācijām piedāvā “URETEK Baltic”. Tas ir Baltijas valstu vadošais uzņēmums grunts uzlabošanas jomā ar negraujošu metodi. “Nestabilas grunts nestspējas uzlabošanai ar ģeopolimēru injekciju tehnoloģijas palīdzību tiek izmantotas patentētā ģeopolimēru sveķu maisījuma unikālās izplešanās īpašības, kas palīdz ātri un efektīvi stabilizēt un nolīmeņot ēkas vai tās daļu līdz tās sākotnējam stāvoklim. Ģeopolimērs ir izturīgs, nešķīstošs un ilgstoši kalpojošs materiāls, kas nebojā ēkas konstrukcijas un apkārtējo vidi. Šī ir ļoti augstu vērtēta alternatīva tradicionālajām ēku pamatu un grīdu stabilizēšanas tehnoloģijām,” skaidro “URETEK Baltic” pārstāvis. Ģeopolimēru injicēšana gruntī atšķiras no parastajām noliktavu ēku konstrukciju pacelšanas procedūrām ar to, ka šajā gadījumā nav nepieciešami rakšanas un demontāžas darbi. Darbus var veikt ļoti ātri, netraucējot uzņēmuma saimniecisko darbību.

Riska kapitāla fonds BaltCap šonedēļ pārdevis savas kapitāldaļas uzņēmumā SIA Primekss Group, informē fonda pārstāvji.

Par jauno uzņēmuma līdzīpašnieku kļuvis starptautisks investīciju fonds, kura investīcijas veicinās uzņēmuma tālāku izaugsmi. Primekss sākotnējie dibinātāji paliks uzņēmuma akcionāri. SIA Primekss turpinās vadīt tā dibinātājs Jānis Ošlejs.

2010. gadā Baltijas valstu vadošais riska kapitāla investors BaltCap ieguldīja 1,4 miljonus eiro inovatīvu betona grīdu izgatavošanas un ieklāšanas uzņēmumā SIA Primekss Group, tādējādi iegūstot 47,9% uzņēmuma kapitāldaļu. Ieguldījums Primekss bija pirmā investīcija, ko veica šajā pašā gadā radītais Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansētās JEREMIE iniciatīvas ietvaros izveidotais BaltCap Latvia Venture Capital Fund ( BLVCF).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild būvmaisījumu ražotājas AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īstenībā, nebija izvēles – mācoties pamatskolā Liepājā, man bija tāds ķīmijas skolotājs, pie kura neiemācīties šo priekšmetu bija neiespējami. Vidusskolā divos priekšmetos varēju spīdēt – vācu valodā un ķīmijā. Izvēloties augstskolu, apzināti meklēju tādu, kur tieši ķīmijai ir liela nozīme. Iestājos RTU, un tā viss sākās. Man iepatikās. Uz šo brīdi esmu trīs zinātnisko grādu ieguvējs ķīmijas jomā. Absolvējot augstskolu, nonācu savā nozarē, kura nodarbojās ar silikātmateriāliem, pēc tam bija Brocēnu cementa rūpnīca un tagad Sakret.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" neauditētais konsolidētais apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 250 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gadā, informē "UPB" pārstāvji.

Arī šogad apgrozījums plānots stabils, saglabājoties līdzvērtīgā līmenī. Tiek sagaidīts, ka interese par jauniem projektiem palielināsies šī gada otrajā pusgadā, kas apgrozījuma pieaugumā atspoguļosies nākamgad.

"UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš informē, ka būvniecības un būvkonstrukciju ražošanas nozarē 2023.gads ir bijis salīdzinoši stabilāks un paredzamāks. "UPB" grupa adaptējusies pieprasījuma izmaiņām un izejmateriālu cenu pieaugumam, un arī tirgus svārstības vairs nav tik krasas, kā tas bija iepriekšējos gados. Līdz ar to arī koncerna ražotnēs varam nodrošināt vienmērīgāku noslodzes līmeni.

D.Bērziņš norāda, ka šajos apstākļos priekšrocība ir bijusi "UPB" diversificētais produktu un pakalpojumu klāsts. Tas ļāvis operatīvāk reaģēt uz tirgus sabremzēšanos Skandināvijā, kas ir uzņēmuma galvenais eksporta reģions.

Uzņēmuma SIA Primekss apgrozījums pērn sasniedzis 5,418 miljonus eiro, kas ir par 4,4% augstāks rezultāts nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pērn uzņēmums turpinājis veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Pārskata gada beigās SIA Primekss pašu kapitāls sasniedza 207 tūkstošus eiro un bilances kopsumma - 5,3 miljonus eiro. Uzņēmuma finanšu situācija vērtējama kā stabila, kaut gan gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem 486,085 tūkstošu eiro apmērā. Iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi sasniedza 396,094 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Primekss valdes priekšsēdētāja amatu ieņem viens no uzņēma sākotnējiem īpašniekiem Jānis Ošlejs, viņš darbojas vēl vairāku uzņēmumu valdē, kā arī ir vienīgais SIA PrimeThermo īpašnieks. SIA Primekss valdes locekles amatu ieņem Inita Hāne. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks kopš 2010. gadā ir SIA Prime Holding. SIA Primekss reģistrēts 1997. gadā un pērn nodrošinājis 109 darbvietas

Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs SIA Skonto prefab plāno šogad kāpināt apgrozījumu par 64% un sasniegt 30,5 milj. eiro

Pēdējos gados uzņēmumu SIA Skonto prefab, kas izgatavo dzelzsbetona ēku paneļus, karkasus un tos arī montē, skārušas būtiskas pārmaiņas, kas ļāvušas ievirzīt uzņēmuma darbību pareizajās sliedēs un sasniegt labus rādītājus. Jāatgādina, ka iepriekšējais uzņēmuma nosaukums bija SIA Baltijas Betons, to savulaik dibināja piecas Latvijas būvniecības kompānijas. 2010. gadā par tā īpašnieku kļuva būvuzņēmēja Gunta Rāvja uzņēmums. Tas ir daļa no Skonto uzņēmumu grupas. Kompānijas darbība tika pārorientēta uz ārvalstu tirgiem. 2013. gadā uzņēmuma nosaukums tika nomainīts uz Skonto prefab.

Aptuveni 90% SIA Skonto prefab klientu nāk no Skandināvijas valstīm, norāda uzņēmuma direktors Mārtiņš Ķeņģis. Šobrīd produkcija tiek eksportēta uz trim valstīm – Zviedriju, Norvēģiju un Igauniju. Kā atzīmē M. Ķeņģis: lai gan uzņēmumam šobrīd pilnībā pietiek ar šiem tirgiem, tiek meklēti arī citi, jo ar laiku šajās valstīs pieprasījums varētu kristies.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Latvijas ceļu būvnieks AS "A.C.B." par 16,5 miljoniem eiro rekonstruēs Palangas lidostas skrejceļu, otrdien paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Tiesības rekonstruēt skrejceļu "A.C.B." ieguvis, uzvarot konkursā, kurā piedalījās pavisam seši Lietuvas un ārvalstu uzņēmumi.

Līgumu ar "A.C.B." paredzēts noslēgt līdz aprīlim, jo "A.C.B." atbilstību vēl pārbaudīs Lietuvas valdības komisija, kas uzrauga stratēģisko uzņēmumu darījumus. Starp stratēģiskajiem uzņēmumiem ir arī "Lietuvos oro uostai".

Plānots, ka rekonstrukcijas dēļ Palangas lidosta septembrī un oktobrī būs slēgta 45 dienas.

2017.gadā "A.C.B." rekonstruēja Viļņas lidostas skrejceļu.

"A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis aģentūrai LETA uzvaru iepirkumā skaidroja ar iepriekšējo pieredzi stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu būvniecībā, tostarp Viļņas lidostas skrejceļa atjaunošanā 2017.gadā. "Uzņēmuma rīcībā esošie resursi gan Latvijā, gan Lietuvā ir nodrošinājuši stabilu "A.C.B." uzņēmumu grupas konkurētspēju Baltijas tirgū," piebilda Sviķis.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.